Uzņēmēju kontaktbiržās Ķīnā Latvijas uzņēmēji apbruņojas ar pacietību, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas uzņēmējiem, dodoties vizītē uz Ķīnu, galvā skan melodiska sievietes balss, kas dzied par to, ka Pekinā ir deviņi miljoni velosipēdu. Šie vārdi precīzi atspoguļo noskaņojumu un reizē arī cerības, ko mūsu uzņēmēji liek uz Ķīnu. Tas ir tirgus ar vērienīgumu, kas paralēli galvu reibinošām iespējām atklāj arī saldā kumosa cieto garozu – iespaidīgu konkurenci, citādu kultūru, specifiskas vēlmes un sarežģītu birokrātiju. Izcīnīt šķietami mikroskopisku daļu tirgus Ķīnā ikvienam Latvijas uzņēmējam ir liels sasniegums. Tie ir milzīgi un ar daudzām citām valstīm nesalīdzināmi apjomi.

Latvijas uzņēmēji ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vizītes ietvaros piedalījās biznesa kontaktbiržās trīs pilsētās, tomēr neviens no mūsējiem ar parakstītiem līgumiem par konkrētiem apjomiem no zāles neiznāca. Ja nu vienīgi mūsu šprotu ražotāju pārstāve parakstīja līgumu 200 tūkst. eiro vērtībā par trīs konteineru piegādi Ningbo tirgotājiem (DB sīkāk ziņoja 8.09.2016.), tomēr tas notika ārpus kontaktbiržu formas.

Lai spriestu par Ķīnas-Latvijas e-komercijas centra izveidi Rīgā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzņēma viesos delegāciju no Ninbo (Ķīna) pilsētas pašvaldības komercijas departamenta, kā arī Ķīnā bāzētā tirdzniecības uzņēmuma China-Base Ningbo group Co.Ltd pārstāvjus.

Latvijas galvaspilsēta ir izraudzīta kā labākā vieta, caur kuru tiktu nodrošināta preču piegāde pārējām Eiropas valstīm atbilstoši «16+1» sadarbības formātam. Preču loģistiku plānots koordinēt caur Rīgas brīvostu. Projekta ietvaros tiks parakstīts sadarbības memorands starp LIAA un Ninbo pašvaldību.

Tikšanās laikā Ninbo pašvaldības komercbiroja direktora vietniece Ližena Čena (Lizhen Chen) piedāvāja LIAA direktoram Andrim Ozolam kļūt par Latvijas-Ķīnas e-komercijas centra īstenošanas darba grupas līdzpriekšsēdētāju.

«Esmu pārliecināts, ka Ninbo pilsētas uzņēmumu klātbūtne un tālāka sadarbība ar Eiropu tieši no Rīgas dos labumu visiem iesaistītajiem partneriem – īpaši Latvijai. Ja preces caur Latviju tiek transportētas un piegādātas patērētājiem uz Ungāriju, Čehiju, Igauniju un Lietuvu, tad Latvija nenoliedzami ir ieguvēja. E-komercijas centra izveide būs izdevība arī Latvijas uzņēmumiem paplašināt tirgus iespējas uz Ķīnu. Šis projekts būs iespēja Latvijai veidot divvirzienu tirdzniecību ar 16+1, Skandināvijas valstīm, arī Ukrainu,» skaidro LIAA direktors Andris Ozols.

Vai esi aizdomājies, kur tiek ražotas tavas Ray-Ban brilles, Converse kedas, Nike sporta apģērbs, Calvin Klein apakšveļa un Iphone, no kura tu, pavisam iespējams, šo lasi? Šie ir tikai daži no produktiem, kas tiek ražoti Ķīnā, un esam pārliecināti, ka lielākā daļa pasaules iedzīvotāju ir turējuši rokā preci, uz kuras drukātiem burtiem ir rakstīts “MADE IN CHINA”. Tas pierāda to, ka Ķīna ir viena no lielākajām ražotājvalstīm pasaulē, ņemot vērā importa un eksporta apjomus, un saistībā ar Latviju, Ķīna ierindojas 6. vietā pēc importēto kravu apjoma. 2020. gadā Ķīna bija trešais lielākais eksporta partneris Eiropas Savienībā (10,5%) un vislielākais importa partneris, veidojot 22,4% no visām precēm.

Aptuveni 90% visu pasaules preču tiek pārvadāti ar konteineriem, veicot starptautiskās kravu piegādes no viena kontinenta uz otru. Lielākā daļa preču no Ķīnas tiek transportētas, izmantojot tieši jūras kravu pārvadājumus ar konteineru kuģiem, taču, kā zināms, pasaulē joprojām valda konteineru krīze, kas izpaužas kā konteineru deficīts, augstas kravu pārvadājumu izmaksas un sastrēgumi ostās.

Esošā situācija liek aizdomāties – vai konteineru krīze ietekmēs preču plūsmu no Ķīnas Ziemassvētku laikā? Ja esi ieplānojis pasūtīt kravu no Ķīnas, un tas var būt jebkas – telefona vāciņi, makšķerēšanas piederumi, matu gumijas, portatīvie datori – tad lasi tālāk, jo, iespējams, tev nāksies izskatīt citas alternatīvas.

Cenšoties attīstīt eksporta tirgus, reizē ar ekonomikas ministru vizītē uz Ķīnu dodas Latvijas uzņēmēju delegācija, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sākot no bungu un rotu ražotājiem, beidzot ar lieliem loģistikas uzņēmumiem – tik dažādu uzņēmējdarbības spektru aptver Latvijas biznesa delegācija, kas reizē ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu šonedēļ dodas vizītē uz Ķīnu. Vizīte ilgs vairāk nekā nedēļu un tās ietvaros paredzēts apmeklēt četras stratēģiski svarīgas pilsētas – Pekinu, Ningbo, Xiamenu un Šanhaju.

Vizīti organizē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tās vadītājs Andris Ozols Dienas Biznesam uzsver, ka nevienam vairs nav jāskaidro, cik svarīgs tirdzniecības partneris Latvijai ir Ķīna.

Ķīnā viens no visvairāk pārdotajiem Latvijas produktiem, kuru tirdzniecības apjomi mērāmi miljonos eiro, ir meža mellenes. Turklāt to pārdošana strauji pieaug. 2005. gadā mellenes tika pārdotas nepilnu 125 000 eiro apmērā, bet pērn šī summa pārsniedza 5,2 miljonus eiro.

Ķīnas tirgus paviršības nepiedod.

Ja uzņēmums izlemj tajā ienākt, ir jābūt uzmanīgam jau no pirmās e-pasta vēstules. Pastāv dažādi riski, bet ar lielu pacietības devu tos iespējams pārvarēt. Veiksmīgi ceļu sev izsituši Latvjas zivjrūpnieki, piensaimnieki, kā arī kokrūpnieki. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītājs Šanhajā un Ningbo Kaspars Rožkalns norāda, ka Ķīnā vēl ir citas nišas, kurās plašais tirgus mūs spētu uzņemt. Varētu sarosīties, piemēram, medus ražotāji.

Fragments no intervijas:

Kādi ķīnieši ir kā uzņēmēji? Kādas ir viņu biznesa manieres kā sadarbības partneriem?

Noslēgusies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā kokapstrādes nozares uzņēmumu misija Ķīnā. Piedaloties 15 Latvijas uzņēmumiem, tā ilga nedēļu un norisinājās vairākās pilsētās. Misijas ietvaros uzņēmēji piedalījās konferencē Global Wood Trade China, kā arī dažādās kontaktbiržās ar Ķīnas uzņēmējiem.

DB aptaujātie kokrūpnieki uz Ķīnu devās lielākoties izlūkos, bez naivām cerībām uz noslēgtiem līgumiem. Kaut gan kokrūpniecība veido teju pusi no kopējā eksporta uz Ķīnu, lielākajai daļai no šajā delegācijā esošajiem uzņēmumiem līdz šim nebija nekādu iestrāžu.

Latvijas Finiera valdes priekšsēdētājs Uldis Biķis atklāj, ka uzņēmuma pārstāvji uz Ķīnu devušies meklēt papildu tirgu Finiera ražotajiem saplākšņiem, fokuss esot kuģu industrija. «Vēl jau īsti nav, ko komentēt. Mēs skatāmies uz šo tirgu, pētām, bet aktīvas darbības tur neveicam,» norāda U. Biķis.

Izlūkos bija devušies arī kokrūpniecības uzņēmuma Patriks A pārstāvji. Ķīnas pilsētā Ningbo tika organizētas ap desmit tikšanās ar vietējiem uzņēmējiem – gan importētājiem, gan ražotājiem. Valdes priekšsēdētājs Dāvis Skrastiņš atklāj, ka šāda kontaktbiržu forma bijusi laba ar to, ka kļuvis skaidrāk, kas interesē Ķīnas uzņēmējus, ar kādu cenu amplitūdu ir jārēķinās.

Japānas automašīnu rezerves daļu ražotājs Takata jau šomēnes tiesā varētu iesniegt bankrota pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem, uzņēmumam gatavojoties pārdot aktīvus ASV kompānijai, piektdien vēsta laikraksts Nikkei.

Laikraksts norāda, ka Takata oficiālu lēmumu par bankrota pieteikuma iesniegšanu pieņems šomēnes paredzētajā padomes sēdē.

Nikkei raksta, ka ASV autodetaļu ražotājs Key Safety Systems, kas pieder Ķīnas Ningbo Joyson Electronic, pārņems Takata darbību.

Pēc šo ziņu nonākšanas atklātībā Tokijas fondu biržā pārtraukta Takata akciju tirdzniecība, lai sniegtu investoriem laiku šo informāciju apstiprināt.

Takata kopš 2013.gada ir ierauts vērienīgā starptautiskā skandālā saistībā ar defektīviem gaisa spilvenu piepūšanas mehānismiem, kas var izraisīt gaisa spilvenu piepūšanos ar pārmērīgi lielu spēku, tādējādi tam pārsprāgstot un automašīnā izraisot iespējamu nāvējošu atlūzu izplatīšanos.

Japānas automašīnu rezerves daļu ražotājs Takata tiesā iesniedzis bankrota pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem, pirmdien paziņojusi kompānija.

Takata pieteikumu tiesā Tokijā iesniedza pēc uzņēmuma padomes sēdes.

«26.jūnijā notikušajā padomes sēdē mūsu kompānija nolēma sākt procedūru, iesniedzot pieteikumu bankrota aizsardzībai,» pavēstīja Takata, piebilstot, ka tiesa pieņēmusi pieteikumu.

Mediji vēsta, ka kompānijas saistības pārsniedz triljonu Japānas jenu (8,04 miljardus eiro).

ASV autodetaļu ražotājs Key Safety Systems, kas pieder Ķīnas Ningbo Joyson Electronic, pārņems Takata darbību, paziņojušas abas kompānijas.

Takata pārdos savus aktīvus un uzņēmumus Key Safety Systems par 1,588 miljardiem dolāru (1,421 miljards eiro), pavēstīja kompānijas.

Ķīna plāno dubultot ieguldījumus ārvalstu ostās; dzelzceļa un ostu projektos pretrunu netrūkst

Īstenojot Vienas jostas viena ceļa iniciatīvu, ķīnieši aktīvi investē infrastruktūrā ārvalstīs. Ne viss gan notiek tik gludi, kā iesaistītajām pusēm gribētos. Piemēram, Ķīnas uzņēmumi šogad plāno investēt 20 miljardus ASV dolāru (USD) projektos ārvalstu ostās, tādējādi divkāršojot iecerēto investīciju apjomu salīdzinājumā ar 2016. gadu, vēsta Financial Times (FT). Lielbritānijas investīciju bankas Grisons Peak pētījumā secināts, ka ķīniešu kompānijas plāno veikt pirkumus vai investēt deviņās ārvalstu ostās.

Piemēram, Malaizijā paredzēti četri projekti 11,6 miljardu USD vērtībā. Viens no tiem ir Malakas Vārti, kur izmaksas tiek lēstas 7,2 miljardu USD apmērā un kas ietver arī dziļūdens ostas izveidi. Šis projekts tiek uzlūkots kā konkurents Singapūrai. Tai pašā laikā tiek uzdots jautājums par Ķīnas patiesajiem motīviem šajā pasākumā, raksta Usatoday.com. Proti, runa varētu būt ne tikai par ekonomiskajiem ieguvumiem, bet arī vēlmi stratēģiski nostiprināties Malakas šaurumā, caur kuru plūst 80% Ķīnas importētās naftas. Tāpat izskan bažas par Malaizijas parāda kāpumu, kā arī valsts ieguvumiem no projekta, jo tamlīdzīgos pasākumos pamatā iesaistītas ķīniešu būvkompānijas. Savukārt ķīniešu reģionālā Ningbo‒Džoušanas apvienotā osta plāno investēt 590 milj. USD Kalibaru projektā Indonēzijā. Latvijai aktuālākas gan ir China Merchants aktivitātes, apsverot iespēju izveidot jaunu konteinerostu Klaipēdā. Nekādu publisku zināmu paziņojumu, ka šāds projekts tiks īstenots, pagaidām gan nav bijis. Tas pats gan sakāms par ķīniešu aktivitātēm Latvijā.

Kosmētikas zīmola "Livonijas dzintars" produktos izmanto Baltijas dzintaru.

"Dzintarskābe ir mūsu ķermenī esoša viela, kurai ir nozīmīga funkcija vielmaiņas procesos. Jau labu laiku Krievijā ir izpētīta dzintarskābes iedarbība, arī Rīgas Stradiņa universitātē notiek pētījumi par dzintarskābes pielietošanu. Pasaulē tieši Baltijas dzintars ir ļoti pieprasīts tajā esošās lielās dzintarskābes koncentrācijas dēļ. Visi citi pasaules dzintari šo vielu satur daudz mazāk. Baltijā dzintarā ir 3 līdz 5% dzintarskābes, bet baltajā dzintarā līdz pat 11%," saka Daiga Šķiņķe, SIA "Livonijas dzintars" īpašniece.

Ideja par kosmētiku ar dzintaru viņai radās pirms septiņiem gadiem, kad savām vajadzībām sāka nodarboties ar krēmu izgatavošanu. Viņai tuvs cilvēks nodarbojās ar masāžām, apguva dzintara terapiju un lūdza uztaisīt kādu produktu, ko izmantot viņa privātpraksē. "Es tolaik biju izmācījusies aromterapiju un savām vajadzībām sāku šo to gatavot un blakus esošie cilvēki to novērtēja. Viens Lietuvas uzņēmums padalījās pieredzē par to, cik daudz dzintarskābes jāpievieno. Tā eksperimentu ceļā tapa mani produkti, kādu Latvijā iepriekš nebija," stāsta D. Šķiņķe.