Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

3D kartes, sākot ar magnētiņu pie ledusskapja līdz A0 formāta Alpu kalnu ainavai, kas precīzi līdz milimetram atbilst realitātei, ir pašmāju uzņēmuma veikums, kas iespējams, pateicoties «Uzlex» vakuumformēšanas tehnoloģijai un radošam komandas darbam.

Vizuālo tehnoloģiju centrs SIA «WMT Baltic» jau vairāk nekā divdesmit gadu garumā nodarbojas ar industriālās drukas, lāzergriešanas un citu tehnoloģiju izmantošanu, kā arī dažādu drukas materiālu, celtniecības plastikātu, instrumentu un citu ar reklāmu saistītu produktu izgatavošanu un tirdzniecību.

Viens no tiem ir produktu zīmols «Uzlex», kurā ietilpst profesionālo instrumentu ražošana darbam ar pašlīmējošām plēvēm, vakuumiekārtu un polimēru ražošana, kā arī gatavo produktu izstrāde izmantojot šo tehnoloģiju. Zīmols «Uzlex 3D Map Publisher» tika izstrādāts ar mērķi piešķirt formu apdrukātajiem materiāliem, padarot izstrādājumus, kas bieži kalpo kā reklāmas, suvenīri vai vides objekti, aizraujošākus.

Galvaspilsētas iedzīvotājiem ilgs laiks jāpavada milzīgās rindās, lai saņemtu Rīdzinieka kartes, kas dos iespēju lētāk izmantot sabiedrisko transportu, novēroja aģentūra LETA.

Kā informēja Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme preses sekretārs Viktors Zaķis, Rīgas satiksmei ir astoņi klientu apkalpošanas centri, kuros šīs kartes var saņemt.

Klientu apkalpošanas centru laiks pagarināts, un tie strādā bez brīvdienām no plkst.9 līdz plkst.21. No novembra papildu astoņi klientu apkalpošanas centri atklāti sadarbībā ar Rīgas namu pārvaldnieku. Arī šie centri decembrī strādā no plkst.9 līdz 21.

Savukārt pašvaldības rajonu izpilddirekcijās atvērti vēl trīs klientu apkalpošanas centri.

Minētie apkalpošanas centri nestrādās tikai Ziemassvētkos un gadu mijā - 24.decembrī un 25.decembrī, kā arī 31.decembrī un 1.janvārī.

Vidēji viena ekonomiski aktīvā Latvijas iedzīvotāja maciņā ir sešas atlaižu vai lojalitātes kartes, un tikai 3% iedzīvotāju ikdienā neizmanto lojalitātes kartes, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktais pētījums.

Kopumā absolūtajam vairākumam jeb 97% iekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem r vismaz viena lojalitātes/atlaižu karte, kura tiek izmantota ikdienā.

Visbiežāk izplatītas ir to pakalpojumu sniedzēju lojalitātes vai atlaižu kartes, kuri ikdienā tiek izmantoti visbiežāk - tā ir pārtika un ikdienas preces (94%).

Salīdzinoši lielam skaitam ir būvmateriālu (69%), aptieku (57%), kā arī degvielas uzpildes staciju (51%) lojalitātes vai atlaižu kartes.

Trešdaļai (33%) ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju ir kāda no lojalitātes kartēm sabiedriskajā ēdināšanā, savukārt 31% - apģērbu, apavu veikalos, bet 30% - kāda no tirdzniecības centru lojalitātes kartēm, liecina pētījuma rezultāti.

Pieaugošā maksājumu karšu popularitāte sniedz iespēju uzņēmējiem izmantot tās kā mārketinga rīku, - apvienojot lojalitātes un maksājumu funkciju vienā un izdot kopzīmola kartes. 2015. gadā Latvijā visvairāk lietotais bezskaidrās naudas maksāšanas līdzeklis bijis maksājumu kartes, kā liecina Latvijas Bankas maksājumu statistikas dati.

Karšu maksājumu skaits 2015. gadā bija 215,2 miljoni, bet to apjoms – 4,2 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2014. gadu, karšu maksājumu skaits pieaudzis par 12,7%, bet apjoms – par 11,1%.

«Kopzīmola kartes sāk aktīvi savā ikdienā izmantot arvien jaunāki lietotāji. Piemēram, tā saucamā Millenium paaudze ir daudz atvērtāka dažādiem inovatīviem risinājumiem, kas ir risks konservatīvajai banku nozarei. Kāpēc? Šī paaudze ne tikai izmanto alternatīvo (nebanku) finansēšanas veidu, bet ir arī daudz atvērtāki dažādiem lojalitātes piedāvājumiem. Kopzīmola kartes ir viens no veidiem,» atzīst Maksims Jaroševskis, Transact Pro valdes loceklis.

Latvijā strādājošās bankas daļēji jau izmanto dinamisku autentifikācijas metodi pirkumiem internetā, taču vairākas bankas vēl plāno pārmaiņas šo prasību ieviešanai.

Eiropas Centrālās bankas ieteikumi drošiem pirkumiem internetā un Eiropas Padomes foruma SecuRePay prasības par e-komercijas darījumu apstiprināšanu paredz izmantotās statiskās paroles aizstāšanu ar dinamisku autentifikācijas metodi, proti, galvenais nosacījums ir autentifikācijas metode, kas nepieļauj viena vienīga koda vai paroles izmantošanu. Nordea banka līdz šim klientus, kas veic pirkumus internetā ar kredītkarti, aicinājusi ievadīt kodu kartes lietotāja numuru un ik reizi unikālu kodu no kodu kartes, tādēļ izmaiņas autorizēšanās kārtībā nav plānots ieviest. Domājot par klientu datu drošību, veicot pirkumus internetā, no oktobra Nordea klienti varēs veikt drošus e-pirkumus, izmantojot arī Nordea Maestro norēķinu kartes. Līdzīgi kā gadījumā, kad pirkums tiek veikts ar kredītkarti, lai veiktu pirkumu internetā ar Nordea Maestro norēķinu karti, klients tiks aicināts ievadīt gan Nordea internetbankas lietotāja numuru, gan kodu no bankas kodu kartes vai kodu kalkulatora, tādējādi garantējot vēl lielāku drošību un klientu personīgo datu aizsardzību no trešajām pusēm, aģentūru LETA informēja Nordea bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Latvijā Signe Lonerte.

Attīstot ilgtspējīgus finanšu pakalpojumus, banka Citadele Baltijas valstīs sāks izsniegt jauna dizaina maksājumu kartes, kas izgatavotas no 95 % pārstrādātas plastmasas. Turklāt jaunajām kartēm pievienota papildu funkcionalitāte, lai tās būtu ērti lietojamas arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Līdzšinējo X smart, X supreme un X prime karšu vietā klienti, kuri vēlēsies noformēt jaunu maksājumu karti, turpmāk varēs izvēlēties kādu no C (Citadeles) kartēm – C smart, C supreme vai C prime. C kartes veidotas jaunā dizainā, taču pakalpojumu ziņā tās saglabā pilnīgi visas X karšu priekšrocības. Tāpat kā līdz šim C kartēm būs trīs līmeņi: smart, supreme un prime.

Kartēm būs pieejami dažādi krāsu varianti. "Citadeles maksājumu kartes ir iecienītas visā reģionā, tāpēc esam radījuši produktu, kas apvieno esošās priekšrocības ar pilnveidotiem jauniem, lietotājiem svarīgiem risinājumiem. Piemēram, pārstrādāto materiālu kartes ir videi draudzīgākas. Savukārt, veidojot dizainu, karšu sānā iestrādāts izgriezums, kas cilvēkiem ar redzes traucējumiem palīdzēs saprast, kā pareizi karti ievietot bankomātā vai terminālī. Tāpat uz kartēm Braila rakstā iestrādāti nosaukumi, lai varētu atšķirt maksājumu kartes, ja tās ir vairākas. Lai arī daļai klientu kartes dizains ir būtisks, vispirms aicinām iepazīties ar karšu līmeņu priekšrocībām un izvērtēt sev nepieciešamos pakalpojumus,” norāda Vladislavs Mironovs, bankas Citadele valdes loceklis stratēģijas realizācijas, digitālās un biznesa attīstības jautājumos.

Vairāki Swedbank klienti ir saņēmuši krāpnieciskus viltus e-pastus it kā bankas vārdā ar lūgumu sinhronizēt savas internetbankas kodu kartes, noklikšķinot uz saites, kurā pēc tam tiek lūgts ievadīt internetbankas kodu kartes paroles. Kredītiestāde aicina nekādā gadījumā to nedarīt un par šādiem e-pastiem informēt banku.

Šis ir pasaulē izplatīts krāpšanas veids, ko sauc par «phishing» jeb «pikšķerēšanu», kad ar viltus vēstulēm it kā bankas vai kādas citas iestādes vārdā cenšas maldināt cilvēkus un uzzināt viņu konfidenciālos datus, informē kredītiestādes pārstāve Vineta Savicka.

Banka pārbauda šo gadījumu un atgādina, ka banka nekad nelūgs klientam ievadīt visus kodus no internetbankas kodu kartes.

Nekādā gadījumā nedrīkst sūtīt pa e-pastu vai teikt pa telefonu sekojošus datus:

•internetbankas parole;

•kodu kartes vai kalkulatora pilnie numuri;

•kartes numurs;

•kartes derīguma termiņš,

Otrdien, 5.janvārī, valdība vienojās, ka Latvijas Goda ģimenes apliecības 3+ Ģimenes karte, kas izsniegtas līdz 2015.gada 31.decembrim, turpinās darboties visu 2016.gadu, informē Labklājības ministrija (LM).

Šīs kartes piešķir, ja ģimenē ir trīs vai vairāk bērnu līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, ja bērns mācās. Tās mērķis ir veicināt daudzbērnu ģimeņu labklājību, sniedzot atvieglojumus dažādu pakalpojumu saņemšanā daudzbērnu ģimenei.

LM uzsver, ka 3+ Ģimenes karte ir ne tikai kā daudzbērnu ģimenes statusu apliecinošs dokuments, bet šīs kartes īpašniekiem ir arī tiesības saņemt atvieglojumus tiem pakalpojumiem, kurus sniedz atsevišķas valsts un pašvaldību institūcijas, juridiskas un fiziskas personas.

Lai ieviestu Latvijas Goda ģimenes apliecības atbalsta programmu, laikā no 2013.gada līdz 2015.gada decembrim norisinājās pilotprojekts. Tā laikā sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi izstrādāta kartes izsniegšanas kārtība un nodrošinātas atlaides daudzbērnu ģimenēm vairāk nekā 150 dažādu nozaru uzņēmumos.

Pēdējā laikā aizvien izplatītāks kļūst krāpšanas veids, kurā viltus investīciju platformu pārstāvji, izmantojot manipulāciju un nepatiesu informāciju, mēģina izkrāpt cilvēku naudu. Vien salīdzinot 2022. gadu ar 2021. gadu, redzam, ka šādu gadījumu skaits pieauga par 50%, bet izkrāptā summa – par 14%.

SEB banka veica eksperimentu, atsaucoties kādam investīciju platformas reklāmas piedāvājumam, kas publicēts uzņēmēja Īlona Maska vārdā, un jau nākamajā dienā saņēma krāpnieku zvanu.

Krāpnieka zvanu saņēma kolēģis no Drošības pārvaldes, kurš uzdevās par Aleksandru, un sarunas laikā atklājās vairākas tipiskas situācijas, kas liecina par to, ka zvanītāja nolūki nav godprātīgi. Visbiežāk šādi zvanītāji komunicē krievu valodā, kā arī uzstāj, lai arī jūs ar viņiem runātu viņiem ērtā valodā. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk zvanītāji mēdz runāt arī latviski, tāpēc valoda nebūtu vienīgā pazīme, kā atpazīt krāpnieku.

Sajust naudas garšu

Sākotnēji krāpnieks centās iegūt pēc iespējas detalizētāku informāciju par Aleksandru, tostarp ar ko viņš nodarbojas, lai labāk izprastu, cik lielas naudas summas viņu varētu piesaistīt. Vienlaikus krāpnieks mudināja Aleksandru iztēloties savu iespējamo peļņu, stāstot par citu cilvēku veiksmīgo darbošanos konkrētajā platformā, kā arī ieskicējot ainu, kas būtu iespējami tuva Aleksandra ikdienas realitātei.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmums DelfinGroup sadarbībā ar Igaunijas fintech uzņēmumu Wallester AS, attīstot jaunu un tehnoloģiski inovatīvu pakalpojumu, sāk piedāvāt VISA virtuālo karti.

Virtuālā karte sniegs iespēju klientiem piekļūt Banknote kredītlīnijai un veikt pirkumus vai maksājumus. Galvenais kartes izmantošanas veids būs būtiski atjauninātā Banknote mobilā lietotne, kurā klienti varēs skatīt pieejamo kredītlīnijas summu, transakcijas, mainīt kartes iestatījumus, pārvaldīt kredītlīnijas līgumu un veikt mēneša maksājumus, padarot finanšu pārvaldību vienkāršāku un pārredzamāku.

Virtuālā karte ir viegli integrējama ar mobilajiem maksājumu risinājumiem, piemēram, Apple Pay un Google Wallet digitālajiem maciņiem, atbrīvojot no nepieciešamības pārvaldīt un uzturēt fiziskas kartes un PIN kodus.

"Viens no DelfinGroup darbības pīlāriem ir sekmēt jaunāko tehnoloģiju ienākšanu finanšu sektorā, un esam pārmaiņu virzītāji finanšu tehnoloģiju jomā. Mēs redzam, ka virtuālās kartes kļūst arvien pieprasītākas finanšu tirgū, sniedzot klientiem papildu priekšrocības un ērtības, savukārt uzņēmumiem - jaunas iespējas attīstīt pakalpojumus. Integrējot mūsu piedāvājumā modernu Wallester virtuālo karšu tehnoloģiju, mēs ieviešam jaunus standartus patēriņa aizdevumu jomā, kas pozitīvi ietekmēs un vienkāršos finanšu darījumus mūsu klientiem," uzsver Nauris Bloks, DelfinGroup valdes loceklis un inovāciju vadītājs.

Līdz ar elektroniskās identifikācijas (eID) karšu ieviešanu Latvijā pēdējo gadu laikā ieviesta arī elektroniskās autentifikācijas un e-paraksta iespēja, lai sabiedrībai ļautu oficiāli apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Tas valstij gadā izmaksā 847 000 eiro taču, pastāvot ērtākām un lētākām iespējām piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem, eID kartes elektroniskās iespējas izmanto vien daži procenti iedzīvotāju, kas liecina, ka pakalpojuma nodrošināšanā ieguldītie līdzekļi neattaisnojas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Tomēr valsts arī turpmāk plāno nodrošināt šo pakalpojumu, nākamajā piecgadē dubultojot ieguldīto summu.

Latvijā eID kartes tika ieviestas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulai Par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos. Valsts lēma arī nodrošināt iedzīvotājiem iespēju ar šo eID karti parakstīt elektroniskus dokumentus un apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Pakalpojuma mērķis bija nodrošināt to, ka iedzīvotāji eID kartes efektīvi izmanto kā autentificēšanās un elektroniskā paraksta radīšanas līdzekli saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām to sniegto elektronisko pakalpojumu saņemšanai. Jāuzsver, ka ES regula neparedz šādas prasības un tas bija papildus pakalpojums, ko Latvija brīvi izvēlējās sniegt iedzīvotājiem.

Mikro, mazajos un vidējos uzņēmumos bieži to īpašnieki, vadītāji un grāmatveži ir cilvēki orķestri, un laiks ir nauda teju tiešā vārda nozīmē. Noteiktā laikā var kaut ko nopelnīt vai cīnīties ar birokrātiskām procedūrām, papīru ķīpām, liekiem tēriņiem un nenopelnīt.

Pieredzē, kā vienkāršot iekšējos procesus uzņēmumā, lai vairāk laika un līdzekļu paliek biznesa attīstībai, dalās finanšu tehnoloģiju uzņēmuma WestStein valdes locekle Signe Kalniņa.

Saīsiniet un vienkāršojiet avansa norēķinu procedūru

Ikvienam uzņēmumam mēdz būt dažādi tēriņi – biroja vajadzībām, klientu attiecību veidošanai (ziedi, dāvanas, pusdienas vai vakariņas, reprezentācijas materiāli), komandējumiem, ceļa izdevumiem, dāvanām.

Šādos brīžos bieži nepieciešams avanss, kura izsniegšana ir visai birokrātisks process. Kā WestStein nule noskaidroja Kantar TNS veiktajā Latvijas uzņēmēju aptaujā, tad vairumā gadījumu (34,3%) avanss tiek pārskaitīts uz darbinieka kontu vai izsniegti skaidrā naudā (13,3%).

Ņemot vērā, ka šajā gadu mijā lati mainīsies pret eiro, bankas aicina ap pusnakti maksājumus neveikt, jo norēķinu sistēmā var būt traucējumi.

Swedbank

Swedbank eiro pārejas naktī karšu norēķinu darbībā traucējumi ir iespējami ap pusnakti, 30 minūtes, laika posmā no plkst. 23 līdz 0:15. Ja šajā laikā gadās norēķināties ar karti un saņemt atteikumu pirkuma apmaksai, banka iesaka nogaidīt un mēģināt veikt apmaksu vēlreiz.

31. decembrī Swedbank filiāļu darba laiks būs saīsināts, lai veiktu bankas IT sistēmas un visu procesu pāreju uz eiro. Filiāles apkalpos klientus līdz plkst. 15. Nākamgad sešas Swedbank filiāles darbosies arī 1. janvārī no plkst. 12 līdz plkst. 15. Šajā dienā filiāļu pakalpojumu klāsts vēl būs ierobežots, jo pirmajās janvāra dienās vēl turpināsies bankas procesu pārcelšana uz eiro.

Klientu uzticību starptautiskie milži veicina ar atmaksātiem procentiem no pirkuma summas

Ierasto atlaižu un speciālo piedāvājumu vietā maksājumu karšu tirgū modē nāk naudas atmaksa klientiem no iztērētās summas. Starptautiskās kompānijas kopā ar bankām aizvien biežāk veido īpašas lojalitātes kartes ar maksājumu funkciju. Latvijā šādu karšu popularitāti pagaidām neprognozē, ņemot vērā pārāk mazo tirgus izmēru.

Darbojas kopā

Lielās starptautiskās kompānijas pasaulē šobrīd meklē iespējas, kā vairot patērētāju uzticību saviem produktiem un veicināt pārdošanas apjomus, savukārt kredītiestādes domā, kā saviem klientiem piedāvāt jaunas norēķinu kartes. Līdz ar to pēdējo gadu laikā aizvien izteiktāka kļuvusi dažādu nozaru kompāniju sadarbība ar bankām, izstrādājot kredītkartes, kas kalpo ne tikai kā maksājumu līdzeklis, bet arī kā lojalitātes kartes, piedāvājot uzņēmuma klientiem naudas atmaksu vai speciālus bonusus par iepirkšanos konkrētās kompānijas veikalos. Kā liecina Nilson Report pētījums, tieši pēdējā laikā karšu izdevēji lielāku uzmanību vērš nevis uz atlaižu piedāvājumiem, piemēram, viesnīcām vai restorānu apmeklējumiem, bet gan tieši naudas atmaksai no konkrētas iztērētās summas attiecīgās kompānijas tirdzniecības vietās, un vēl vairāk – daļa to piedāvā iztērēt tieši šī uzņēmuma veikalos, līdz ar to klients aizvien ciešāk tiek piesaistīts konkrētajai kompānijai.

E-talona sistēmas vidējās izmaksas Rīgā kopš 2009.gada, kad tā sāka darboties, ir bijušas 11,49 miljoni eiro gadā, bet kopējās izmaksas šo desmit gadu laikā veidoja 113,346 miljonus eiro, informēja SIA «Rīgas karte» pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka e-talona sistēma Rīgā izmaksājusi gandrīz par 600 000 eiro lētāk nekā to sākotnēji paredzēja noslēgtais līgums.

Tostarp Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas izmaksas veidojot aptuveni 6% no «Rīgas satiksmes» izdevumiem, kas ir nozarē atzīts standarts un atbilst vidējiem rādītājiem arī citās pasaules pilsētās. Pārējie 94% «Rīgas satiksmes» izmaksu ir cita rakstura izdevumi, kas nav saistīti ar e-talonu. E-talona sistēmas izmaksas ir tikai deviņi centi no kopējās brauciena pašizmaksas, kas šobrīd ir noteikta - 1,426 eiro.

«Pēdējā laikā vairākkārt ir bijuši mēģinājumi diskreditēt Rīgā ieviesto e-talona sistēmu, publiskajā telpā neprofesionāli un maldinoši interpretējot dažādus grāmatvedības datus. Tostarp, piemēram, žurnāla «Ir» publikācijā «Naudas pumpis» kopā ir sajauktas summas latos (2009.-2013.gads) un eiro (2014.-2017.gads), tādejādi mākslīgi palielinot ar e-talona sistēmu saistītas izmaksas. Tāpat, lai vizuāli palielinātu izmaksas, aprēķinos tiek iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas nekur pasaulē finanšu aprēķinos netiek izdalīts kā uzņēmumu izdevumu pozīcija,» pauda «Rīgas kartes» valdes priekšsēdētājs un ASV akcionāru pārstāvis uzņēmumā Ēriks Morizūrs.

Lai arī Latvijā eID kartes ir izsniegtas vairāk nekā pusmiljonam iedzīvotāju, tomēr neizmantojam to potenciālu; to nenoliedz arī karšu izsniedzējs PMLP, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā personas apliecības jeb elektroniskās identifikācijas kartes (eID) šobrīd vairāk tiek pozicionētas kā fizisks personu apliecinošs dokuments, kurš ir ērts līdzi nēsāšanai, aizmirstot par elektroniskās vides komponenti, kas ir daudzkārt svarīgāka par pirmo. «Svarīgāka tādēļ, ka fizisks identitātes līdzeklis – pase, jau iepriekš pastāvēja, savukārt eID kartes izmantošana elektroniskajā vidē kā vienota, plašai sabiedrībai pieejama elektroniskās identitātes un gribas izpausmes līdzekļa pielietojums ir jauns. Tomēr eID potenciāls valsts IKT attīstībā netiek novērtēts un izmantots,» uzskata Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Jāatgādina, ka arī vairākos stratēģiskās plānošanas dokumentos, piemēram, NAP 2020, Latvija 2030 – valsts ar augstu prioritāti ir noteikusi IKT nozares, e-pakalpojumu attīstību.

Globālo maksājumu karšu kompāniju "Visa", "MasterCard" un "American Express" darbības pārtraukšana Krievijā un Baltkrievijā pamatā ietekmēs šo valstu iedzīvotājus, kuri ceļo, pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

No praktiskā viedokļa tas nozīmē, ka Krievijā un Baltkrievijā izdotās "Visa", "MasterCard" un "American Express" maksājumu kartes nedarbosies ārpus šīm valstīm, bet citās valstīs izdotās kartes - nedarbosies Krievijā un Baltkrievijā. Tāpat nedarbosies starptautiskie maksājumi, piemēram, norēķini Rietumvalstu internetveikalos.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Krievijas iedzīvotājiem Krievijas iekšzemes maksājumos un naudas izņemšanā no bankomātiem šīs kartes darbosies, izmantojot Krievijas Centrālās bankas uzturēto maksājumu sistēmu "Mir". Tāpat Krievijas bankas pašlaik aktīvi rīkojas, lai aktīvāk izmantotu Ķīnas maksājumu karšu tīklu "Union Pay", kuru Eiropas Savienībā (ES) pamatā izmanto tirgotāji, lai pieņemtu karšu maksājumus no Ķīnas iedzīvotājiem.

Akcionāru sapulcē 23.oktrobrī no amatiem atsaukta visa SIA «Rīgas karte» valde, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

«Rīgas kartes» akcionāri ir pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» un ASV tehnoloģiju kompānija «Conduent». 51% «Rīgas kartes» pieder «Rīgas satiksmei», bet 49% - Francijas uzņēmumam «Conduent Business Solutions».

Līdz šim valdes locekļu amatus no «Rīgas satiksmes» puses ieņēma Jānis Meirāns un Pāvels Tulovskis, bet no «Conduent» - Ēriks Morizūrs.

Komentējot akcionāru lēmumu, Meirāns aģentūrai LETA atzina, ka valdes locekļu starpā bijis neatrisināms konflikts, taču lēmuma pamatotību nekomentēja. Viņaprāt, izmaiņas gan ir tikai «kosmētiskas», jo pārējie valdes locekļi uzņēmumā saglabās citus amatus un viņu vietā tiek iecelti cilvēki, kuriem neesot atbilstošas pieredzes.

Latvijas lielāko banku - Swedbank, SEB, Citadele un Luminor - pārstāvji ir novērojuši, ka bezkontakta maksājumi ir kļuvuši par jauno ikdienu – tā ir funkcionalitāte, ko vairums klientu jau uztver par pašsaprotamu kartes iespēju visās vecumu grupās.

Swedbank klienti mēnesī veic vairāk nekā 2 miljonus bezkontakta pirkumu. Swedbank, sekojot iedzīvotāju pieprasījumam, palielināja bezkontakta pirkumu limitu no 10 eiro uz 25 eiro, tuvojoties pasaules vispārpieņemtajiem apmēriem. «Daudzi klienti nesagaidīja esošās debetkartes derīguma termiņa beigas un vēlējās nomainīt parasto karti uz bezkontakta. Plānojam, ka nākamā gada laikā visas no jauna izdotās kartes būs ar bezkontakta norēķinu funkcionalitāti,» saka Liene Gasiņa, Swedbank Debetkaršu daļas vadītāja.

Swedbank novērots, ka šādu maksājumu veidu lieto visos klientu vecuma segmentos. Klients var regulēt bezkontakta maksājumu funkciju, to atslēdzot vai pieslēdzot internetbankā vai mobilajā lietotnē.

Aptuveni 7500 Igaunijas elektroniskajās identifikācijas kartēs konstatēts drošības risks.

Igaunijas Informācijas sistēmu pārvalde (RIA) paziņojusi, ka starptautiska pētnieku grupa to brīdinājusi par drošības risku šīm kartēm, kas visa izsniegtas pēc 2014.gada 16.oktobra. Drošības risks skāris arī e-rezidentiem izsniegtās kartes, taču neattiecas uz mobilajām identifikācijas kartēm.

«Pēc Igaunijas ekspertu pašreizējā vērtējuma, drošības risks pastāv un mēs turpināsim pārbaudīt zinātnieku apgalvojumus,» norādījis RIA ģenerāldirektors Taimars Peterkops.

RIA jau izstrādājusi pirmos risinājumus risku samazināšanai un darīs visu iespējamo, lai identifikācijas kartes turpmāk varētu droši lietot, piebildis Peterkops.

Nav konstatēts, ka drošības riska dēļ no identifikācijas kartēm būtu notikusi personas datu zādzība, un to lietošana netiek ierobežota.

Aizsardzības ministrijas (AM) Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC) noslēdzis 128 tūkstošus latu iepirkumu konkursu par Latvijas teritorijas aerofotografēšanas pakalpojumiem, kas paredzēti kartogrāfiskās bāzes materiālu atjaunošanai, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā par aerofotografēšanas pakalpojumu sniegšanu pieteicās četri pretendenti, no kuriem par uzvarētāju tika atzīts Polijas uzņēmums MGGP Aero Sp. z o.o, kas piedāvāja saimnieciski izdevīgāko variantu, liecina informācija par noslēgto konkursu.

Visas Latvijas teritorijas aerofotografēšanu plānots veikt trīs gadu laikā.

Valsts teritorijas aerofotografēšana – fotografēšana ar lidmašīnā uzstādītu kameru, ir sākums karšu izveides procesam, skaidroja Militāri publisko attiecību departamenta preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne. Ortofotokartes, kas tiek izgatavotas no aerofotografēšanas laikā iegūtajām fotoainām, ir galvenais izejmateriāls topogrāfisko karšu izgatavošanai Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā (LĢIA), kuras kartes izmanto arī, piemēram, Lauku atbalsta dienests, kas gatavo kartes ES platību tiešmaksājumu administrēšanai, Valsts zemes dienests, kas kontrolē nekustamā īpašuma valsts kadastra datu kvalitāti, un vietējās pašvaldības, kas kartes izmanto teritorijas attīstības plānošanai, skaidro D. Ankipāne.

Ar mērķi samazināt dabā nenoārdāmo atkritumu apjomu, SEB banka gan Zviedrijā, gan Baltijā sāk aizstāt kartes no plastmasas ar videi draudzīgāku risinājumu.

Jaunajām kartēm 84% plastikāta ir no bioplastmasas, kas veidota no kukurūzas cietes.

Pēc Latvijas Bankas datiem, šobrīd apritē ir vairāk nekā 2 miljoni maksājumu karšu. Daļa no tām jau ir videi draudzīgākas, piemēram, izgatavotas no pārstrādātās plastmasas.

Citadele ievieš jauna dizaina maksājumu kartes no pārstrādātas plastmasas 

Attīstot ilgtspējīgus finanšu pakalpojumus, banka Citadele Baltijas valstīs sāks izsniegt jauna...

“Meklējot videi draudzīgākas alternatīvas, analizējām pilnu kartes dzīves ciklu – no ražošanā izmantotajiem materiāliem, ražošanas procesa un transportēšanas līdz kartes dzīves cikla beigām. Tas, ka jaunā karte ir izgatavota no kukurūzas cietes, palīdz samazināt CO2 pēdas nospiedumu jau no paša ražošanas sākuma. Bet dzīves cikla beigās, pat ja karte tiks sadedzināta koģenerācijas stacijā, piesārņojums būs mazāks. Vienlaikus mums bija svarīgi atrast tādu materiālu, kas būtu ne tikai videi draudzīgs, bet arī izturīgs un drošs. Jaunās kartes, tāpat kā līdzšinējās, aprīkotas ar čipu un izmantojamas arī bezkontakta maksājumiem. Vēl viens svarīgs jaunums – esam papildinājuši biežāk izmantotās debetkartes ar sataustāmu izgriezumu, kas ļaus vieglāk atpazīt un izmantot kartes arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem,” skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Jaunās kartes atšķiras ne tikai ar materiālu, bet arī jaunu karšu vizuālo dizainu, kam iedvesma meklējama unikālajās Ziemeļvalstu ainavās. Uz jaunajām kartēm attēlotas dažādas Skandināvijas un Baltijas vietas – no ziemeļiem līdz dienvidiem, no mierīgas jūras līdz kalnu virsotnēm. Piemēram, uz debetkartēm ir attēlota Baltijas jūra, bet uz biznesa kredītkartēm – Ziemeļvalstīm raksturīgais mūžzaļais mežs. Kā ierasts, esošās kartes klienti varēs izmantot līdz derīguma termiņa beigām un pēc tam saņems karti ar jauno dizainu.

Šā gada 1.jūlijā Rīdzinieka karšu lietotājiem stājās spēkā jauni biļešu veidi braukšanai sabiedriskajā transportā un atlaides B, C, D autostāvvietu zonās, tāpēc pieaugusi klientu interese noformēt Rīdzinieka kartes, informē Rīgas satiksme. Šogad no 1.jūnija līdz 13.jūlijam izsniegtas jau 8969 Rīdzinieka kartes.

Jūnijā izsniegtas 4938 Rīdzinieka kartes, bet pirmajās trīspadsmit jūlija dienās jau 4031 karte. Vidēji dienā šobrīd tiek izsniegtas 300 Rīdzinieka kartes. Salīdzinājumam – pagājušā gada jūlijā kopumā tika izsniegtas 3763 Rīdzinieka kartes.

Rīgas satiksme atgādina, ka Rīdzinieka kartes īpašnieki vienas stundas biļeti darba dienām var iegādāties par 1.15 EUR, strādājošiem pensionāriem šī biļete maksā 0.60 EUR, bet studentiem 0.30 EUR, savukārt vienas stundas biļeti brīvdienām rīdzinieki var iegādāties par 0.60 EUR. Turpretī personas, kuru lietošanā nav Rīdzinieka kartes, 1 stundas biļeti var iegādāties par 2.30 EUR un ielādēt to dzeltenajos e-talonos. 5x24 stundu biļete visos maršrutos, kas izmantojama 15 dienu laikā, Rīdzinieka kartes īpašniekiem izmaksā 15.00 EUR, bet citi interesenti to var iegādāties par 25.00 EUR un ielādēt tikai zilajos e-talonos.

Sākot ar šodienu banka «Luminor» sāks ierobežot maksājumus, kas veikti, izmantojot internetbankas kodu kartes vai GO3 kodu ģeneratorus, informēja bankā.

«Tā kā kodu kartes būs derīgas līdz šī gada 10.septembrim, klienti šādi pakāpeniski varēs pierast pie drošākiem autentifikācijas veidiem. Izmaiņas tiek ieviestas sakarā ar stingrākām Eiropas Savienības (ES) prasībām attiecībā uz klientu digitālo autentifikāciju, lai pasargātu tos no krāpšanas gadījumiem. Lai nodrošinātu pēc iespējas vienkāršāku pāreju uz jauniem autentifikācijas rīkiem, klienti tiek aicināti savlaicīgi pieslēgties bezmaksas mobilai lietotnei «Smart-ID»,» teikts bankas paziņojumā.

Jau vēstīts, ka spēkā stājusies ES regula par drošiem tiešsaistes maksājumiem, kuras prasības attiecās arī uz visām Latvijas bankām. Lai veicinātu klientu tiešsaistes autentifikācijas un maksājumu drošību, «Luminor» plāno pakāpeniski pārtraukt autentifikāciju ar kodu kartēm un GO3 kodu ģeneratoriem.