Bērza specifisko īpašību dēļ šīs koksnes finieris un no tā ražotie izstrādājumi bija un būs pieprasīti ne tikai Eiropas, bet visas pasaules tirgos, kas Latvijā strādājošajiem finierskaidas ražotājiem rada labas attīstības perspektīvas.
Koka palešu ražotāji ir pirmie, kuri visātrāk sajūt, kāds klimats valda konkrētā nozarē un tajā notiekošās pieprasījuma – patēriņa izmaiņas; zaļā kursa ietekmē nedz plastmasa, nedz polimēri nespēs izkonkurēt koku kā galveno šī produkta izejmateriālu.
Arvien straujākās pārmaiņas, kas sev līdzi nes aizvien modernākas iespējas, rada arī izmaiņas mediju jomā. Mēs izmantojam šo laiku un iespējas, lai kļūtu vēl labāki, vēl pieejamāki un vēl noderīgāki Jūsu ikdienā, tādēļ vēlamies pavēstīt, mūsuprāt, izcilus jaunumus – esam izveidojuši jaunu digitālu platformu, kurā turpmāk būs pieejamas visas mūsu izdevumu digitālās versijas.
Arvien straujākās pārmaiņas, kas sev līdzi nes aizvien modernākas iespējas, rada arī izmaiņas mediju jomā. Mēs izmantojam šo laiku un iespējas, lai kļūtu vēl labāki, vēl pieejamāki un vēl noderīgāki Jūsu ikdienā, tādēļ vēlamies pavēstīt, mūsuprāt, izcilus jaunumus – esam izveidojuši jaunu digitālu platformu, kurā turpmāk būs pieejamas visas mūsu izdevumu digitālās versijas.
Sabiedrības attieksmē, attiecībā uz dabas resursu un to apsaimniekošanas jautājumiem, pēdējo gadu laikā vērojamas pozitīvas pārmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējiem laika periodiem.
Diskusija ar Latvijas Olimpiskās Komitejas prezidenta amata kandidātiem.
Komercīpašumu nozares ekspertu diskusija "Investīciju fondi, vide, problēmas un risinājumi komercīpašumu segmentā Latvijā”.
15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības aprūpei?", kurā veselības aprūpes nozares eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.
Diskusija ar nekustamo īpašumu un viesmīlības sektora uzņēmējiem - stāsts par BURZMA tapšanu un Vecrīgas atdzīvināšanu.
Dienas Bizness 29.martā, plkst. 13:00 – 14:00 rīko būvniecības nozares ekspertu tiešraides diskusiju “Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi”.
Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).
Latvija lielākos emigrācijas viļņus piedzīvoja pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, pēc ekonomikas recesijas no 2008. līdz 2011. gadam. Ik gadu valsti pametušo skaits ir mazpilsētas vērtībā, un iespējams, ka mūs sagaida trešais emigrācijas vilnis, kas atšķirsies no citiem ar cēloni.
Līdz 2022. gada nogalei Imants Parādnieks bija premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos un viņa vadībā darbojās arī sadarbības platforma Demogrāfijas lietu centrs, kas kopīgi izstrādāja Tautas ataudzes stratēģiju Ģimene – Latvija – 2030 (2050) atjaunojamies!
Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.
Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.
Meža un saistīto nozaru ekspertu lekcijas Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2022 ietvaros.
Prasību, ka no 2023. gada 1. janvāra visai biomasai, kas tiek izmantota siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanā Latvijā, jābūt iegūtai ilgtspējīgā ceļā un tas jāspēj dokumentāri apliecināt - pierādīt, izpildīt varētu tikai vairākus mēnešus pēc šīs prasības spēkā stāšanās
Latvijas kompānijas SIA Zippy Vision izstrādātās un ražotās koka brusu un zāģmateriālu optimizācijas līnijas, kas ļauj palielināt gatavās produkcijas iznākumu, nepalielinot pārstrādājamās koksnes daudzumu, pašlaik sekmīgi izmanto vairāki kokapstrādes uzņēmumi Latvijā, bet tuvāko mēnešu laikā tiks uzsākts to eksports uz Ziemeļeiropas valstīm.
Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.
Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.
