Papildu mežacūku saru ķemmēm Wild Good sācis piedāvāt arī koka ķemmes un patriotiskas ādas aproces, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Tāpat kā iepriekš apvienojam mūsdienu tehnoloģijas ar amatniecības tradīcijām, ko mēģinām pavērst ražošanas virzienā, nevis tikai mājamatniecības līmenī,» stāsta Loreta Pižika, Wild Good (SIA Daba Laba) īpašniece. Pirms gada uzņēmumā nolemts, ka Wild Good nav tikai matu ķemmju ražotājs, tam jāmēģina nest mežonīgā labuma filozofiju tālāk, piedāvājot dažādus citus dabīgus produktus. Šobrīd Wild Good sortimentu papildina koka ķemmes un aproces no mežacūkas ādas.

Prioritāte – internets

Uzņēmums ar pircējiem strādā tieši, pārdodot produkciju savā internetveikalā un interneta vietnē Etsy. «Daudzi, kuri mēģina internetā kaut ko pārdot, saprot, ka nepietiek ar to, ka ieliec preci mājaslapā vai Etsy. Tas ir tāpat kā ar veikalu – jāatver tirdzniecības vieta labā vietā, ielā ar lielu cilvēku plūsmu. Tieši tāpat interesetu plūsma jādabū internetā. Jāstāsta par sevi, jāskaidro. To mēs arī darām – savā gaitā, bet kopumā viss iet uz augšu. Pa šo laiku ir izdevies tikt līdz nulles punktam un gūt arī nelielu peļņu, kas ražošanā, manuprāt, ir labs sasniegums,» spriež Loreta.

Parakstīta vienošanās par grantu programmas Atspēriens īstenošanu 2014.gadā. Kopējais grantu programmas apjoms 2014. gadam būs 140 000 eiro, un vienas biznesa idejas atbalstam būs iespēja saņemt līdz 15 000 eiro.

Tas ir par 3618 eiro vairāk nekā pērn.

Konkurss jaunajiem uzņēmējiem Atspēriens noritēs sesto gadu, un arī šogad plānoti divi Atspēriens grantu konkursi, kuru kopējais pieejamais grantu apjoms būs 140 000 eiro. Pirmajā Atspēriena kārtā grantos plānots izsniegt līdz 53% no kopējās summas. Jaunie uzņēmēji aicināti iesniegt pieteikumus Atspēriena konkursam līdz šā gada 7.aprīlim plkst. 12.00.

Kopš 2009. gada grantu programmā Atspēriens atbalstītas 100 uzņēmējdarbības idejas, piešķirot kopējo līdzfinansējumu vairāk nekā 500 000 latu jeb 700 000 eiro apmērā.

«Pateicoties Atspēriena atbalstam, pirmkārt, mums, kā jaunam uzņēmumam, bija iespēja sakārtot dažādus ražošanas procesus. Tas savukārt ļāva piedāvāt plašāku produktu klāstu un aptvert lielāku klientu auditoriju. Tāpat iegūtais grants ļāva reģistrēt preču zīmi Wild Good, tādējādi nodrošinot zīmola aizsardzību. Mazam, tikko darbību sākušam uzņēmumam bez finansiāla atbalsta, ar reģistrāciju saistītie izdevumi var šķist ievērojami lieli, tomēr, lai aizsargātu radīto zīmolu, reģistrācija ir gaužām nozīmīga. Atspēriena projekta dokumentu sagatavošana bija salīdzinoši vienkārša, turklāt ļāva pievērsties sfērām, kuras iepriekš nebijām apdomājuši un saplānojuši. Tā kā kopumā jau pati projekta rakstīšana ir vērtīgs process jebkuram jaunajam uzņēmējam,» pieredzē dalās Loreta Pižika, SIA Daba Laba, zīmola Wild Good pārstāve, grantu programmas Atspēriens laureāte 2011.gadā.

Mežacūkas sāk iekarot ne tikai Rīgas centru, nu jau tās ir sapratušas, ka arī Jūrmala ir laba vieta pastaigām. Izskanējušas runas, ka aktivitātes Ādažu poligonā tās mudinājušas pārvietoties uz mierīgāku zonu. Tiesa gan, kāpēc cūkas izvēlas galvaspilsētas centru, neviens īsti nevar paskaidrot, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Lai mazinātu mežacūku populāciju pilsētas centrā, vakar Rīgas domē (RD) tika sasaukta darba sapulce, kurā piedalījās iesaistīto jomu speciālisti – to vidū arī mednieki, veterinārārsti, Zemkopības ministrijas pārstāvji un citi. Piedāvājums nošaut mežacūkas pašvaldības pārstāvju vidū neradīja lielu atsaucību. Vides pārvaldes nodaļas speciālistes uzsvēra, ka tam būtu jābūt galējam risinājumam, ja citus atrast neizdotos. Kā viens no iespējamiem variantiem izskanēja arī tīģeru mēslu kaisīšana, kas varētu aizbiedēt cūkas.

Veterinārārsts Jānis Beinerts Dienai uzsvēra, ka pilsētā ir jārada apstākļi, kas mežacūkas atbaidītu, pretējā gadījumā ar katru gadu Rīga piedzīvos arvien lielāku šo dzīvnieku pieplūdumu. «Protams, mans piedāvājums par tīģeru kakām ir pavisam naivs, bet situācija kaut kā ir jāsakārto. Berlīnē, piemēram, ir tādas īpašas joslas, kas radītas nolūkā atbaidīt mežazvērus,» skaidro J. Beinerts. Tīģeru mēslu izkaisīšana, lai novērstu mežacūku populāciju pilsētā, domes sēdē netika uztverta ar ironiju. Tiesa gan, izskanēja iebildumi, ka mežacūkām Latvijā nav pieredzes ar tīģeriem, tāpēc arī to mēsli dzīvniekos neradīs baiļu instinktu. Tīģeru mēslus tika piedāvāts aizstāt ar vilku mēsliem.

Ikšķiles novada mērs Indulis Trapiņš (V) vietējiem mednieku klubiem lūdzis monitorēt situāciju ar mežacūkām novadā, nepieciešamības gadījumā arī dzīvniekus izšaujot tik lielā mērā, cik pieļauj izsniegtās medību atļaujas.

Trapiņš aģentūrai LETA skaidroja, ka ne Ikšķiles, ne acīmredzot arī Rīgas pašvaldība iepriekš nevarēja rēķināties ar izveidojušos situāciju. Tika plānots, ka izvestie dzīvnieki pielāgosies jaunajai videi, taču pēc pirmās pārvešanas secināms, ka pilsētas dzīvnieki ir pārāk pieraduši pie cilvēka un vairs nebaidās.

Pašlaik Ikšķiles iedzīvotāji jau sūdzējušies par izjusto apdraudējumu, jo mežacūkas brīvi un bez bailēm nākot pagalmā un pat skrienot cilvēkiem virsū. Dzīvniekus nebiedējot arī suņi.

Trapiņš skaidro, ka šajā situācijā, kad dzīvnieki jau apdraud cilvēku, ir jārīkojas. Tādēļ tik lielā mērā, cik pieļauj normatīvi, mežacūkas Ikšķiles mežos tiks nomedītas. Tas ir svarīgi arī, lai novērstu Āfrikas cūku mēra izplatības riskus.

Radošās izcilības festivāla ADWARDS ceremonijā noskaidroti labākie reklāmas, dizaina un citu radošo industriju darbi.

Starptautiskas žūrijas vadībā tika izvērtēti dažādās radošajās disciplīnās tapuši 256 darbi, kopumā tika piešķirti 18 pirmās pakāpes ordeņi un 32 otrās pakāpes ordeņi.

Festivāla ADWARDS darbi tika iesniegti un vērtēti vairākās kategorijās: integrētās kampaņas, TV & radio, interaktīvie un digitālie risinājumi, drukas māksla & dizaina meistarība, preses un vides reklāma, zīmola stāsts, sabiedriskās attiecības, netradicionālā komunikācija, pasākumi un sponsorēšana, zīmola saturs un izklaide, radošās izcilības eksports.

Darbus vērtēja 15 žūrijas locekļi no 11 valstīm, intensīvākajām diskusijām notiekot klātienē Rīgā. Žūrijas prezidents – Huans Garsia Eskudero (Juan García-Escudero) no aģentūras TBWA ESPAÑA, kurš ir strādājis vairāku pasaules līmeņa festivālu žūrijās.

Ja mikrouzņēmuma nodokļa likme tiks palielināta līdz 15%, šim nodoklim zudīs jēga, norāda SIA Daba laba, kas no mežacūku sariem ražo dabīgas matu ķemmes, īpašniece Loreta Pižika.

«Varbūt, smalki aprēķinot, kādam uzņēmumam arī 15% likme būs izdevīga, tomēr pamatā zustu jēga tam, kāpēc šo nodokli vispār vajadzēja ieviest,» norādīja uzņēmēja, kuras uzņēmums nodarbina piecus cilvēkus.

Viņa stāstīja, ka patlaban mikrouzņēmuma nodoklis ir veids, kā uzņēmums var pastāvēt un samaksāt nodokļus. «Saprotu, ka ir uzņēmumi, kas nemaksā nodokļus, tomēr nevajag iznīcināt tos uzņēmumus, kas spēj maksāt nodokļus,» uzsvēra Pižika.

Daba Laba labprāt paplašinātu uzņēmumu, palielinātu jaudas un pieņemtu darbā jaunus darbiniekus, tomēr pie tagadējās nodokļu sistēmas tas nav iespējams, jo jau patlaban pēc nodokļu nomaksas investīcijām naudas neatliek. «Atbildīgs uzņēmums katru santīmu iegulda uzņēmuma attīstībā, taču nodokļu slogs ir tas, kas liedz investēt,» uzskata Daba Laba īpašniece.

Algotā darbā atvaļinājums ir pašsaprotama un ierasta lieta, taču sava mazā biznesa sākumposmā tas reizēm tiek atlikts gadu no gada, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Galvenie iemesli atvaļinājuma novilcināšanai ir daudzie darba pienākumi, grūtības deleģēt pienākumus kolēģiem, kā arī pārliecība, ka uzņēmums vēl nav gana stabils, lai dotos ilgstošā prombūtnē – pat tad, ja tā būtu tikai nedēļa.

Aizmirst par darbu

«2002. gadā sāku veidot savu pirmo uzņēmumu, un tas bija tik aizraujoši! Nebiju atvaļinājumā trīs gadus. Tagad es tādu kļūdu nekad vairs nepieļaušu,» saka Žans Mauris, e–apmācību rīka BranchTrack līdzdibinātājs. Viņš atzīst, ka grūti atvaļinājumā neuztraukties par biznesu, jo ir bailes un uztraukums, kā visi citi tiks galā. «Tā man bija pirmajos desmit gados uzņēmējdarbībā. Tagad esmu sapratis, ka vismaz divas reizes gadā pa divām nedēļām ir jāaizmirst par darbu. Tas nozīmē vispār nedomāt par to, pat neatbildēt uz telefona zvaniem. 99,99% gadījumu kolēģi visu nokārtos bez tevis, bet atlikušais 0,01% var arī pagaidīt,» viņš uzskata. Ja kolēģi viņu ir sasnieguši atvaļinājuma laikā, ir tikai viens jautājums – kas viņam īsti vajadzīgs, lai vairs netraucētu? Ir jāizdara nepieciešamais vai jāatliek tas, ko nav iespējams nokārtot, un jāaizmirst par darbu. «Galvenais ir nedomāt par darbu. Neesmu dzirdējis nevienu gadījumu, ka kompānija būtu bankrotējusi vai kaut kas drausmīgs notiktu tikai tāpēc, ka uzņēmējs bija atvaļinājumā. Jāatpūšas ir visiem,» uzsver Ž. Mauris.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties SIA Daba Laba ražotnē, kur tiek izgatavotas Wild Good zīmola mežacūku saru ķemmes.

Uzņēmums darbu sāka 2010.gadā, stāsta SIA Daba Laba īpašniece Loreta Pižika.

Latvijā mednieki mežacūku ādas pēc veiksmīgām medībām izmet ārā, savukārt citās pasaules valstīs tās speciāli pērk, lai iegūtu sarus un no tiem izgatavotu ķemmes. Sariem piemīt īpašības, kas uzlabo matu struktūru, tas kļūst veselāks.

Patlaban uzņēmums eksportē produkciju uz dažādām pasaules valstīm, galvenokārt, ASV un Austrāliju, kā arī Eiropas valstīm.

Galerijā augstāk iespējams ielūkoties ražotnē!

Cenšoties ierobežot Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusa izplatību, nāksies kontrolēti iznīcināt mežacūkas, pretējā gadījumā vīruss iznīcinās to populāciju, līdzi paņemot arī cūkkopību un gaļas pārstrādes nozari, atzīst Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Jautāts, kad varētu izdoties ierobežot mēra izplatību, Balodis sacīja, ka viss atkarīgs no tā, kā PVD inficētajā zonā tiks galā ar mežacūku populāciju.

«Jautājums par medībām noteikti būs jāizskata, ja slimība izrādīsies endēmiska, proti, izplatīsies mežacūku populācijā. Lai to nepieļautu, populācijai jābūt mazai, turklāt nevis dažu mēnešu, bet gan gadu garumā. Pretējā gadījumā mežacūkas dabiskā veidā iznīcinās mēra vīruss, «paraujot» līdzi vairākas nozares, sākot ar cūkkopību, dzīvnieku kautuvēm, barības ražošanu un beidzot ar gaļas pārstrādi. Tad sekas nav prognozējamas,» sacīja Balodis.

Viņš arī norādīja, ka mežacūkas nedrīkstēs šaut intensīvi, jo tad tās panikā migrēs uz pārējiem mežiem.

Mednieki, šaujot mežacūkas, turpmāk varēs izmantot trokšņa slāpētājus (klusinātājus). To paredz Saeimā ceturtdien, 19.martā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā.

Saistībā ar Āfrikas cūku mēra apkarošanu un izsludināto ārkārtas situāciju vairākos novados un pagastos medniekiem tika uzlikts pienākums samazināt mežacūku populācijas blīvumu.

Trokšņa slāpētāji šāviena trokšņa līmeni samazina par 30-40 procentiem, un netiek iztraucētas citas mežacūkas, samazinot to pārvietošanās un migrācijas iespējas, kā arī līdz minimumam samazinot infekcijas izplatīšanās riskus. Tas atbilst Eiropas Komisijas rekomendācijām par Āfrikas cūku mēra ierobežošanu, teikts likumprojekta anotācijā.

Trokšņa slāpētāji medībās plaši tiek izmantoti Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Lielbritānijā un Dānijā. Skandināvijas valstu pieredze apstiprina pozitīvo efektu trokšņa slāpētāju izmantošanā medībās, samazinot traucējošo troksni pārējai sabiedrības daļai, kura nav iesaistīta medību procesā, norāda likumprojekta autori.

Lai gan Āfrikas cūku mēris (ĀCM) Lietuvas austrumdaļā sāka izplatīties jau gandrīz pirms četriem gadiem, kad valstī ieklīda inficētas mežacūkas no Baltkrievijas, Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests raizējas, ka valsts rietumdaļā, Žemaitijā, šī bīstamā slimība var ienākt no Latvijas.

Pagājušajā nedēļā ĀCM uzliesmojums tika konstatēts Sēlijā, Neretas novada zemnieku saimniecībā ar 44 cūkām. Ap šo saimniecību noteiktā uzraudzības zona ietver arī Lietuvas teritoriju netālu no Biržiem.

Neretas pagastā saimniecībā nāksies likvidēt 44 mājas cūkas

Taču, kā ziņu aģentūrai BNS atzinis Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektora vietnieks Vidmants Paulausks, briesmas draud arī Mažeiķu un Akmenes rajoniem Lietuvas ziemeļrietumos, jo Latvijas pusē netālu no abu valstu robežas atklāti slimības perēkļi.

«Pilnīgi iespējams, ka rajonos, kur līdz šim slimības perēkļu nav bijis, cūku mēris ienāks nevis no Lietuvas austrumiem, bet no Latvijas,» viņš norādījis.

Nacionālā botāniskā dārza apmeklētāju skaits arvien palielinās. «Resursi tiek izmantoti, lai izglītotu sabiedrību, it īpaši jauniešus,» biznesa portālam db.lv stāsta Andrejs Svilāns, Nacionālā botāniskā dārza direktors.

Lai piesaistītu jauniešus, tiek piedāvātas tematiskas orientēšanās sacensības un Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā ir izveidoti digitāli ekrāni. «Šis ir veids, kā runāt ar mūsdienu sabiedrību,» akcentē A. Svilāns.

Nacionālā botāniskā dārza apmeklētāju skaits būtiski audzis. Tā, piemēram, 2009. gadā tam bija 37 825 apmeklētāji, 2010. gadā – 22 808, bet 2015. gadā – jau 51 321, 2016. gadā – 63 966, 2017. gadā – 68 811).

2017. gadā Nacionālā botāniskā dārza budžets bija 1,2 miljoni eiro. No tiem Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas finansējums funkciju deleģējuma līguma ietvaros - 728 tūkstoši eiro, pašu ieņēmumi (biļetes, ekskursijas, nodarbības, lekcijas u.c.) veidoja 226 tūkstošus eiro.

Biznesa portāls Db.lv, atjaunojot senu tradīciju, ar šodienu aizsāk piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmumu vadītājiem sniegs atbildes uz šiem jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Pirmais atbildes mums sniedz Rolands Orlovskis, būvkompānijas Selva būve un mednieku centra Purnavu muiža īpašnieks:

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mans bizness saistīts ar diviem maniem hobijiem – būvniecību (Selva būve) un medībām (Purnavu muiža). Tāpēc varu teikt – darbs ir mans hobijs.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Iepriecina nozares izaugsme, progress, jaunāko tehnoloģiju izmantošana. Būvniecības nozare attīstās līdzi laikam. Apbēdina fakts, ka valsts pārvaldes un politiskie pārstāvji šobrīd vienoti kritizē būvniecības nozari, neinteresējoties par veselīgu tās attīstību. Dažu atbildīgo institūciju izteicienus par būvniecības nozari es izjūtu kā spļāvienu sejā. Jā, ir notikusi traģēdija. Taču nedrīkst nolīdzināt visu nozari, aizmirstot, ka tieši būvnieki ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem.

Saistībā ar Latvijas teritorijā konstatēto Āfrikas cūku mēri rīt Krāslavas novadā tiek sasaukta atbildīgo dienestu ārkārtas sēde, tiek noteikta karantīnas zona, kā arī veikti visi nepieciešamie aizsardzības pasākumi, tomēr pastāv ļoti lieli situācijas attīstības riski, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

«Valdība par notikušo jau ir informēta, tāpat par faktu informējām Eiropas ātrās brīdināšanas sistēmas galveno biroju, kā arī kolēģus kaimiņvalstīs. Rīt tiek sasaukta ārkārtas sēde, kurā piedalīsies PVD, Zemkopības ministrijas, pašvaldības un Valsts policijas pārstāvji, lai analizētu situāciju. Mēris diemžēl var izplatīties arī tālāk par šī brīža inficēto zonu, jo lielākais risks ir inficētās mežacūkas. Ja pret klasisko cūku mēri cūkas varam vakcinēt, pret Āfrikas mēri vakcīnas nav,» sacīja Balodis.

Viņš norādīja, ka patlaban slimības perēklī noteikta pastiprinātas uzraudzības zona 10 kilometru rādiusā, kurā nedrīkst ne ievest, ne izvest cūkgaļu vai dzīvas cūkas. Šajā teritorijā notiek arī transportlīdzekļu dezinfekcija un pastiprinātas kravas pārbaudes.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 25 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Bauskas novadu, liecina PVD informācija.

Bauskas novada Vecsaules pagastā konstatēta viena no ĀCM nobeigusies cūka. Tāpat ĀCM pirmo reizi konstatēts arī Lībagu pagastā (Talsu novadā), kur konstatēta viena no ĀCM nobeigusies meža cūka.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī piecām cūkām Tukuma novada Degoles pagastā, četrām meža cūkām Talsu novada Īves pagastā, kā arī divām meža cūkām Limbažu novada Viļķenes pagastā.

Tāpat ĀCM konstatēts arī pa vienai meža cūkai Balvu novada Lazdulejas pagastā, Beverīnas novada Brenguļu pagastā, Daugavpils novada Vaboles pagastā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, Gulbenes novada Druvienas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, Priekuļu novada Priekuļu un Liepas pagastos, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, Talsu novada Laucienes un Ārlavas pagastos.

Rīgas pilsētas būvvalde ir pieņēmusi lēmumu, ka pussabrukušais nams Buru ielā 9 nav ekspluatējams, līdz ar to SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) un nama dzīvokļu kopīpašniekiem uzdots atbrīvot telpas.

RNP preses pārstāve Santa Vaļuma pastāstīja, ka pašlaik nav atbrīvoti ap desmit dzīvokļu. Šodien Rīgas Pašvaldības policija arī pārbauda, vai namā neuzturas kādas nepiederošas personas.

Daļa no nama iemītniekiem jau ir labprātīgi atstājuši telpas. Visvairāk sašutuši par pašreizējo situāciju ir privatizēto dzīvokļu īpašnieki. Anna Šmeļova-Borisenkova pastāstīja, ka dzīvokli šajā namā iegādājās ap pusgadu pirms avārijas. «Kad iegādājos, īpašums bija ierakstīts zemesgrāmatā - to noformēja trīs dienas pirms pirkuma, līdz ar to nevarēju ne iedomāties, ka pēc pusgada tikšu izlikta uz ielas no sava īpašuma,» skaidroja sieviete, uzsverot, ka neizprot, kādēļ īpašums no nama ar neapmierinošu tehnisko stāvokli ierakstīts zemesgrāmatā un ticis bez problēmām pārdots. «Ja cilvēks pērk no domes un atļauts ielikt zemesgrāmatā, bet pēc pusgada esi uz ielas, kādēļ dome neuzliek aizliegumu pārdot?» neizpratni pauda iedzīvotāja.

Uz kopumā apmēram piecu miljonu eiro lielo atbalstu saistībā ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM) varēs pretendēt ne tikai cūkkopju saimniecības, kuras jau piemeklējusi šī kaite, bet arī jebkura saimniecība Latvijas teritorijā, jo daļa atbalsta paredzēta preventīvajiem drošības pasākumiem, informēja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Viņa norādīja, ka šodien notikušajās sarunās Zemkopības ministrijā kopā ar ministrijas, Lauku atbalsta dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvjiem tika runāts par atbalsta piešķiršanas kārtību.

«Plānots, ka finansējums tiks dalīts divās daļās - preventīvajiem jeb profilakses pasākumiem biodrošības pastiprināšanai, kā arī ganāmpulku atjaunošanai pēc tam, kad ĀCM dēļ nācies iznīcināt visas reģistrētās cūkas. Tā kā visa Latvijas teritorija definēta kā riska zona, uz pirmo daļu attiecīgi varēs pretendēt jebkurš Latvijas cūkkopis,» sacīja Lejniece.

Plānots, ka pieteikšanās atbalstam tiks izsludināta šā gada 3.septembrī un ilgs līdz 1.decembrim.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 27 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Vecsaules, Dobeles, Staburaga un Maltas pagastus, kuros konstatēts pa vienai beigtai meža cūkai, liecina PVD informācija.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī septiņām meža cūkām Tukuma novada Degoles pagastā, kā arī pa divām meža cūkām Preiļu novada Pelēču pagastā, Tukuma novada Džūkstes pagastā un Talsu novada Valdgales pagastā.

Tāpat ĀCM šajā nedēļā konstatēts pa vienai meža cūkai Babītes novada Salas pagastā, Dagdas novada Ķepovas pagastā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, Iecavas novada Iecavas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Ludzas novada Pildas pagastā, Pārgaujas novada Straupes pagastā, Priekuļu novada Liepas pagastā, Ropažu novada Ropažu pagastā un Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā.

Līdz ar to mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 733 meža cūkām 70 novadu 168 pagastos.

Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārijas dienests paziņojis, ka kādai Lietuvā nomedītai mežacūkai atklāts Āfrikas cūku mēris.

Bažas par iespējamu šīs bīstamās slimības pārsviešanos no Baltkrievijas uz Lietuvu tika izteiktas jau iepriekš, saņemot informāciju, ka pēdējā laikā valsts dienvidos, Baltkrievijas robežas tuvumā, atrasts ne mazums nobeigušos mežacūku.

Pirms dažām dienām kādai Alītas rajonā kritušai mežacūkai tika konstatēta cita infekcijas slimība - pasterelioze.

Jau ziņots, ka Āfrikas cūku mēris vasarā tika konstatēts Baltkrievijā, aptuveni 40 kilometru attālumā no Lietuvas robežas. Tā ir ļoti lipīga vīrusa izraisīta saslimšana, kas cūku turētājiem rada lielus ekonomiskos zaudējumus, jo dzīvnieku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Cilvēkiem Āfrikas cūku mēris nav bīstams.

Nedēļas nogalē Krāslavas novada Robežnieku un Indras pagastos un Dagdas novada Bērziņu pagastā konstatēts vēl vesels klājums beigtu mežacūku, turklāt aizdomas par saslimšanu ar Āfrikas cūku mēri ir arī par divām mājas cūkām.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidlatgales pārvaldes vecākais inspektors Dzintars Juškus, gan mežacūku līķiem, gan arī aizdomīgajām mājas cūkām ir paņemtas analīzes uz saslimstību ar Āfrikas cūku mēri.

Saistībā ar Āfrikas cūku mēri ar vēlmi saņemt saimniecību biodrošības izvērtējumu un ieteikumus tās uzlabošanai PVD patlaban vērsušies sešu karantīnas teritorijā esošo saimniecību pārstāvji, pamatā tie ir lielākie cūku audzētāji.

Mājsaimniecībās pamazām sākusies arī cūku izkaušana. Informāciju par mājlopu plānoto kaušanu PVD amatpersonas saņem aizvien biežāk. Cilvēki ir neziņā, daudzi vēlētos cūkas vēl kādu laiku paturēt un nobarot, bet, ņemot vērā slimības izplatību, mēs cilvēkiem tomēr iesakām lieki neriskēt, stāstīja Juškus.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 55 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Pušas un Taurenes pagastus, liecina PVD informācija.

Rēzeknes novada Pušas pagastā ĀCM konstatēts sešām meža cūkām un arī Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā vīruss atklāts sešām meža cūkām.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī 15 meža cūkām Dundagas novada Dundagas pagastā, pa trim meža cūkām Dobeles novada Dobeles pagastā un Tukuma novada Lestenes pagastā. Tāpat ĀCM konstatēts arī divām meža cūkām Madonas novada Aronas pagastā, Tukuma novada Degoles pagastā.

ĀCM pagājušajā nedēļā konstatēts arī pa vienai meža cūkai Baltinavas novada Baltinavas pagastā, Ērgļu novada Sausnējas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Lubānas novada Indrānu pagastā, Ludzas novada Pureņu pagastā, Madonas novada Liezēres pagastā, Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, Rēzeknes novada Mākoņkalna, Freimaņu, Kantinieku un Audriņu pagastos, kā arī Ropažu novada Ropažu pagastā, Salacgrīvas novada Liepupes pagastā, Tukuma novada Džūkstes pagastā, Talsu novada Laucienes, Valdgales un Laidzes pagastos, kā arī Ventspils novada Ances pagastā.