SIA «Baltijas Industriālais Parks» pārjaunojis komercķīlu, palielinot tās nodrošinātā prasījuma maksimālo summu par 8,469 miljoniem eiro - līdz 31,411 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «SEB banka» ieķīlājis visu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas. 21.februārī reģistrētā komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no 2012.gadā starp banku un SIA «Baltijas Industriālais Parks» noslēgto kredīta līgumu.

Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju, dzēsta iepriekš 2018.gadā reģistrētā komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 22,942 miljoni eiro.

SIA «Baltijas Industriālais Parks» reģistrēts 1993.gadā, un tas ir nekustamo īpašumu projektu attīstītāja SIA «LNK Properties» meitas uzņēmums. «Baltijas Industriālais parks» apsaimnieko noliktavu, biroju, tirdzniecības un ražošanas telpu kompleksu Rīgā, Piedrujas ielā 7.

Uzņēmums par labu AS SEB banka ieķīlājis visu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

11.jūlijā reģistrētā komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no 2012.gadā starp banku un SIA Baltijas Industriālais Parks noslēgto kredīta līgumu.

Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju, dzēsta iepriekš 2016.gadā reģistrētā komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 13,192 miljoni eiro. SIA Baltijas Industriālais Parks reģistrēts 1993.gadā, un tas ir nekustamo īpašumu projektu attīstītāja SIA “LNK Properties” meitas uzņēmums. Baltijas Industriālais parks apsaimnieko noliktavu, biroju, tirdzniecības un ražošanas telpu kompleksu Rīgā, Piedrujas ielā 7.

2017.gadā SIA Baltijas Industriālais Parks apgrozījums bija 1,782 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 1,097 miljoni eiro. Tas nodarbināja trīs darbiniekus, tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 307 tūkstoši eiro.

Saules parks ar kopējo platību 3 ha tika izveidots ieguldot 1,6 miljonus eiro, piesaistot papildus finansējumu no Swedbank. Saules parka kopējā jauda spēj sasniegt 1,2 MW, projekta realizācijai tika izvēlēts sadarbības partneris būvuzņēmums Ditra Networks SIA. Jaunais saules parks tika nodots ekspluatācijā šī gada oktobrī.

NORDO valdes loceklis Mārtiņš Everts norāda, ka saules enerģijas parks, kas tika izbūvēts ar mērķi nodrošināt pārvaldībā esošā noliktavas kompleksa elektroenerģijas pašpatēriņu ir ieguvums klientiem, kuriem ir svarīgi virzīties uz ilgtspējīgiem risinājumiem, ievērojot ESG prasības, lai praksē samazinātu energoresursu patēriņu, palielinot atjaunojamās enerģijas izmantošanu.

“Šis ir nozīmīgs zaļās enerģijas projekts NORDO ilgtspējas stratēģijas attīstībā. Šobrīd valstī ir redzams kāpums saules parku izbūvē, kas veicina dabai draudzīgas elektroenerģijas ražošanas tendences arī citos uzņēmumos. Tādēļ ar jaunā saules parka izbūvi turpinām attīstīt “zaļās” enerģijas ražošanu Latvijā un iedrošināt citus”, stāsta NORDO valdes loceklis Mārtiņš Everts.

Braucot no Rīgas, šosejas A7 labajā pusē pirms Bauskas, pie pagrieziena uz Skaistkalni, jau pērn paplašināšanās darbus sāka SIA «Auto A7». Uzņēmuma vadītājs Aigars Meimers plāno plašāku laukumu, turklāt taps jauna ēka, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

«Mans pamatbizness ir kravu pārvadājumi, un šosejas malā es labiekārtoju vietu, ko iznomāju vairākām firmām,» stāsta SIA «Auto A7» valdes loceklis A. Meimers. Teritorija pamazām paplašināta, un izveidojies mazs privātais industriālais parks.

Labiekārtošana sākusies ar divām ēkām, kurās notika uzņēmējdarbība. Tagad tapušas jau četras, plānā ir arī piektā būve. Sākumā te atradies paša uzņēmēja veidots autoserviss, bet tas likvidēts.Tagad A. Meimers iznomā piekabes, smagās un vieglās automašīnas.

Viens uzņēmums, kas te īrē telpas, tirgo lietotas automašīnas un braucamrīkus pielabo, ja nepieciešams. Divas telpas izmanto automazgātāji, darbojas gāzes uzņēmums, vienu telpu īrē firma, kas tirgo kafiju.

Lai īstenotu uzstādītos klimata mērķus un maksimāli samazinātu siltumnīcu gāzu emisijas, vienlaikus racionāli izmantotu zemi un energoresursus bez pārvades zudumiem, tiek izstrādāts standarts zaļo industriālo zonu sertificēšanai.

Pašlaik šāda standarta, pēc kura varētu sertificēt zaļās industriālās zonas, nav. Latvijā projektu GIA, kas tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021-2027 ietvaros, šāda veida pilotprojektu iecerēts īstenot Zemgales plānošanas reģionā SIA Laflora teritorijā — Kaigu purvā, kura daļā kūdras izstrāde jau ir pabeigta, savukārt citā kūdras ieguve lauksaimniecībā izmantojamo substrātu ražošanai varētu tikt pārtraukta nākamo 10 - 12 gadu laikā. Apvienotās klimata, enerģētikas un vides koordinācijas darba grupas sanāksmē Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītājs Raitis Madžulis atzina, ka ir viena situācija, ja ir gatavi kritēriji, pēc kuriem īstenot attiecīgu sertifikācijas procedūru un nodrošināt tās uzraudzību, bet pavisam cita situācija ir, ja šie sertifikācijas standarti ir jārada — jāizstrādā pašiem. Lai arī projekts jau darbojas vairāk nekā gadu, tomēr visbūtiskākais ir radīt sertifikācijas vadlīnijas, jo īpaši, ja no tām nākotnē varētu būt atkarīga industriālo parku sertifikācijas sistēma. Proti, tā nedrīkst būt smagnēja un grūti izpildāma. Nenoliedzami, ka standartu izstrādē ir daudzi un grūti atbildami jautājumi.

Industriālā Parka G31 teritorijā Rīgā, Uriekstes ielā 14 nodots ekspluatācijā jauns ražošanas komerccentrs, kur būvniecībā ieguldīti 2,6 miljoni eiro informē nekustamo īpašumu uzņēmuma Immostate mārketinga menedžere Kristīna Maksimoviča.

Jaunais centrs veidots īpaši loģistikas uzņēmuma BWS vajadzībām, tā platība ir 3600 m2.

Jaunais komerccentrs ar labiekārtotu teritoriju 1 ha platībā, preču piegādes rampām un autostāvvietām atrodas pie Rīgas brīvostas. Saskaņā ar Industriālā Parka G31 attīstības koncepciju, klients iegūst īpašumā zemi un ēku pēc tās nodošanas ekspluatācijā.

Pilnu projektēšanas un būvniecības ciklu nodrošināja industriālā parka īpašnieks SIA Industriālais Termināls. Jaunā komerccentra būvdarbus veicis apakšuzņēmums Ergostatus un procesā iesaistīts iznomāšanas konsultants Immostate.

Industriālais Parks G31, kura īpašnieks un apsaimniekotājs jau kopš 1998. gada ir Industriālais Termināls, ir attīstīts bijušās Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcas (RER) teritorijā ar kopējo teritoriju 16 ha un iznomāto telpu platību virs 16000 m2, rekonstruējot vecās rūpnīcas korpusus un būvējot jaunas noliktavu un biroju platības.

Būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā divas jaunas ražošanas ēkas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā - SIA "RT Metāls" ražošanas ēku Karostā un SIA "Vecās ostmalas biznesa parks" ražošanas ēku Vecajā ostmalā, informē Liepājas SEZ pārstāvji.

"RT Metāls" paplašinājis metālapstrādes ražošanas telpas un izbūvējis sadzīves telpas divos līmeņos ar ģērbtuvēm, labierīcībām un ēdamzāli. Kopējais apbūves laukums bijis 4228 kvadrātmetri, bet ieguldījumi - ap 850 000 eiro.

"Vecās ostmalas biznesa parks" izbūvēja ražošanas telpas 1870 kvadrātmetru platībā, kā arī visas ražotnes vajadzībām nepieciešamās inženierkomunikācijas - ūdens, kanalizācija, lietusūdens kanalizācija, elektrība un apgaismojums, ugunsdrošības signalizācijas sistēma, iebūvētas virsgaismas lūkas. Tāpat labiekārtota pieguļošā teritorija. Jaunās ražošanas ēkas būvniecība izmaksāja 925 613 eiro, no kā daļa bija Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Topošā Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra “ALTOP” industriālā parka pamatos svinīgi iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Šis projekta īstenošanas rezultātā tiks izveidots viens no Latvijā lielākajiem modernajiem industriālajiem parkiem, kas orientēts uz viedo tehnoloģiju attīstību.

Jauna un Latgalē vienīgā industriālā parka būvniecības projektu, kuram Atveseļošanas fonds piešķīris finansējumu 17 125 169,70 eiro (bez PVN) apmērā, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība realizē sadarbībā ar Augšdaugavas novada pašvaldību un SIA “Naujenes pakalpojumu serviss”.

Kapsulas iemūrēšanas pasākumā piedalījās Daugavpils valstspilsētas pašvaldības, Augšdaugavas novada pašvaldības un ģenerāluzņēmēja – SIA “MONUM” vadība.

Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš atzinīgi novērtē ALTOP projekta realizācijas progresu, uzsverot tā nozīmīgumu: “Daugavpils ir nozīmīgs daudzfunkcionāls ekonomiskās attīstības un pakalpojumu centrs Austrumbaltijā. Viena no mūsu lielākajām vērtībām ir uzņēmēji, kas spēj investēt un attīstīt eksportējošus uzņēmumus, radīt jaunas darba vietas. Pašvaldības uzdevums savukārt ir radīt investīcijām labvēlīgu vidi, tāpēc topošais industriālais parks būs nozīmīga industriālā telpa, kur varēs attīstīties viedo tehnoloģiju uzņēmumi. ALTOP Industriālā parka būvniecība un turpmākā darbība ir nozīmīgs ieguldījums Latgales reģiona teritorijas attīstībā. Lai top ALTOP!”.

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

26 gadus pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidošanas pilsētā ir tapušas desmitiem jaunas rūpnīcas, izveidoti moderni industriāli parki, izbūvētas ielas un inženierkomunikācijas. Ja vēro šo procesu laika skalā, attīstība notiek sprādzienveidīgi.

No šodienas viedokļa skatoties, šķiet, ka pirmsākumiem nav nozīmes, bet nozīme ir un ļoti liela. Par to arī Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums jautājām Liepājas SEZ pārvaldniekam Uldim Hmieļevskim.

Fragments no intervijas

1997. gadā izveidoja Liepājas SEZ. Kāds bija mērķis, uzdevums? Sakopt pilsētu vai izveidot rūpniecību?

Īsā atbilde – radīt darbavietas, papildināt pilsētas budžetu un attīstīt pilsētu un reģionu. Industrija Liepājā bija absolūti sabrukusi. Līdzšinējā darbība uz plašo PSRS valstu saimes pieprasījumu vairs nebija aktuāla, bet vietējais tirgus bija nepietiekams izdzīvošanai, par attīstību pat nerunājot. Rūpnīcas bankrotēja cita pēc citas un Tosmares mikrorajonos pat 35-38%.

Nekustamo īpašumu attīstītājs Piche netālu no starptautiskās lidostas Rīga iegādājies zemes gabalu vairāk nekā divu miljonu eiro vērtībā, lai būvētu tur noliktavu, ražošanas un biroju telpu komplekss GREEN PARK, informē uzņēmumā.

Būvniecības procesā īpaša uzmanība tiks pievērsta ēkas maksimālai energoefektivitātes nodrošināšanai un inovatīvu tehnoloģiju izmantošanai, lai maksimāli samazinātu telpu īrnieku mēneša izmaksas.

«Daudzi uzņēmumi arvien biežāk izvēlas tieši industriālos parkus ražošanas telpu vai noliktavu izveidei. Šādi parki nodrošina modernu infrastruktūru un apsaimniekošanas pakalpojumus. Turklāt telpas iespējams izbūvēt atbilstoši uzņēmuma darbības specifikai, kā arī pielāgot to lielumu izaugsmes prognozēm. GREEN PARK tiks izmantots jaunākās paaudzes programmējams LED apgaismojums, vēja turbīnas, saules paneļi, apkure un dzesēšanas sistēma ar siltajām sienām, kā arī citas jaunākās tehnoloģijas, līdz ar to tas būs energoefektīvākais industriālais parks Latvijā,» uzskata SIA Piche valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns.

Atklāts, pēc attīstītāju vārdiem, šobrīd energoefektīvākais industriālais parks Latvijā - 23 000 kvadrātmetrus lielais «Lidostas Parks» Mārupes novada Saleniekos.

Parka projektētājs, būvnieks un attīstītājs ir uzņēmums «PICHE». «Lidostas Parka» izveidē investēti vairāk nekā 12 miljoni eiro, tā būvniecība noritēja pusotru gadu.

SIA «PICHE» valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns norāda: «Pateicoties tam, ka nodrošinām visas būvniecībā nepieciešamās daļas, sākot no arhitektiem līdz apsaimniekotājiem, varam ļaut kompānijām īsā laikā nonākt no idejas līdz telpām.»

«Lidostas Parku» raksturojot maksimāla energoefektivitāte: biroji un noliktavas ir aprīkoti ar LED apgaismojumu, nodrošinot līdz 80% zemākas elektrības izmaksas, un telpās nodrošināta vienmērīga temperatūra visā to augstumā. Parka būvniecībā izmantotas inovatīvas tehnoloģijas, tā noliktavas īpaši pielāgotas kravu iekraušanai, paletes iespējams noliktavās kraut līdz pat griestiem.

Šobrīd jau tuvojas nobeigumam NP Jelgavas Biznesa Parks (bijusī RAF rūpnīca) vērienīgās rekonstrukcijas 1. kārta 6717 kvadrātmetru platībā, savukārt 2. un 3. kārtu plānots pabeigt līdz šī gada novembrim. NP Jelgavas Biznesa parks 1. kārtu ekspluatācijā plānots nodot līdz septembrim, teikts paziņojumā medijiem.

Pēc bijušās RAF rekonstrukcijas tiks iegūtas platības gandrīz 22000m2 apmērā. Līdz ar to NP Jelgavas Biznesa parks būs lielākais un modernākais industriālais parks Zemgales reģionā. Projekta kopējais budžets ir 8, 7 miljoni eiro - Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums 3,9 miljoni eiro apmērā tiks saņemts pie projekta nosacījumu izpildes – vismaz 3 jauni ražošanas uzņēmumi un 20 jaunas darba vietas katrā kārtā.

Rekonstrukcijas mērķis ir attīstīt industriālo platību pieejamību Zemgales reģionā.

Projekta pirmais rekonstrukcijas posms tika uzsākts pērnā gada jūlijā, veicot Latvijas vēsturē sarežģītāko telpu demontāžu. Sākotnēji tika veikta grunts ģeoloģiskā izpēte un ēku tehniskā apsekošana, piesaistot dažādus ekspertus, kas novērtēja ēku konstrukciju tehnisko stāvokli, tai skaitā eksperti no Rīgas Tehniskās Universitātes un dažādi ēku konstrukciju projektētāji. Sākotnējā ideja bija saglabāt daļu no vecās ēkas, kuras kopējā platība bija 20 000 m2, uz kuras bāzes izbūvēt jaunu, mūsdienu prasībām atbilstošu ražošanas ēku. Pēc demontāžas darbiem, atkārtoti tika izvērtētas esošās konstrukcijas un tika konstatēts, ka nepieciešams demontēt arī ēkas kolonnas, ko iepriekš tika plānots saglabāt, atstājot tikai fundamentālos elementus – veco industriālo grīdu un pamatus. Tādejādi vēsturiskā divstāvu ēka tiks pārveidota un tās vietā izbūvēta moderna un ražošanai piemērota vienstāvu ēka.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par 2,67 miljoniem eiro iegādājusies daļu bijušā «Liepājas metalurga» teritorijas, liecina tās sniegtā informācija.

25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS «Citadele banka» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līgumu par 10 nekustamo īpašumu - t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus - iegādi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā no AS «Citadele Banka» un SIA «Hortus RE» ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Kā komentē Liepājas SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš, tas esot pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums: «Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvalde bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo «Liepājas metalurga» teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā ar mērķi veicināt jaunu, modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu.»

Nekustamo īpašumu uzņēmumu grupa “Realto” piesaistījusi “BluOr Bank” finansējumu 1 116 000 eiro apmērā, kas tiks izlietots saules paneļu uzstādīšanai 22 uzņēmuma pārvaldītajos objektos – biznesa parkos un citos komercobjektos visā Latvijā.

Vērienīgā zaļās enerģijas projekta realizācijas kopējās izmaksas sasniedz teju 1,58 miljonus eiro. Uzņēmums investīcijas plāno atgūt jau tuvāko 6-7 gadu laikā.

“Realto” irnekustamo īpašumu uzņēmumu grupa Latvijā, kuras biznesa parku un centru kopējā iznomājamā platība ir ap 300 000 m2. Tā nomnieki ir vairāk nekā 850 dažādu nozaru uzņēmumi, to vidū gan elektronisku sakaru un metālapstrādes, gan pārtikas ražošanas, poligrāfijas un farmācijas kompānijas.

Projekta ietvaros uz “Realto” biznesa centru un citu komercplatību ēku jumtiem kopumā tiks uzstādīti 4949 saules paneļi.

Uzņēmums biznesa parku un komercplatību ēku jumtus aprīkos - Rīgā, Siguldā, Kuldīgā, Skrundā, Bauskā, Ventspilī, Iecavā un Druvā. Pirmie saules paneļi jau uzstādīti objektos Rīgā, Liepājā un Vecumniekos. Projektu pilnā apmērā plānots īstenot gada laikā - līdz 2023.gada vidum.

Rīgas ostā Spilves pļavās veidos lielāko saules paneļu parku Latvijā ar nominālo jaudu vismaz 100MW un plānoto elektroenerģijas izstrādi vismaz 100000MWh gadā, kas atbilst vidēji lielas Latvijas pilsētas elektroenerģijas gada patēriņam.

Tas ir pirmais solis vērienīgā Spilves industriālā parka kompleksa izveidē.

“Šis Rīgā ir līdz šim vērienīgākais projekts jaunu enerģijas avotu izveidē. Saules parks ražos zaļu enerģiju ostas un Rīgas uzņēmumiem, un, visticamāk, padarīs lētāku elektroenerģiju arī visiem Rīgas iedzīvotājiem. Rīgas osta ir lielākais industriālais parks Baltijā ar līdz šim neizmantotu ekonomisko potenciālu “Spilvē”. Strādājot ar investoriem un potenciāliem klientiem Spilves industriālā parka attīstībā, redzam potenciālu zaļās enerģijas attīstībai – vispirms saules paneļu parkam, tad ūdeņraža tehnoloģiju attīstībai. Turklāt, šodien starptautiskie ražotāji un loģistikas ķēdes pieprasa “zaļākus transporta koridorus”, un saules parks ir iespēja ostas stividoriem piedāvāt zaļu un lētu enerģiju. Vēl vairāk, tas Rīgas ostu padara par daudz konkurētspējīgāku investīciju projektiem, nekā jebkuru citu ostu reģionā. Un pāri visam - šis ir liels solis Rīgai un Latvijai enerģētiskās neatkarības virzienā,” saka Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Jelgavas pašvaldības pārstāvjiem un citiem potenciālajiem projekta partneriem kompānijas Beijing Yisheng valdes priekšsēdētājs Luo Sudong un Woodison Investment LP pilnvarotā persona Juris Šabašovs 27.decembrī prezentēja Latvijas-Ķīnas projektu, kura mērķis ir Latvijas modernākā multimodālā centra Cargo Center Jelgava izveidošana Jelgavā, bijušā lidlauka teritorijā uz transporta koridora Eiropa - Krievija - Āzija ass, informē pilsētas pašvaldībā.

Tikšanās laikā Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš akcentēja pilsētas ģeogrāfiski izdevīgo novietojumu loģistikas centra izveidei un jaunu darbavietu radīšanu. J.Šabašovs klātesošos iepazīstināja ar projekta ideju – centra izveidi, kas savienos visas nepieciešamās infrastruktūras un būtu viens no virzieniem Zīda ceļa savienojumam Kontinentālai Eiropai ar citām valstīm, iezīmējot Ķīnas intereses Jelgavā, Latvijā un Eiropā kopumā. Savukārt Luo Sudong pastāstīja par saviem jau līdzšinējiem veiksmīgi realizētajiem projektiem Eiropā, turklāt viņa uzņēmuma pārstāvošajā koncernā ir vēl citi šajā loģistikas projektā ieinteresēti uzņēmumi, piemēram, aviopārvadātājs.

Investējot 9 miljonus eiro, SIA LSEZ «Caljan Rite-Hite Latvia» uzsāks ražošanas un biroja ēkas, kā arī laukuma izbūvi Brīvības ielā 144, Liepājā, informē Liepājas SEZ.

Jaunā ražotne atradīsies vietā, kur agrāk bija «Liepājas Metalurga» mehāniskais cehs.

Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un SIA «FeLM» 2018. gada 23. augustā parakstīja Nodomu protokolu par industriālā parka izveidi Liepājā ar mērķi veicināt Liepājas ekonomisko attīstību un radīt jaunas darbavietas un palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu. Tas palielinātu gan tiešo, gan netiešo nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldības budžetā, un nodrošinātu jau šobrīd bijušajā «Liepājas Metalurga» teritorijā pieejamo brīvo elektrības jaudu, dzelzceļa infrastruktūras un citu inženierkomunikāciju racionālu pielietojumu.

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Liepājas ostas kravu apgrozījumam ir jauna virsotne, pārsniedzot 2012. gada sasniegumu, kad vēl darbojās uzņēmums Liepājas metalurgs.

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) Attīstības plāns līdz 2022. gadam paredz sasniegt 8,3 miljonus tonnu lielu kravu apgrozījumu ostā, no kurām puse būs vietējās kravas, t.sk. tās, kas saražotas Liepājā. Par iecerēm, izaicinājumiem un panākumiem Dienas Bizness pastāstīt aicināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Jāni Lapiņu, kurš nupat atkārtoti apstiprināts amatā saskaņā ar Liepājas SEZ nolikumu.

Fragments no intervijas

Vairāk nekā septiņu miljonu tonnu liels kravu apgrozījums Liepājas ostā. Kas ir panākumu sakne? Vai var cerēt arī uz turpmāku izaugsmi?

Tā jau ir vēsture, ka Liepājas ostas stividoru kompānijas 2018. gadā sasniedza līdz šim lielāko kravu apgrozījumu – 7,54 miljonus tonnu kravu gadā. Sasniegums nozīmīgs arī tāpēc, ka jau 2012. gadā Liepājas osta bija sasniegusi 7,4 miljonus tonnu apgrozījumu. Liepājas osta ir graudu osta, kurā nu jau ilgāku laiku dominē lauksaimniecības kravas, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no katra konkrētā gada ražas, tirgus pieprasījuma. Būtisks ir arī ģeopolitiskais faktors, jo, līdztekus vietējas izcelsmes lauksaimniecības kravām, liela daļa ir arī tranzītkravas. 2012. gada panākumu pamats bija rekordlaba graudu raža un nozīmīgs ģenerālkravu apgrozījums – kokmateriāli, ro-ro kravas, metāllūžņi, melnais metāls, kas ļāva mums sadarbībā ar uzņēmējiem apjaust attīstības virzienus, saprast, kurās vietās nepieciešami būtiski uzlabojumi infrastruktūras pieejamībā. Piecus gadus 2012. gads mums bija nesasniedzama smaile grafikos, un tam bija virkne objektīvu iemeslu, t.sk. Liepājas metalurga darbības pārtraukšana, kas rezultējās ar melnā metāla kravu samazinājumu praktiski līdz minimumam.

Igaunijas investors "Fibenol", kas plāno investēt līdz 700 miljoniem eiro, lai Latvijā uzbūvētu vienu no Eiropā modernākajām biorafinēšanas rūpnīcām, kā iespējamo ražotnes atrašanās vietu izvēlējies Valmieras industriālo parku, informē Valmieras novada pašvaldībā.

"Fibenol" meitasuzņēmums SIA "Fibenol Latvia" sāks priekšizpētes darbus un ietekmes uz vides izpēti Valmieras industriālā parka otrās attīstības kārtas zemes vienībā ar 26 hektāru platību, lai noskaidrotu tās piemērotību iespējamās biorafinēšanas ražotnes būvniecībai.

Publiskās izsoles rezultātā 27.augustā starp uzņēmumu un Valmieras novada pašvaldību noslēgts apbūves tiesību līgums, kas dod tiesības uzņēmumam uzsākt visus nepieciešamos sagatavošanās darbus apjomīgās būvniecības ieceres īstenošanai. Ja priekšizpēte būs sekmīga, ražošana varētu sākties ap 2030.gadu, prognozē pašvaldībā.

"Fibenol Latvia" valdes locekle Merili Palu informē, ka uzņēmums Imaverē, Igaunijā, ir veiksmīgi izveidojis pilota iekārtu, kas veidota pēc komerciāla mēroga biorafinēšanas rūpnīcas parauga, lai zemas kvalitātes koksni pārvērstu funkcionālos biomateriālos.

Ķīnieši ar jaunu sparu sākuši attīstīt savu jauno Zīda ceļu. Ar milzīgām investīcijām projektos Baltkrievijā tā tālāk meklē izeju uz Baltijas jūru. Latvijas ostām un dzelzceļam jo īpaši svarīgi šajā momentā ir parādīt savu pievilcību, jo pastāv reāla iespēja, ka gardākos kumosus mums varētu nocelt Lietuva, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā šajās dienās notiek ikgadējā starptautiskā izstāde Transports un loģistika. Tajā piedalījās arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), va/s Latvijas dzelzceļš valdes loceklis Ēriks Šmuksts un citi loģistikas nozares uzņēmumu pārstāvji. Dienaskārtībā šogad īpašu vietu ieņēma arī dažādas tikšanās ar Ķīnas pārstāvjiem, tomēr arī Lietuva nesnauda - izstādē kaimiņvalsts dzelzceļa stendā iespaidīgu šovu sniedza trīs izskatīgas vijolnieces, arī biznesa sarunās ar ķīniešiem lietuvieši mēģināja būt tikpat pamanāmi. Kā Dienai norādīja Lietuvas Dzelzceļa pārstāvji, tad pirmie sadarbības protokoli jau esot parakstīti. Tajā pašā laikā Latvijas amatpersonas mierina - šādiem protokoliem neesot izšķirošas nozīmes.

Šogad cer sākt attīstīt Bauskas industriālo un loģistikas parku, infastruktūrā investējot divus miljonus eiro, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik nozīmīgākais Bauskas novada uzņēmējdarbības atbalsta instruments ir nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, atzīst DB aptaujātie uzņēmēji. Biznesa attīstībai svarīgs ir Bauskas novada ģeogrāfiskais novietojums. Tas atrodas vairāku valsts nozīmes ceļu krustpunktā, tuvu Lietuvas robežai.

2017. gadā sāksies Bauskas industriālā un loģistikas parka (BILP) attīstība. Bauskas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone informē, ka šobrīd teritorijai ir green field (zaļā lauka) statuss. Pašlaik notiek nepieciešamo formalitāšu saskaņošana, lai šogad varētu sākt infrastruktūras (ceļu un komunikāciju) būvniecību. «BILP plānots investēt aptuveni divus miljonus eiro. Jau šobrīd novada pašvaldība piedāvā uzņēmējiem parka teritorijā sākt ražošanu. Paredzētā BILP teritorija 70 ha platībā atrodas Bauskas pilsētas dienvidaustrumu daļā un ietilpst autoceļa VIA Baltica (A7, Eiropas ceļš E67) maršrutā. Zemes gabaliem ir visas priekšrocības, lai tie būtu uzņēmējiem saistoši, – tie atrodas nozīmīgu transporta maģistrāļu krustpunktā, ir pieejamība pēc jaudas atbilstošiem inženiertehniskajiem tīkliem, kā arī tam ir izdevīga atrašanās vieta (tas ir tuvu Lietuvas robežai, ostām, lidostai, Iecavas dzelzceļa stacijai),» saka I. Tijone.