Papildu mežacūku saru ķemmēm Wild Good sācis piedāvāt arī koka ķemmes un patriotiskas ādas aproces, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Tāpat kā iepriekš apvienojam mūsdienu tehnoloģijas ar amatniecības tradīcijām, ko mēģinām pavērst ražošanas virzienā, nevis tikai mājamatniecības līmenī,» stāsta Loreta Pižika, Wild Good (SIA Daba Laba) īpašniece. Pirms gada uzņēmumā nolemts, ka Wild Good nav tikai matu ķemmju ražotājs, tam jāmēģina nest mežonīgā labuma filozofiju tālāk, piedāvājot dažādus citus dabīgus produktus. Šobrīd Wild Good sortimentu papildina koka ķemmes un aproces no mežacūkas ādas.

Prioritāte – internets

Uzņēmums ar pircējiem strādā tieši, pārdodot produkciju savā internetveikalā un interneta vietnē Etsy. «Daudzi, kuri mēģina internetā kaut ko pārdot, saprot, ka nepietiek ar to, ka ieliec preci mājaslapā vai Etsy. Tas ir tāpat kā ar veikalu – jāatver tirdzniecības vieta labā vietā, ielā ar lielu cilvēku plūsmu. Tieši tāpat interesetu plūsma jādabū internetā. Jāstāsta par sevi, jāskaidro. To mēs arī darām – savā gaitā, bet kopumā viss iet uz augšu. Pa šo laiku ir izdevies tikt līdz nulles punktam un gūt arī nelielu peļņu, kas ražošanā, manuprāt, ir labs sasniegums,» spriež Loreta.

Parakstīta vienošanās par grantu programmas Atspēriens īstenošanu 2014.gadā. Kopējais grantu programmas apjoms 2014. gadam būs 140 000 eiro, un vienas biznesa idejas atbalstam būs iespēja saņemt līdz 15 000 eiro.

Tas ir par 3618 eiro vairāk nekā pērn.

Konkurss jaunajiem uzņēmējiem Atspēriens noritēs sesto gadu, un arī šogad plānoti divi Atspēriens grantu konkursi, kuru kopējais pieejamais grantu apjoms būs 140 000 eiro. Pirmajā Atspēriena kārtā grantos plānots izsniegt līdz 53% no kopējās summas. Jaunie uzņēmēji aicināti iesniegt pieteikumus Atspēriena konkursam līdz šā gada 7.aprīlim plkst. 12.00.

Kopš 2009. gada grantu programmā Atspēriens atbalstītas 100 uzņēmējdarbības idejas, piešķirot kopējo līdzfinansējumu vairāk nekā 500 000 latu jeb 700 000 eiro apmērā.

«Pateicoties Atspēriena atbalstam, pirmkārt, mums, kā jaunam uzņēmumam, bija iespēja sakārtot dažādus ražošanas procesus. Tas savukārt ļāva piedāvāt plašāku produktu klāstu un aptvert lielāku klientu auditoriju. Tāpat iegūtais grants ļāva reģistrēt preču zīmi Wild Good, tādējādi nodrošinot zīmola aizsardzību. Mazam, tikko darbību sākušam uzņēmumam bez finansiāla atbalsta, ar reģistrāciju saistītie izdevumi var šķist ievērojami lieli, tomēr, lai aizsargātu radīto zīmolu, reģistrācija ir gaužām nozīmīga. Atspēriena projekta dokumentu sagatavošana bija salīdzinoši vienkārša, turklāt ļāva pievērsties sfērām, kuras iepriekš nebijām apdomājuši un saplānojuši. Tā kā kopumā jau pati projekta rakstīšana ir vērtīgs process jebkuram jaunajam uzņēmējam,» pieredzē dalās Loreta Pižika, SIA Daba Laba, zīmola Wild Good pārstāve, grantu programmas Atspēriens laureāte 2011.gadā.

Mežacūkas sāk iekarot ne tikai Rīgas centru, nu jau tās ir sapratušas, ka arī Jūrmala ir laba vieta pastaigām. Izskanējušas runas, ka aktivitātes Ādažu poligonā tās mudinājušas pārvietoties uz mierīgāku zonu. Tiesa gan, kāpēc cūkas izvēlas galvaspilsētas centru, neviens īsti nevar paskaidrot, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Lai mazinātu mežacūku populāciju pilsētas centrā, vakar Rīgas domē (RD) tika sasaukta darba sapulce, kurā piedalījās iesaistīto jomu speciālisti – to vidū arī mednieki, veterinārārsti, Zemkopības ministrijas pārstāvji un citi. Piedāvājums nošaut mežacūkas pašvaldības pārstāvju vidū neradīja lielu atsaucību. Vides pārvaldes nodaļas speciālistes uzsvēra, ka tam būtu jābūt galējam risinājumam, ja citus atrast neizdotos. Kā viens no iespējamiem variantiem izskanēja arī tīģeru mēslu kaisīšana, kas varētu aizbiedēt cūkas.

Veterinārārsts Jānis Beinerts Dienai uzsvēra, ka pilsētā ir jārada apstākļi, kas mežacūkas atbaidītu, pretējā gadījumā ar katru gadu Rīga piedzīvos arvien lielāku šo dzīvnieku pieplūdumu. «Protams, mans piedāvājums par tīģeru kakām ir pavisam naivs, bet situācija kaut kā ir jāsakārto. Berlīnē, piemēram, ir tādas īpašas joslas, kas radītas nolūkā atbaidīt mežazvērus,» skaidro J. Beinerts. Tīģeru mēslu izkaisīšana, lai novērstu mežacūku populāciju pilsētā, domes sēdē netika uztverta ar ironiju. Tiesa gan, izskanēja iebildumi, ka mežacūkām Latvijā nav pieredzes ar tīģeriem, tāpēc arī to mēsli dzīvniekos neradīs baiļu instinktu. Tīģeru mēslus tika piedāvāts aizstāt ar vilku mēsliem.

Ikšķiles novada mērs Indulis Trapiņš (V) vietējiem mednieku klubiem lūdzis monitorēt situāciju ar mežacūkām novadā, nepieciešamības gadījumā arī dzīvniekus izšaujot tik lielā mērā, cik pieļauj izsniegtās medību atļaujas.

Trapiņš aģentūrai LETA skaidroja, ka ne Ikšķiles, ne acīmredzot arī Rīgas pašvaldība iepriekš nevarēja rēķināties ar izveidojušos situāciju. Tika plānots, ka izvestie dzīvnieki pielāgosies jaunajai videi, taču pēc pirmās pārvešanas secināms, ka pilsētas dzīvnieki ir pārāk pieraduši pie cilvēka un vairs nebaidās.

Pašlaik Ikšķiles iedzīvotāji jau sūdzējušies par izjusto apdraudējumu, jo mežacūkas brīvi un bez bailēm nākot pagalmā un pat skrienot cilvēkiem virsū. Dzīvniekus nebiedējot arī suņi.

Trapiņš skaidro, ka šajā situācijā, kad dzīvnieki jau apdraud cilvēku, ir jārīkojas. Tādēļ tik lielā mērā, cik pieļauj normatīvi, mežacūkas Ikšķiles mežos tiks nomedītas. Tas ir svarīgi arī, lai novērstu Āfrikas cūku mēra izplatības riskus.

Algotā darbā atvaļinājums ir pašsaprotama un ierasta lieta, taču sava mazā biznesa sākumposmā tas reizēm tiek atlikts gadu no gada, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Galvenie iemesli atvaļinājuma novilcināšanai ir daudzie darba pienākumi, grūtības deleģēt pienākumus kolēģiem, kā arī pārliecība, ka uzņēmums vēl nav gana stabils, lai dotos ilgstošā prombūtnē – pat tad, ja tā būtu tikai nedēļa.

Aizmirst par darbu

«2002. gadā sāku veidot savu pirmo uzņēmumu, un tas bija tik aizraujoši! Nebiju atvaļinājumā trīs gadus. Tagad es tādu kļūdu nekad vairs nepieļaušu,» saka Žans Mauris, e–apmācību rīka BranchTrack līdzdibinātājs. Viņš atzīst, ka grūti atvaļinājumā neuztraukties par biznesu, jo ir bailes un uztraukums, kā visi citi tiks galā. «Tā man bija pirmajos desmit gados uzņēmējdarbībā. Tagad esmu sapratis, ka vismaz divas reizes gadā pa divām nedēļām ir jāaizmirst par darbu. Tas nozīmē vispār nedomāt par to, pat neatbildēt uz telefona zvaniem. 99,99% gadījumu kolēģi visu nokārtos bez tevis, bet atlikušais 0,01% var arī pagaidīt,» viņš uzskata. Ja kolēģi viņu ir sasnieguši atvaļinājuma laikā, ir tikai viens jautājums – kas viņam īsti vajadzīgs, lai vairs netraucētu? Ir jāizdara nepieciešamais vai jāatliek tas, ko nav iespējams nokārtot, un jāaizmirst par darbu. «Galvenais ir nedomāt par darbu. Neesmu dzirdējis nevienu gadījumu, ka kompānija būtu bankrotējusi vai kaut kas drausmīgs notiktu tikai tāpēc, ka uzņēmējs bija atvaļinājumā. Jāatpūšas ir visiem,» uzsver Ž. Mauris.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties SIA Daba Laba ražotnē, kur tiek izgatavotas Wild Good zīmola mežacūku saru ķemmes.

Uzņēmums darbu sāka 2010.gadā, stāsta SIA Daba Laba īpašniece Loreta Pižika.

Latvijā mednieki mežacūku ādas pēc veiksmīgām medībām izmet ārā, savukārt citās pasaules valstīs tās speciāli pērk, lai iegūtu sarus un no tiem izgatavotu ķemmes. Sariem piemīt īpašības, kas uzlabo matu struktūru, tas kļūst veselāks.

Patlaban uzņēmums eksportē produkciju uz dažādām pasaules valstīm, galvenokārt, ASV un Austrāliju, kā arī Eiropas valstīm.

Galerijā augstāk iespējams ielūkoties ražotnē!

Radošās izcilības festivāla ADWARDS ceremonijā noskaidroti labākie reklāmas, dizaina un citu radošo industriju darbi.

Starptautiskas žūrijas vadībā tika izvērtēti dažādās radošajās disciplīnās tapuši 256 darbi, kopumā tika piešķirti 18 pirmās pakāpes ordeņi un 32 otrās pakāpes ordeņi.

Festivāla ADWARDS darbi tika iesniegti un vērtēti vairākās kategorijās: integrētās kampaņas, TV & radio, interaktīvie un digitālie risinājumi, drukas māksla & dizaina meistarība, preses un vides reklāma, zīmola stāsts, sabiedriskās attiecības, netradicionālā komunikācija, pasākumi un sponsorēšana, zīmola saturs un izklaide, radošās izcilības eksports.

Darbus vērtēja 15 žūrijas locekļi no 11 valstīm, intensīvākajām diskusijām notiekot klātienē Rīgā. Žūrijas prezidents – Huans Garsia Eskudero (Juan García-Escudero) no aģentūras TBWA ESPAÑA, kurš ir strādājis vairāku pasaules līmeņa festivālu žūrijās.

Ja mikrouzņēmuma nodokļa likme tiks palielināta līdz 15%, šim nodoklim zudīs jēga, norāda SIA Daba laba, kas no mežacūku sariem ražo dabīgas matu ķemmes, īpašniece Loreta Pižika.

«Varbūt, smalki aprēķinot, kādam uzņēmumam arī 15% likme būs izdevīga, tomēr pamatā zustu jēga tam, kāpēc šo nodokli vispār vajadzēja ieviest,» norādīja uzņēmēja, kuras uzņēmums nodarbina piecus cilvēkus.

Viņa stāstīja, ka patlaban mikrouzņēmuma nodoklis ir veids, kā uzņēmums var pastāvēt un samaksāt nodokļus. «Saprotu, ka ir uzņēmumi, kas nemaksā nodokļus, tomēr nevajag iznīcināt tos uzņēmumus, kas spēj maksāt nodokļus,» uzsvēra Pižika.

Daba Laba labprāt paplašinātu uzņēmumu, palielinātu jaudas un pieņemtu darbā jaunus darbiniekus, tomēr pie tagadējās nodokļu sistēmas tas nav iespējams, jo jau patlaban pēc nodokļu nomaksas investīcijām naudas neatliek. «Atbildīgs uzņēmums katru santīmu iegulda uzņēmuma attīstībā, taču nodokļu slogs ir tas, kas liedz investēt,» uzskata Daba Laba īpašniece.

Cenšoties ierobežot Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusa izplatību, nāksies kontrolēti iznīcināt mežacūkas, pretējā gadījumā vīruss iznīcinās to populāciju, līdzi paņemot arī cūkkopību un gaļas pārstrādes nozari, atzīst Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Jautāts, kad varētu izdoties ierobežot mēra izplatību, Balodis sacīja, ka viss atkarīgs no tā, kā PVD inficētajā zonā tiks galā ar mežacūku populāciju.

«Jautājums par medībām noteikti būs jāizskata, ja slimība izrādīsies endēmiska, proti, izplatīsies mežacūku populācijā. Lai to nepieļautu, populācijai jābūt mazai, turklāt nevis dažu mēnešu, bet gan gadu garumā. Pretējā gadījumā mežacūkas dabiskā veidā iznīcinās mēra vīruss, «paraujot» līdzi vairākas nozares, sākot ar cūkkopību, dzīvnieku kautuvēm, barības ražošanu un beidzot ar gaļas pārstrādi. Tad sekas nav prognozējamas,» sacīja Balodis.

Viņš arī norādīja, ka mežacūkas nedrīkstēs šaut intensīvi, jo tad tās panikā migrēs uz pārējiem mežiem.

Lai gan Āfrikas cūku mēris (ĀCM) Lietuvas austrumdaļā sāka izplatīties jau gandrīz pirms četriem gadiem, kad valstī ieklīda inficētas mežacūkas no Baltkrievijas, Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests raizējas, ka valsts rietumdaļā, Žemaitijā, šī bīstamā slimība var ienākt no Latvijas.

Pagājušajā nedēļā ĀCM uzliesmojums tika konstatēts Sēlijā, Neretas novada zemnieku saimniecībā ar 44 cūkām. Ap šo saimniecību noteiktā uzraudzības zona ietver arī Lietuvas teritoriju netālu no Biržiem.

Neretas pagastā saimniecībā nāksies likvidēt 44 mājas cūkas

Taču, kā ziņu aģentūrai BNS atzinis Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektora vietnieks Vidmants Paulausks, briesmas draud arī Mažeiķu un Akmenes rajoniem Lietuvas ziemeļrietumos, jo Latvijas pusē netālu no abu valstu robežas atklāti slimības perēkļi.

«Pilnīgi iespējams, ka rajonos, kur līdz šim slimības perēkļu nav bijis, cūku mēris ienāks nevis no Lietuvas austrumiem, bet no Latvijas,» viņš norādījis.

Nacionālā botāniskā dārza apmeklētāju skaits arvien palielinās. «Resursi tiek izmantoti, lai izglītotu sabiedrību, it īpaši jauniešus,» biznesa portālam db.lv stāsta Andrejs Svilāns, Nacionālā botāniskā dārza direktors.

Lai piesaistītu jauniešus, tiek piedāvātas tematiskas orientēšanās sacensības un Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā ir izveidoti digitāli ekrāni. «Šis ir veids, kā runāt ar mūsdienu sabiedrību,» akcentē A. Svilāns.

Nacionālā botāniskā dārza apmeklētāju skaits būtiski audzis. Tā, piemēram, 2009. gadā tam bija 37 825 apmeklētāji, 2010. gadā – 22 808, bet 2015. gadā – jau 51 321, 2016. gadā – 63 966, 2017. gadā – 68 811).

2017. gadā Nacionālā botāniskā dārza budžets bija 1,2 miljoni eiro. No tiem Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas finansējums funkciju deleģējuma līguma ietvaros - 728 tūkstoši eiro, pašu ieņēmumi (biļetes, ekskursijas, nodarbības, lekcijas u.c.) veidoja 226 tūkstošus eiro.

Mednieki, šaujot mežacūkas, turpmāk varēs izmantot trokšņa slāpētājus (klusinātājus). To paredz Saeimā ceturtdien, 19.martā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā.

Saistībā ar Āfrikas cūku mēra apkarošanu un izsludināto ārkārtas situāciju vairākos novados un pagastos medniekiem tika uzlikts pienākums samazināt mežacūku populācijas blīvumu.

Trokšņa slāpētāji šāviena trokšņa līmeni samazina par 30-40 procentiem, un netiek iztraucētas citas mežacūkas, samazinot to pārvietošanās un migrācijas iespējas, kā arī līdz minimumam samazinot infekcijas izplatīšanās riskus. Tas atbilst Eiropas Komisijas rekomendācijām par Āfrikas cūku mēra ierobežošanu, teikts likumprojekta anotācijā.

Trokšņa slāpētāji medībās plaši tiek izmantoti Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Lielbritānijā un Dānijā. Skandināvijas valstu pieredze apstiprina pozitīvo efektu trokšņa slāpētāju izmantošanā medībās, samazinot traucējošo troksni pārējai sabiedrības daļai, kura nav iesaistīta medību procesā, norāda likumprojekta autori.

Saņemtie laboratorisko analīžu rezultāti apstiprina Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusu divās piemājas saimniecībās un vienai atrastajai meža cūkai Krāslavas un Dagdas novados, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

ĀCM apstiprināts vienai mājas cūkai Kaplavas pagastā Krāslavas novadā. Pie mājas saimniecībā tika turētas 17 mājas cūkas: 4 sivēnmātes, 1 kuilis un 12 piena sivēni, vīruss konstatēts vienai sivēnmātei. Šodien tiek veikti visi slimību ierobežojošie pasākumi.

Saņemtie laboratorisko analīžu rezultāti apstiprināja Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusu vienai mājas cūkai Asūnes pagastā Dagdas novadā.

Tāpat ĀCM apstiprināts vienai atrastajai meža cūkai Krāslavas novada Indras pagastā.

Uz doto brīdi ĀCM ir skāris 67 mežacūkas, 61 mājas cūkas 29 piemājas saimniecībās un 1 cūku fermā, kopumā iznīcinātas 502 mājas cūkas.

Jau pērn Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) bija jāsniedz garantijas trešajām valstīm, ka, neraugoties uz Āfrikas cūku mēra gadījumiem, var turpināties dzīvnieku barības eksports caur Rīgas ostu, savukārt šogad slimības izplatības dēļ attiecīgais eksports būs nopietni apdraudēts, atzina PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

«Ja mēris pietuvosies Rīgai tiktāl, ka tā būs jāiekļauj karantīnas teritorijā, proti, 40 kilometru rādiusā ap Rīgu tiks konstatētas slimas mežacūkas, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu, kā arī dzīvnieku barības eksports caur Rīgas ostu būs nopietni apdraudēts,» sacīja Balodis.

Pēc PVD datiem, 2015.gada pirmajā pusgadā caur Rīgas ostu uz trešajām valstīm - Baltkrieviju, Krieviju, Azerbaidžānu, Tadžikistānu, Kazahstānu, Maroku un citām - izvestas vairāk nekā 700 dzīvnieku barības kravas. Tāpat izvestas teju 300 dzīvnieku izcelsmes pārtikas kravas uz tādām valstīm kā Libāna, Gruzija, Malaizija, ASV, Maroka, Izraēla, Saūda Arābija, Taizeme, Ēģipte, Singapūra.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori pagājušajā nedēļā - no 21. līdz 25.augustam - konstatējuši 19 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, liecina PVD informācija.

ĀCM meža cūku populācijā pagājušajā nedēļā konstatēts trijām meža cūkām Viesītes novada Elkšņu pagastā, kā arī pa divām meža cūkām Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, Madonas novada Bērzaunes pagastā un Tukuma novada Džūkstes pagastā.

Tāpat ĀCM pagājušajā nedēļā konstatēts arī pa vienai meža cūkai Cesvaines novada Cesvaines pagastā, Gulbenes novada Līgo pagastā, Jelgavas novada Glūdas pagastā, Kārsavas novada Mežvidu pagastā, Kokneses novada Bebru pagastā, Ogres novada Taurupes pagastā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Sējas novada Sējas pagastā, Talsu novada Ārlavas pagastā un Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā.

Līdz ar to mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 929 meža cūkām 73 novadu 196 pagastos.

«Jāliek būs uz diētas,» spriež safari parka More saimnieks Dainis Paeglītis, ar graudu spainīti rokās apstaigājot savus staltbriežu, dambriežu un balto staltbriežu aplokus.

Mežacūkas pavisam izlepušas – var pievilināt tikai ar šokolādi. Sešos aplokos briežu bariņi graciozi uzlūko garāmgājējus. Tikai retais tuvojas sētai, lai pamielotos ar graudiem. Tūristu mīluļi ir mazie dambriedīši, kas atsaucīgāki komunikācijai. Tā arī ir viņu galvenā funkcija – kalpot priekam. Pārējie brieži kļuvuši par nopietnu peļņas avotu.

Labi ragi atmaksājas

Galvenais saimniecības ienākumu avots ir selekcijas darbs. Saimniecība ir sertificēta selekcijas saimniecība un pārdod vaislas dzīvniekus – gan uz ārzemēm, gan tepat Latvijā. «Saulstari1 ir Baltijā viena no Top5 saimniecībām, tādēļ klientu netrūkst,» teic Dainis.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pēdējā nedēļā saņemtajos laboratorisko analīžu rezultātos joprojām konstatējis Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusu gan mājas, gan meža cūkām.

Mājas cūkām ĀCM apstiprināts tikai vienā saimniecībā Dagdas novada Bērziņu pagastā, kur vīruss konstatēts četrām nobarojamām mājas cūkām. Piemājas saimniecībā tika turētas 19 mājas cūkas

Tāpat ĀCM konstatēts meža cūkām 5 atrastajām meža cūkām un 3 nomedītajām meža cūkām.

Uz doto brīdi ĀCM ir skāris 75 mežacūkas 10 novados un 21 šo novadu pagastā.

ĀCM skāris 66 mājas cūkas 30 piemājas saimniecībās un 1 cūku fermā, kopumā iznīcinātas 521 mājas cūka. Kopumā ĀCM konstatēts mājas cūkām 3 novadu 10 pagastos.

PVD ir saņēmis informāciju par jauniem ĀCM konstatētiem gadījumiem meža cūkai Polijā, Podļaskas reģionā, kā arī mājas cūkām Lietuvā, Ignalinas apkārtnē.

Āfrikas cūku mēri Pārtikas un veterinārā dienesta nospraustais zonējums neaptur – mežacūkas turpina pārvietoties, taču apgrūtinājumi ir vienīgi cūkkopības nozarei

Šajā biznesā pašlaik jārēķinās ar divām vājajām vietām – gaļas zemo cenu un Āfrikas cūku mēri (ĀCM), sarunā ar DB atzīst Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece.

Vai situācijas temperatūra cūkkopībā ir tik slimīgi augsta, kā izskan?

Tā ir, jo Eiropas Savienības cūkgaļas pašapgāde ir aptuveni 110%, tātad joprojām jārēķinās ar pārprodukciju. No 10% eksportētā apjoma 24% patērēja Krievija. Situācija ir tāda, ka cena joprojām ir zema visā ES, tāpēc jāmeklē instrumenti situācijas normalizēšanai. Te jārunā par jauniem noieta tirgiem un cūkgaļas privāto uzglabāšanu. Šī gada maijā, kad «iedarbināja» cūkgaļas privāto uzglabāšanu, cena patiešām aizgāja uz augšu. Neskatoties uz to, Eiropas cūkkopji bija bažīgi, vai tas būs uz ilgu laiku. Kad beidzās termiņš, uz kuru bija gaļa ielikta privātā uzglabāšanā un tā atgriezās tirgū, cena uzreiz noslīdēja zem eiro par dzīvsvara kilogramu.

Ukrainas protestētāji aizvadītajās brīvdienās «ieņēma» bijušā prezidenta Viktora Janukoviča vasaras rezidenci «Mežigorje», kas tagad kļuvusi pieejama apmeklētājiem. Villa pārsteigusi opozīciju ar greznību, turklāt pamatīgo izšķērdību apliecina arī tajā atrastie dokumenti, vēsta pasaules mediji.

Opozīcija V. Janukoviča rezidenci, kas atrodas aptuveni 15 kilometru attālumā no Kijevas, ieņēma pēc tam, kad bijušais prezidents pēc viņa atcelšanas no amata metās bēgt.

Vasaras rezidencē un tās 140 hektāru teritorijā atrodams botāniskais dārzs, garāža ar antīko automašīnu kolekciju, koka kuģis, marmora savrupmāja un privāts zoodārzs, golfa laukums, vēsta AP. «Mums trūkst vārdu,» atzina kāds aktīvists, kurš centās regulēt apmeklētāju plūsmu.

Vidējā mēnešalga Ukrainā ir 500 ASV dolāri, tādējādi V. Janukoviča dzīvesveids ir vēl viens no faktoriem, kas spēlē par sliktu bijušajam prezidentam. Ukraiņi uzskata korupciju valdībā par vienu no galvenajām problēmām, ziņo medijs.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka no 9.septembra līdz 15.septembrim, saņemtie laboratorisko analīžu rezultāti apstiprinājuši Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusu 7 meža cūkām Ziemeļvidzemes pusē.

ĀCM konstatēts 4 atrastajām beigtajām meža cūkām Valkas novada Ērģemes pagastā, Strenču novada Jērcēnu pagastā un Burtnieku novada Ēveles pagastā.

Tāpat ĀCM apstiprināts arī 3 nomedītajām meža cūkām: vienai Strenču novada Jērcēnu pagastā un divām Burtnieku novada Ēveles pagastā.

Līdz šim ĀCM ir skāris 90 mežacūkas 10 novados un 22 šo novadu pagastos.

No 29.augusta nav apstiprināti jauni ĀCM saslimšanas gadījumi mājas cūkām.

Laikraksts Dienas Bizness šodien publicējis sarakstu, kas parāda, kam pieder Latvijas Top 30 restorāni (skatīt raksta galerijā!).

Laikraksts arī vēsta, ka Latvijas pavāru vairāku gadu aicinājums ēst maksimāli dabiskus un vietējas izcelsmes produktus ir sadzirdēts. «Vēl pirms dažiem gadiem varējām pat nemēģināt ēdienkartē iekļaut mežacūkas sautējumu – vienkārši neviens kaut ko tādu neēda. Tagad, kad cilvēkiem pastāsta, ka piedāvājumā ir mežacūka, kas ir mežā ēdusi ozolzīles, lapas, sliekas un mellenes, nevis siltumnīcās audzētās krūmmellenes, attieksme ir pavisam cita. Savukārt gadījumos, kad produkts tomēr ir dažādās saimniecībās audzēts, svarīgi, lai runa būtu par bioloģiskajām saimniecībām,» saka restorāna Tam labam būs augt (SIA 32. maijs) šefpavārs un līdzīpašnieks Ēriks Dreibants. Viņš atzīst – cilvēks ir kļuvis zinošāks, produkta izcelsmei ir arvien lielāka loma. .