Moduļu māju būvnieks VIA-S Modular houses šogad Lietuvā nodibinājis uzņēmumu noieta organizēšanai
Šis ir jau otrais Kurzemes mazpilsētas Grobiņas ražotāja ārvalstu uzņēmums – 2011. gadā tika nodibināts uzņēmums Zviedrijā, kas veic tirgus pētījumus un aktīvi reklamē produktus Eiropas Savienības tirgū. Eksporta stratēģija izrādījusies auglīga – pērn uzņēmuma apgrozījums bijis par 36,38% lielāks nekā 2012.gadā. Latvijas tirgū tas audzis par 10,08%, eksportā – par 64,77%. Lai noturēt peļņu, liela uzmanība veltīta ražošanas izmaksu kontrolei un efektivitātes paaugstināšanai.
Kļūst par «savējo»
Mērķis ir kļūt par «savējo» noieta valstī. Pašiem savs uzņēmums valstī, kurā vēlas atrast noietu saviem ražojumiem, ir labākais tirdzniecības kanāls pat tad, ja ir sadarbībai atvērti dīleri, uzskata SIA VIA-S Modular houses valdes loceklis Jānis Akerfelds. «Tikko klientam ir darīšana ar vietējo uzņēmumu, viņš to uztver kā stabilu sadarbības partneri. Ja šī kapitālsabiedrība ir meitasuzņēmums ražotājam, kaut arī citā valstī, to uztver kā loģisku ķēdi, strauji ceļas uzticības līmenis un tirgus atveras vieglāk,» savā pieredzē dalās uzņēmējs. Katrā valstī, protams, ir savi likumi, sava uzņēmējdarbības vide. Jauna uzņēmuma dibināšana prasa lielākus ieguldījumus īstermiņā, taču ilgākā laika posmā tie noteikti atmaksājas. Savs uzņēmums nozīmē arī zīmola nostiprināšanu, piebilst uzņēmējs. Liela loma sadarbībā ar klientiem ir arī iespējai uzrunāt potenciālos pircējus viņu dzimtajā valodā. Via-S Modular houses speciālisti spēj sazināties latviešu, lietuviešu, krievu, angļu un zviedru valodā.
Skatās uz Norvēģiju
Jautāts par moduļu māju ražotāja nākotnes plāniem, Jānis Akerfelds norāda, ka tagad galvenais ir nostiprināties Lietuvā, kas ir salīdzinoši liels tirgus, stabilizēt tur uzņēmuma darbību. Plānots arī plašāk apgūt Norvēģijas tirgu, kur tikko pabeigta pirmo Grobiņā ražoto moduļu māju montāža. Jautāts, pēc kāda tipa mājām šobrīd ir lielāks pieprasījums, uzņēmuma vadītājs atzīst, ka pieprasījums katrā valstī atšķiras. Baltijas valstīs vairāk pieprasa industriālās moduļu mājas – kafejnīcām, birojiem, futbola klubiem, stadionu tribīnes, savukārt Skandināvijā joprojām esot pārapdzīvotības problēma, tāpēc tur ir liels pieprasījums pēc dzīvojamām mājām, vasarnīcām. «Kā zināms, daudz latviešu, lietuviešu, poļu brauc strādāt uz Skandināviju un viņiem visiem vajag kaut kur dzīvot,» daļu mērķauditorijas min J.Akerfelds. Apgūstot jaunus tirgus, uzņēmums nevar iztikt bez kredītlīdzekļiem, tie ir pakļauti ārvalstu valūtu kursu un procentlikmju svārstībām. Tāpēc pastiprināta uzmanība tiek veltīta finanšu risku vadībai, lai minimizētu potenciālo negatīvo ietekmi uz uzņēmuma darbību, kā arī tiek ievērots, lai nepieaugtu likviditātes risks.
Konkurence stimulē
Konkurence šajā nišā ir liela, atzīst Via-S Modular houses vadītājs. «Veselīga lieta – dzen visus uz priekšu, uz attīstību,» apgalvo J.Akerfelds. Grobiņnieku priekšrocība ir tā, ka visa māja – jau gatava – top ražotnē. «Transporta izmaksas mums varbūt ir lielākas nekā tiem, uri saražo un eksportē blokus, bet montē tos objektā. Taču rezultātā esam ieguvēji, jo patērētais laiks objektā Dānijā vai Norvēģijā mums ir daudz īsāks,» norāda uzņēmējs, piebilstot, ka ikviens taču priecātos, ja pie vasarnīcas tiktu triju dienu laikā.
DB rakstījis, ka portatīvo mājiņu idejai VIA-S pievērsās jau 2005. gadā. Sākumā restaurēja lietotas mājiņas, pamazām sākot ražot tās paši. 2007.gadā uzņēmums uzbūvēja rūpnīcu Grobiņā, kurā sāka ražot pārvietojamus birojus, pirtis, noliktavas, vasarnīcas, kā arī kompleksus, kas sastāv no vairākām savstarpēji savienotām moduļveida konstrukcijām. 2009.gadā notika uzņēmuma restrukturizācija un tika reģistrēta SIA VIA-S Modular houses.
Fakti
Nosaukums: SIA VIA-S Modular houses
Darbība: moduļu māju būvniecība
Apgrozījums 2013.g.: 2,08 milj.Ls (2,96 milj. eiro)
Peļņa 2013.g.: 33,8 tūkst. Ls (48,1 tūkst. eiro)
Eksports: Zviedrija, Dānija, Norvēģija, Lietuva
Darbinieki 2013.g.: 95
Reģistrēts: 2009.g.
Atrodas: Grobiņa
Avots: Via-S MH, Lursoft
Viedoklis:
Uldis Pīlēns, a/s UPB valdes priekšsēdētājs
- Sava uzņēmuma dibināšana potenciālā noieta valstī ir milzīga pieredze, pavisam cits horizonts, un dod tas ļoti daudz. Darbojoties tajā pašā juridiskajā vidē, spēles noteikumi klientam ir pazīstami, viņam tas nozīmē mazāk riskēt. Ja uzņēmums nobriedis ilglaicīgai darbībai šajā tirgū, tad juridiski tur nostiprināties ir svarīgi. Jāizvērtē tikai integrācijas forma un secība – aģentūra, uzņēmums, ražotne. Ja eksportu uztver arī kā mentālo integrāciju, tad šāds solis atvieglo gan mentālu, gan tehnisku, gan juridisku konkrētās zemes iepazīšanu. Un, protams, tā ir risku izkliede.