Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta

Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Gadījumā, ja Jāņa Bordāna valdība tiks izveidota, visticamāk, sabiedrība nekad neuzzinās «Meroni stipendiātu» sarakstu.

Gadījumā, ja Bordāna valdību izgāzīs, visticamāk, tuvākajā laikā mēs uzzināsim par Meroni sponsorēto cilvēku sarakstu, līdzīgi kā savulaik runāja par «Lemberga stipendiātiem». Ir absolūti naivi iedomāties, ka opozīcijas politiķis Artuss Kaimiņš ir vienīgais, kuru finansēt ir interesējis Rūdolfam Meroni – jaunajam oligarham.

Patiesībā ne tik jaunajam. Ir jau pagājis zināms laiks, kopš Meroni sagrāba Ventspils uzņēmumus. «Aizmirstiet par Lembergu, «ventspilniekiem»! Visa bijusī Lemberga un «ventspilnieku» saimniecība nu ir vienās – Rūdolfa Meroni rokās,» šovasar izsaucās politikas eksperts Jurģis Liepnieks. To jau atzīst pat LTV ziņas: «Advokāts no Šveices Rūdolfs Meroni, kuram prokuratūra uzticējusi glabāt, iespējams, Aivara Lemberga ģimenei piederošo mantu, varētu būt kļuvis par vienīgo noteicēju lielākajās Ventspils tranzīta kompānijās. Viņa pārvaldītas ārzemju firmas, iespējams, izpirkušas citus akcionārus, izbeidzot gadiem ilgušos strīdus, liecina mūsu izpētītais. Pēdējā laikā Meroni vārds arvien biežāk tiek locīts arī Latvijas politikā. Tomēr Meroni darbošanās likumību pašlaik pārbauda Valsts policija, izmeklējot iespējamu piesavināšanos un noziedzīgas naudas legalizāciju.»

Latvijas Saeimu, iespējams, ir sašķēlis kāds spriedums Cūgas kantona tiesā Šveicē. Advokāts Rūdolfs Meroni tajā ir zaudējis prāvā par mantas izšķērdēšanu uzņēmumā Ost Service AG, un spriedums ir stājies spēkā 26.oktobrī.

Uzņēmums Ost Service AG ir viens no tiem, kura akcijas ir arestētas tā saucamajā Aivara Lemberga lietā, bet Rūdolfs Meroni ir valsts ieceltais mantas glabātājs šajos uzņēmumos. Šveices tiesas lēmums ir izvirzījis vissmagāko jautājumu, kas var kļūt liktenīgs Rūdolfam Meroni, proti, vai ar Šveices tiesas lēmumu atzīts mantas izšķērdētājs var turpināt būt mantas glabātājs Latvijas valsts arestētajos Ventspils uzņēmumos? Tomēr tas vēl ir mazākais jautājums. Jūs taču saprotat, ka mantas izšķērdēšana lielos apjomos ir kriminālnoziegums, par kuru draud cietums.

Latvijas valsts institūcijas nezināmu iemeslu dēļ gadiem ilgi ir pievērušas acis uz Meroni rīcību arestētajos uzņēmumos. Savā DB rakstā 2017.gada 27.maijā Valsts nekontrolē Meroni rīcību atklāju faktu, ka Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta no valsts puses. Kā zināms, preses rīcībā jau sen ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, visticamāk, paša Meroni personīgajām vajadzībām iegādājoties pat helikopteru, jahtu un villu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības osta, AS Kālija parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Pēdējās nedēļas laikā Šveices advokāts Rudolfs Meroni cietis neveiksmi vēl divās tiesās, mēģinot panākt savas ietekmes atjaunošanu Ventbunkerā, cīnoties ar Uzņēmumu reģistru.

Administratīvā tiesa Liepājas tiesu namā 11.jūnijā un Rīgas tiesu namā 8. jūnijā lēmušas, ka R. Meroni neizdevīgo Uzņēmumu reģistra (UR) lēmumu darbību nav pamata apturēt, liecina Db.lv rīcībā esošie lēmumi. Tādējādi R.Meroni nav izdevies realizēt jaunu «apvērsumu» Ventbunkerā un panākt, ka uzņēmuma valdē un padomē atkal darbojas tikai R. Meroni un viņa cilvēki. Ventbunera padome un valde var turpina darbu līdzšinējā sastāvā – Ventbunkera padomi vada Olafs Berķis, bet valdi – Dzintars Kašs.

Lai gan R.Meroni dažādi cenšas atjaunot savu kontroli pār Ventbunkeru, tomēr pēdējā pusotra gada laikā dažādās tiesās gan Latvijā, gan arī Šveicē Meroni cietis sakāvi teju desmit tiesvedībās.

Pirms vairāk nekā simts gadiem komunistu vadonis Ļeņins plānoja revolūciju no Šveices. Izskatās, ka šodien Latvijas ārkārtas vēlēšanas turpat gatavo šveiciešu advokāts Rūdolfs Meroni. Šis kungs jau labu laiku nav redzēts Latvijā, jo, iespējams, baidās, ka Rīgas lidostā varētu tūlīt pat tikt arestēts.

Problēmas Latvijā nav atrisināmas vienkāršā veidā. Meroni sagrābtos Ventspils uzņēmumus draud atņemt, jo faktiski viņš ir tikai valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tajos. Latvijā beigu fāzē ir izmeklēšana, bet Šveicē Meroni ir zaudējis tiesu par mantas izšķērdēšanu vienā no viņam uzticētajiem uzņēmumiem. Kā var izglābt situāciju?

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa līdz pirmdienai paņemtā pauze atklāj acīmredzamu faktu – pašlaik valdību nav iespējams izveidot. Saeimā pastāv divi pretēji bloki, un nevienam no tiem nepietiek balsu valdības izveidošanai. KPV LV un JKP blokā ir 32 deputāti, bet NA, Attīstībai/Par!, JV un ZZS kopā ir 45 balsis. Tas ir strupceļš.

Šveices advokātam Rudolfam Meroni piecu gadu laikā valsts nav prasījusi atskaitīties par uzticēto vairāk nekā 100 miljonu USD vērto aktīvu pārvaldi. Šobrīd nav zināms, vai aktīvi zaudējuši savu vērtību.

Krimināllietas ietvaros R. Meroni kopš 2007. gada uzticēts pārvaldīt Aivaram Lembergam arestēto uzņēmuma kapitāldaļas Latvijas valsts interesēs, tajā skaitā 2/7 Ventbunkera (VB) daļas. Prognozes liecina, ka mantas glabātāja statusā viņš varētu būt vēl vismaz pāris gadus – tik ilgi pat R. Meroni Db.lv prognozēja termiņu, kad varētu būt A.Lemberga krimināllietā notiesājošs spriedums. Pats viņš nedomā no šī «amata» atkāpties, «jo man patīk pēc labākās sirdsapziņas pabeigt darbu, kas man ir uzticēts».

Lai gan A. Lembergam pieder nosacīti 29% VB daļu, tomēr to vērtība atkarīga no sarežģītas akcionāru suktūras, saskaņā ar kuru R. Meroni faktiski piederot gala vārds visos lēmumos, kas attiecas uz 58% VB daļu. To gan savukārt apstrīd pārējie VB akcionāri. R. Meroni pastāv uz to, ka, ja tiek mainīta šī struktūra, tad par labu valstij arestētās A.Lemberga mantai sarūk vērtība par 50 – 60 miljoniem USD, kas ir cenas atšķirība, ja nav kontroles. Proti, ja pieņem, ka VB vērtība ir 500 miljoni USD, tad normāli, ka vairākuma paketes vērtība ir par 30% lielāka nekā mazākuma pakete. Ja tā tiek «salauzta», tad nosacīta A.Lemberga akcija zaudētu 30% savas vērtības. Tiesa, neesot tāda oficiāla A. Lemberga daļas vētējuma, bet minētās vērtības izriet no sarunām ar VB pārdošanu pirms dažiem gadiem.

Pretrunīgi vērtētais Šveices advokāts Rudolfs Meroni pauž aizdomas, ka pret viņu sākta nomelnojoša kampaņa, lai tiesa izlemtu par Aivara Lemberga arestētās mantas pārvaldītāja maiņu.

Rudolfs Meroni jau piecus gadus ir par labu valstij arestētās, Aivara Lembergam slēpti piederošās mantas pārvaldītājs. Tieši ar Lemberga un viņa sabiedroto interesēm iespaidot Rīgas apgabaltiesu, lai tā izlemtu par arestētās mantas pārvaldītāju maiņu Rudolfs Meroni saista pret viņu vērstos melu kampaņu, teikts izplatītajā paziņojumā medijiem. Proti, viņš par melīgiem nodēvēja Latvijas medijos izskanējušo informāciju par to, ka it kā pret R. Meroni celta apsūdzība saistībā Dītera Bēringa lietu.

R. Meroni apgalvo, ka Šveices tiesībsargājošās iestādes nav cēlušas apsūdzību. «Šveices laikrakstā Neue Zurcher Zeitung ne ar vienu vārdu nav teikts, ka Rudolfs Meroni vai kāds cits Bēringa lietā ir apsūdzēts. Neue Zurcher Zeitung ir tikai informējis, ka Bēringa lieta, kurā Rudolfs Meroni bija liecinieks, pēc astoņus gadus ilgas izmeklēšanas, pagaidām ir bez rezultāta, un ka tiek cerēts, ka varbūt pēc izmeklēšanas beigām kāds varētu tiks apsūdzēts,» norādīt paziņojumā.

Lai saglabātu attiecīgu kontroli Kālija parkā, Šveices advokāts Rudolfs Meroni spiests rīkot akcionāru sapulces katru darbadienu. Tādējādi viņš gadā noturējis ap 250 sapulcēm.

«2010. gadā Kālija parka aptuveni 50% daļu kontrolētājs Oļegs Stepanovs centās viltot uzņēmuma akcionāru sapulci, lai saglabātu vadību uzņēmumā. Mums atkal bija nepieciešams daudz cīņas, lai kontroli atgūtu, kas izdevās 2011. gadā. Tagad, lai aizsargātu Kālija parku, mēs katru dienu noturam sapulci un katru dienu Uzņēmumu reģistrā iesniedzam dokumentus. Akcionāru sapulce notiek pirms asotņiem no rīta, deviņos sniedzam dokumentus. Jau notkušas ap 250 sapulces. Tāda ir problēma, bet ko mēs varam datī? Tas iespējams tikai Latvijā,» intervijā Db.lv atzina R. Meroni.

R. Meroni kopš 2007. gada nogales uzticēts pāravaldīt iespējamos Aivara Lemberga aktīvus, kuru vidū ir arī aptuveni 50% Kālija parka daļu. R. Meroni secināja, ka 2009. un 2010. gadu laikā O. Stepanovs, iespējams, nozadzis teju 8 miljonus latu no Kālija parka, bet R. Meroni nevarot pieļaut šādu darbību turpināšanu saistībā ar nepieciešamību sagabāt par labu valstij ieķīlāto Lemberga aktīvu vērtību.

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

A/s Ventbunkers šā gada jūlijā pārkrāvis trīs reizes vairāk naftas produktu nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šā gada jūlijā termināls strādājis ierastā režīmā, un tā pārkraušanas apjomus kāpināt vēl ir iespējams, ko uzņēmums tuvākajā laikā arī cer panākt, norādīja a/s Ventbunkers padomes priekšsēdētājs Olafs Berķis.

Kopumā šā gada pirmajos septiņos mēnešos uzņēmums pārkrauto naftas produktu apjomu palielinājis par 45%. Šogad pārkrauti gandrīz 1,8 milj. tonnu naftas produktu. Mazuta pārkraušanas apjomi šogad palielinājušies divas reizes. Pārkraušanas apjoma kāpums uzņēmumā vērojams kopš šā gada sākuma.

Jāatgādina, ka 2010. un 2011. gadā a/s Ventbunkers kontrolēja Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, un šajā sakarā ierosināti vairāki kriminālprocesi.

No tranzītuzņēmuma Venbunkers izpumpēti miljoniem latu, nobēdzināti dokumenti un kopumā samazināta kompānijas vērtība, akcionāriem nodarot teju 50 miljonus latu zaudējumus – tas tiek pārmests Ventbunkera iepriekšējai vadībai ar Šveices advokātu Rudolfu Meroni priekšgalā.

Db.lv rīcība esošie dokumenti liecina, ka par, iespējams, noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pret Ventbukeru Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde šogad 3. jūlijā sākusi kriminālprocesu pret R. Meroni un vēl 12 personām

Ventbunkera pašreizējā valdes priekšsēdētāja Dzintara Kaša parakstītais pieteikums policijai liecina, ka aizdomās turētas Ventbunkera bijušās augstākās vadības personas, tajā skaitā R.Meroni, Alvis un Jānis Hāzes, Gints Laiviņš – Laivenieks, Aivis Landmanis, Aivars Gobiņš, Diāna Jukna, Mihails Dementjevs, Daimārs Škutāns, Aleksandrs Popovs.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) noteicis nodrošinājumus Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētajai AS «Latvijas naftas tranzīts», tostarp apķīlāti gandrīz astoņi miljoni eiro kompānijas bankas kontā, noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

VID arī aizliedzis uzņēmumam izmantot kontus citās kredītiestādēs. Tāpat dienests pašlaik veic kompānijā auditu, un kā nodrošinājumus aprīļa sākumā noteicis arī aizliegumus izmaiņu veikšanai komercreģistrā un ķīlu reģistrēšanai.

«Latvijas naftas tranzītam» domstarpības ar VID sākās pirms diviem gadiem, kad nodokļu inspektori sāka aizrādīt, ka uzņēmums nesniedz gada pārskatus.

Pērn par to uzņēmuma valdes locekļus sodīja ar 280 eiro lieliem naudas sodiem, kurus viņi pārsūdzēja. Tiesa valdes loceklim Jānim Hāzem sodu samazināja līdz 200 eiro, bet viņš lēmumu pārsūdzēja vēlreiz.

«Latvijas naftas tranzīts» gada pārskatus nav iesniedzis joprojām - to trūkst par trim gadiem. Tādēļ VID iniciējis uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, noskaidrojis raidījums.

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.

Saskaņā ar Rīgas Apgabaltiesas lēmumu arestēti Šveices advokāta un Latvijas tranzītbiznesa konfliktos iesaistītā Rūdolfa Meroni finanšu līdzekļi, apgalvo a/s Latvijas Naftas tranzīts pārstāvis Aleksandrs Niklass.

A/s Latvijas Naftas tranzīts vadība neizslēdz iespēju, ka pēc Rīgas apgabaltiesas lēmuma par Rudolfa Meroni un viņa līdzgaitnieku finanšu līdzekļu apķīlāšanu advokāta Meroni intereses pārstāvošā personu grupa centīsies ar prettiesiskām metodēm pārņemt vadību uzņēmumos Latvijas Naftas tranzīts un Ventbunkers, pauž A. Niklass.

Šādu rīcību LNT saista ar vēlmi «slēpt noziedzīgā nodarījuma pēdas» un izvairīties no sev nepatīkamā tiesas lēmuma izpildes.

Rīgas apgabaltiesa lēmumu par a/s Latvijas Naftas tranzīts prasības nodrošināšanu pieņēma šā gada 21. maijā. Lēmumā sacīts, ka «nenodrošinot prasību, iespējamā sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tāpēc pieteikums par prasības nodrošināšanu apmierināms prasītāja norādītajā apjomā».

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Rīgas apgabaltiesas lēmums «sasējis rokas» Šveices advokātam Rūdolfam Meroni un viņa komandai, atņemot iespēju rosināt izmaiņas Ventbunkeram daļēji piederošajā Latvijas Naftas tranzītā, kas ir otrs lielākais akcionārs Ventspils naftā.

Db.lv rīcībā esošais tiesas lēmums liecina, ka tiesa apmierinājusi Ventbunkera un kompānijas Global Oil Services Limited pieteikumu par prasības nodrošināšanu lietā, kur abas kompānijas iesniegušas prasību pret R. Meroni, Jāni Hāzi un Alvi Hāzi, advokātu Gintu Laiviņu-Laivenieku, Aivaru Gobiņu, Aritu Lindi un Deividu Gaju Anstisu par īpašuma aizsardzību un zaudējumu piedziņu. Šis tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Tādējādi R. Meroni un viņa komandai, kas šā gada laikā cītīgi rīkoja paralēlās akcionāru sapulces gan Ventbunkerā, gan Latvijas Naftas tranzītā (LNT) aizliegts pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas LNT padomes un valdes sastāvā bez komercreģistrā reģistrētās LNT valdes sastādīta un parakstīta akcionāru saraksta. Tāpat aizliegts pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas par grozījumiem LNT statūtos, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, u.c.

Akcionāri tikuši apzagti – tā intervijā par par īpašnieku maiņu Ventspils uzņēmumos laikrakstam Diena atzīst pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Fragments no intervijas

Pirms aptuveni mēneša izskanēja ziņa, ka Kiprā reģistrētais Vitol grupas uzņēmums Euromin Holdings Limited no Latvijas Naftas tranzīta iegādājies 43,25% Ventspils naftas akciju par 1,77 eiro gabalā. Pirms dažām dienām esat publiski paudis, ka Ventspils naftas akcijas pārdotas par vairākkārt zemāku cenu, nekā tā tam vajadzētu būt.

Jā, ir notikusi akcionāru apzagšana īpaši lielā apmērā.

Kas tā liek domāt?

Aprēķins ļoti vienkāršs. Kā jūs zināt, obligātā atpirkuma cena Ventspils naftas akcijām – to nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija – ir 4,56 eiro par akciju. Latvijas Naftas tranzīts pārdeva tādu akciju daudzumu, kas pircējam nodrošina ne tikai vairāk nekā 50%, bet pat vairāk nekā 75% no Ventspils naftas akcijām. Jāņem vērā arī tas, ka Ventspils naftai jāsaņem 160 miljonu dolāru liela samaksa par pirms desmit gadiem pārdoto pusi Ventspils Naftas termināla akciju. Līdz ar to šie 4,56 eiro būtu vēl jāreizina ar koeficientu 1,3 (droši vien sarunas būtu jāsāk pat ar koeficientu 1,5, bet reāls varētu mazāks cipars). Tādā gadījumā iegūsiet 5,928 eiro. Ja no tā atņemsiet 1,77, par ko Latvijas Naftas tranzīts un konkrēti Ģenerālprokuratūras uzticamības persona Rudolfs Meroni realizēja katru akciju, un pareizinām to ar vairāk nekā 45 miljoniem akciju, tad starpība veido aptuveni 187 miljonus eiro. Tātad Latvijas Naftas tranzīta dalībniekiem, tajā skaitā arī netiešajiem, kā patīk prokuratūrai izteikties, būs nodarīta skāde par šiem 187 miljoniem. Nu, piemēram, ja esmu Ventbunkera akcionārs, kaut kas no Ventspils naftas pienāktos man, maniem radiniekiem.

Kopš pasaulē tapa pirmās akciju sabiedrības ar daudzu akcionāru iesaisti, aktuāls ir bijis un būs jautājums par daudzveidīgu un atšķirīgu interešu sabalansēšanu.

Uzņēmuma īpašnieku intereses, darbinieku un klientu intereses, lielu, stratēģiski nozīmīgi organizāciju gadījumā – arī valsts intereses un citas. Saglabāt uzņēmumu ilgtermiņa attīstību šo dažādo interešu sadursmēs, ir viens no būtiskākajiem uzņēmumu un institūciju padomju uzdevumiem. Aktualizējoties padomju izveidei, nozīmīgs kļūst jautājums par to, kā novērtēt padomes darba efektivitāti? Ar kādām metodēm var "atšifrēt" padomes ieguldījumu un devumu uzņēmumam?

Daudzveidīgs skats bagātina attīstību

Strādājot Baltijas valstu un Ukrainas tirgos, uzņēmumu pārvaldībā var vērot līdzīgas tendences. Pēdējos gados par aktualitāti ir kļuvusi padomju veidošana, – ir pagājuši tie laiki, kad lielu valsts uzņēmumu padomes faktiski bija kādu politisko vai korporatīvo interešu apkalpojošs instruments. Šodien tās pilda uzņēmumiem un institūcijām ļoti vērtīgu lomu – rūpējas par ilgtermiņa attīstību. Saglabājot neatkarīgu, profesionālu un daudzveidīgu skatu uz konkrētās nozares un ekonomikas attīstību kopumā, padomes ir kā pieredzējušu ārstu konsīlijs. Tās izvērtē situāciju no dažādām pusēm, iesaka labākos rīcības modeļus, kā arī var apturēt kādas nevēlamas, uzņēmumu apdraudošas izpausmes. Laikā, kad uzņēmuma vadības komanda ir ieslīgusi krīzes pārvarēšanā, klientu bāzes paplašināšanā, kādu citu akūtu ikdienas izaicinājumu risināšanā, ir vajadzīgs kāds, kurš patur prātā lielo bildi.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Tranzītuzņēmuma Ventbunkers akcionāru strīdi, kas turpinās jau vairākus gadus, rezultējas ne vien ar jaunām prasībām tiesā, bet ar vairāku miljonu eiro pārskaitīšanu no uzņēmuma uz kādu citu, ar akcionāru saistītu uzņēmumu.

Publiskā attiecību noskaidrošanā iesaistījies Šveices advokāts Rudolfs Meroni, kam uzticēts pārvaldīt iespējamos Aivara Lemberga aktīvus, un uzņēmējs Olafs Berķis, kas ir viens no tiešajiem Ventbunkera akcionāriem. Abi kungi periodiski nonāk Ventbunkera padomes priekšsēdētāja amatos pēc tam, kad Uzņēmumu reģistrs (UR) ir piereģistrējis vienu vai otru dažādu akcionāru sapulču ievēlētām padomēm vai valdēm. Vismaz otru gadu pēc kārtas kāda no šīm «vadībām» atklāj, ka otras «vadības» laikā no Ventbunkera izpumpēti naudas līdzekļi uz aizdomīgām kompānijām, uz aizdomīga pamatojuma.

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā nosakot vienas AS Ventspils naftaakcijas cenu 4,56 eiro apmērā, nodrošinājusi minoritāro akcionāru tiesību ievērošanu, aģentūrai LETA sacīja ieguldījumu pārvaldes AS INVL Asset Management valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Kā ziņots, FKTK padome atļāvusi Ventspils naftas akcionāram Euromin Holdings (Cyprus) Limited (Euromin) izteikt Ventspils naftas" obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Vienas akcijas cena obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā ir noteikta 4,56 eiro. Tas ir būtiski vairāk nekā piedāvājuma izteicēja iepriekš plānotā cena par akciju - 3,12 eiro.

Skaidrojot šo atšķirību, Martinovs atzina, ka vienmēr, kad tiek veikti darījumi, pircējs grib nopirkt lētāk, bet pārdevējam liekas, ka ir jāmaksā dārgāk.

Ventspils naftas gadījumā FKTK ir nodrošinājusi mazākuma akcionāru tiesību ievērošanu. Martinovs skaidroja, ka cenas noteikšanas mehānisms obligātā akciju atpirkšanas piedāvājumā ir diezgan precīzi noteikts likumā. Turklāt arī no iepriekšējiem FKTK lēmumiem par līdzīgiem gadījumiem ir zināms, ka komisija konsekventi ievēro likuma interpretāciju un komisijas rīcība akciju atpirkšanas cenas noteikšanā vienmēr bijusi korekta.

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.