Nākamgad fiziskas personas, kuras nokļūs riskanto personu reģistrā, nevarēs kļūt par jaundibinātu uzņēmumu īpašniekiem un amatpersonām, paredz Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām». Tomēr vienlaikus rodas citi riski.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji pauda atbalstu idejai izslēgt no spēles visu veidu «pseidoīpašniekus» un «pseidopriekšsēdētājus», kuri savu parakstu uz dokumentiem uzšņāpj par dažiem latiem vai vienu aliņu. Tomēr vienlaikus viņi norāda uz vairākiem riskiem, kad tā dēvētajā melnajā sarakstā var nokļūt arī normāli cilvēki, kuru uzņēmējdarbība bijusi neveiksmīga un kuru adrese būs riskanto adrešu reģistrā. Proti, šajā reģistrā varot būt arī tāds uzņēmējs, kura juridiskajā adresē konkrēto uzņēmējdarbību neesot iespējams veikt. «Labticīgam nodokļu maksātājam nav pamata satraukumam, jo ne tā amatpersonas, ne viņš pats tajā nokļūt nevar,» skaidro Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Viņa uzsver, ka melnajā sarakstā iekļautie neko nevarēs reģistrēt Uzņēmumu reģistrā.

Atšķirīgs skats

Savukārt komerctiesību eksperts, zvērināts advokāts Aivars Lošmanis ir skeptisks par iespēju bez tiesas sprieduma – tikai ar VID lēmumu – konkrēto personu ievietot riskanto personu reģistrā un tādējādi liegt tai kļūt par uzņēmuma īpašnieku vai amatpersonu. Viņš arī aicināja jautājumus par to uzdot konstitucionālo tiesību zinātājiem. Proti, vai reģistrācijas atlikšana nav sava veida atteikums bez tiesas sprieduma kādai konkrētai personai nodarboties ar uzņēmējdarbību vai ieņemt amatu sabiedrības vadībā, pamatojoties tikai ar ierakstīšanu kādā īpašā reģistrā. Jāatgādina, ka par šo grozījumu projektu un tajā iekļautajām normām bažas Saeimas atbildīgajai komisijai izteica arī tiesībsargs Juris Jansons.

Savukārt nodokļu eksperts un bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Kārlis Ketners uzskata, ka riskanto personu reģistra ieviešana ir pareizs solis, kas mazinās dažādu «izbāzeņu» izmantošanu un īsto organizatoru slēpšanās iespējas aiz lētticīgu cilvēku mugurām. «Riskanto personu reģistrs ir daudz labāks par savulaik ieviesto fiktīvo uzņēmumu sarakstu, jo riskanto personu reģistrā nonākušie par to tiks informēti un šādu VID lēmumu varēs apstrīdēt administratīvajā tiesā, savukārt par nonākšanu fiktīvo uzņēmumu sarakstā nezināja pat pašas šo uzņēmumu amatpersonas un īpašnieki, un arī attiecīgais lēmums nebija pārsūdzams,» atšķirību skaidro K. Ketners. Viņš gan atteicās vērtēt jaunieveduma efektivitāti. «Ja visus šos «direktorus» sodītu par krāpšanu, tad efekts varētu būt daudz lielāks. Šādu ideju realizēja Igaunijā,» uz jautājumu par to, kāds būtu efektīvākais risinājums, atbild K. Ketners. Viņš uzskata, ka PVN shēmas var atrisināt ar pilnīgi citu instrumentu – proti, ieviešot reverso PVN maksāšanas kārtību visā tirdzniecībā, kāda Latvijā šobrīd tiek piemērota darījumos ar kokmateriāliem, būvniecības pakalpojumiem un metāllūžņiem (pircējs PVN maksā tieši valsts budžetā, nevis pārdevējam).

Reģistra risks

«Saprotama ir vēlme izslēgt no spēles bomžus un citādus dokumentu «parakstītājus». Lai arī Saeimas nobalsotā redakcija ir labāka nekā valdībā savulaik akceptētā, tomēr riskanto personu reģistrs satur vairākus riskus,» tā jauno bezpajumtnieku filtru vērtē pašreizējais LTRK valdes priekšsēdētājs un bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš norāda, ka nav skaidrs, kādi fakti tiks uzskatīti par pierādījumiem tam, ka persona ir piekritusi ieņemt komercsabiedrības valdes locekļa amatu bez nolūka veikt komercdarbību. «Vēl viens risks – cik atbilstoša Satversmei ir norma liegt nodarboties ar uzņēmējdarbību ar konkrētā cilvēka iekļaušanu riskanto personu sarakstā, ko veiks VID bez tiesas lēmuma?» jautā J. Endziņš.

Baidās «iekrist»

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji bažījas par iespēju noslēgt darījumu ar juridisku personu, kurai paraksta tiesības ir cilvēkam, kurš ir iekļauts riskanto personu sarakstā. «Kā lai pārbauda, vai darījuma partnera amatpersona vai īpašnieks nav šajā melnajā sarakstā, ja tas nav publisks,» jautā viens no nelielajiem uzņēmējiem. To, ka šis riskanto personu reģistrs nebūs publiski pieejams, apliecināja arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore, norādot, ka šādu iespēju liedz fizisku personu datu aizsardzības normatīvu prasības. «Mēs būtu ļoti laimīgi,» tā uz jautājumu par nodokļu administrācijas nostāju riskanto personu reģistra publiskošanā atbild I. Pētersone. Daži uzņēmēji bažījas par to, vai nebūs situācijas, kur darījumus, ko otras līgumslēdzējpuses vārdā parakstījusi kāda persona, kura ir šajā melnajā sarakstā, tad tas tiks uzskatīts par fiktīvu ar visām no tā izrietošajām sekām nodokļu jomā. Tomēr VID ģenerāldirektore steidza mierināt, ka tādai situācijai nevajadzētu būt. Savukārt tie darījumi, kas noslēgti līdz brīdim, kamēr konkrētais cilvēks iekļauts riskanto personu sarakstā, nekādai pārvērtēšanai netiks pakļauti.

Savukārt situācija, kad uzņēmēji varētu noslēgt līgumus, kurus otras puses vārdā paraksta persona, kura ir melnajā sarakstā, pēc I. Pētersones sacītā, nav iespējama, jo šādiem uzņēmumiem būs apturēta saimnieciskā darbība un to saraksts – reģistrs ir pie- ejams visiem interesentiem VID mājaslapā.

Iespaidīgi zaudējumi

DB jau 10.09.2013. rakstīja, ka ir noteiktas tā dēvētās riska adreses, kurās saimniecisko darbību nav iespējams veikt. VID līdz 2013. gada janvārim ir apzinājis 51 riska adresi, kura ir uzņēmumu juridiskā adrese un kurās konstatēts – saimniecisko darbību tajās nevar veikt. Šobrīd ir apzināti 2008 uzņēmumi, kas par savu juridisko adresi reģistrējuši tieši šīs adreses. Pēc VID rīcībā esošās informācijas, līdz 2013. gada janvārim ir 794 uzņēmumi, kuru vienīgajai amatpersonai (347 fiziskās personas) deklarētā dzīvesvietas adrese ir patversme, kas atbilst nodokļu un nodevu likuma noteiktās riska adreses statusam (deklarētā dzīvesvietas adrese ir sociālā institūcija, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas).

VID, konstatējot smagus pārkāpumus nodokļu jomā, ir tiesības bez brīdinājuma apturēt saimniecisko darbību. VID uzturētajā «Paskaidrojumu reģistrā» tiek ievietoti komercsabiedrību amatpersonu paskaidrojumi par to, ka viņi neko nezina par sabiedrību reģistrāciju un saimniecisko darbību vai arī ir piedalījušies par samaksu komercsabiedrību reģistrācijas procesā pēc trešo personu aicinājuma. No 2008.gada decembra līdz 2013. gada janvārim minētajā reģistrā ievietoti paskaidrojumi no 1541 personas par 2500 šādām komercsabiedrībām (no tām Uzņēmumu reģistrā likvidētas 256 komercsabiedrības).

Ar šiem uzņēmumiem 2012. gada desmit mēnešos darījumus 45,5 milj. Ls apmērā ir deklarējuši 575 nodokļu maksātāji, tādējādi radot zaudējumus valsts budžetam vismaz par 11,3 milj. Ls (pievienotās vērtības nodoklis, kas vai nu nav samaksāts, vai ir palielināta no budžeta atmaksājamā summa). Apkopotie statistikas dati liecina par ievērojamu darījumu apmēru un valsts budžetā neiemaksātajām nodokļu summām, tāpēc ir būtiski ierobežot iespējas reģistrēt šādas komercsabiedrības.