Skolēni, kas izvairās no skolu pusdienām, un skolas, kas neievieš pārmaiņas. Vai šīm problēmām ir iespējami risinājumi un cik tas maksātu?

Par to tika diskutēts «Novada Garšas» noslēguma pasākumā «Nogaršo Latviju Rīgā!».

Tā, piemēram, «Pavāru kluba» biedre, pavāre Svetlana Riškova, pēc rūpīgas skolu pusdienu piedāvājuma izpētes, nonākusi pie vairākām atziņām. «Mūsuprāt, ēdienkartēm ir jābūt sezonālām, tad būs iespējams tās izveidot kvalitatīvas un veselīgas, ēdiens būs pilns ar vitamīniem, svaigs un apetīti rosinošs!» ir pārliecināta S.Riškova.

Jebkuras virtuves spēkos esot uzlabot ikdienas rezultātus, lai skolas pusdienas veicinātu bērniem prieku, neradot papildus tēriņu, uzskata S.Riškova. Piemēram, jāsāk ar to, ka jāpievērš uzmanība pasniegtā ēdiena temperatūrai - silts vienmēr būs gardāks, kā arī ar garšvielu palīdzību jārada «umami» efekts. Viņa arī iesaka biežāku veģetāru maltīšu ieviešanu.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šodien ir veicis pārbaudi "Daily" pusdienu restorānā Liepājā, Ziemeļu ielā 19, kurā ēdināšanas pakalpojumus nodrošina SIA "Baltic Restaurants Latvia", un konstatējis vispārējās higiēnas prasību, kā arī citus ar ēdiena gatavošanu un izsniegšanu saistītus pārkāpumus, informēja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Pārbaude restorānā veikta pēc tam, kad tika saņemta informācija par vairākiem saslimšanas gadījumiem uzņēmumā "Lauma Fabrics", kura darbinieki ēduši "Daily" restorānā.

PVD ir paņēmis pārtikas produktu un nomazgājumu paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai. To rezultāti varētu būt zināmi ne ātrāk kā nākamās nedēļas vidū, teica Meistere.

Viņa norādīja, ka pagaidām nav zināms, vai cilvēku saslimšanu izraisījusi pārtika. PVD atgādina, ka epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu saslimšanas cēloņus, veic Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Jau ziņots, ka Liepājā ar akūtu zarnu infekciju saslimuši 70 cilvēki, kuri ēduši "Baltic Restaurants Latvia" pusdienu restorānā, kas atradies uzņēmuma "Lauma Fabrics" teritorijā.

Vienai ātrai pusdienu maltītei darbiniekam būtu nepieciešami vidēji pieci eiro, uzņēmumus no algas nodokļa atslogo vien par ēdināšanas izdevumiem, kas nepārsniedz 40 eiro mēnesī.

Tādējādi trūkst vismaz vēl tikpat. Tomēr, lai darba devējiem šāda labuma piešķiršana darbiniekiem šķistu kārdinošāka, veco metodi, kad ar uzņēmuma izsniegtajiem taloniem personāls dodas uz ēdnīcu, skārusi digitālo tehnoloģiju elpa. Jāsaka, idejiski gan nekas nav mainījies. Taču jaunais piegājiens ir grūdiens mūsdienīgas tendences virzienā, kā nodrošināt darbiniekiem pusdienu apmaksu.

Viedais norēķins

Kopumā ir vairākas iespējas. Pirmkārt, uzņēmuma telpās var atrasties sava ēdnīca, ko vairāk var atļauties lielie uzņēmumi. Otrkārt, uzņēmums pats atgādā uz biroju augļus un našķus vai arī maizi, tomātus un desu, no kā darbinieki pagatavo sev vēlamo. Vēl var pasūtināt pusdienu piegādi no šāda pakalpojuma sniedzējiem, un visbeidzot – nodrošināt, lai darbinieks pats var iet uz sev tīkamu sabiedrisko ēstuvi un norēķināties tur, uzskaita uzņēmuma Motivio līdzdibinātājs Ansis Lipenītis. Kā celmlauzis šis uzņēmums no pagājušā gada piedāvā aplikāciju Motivio Meals darbinieku pusdienu izdevumu apmaksai. Šī ideja tika piedāvāta Startup Wise Guys akseleratoram, kura ietvaros produkts arī izstrādāts. Aplikācija galvenokārt izmantojama, kad darbinieki iet pusdienot uz kādu no sev tīkamām ēstuvēm darbavietas tuvumā, ar ko, sekojot klienta izvēlēm, Motivio noslēdz sadarbības līgumu. Paskaidrojot sīkāk, – darba devējam ir pašapkalpošanās portāls, kur norādīti uzņēmumā strādājošie, piešķirot viņiem mēneša ēšanas budžetu. Savukārt darbiniekiem ir mobilā aplikācija, ar ko viņi norēķinās uz vietas sabiedriskajā ēstuvē. Mobilā lietotne darbojas kā POS termināls. Norēķins arī tiek pieņemts, izmantojot viedierīci, kas ir viedtelefons vai planšete.

Personālvadības tehnoloģiju uzņēmums «Motivio» ir izstrādājis pusdienu apmaksas mobilo lietotni «Motivio Meals»

«Mums visiem ir kāds paziņa, kas neēd pusdienas. Pārāk aizņemts, jātaupa līdzekļi vai kādi citi iemesli, bet rezultāts ir viens – negatīvi ietekmēta veselība, labsajūta un arī darbspējas. Ne velti ir teiciens paēdis cilvēks – laimīgs cilvēks,» saka Ansis Līpenītis, «Motivio» līdzdibinātājs. Virknē pasaules valstu, piemēram, Čehijā, Polijā, Slovākijā un Ungārijā apmaksātas darbinieku pusdienas ir populārākais darbinieku labums. Latvijā daži lielie uzņēmumi ir izveidojuši savas ēdnīcas, bet mazāki uzņēmumi dažreiz mēdz noslēgt līgumu ar vienu ēdnīcu, kurā darbiniekiem pieejamas pilnībā vai daļēji subsidētas pusdienas. Ārzemēs ir populāras pusdienu kartes, kas darbiniekiem ļauj izvēlēties pusdienot dažādās vietās, saglabājot darba devēja apmaksātu pusdienu iespēju.

Apvienotās Karalistes laikraksts The Guardian novērtējis Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas absolventa Naura Cinovica «krokainos» šķīvjus, kuru dizains paredzēts, lai apmānītu cilvēka prātu un ļautu patērēt mazāk ēdiena. Pašreiz mākslinieks attīstīta šķīvja ideju un uzsāk tā testēšanu.

Šķīvis tiks veidots no caurspīdīga stikla ar domu pārvērst vakariņu ēšanu par sarežģītāku un ilgāku procesu nekā ierasts. Tikt pie kārotā zivs gabala vai noklīduša burkāna šķīvja daudzajos ielokos var izrādīties laikietilpīgi, būtiski samazinot cilvēka vidējo ēšanas ātrumu.

Dizainers izveidojis arī smagus ēšanas piederumus, ar domu padarīt ēšanu līdzīgāku darbam, tādā veidā pagarinot ēšanas procesu. Katrs viņa izveidotais piederums - nazis, karote vai dakša sver 1.3kg. Testēšanas rezultātā tika pierādīts, ka šo piederumu izmantošana paildzināja vidējo ēšanas laiku no 7 uz 11 minūtēm.

Nauris Cinovics šogad prezentēja savu ideju Portugālē notiekošajā Eiropas kongresā, kas veltīts liekā svara problemātikai (European Congress on Obesity), kurā eksperti izrādīja interesi par šķīvja koncepciju. Atzinīgus vārdus pauduši daudzi nozares eksperti - Dr. Pauls Kristiansens (Paul Christiansen) no Liverpūles Universitātes Psiholoģijas skolas (University of Liverpool’s school of psychology), diētas un iedzīvotāju veselības profesore Sūzana Džeba (Susan Jebb) un uzvedības psihologs Čārlzs Spenss (Charles Spence), kā arī veselības psiholoģijas profesore Džeina Ogdena (Jane Ogden) no Surejas Universitātes (University of Surrey).

Ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs «Stock Pot» maijā plāno atvērt savu trešo ēdināšanas vietu - Ģertrūdes ielā, 200 metrus no oriģinālā «Stock Pot». Vēl viena «Stock Pot» vieta atrodas Pārdaugavā, Dzirciema ielā.

Sākumā šī vieta būs paredzēta vairāk kā telpu paplašinājums. «Stock Pot» jaunā ēdināšanas vieta būs atvērta tikai pusdienu laikā, taču nākotnē tiks domāti risinājumi par ilgāku darba laiku.

Ar jauno telpu palīdzību ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs plāno palielināt apgrozījumu par 50%.

Šajās telpās iepriekš jau ir bijusi ēdnīca, labi aprīkota virtuve, kura pieder telpu īpašniekam. «Stock Pot» saimnieki paši iegādāsies tikai traukus un virtuves piederumus.

Kopš 2012. gada 16. janvāra «Stock Pot» mērķis ir palicis nemainīgs - veidot pusdienu piedāvājumu, izmantojot Tuvo Austrumu, Indoķīnas, Kaukāza kalnu un Vidusjūras valstu garšas. «Stockpot» ideju realizē precēts pāris Linda un Ričards Džonsoni, kas abi kopā daudz ceļojuši un izgaršojuši pasauli, līdz kādā brīdī nolēmuši savu garšu pieredzi un uztveri nodot arī citiem.

Uzņēmums "LNK Group" pagarinās pusdienu piegādi līdz ārkārtas stāvokļa beigām, arī turpmāk nodrošinot pusdienu maltītes Rīgas Austrumu Klīniskās Universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centra" (LIC) mediķiem, kuri turpina strādāt paaugstinātas slodzes apstākļos, informē uzņēmumā.

Kopš 20. marta LIC mediķiem ir piegādātas jau gandrīz 4000 maltītes, kas ir vairāk nekā 120 siltu pusdienu komplektu katru dienu. Lai gan sākotnēji tika plānots pusdienas no uzņēmuma "Vairāk Saules" nodrošināt līdz 19. aprīlim, arī turpmāk līdz ārkārtas stāvokļa beigām 12. maijam piegādātas tiks vēl 3000 pusdienu maltītes.

"Tādu atbalstu saņemam pirmo reizi. Protams, garda maltīte ir nozīmīgs enerģijas avots šajā smagajā laikā, tomēr vēl daudz nozīmīgāka ir pozitīva sabiedrības attieksme un sabiedrības atbalsts," teic LIC galvenā ārste, profesore Baiba Rozentāle.

Holdings "LNK Group" pašlaik īsteno četras dažādas palīdzības programmas. Paralēli LIC mediķu nodrošināšanai ar pusdienā, uzņēmums sniedz atbalstu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai, 75 000 medicīnas masku iegādē. Pirmā masku piegāde no Vācijas 15 000 vienību apmērā jau ir veikta.

“Preses Nama Kvartāla” attīstītāji parakstījuši nomas līgumu ar Lietuvas pusdienu restorānu “iLunch”.

Uzņēmuma ēdināšanas telpas 315 m2 platībā būs izvietotas biznesa kvartāla ēdināšanas jeb Food Court zonā Ātrijā.

Db.lv jau vēstīja, ka pusdienu restorāns “iLunch” tiks atvērts arī jaunuzceltajā biznesa centrā Gustavs.

“Esam gandarīti, ka Latvijas tirgū un mūsu ēdināšanas zonai pievienojas jauns spēlētājs – ikdienas pusdienu restorāns “iLunch”. Uzņēmums pozitīvi sevi apliecinājis mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, un ticam, ka tas iekaros arī rīdzinieku sirdis. Vēlamies kvartāla apmeklētājiem nodrošināt daudzpusīgu pieredzi, gan iespēju ieturēt maltīti, baudīt dzērienus un uzkodas uz vietas vai ceļā, gan plānot tikšanās un pasākumus plašā ēdināšanas zonā ar daudzveidīgu kafejnīcu un restorānu klāstu. Šī zona atradīsies stiklotā ātrijā, kas savienos biroju ēku ar multifunkcionālo centru,” stāsta Irēna Viļuma, projekta “Preses Nama Kvartāls” galvenā izpilddirektore.

Brokastis ir dienas pirmā ēdienreize, kurai jānodrošina aptuveni 20-30% no dienā ieteicamā kopējā uzturvielu daudzuma. Bērniem un skolas vecuma pusaudžiem veselīgas brokastis ir īpaši svarīgas, jo apgādā organismu ar normālai attīstībai, funkcionēšanai un ikdienas aktivitāšu veikšanai nepieciešamo enerģiju. Kārtīgas brokastis samazina vēlmi aizstāt tās ar neveselīgām uzkodām.

Veselīgas brokastis – svarīgākie pamatlikumi

Veselīgu brokastu pamatā ir labi sabalancētas uzturvielas, kas nodrošina dienā nepieciešamo enerģijas daudzumu un veicina vielmaiņu bez izsalkuma sajūtas. Ideālā rīta maltītē jāiekļauj olbaltumvielas, saliktie ogļhidrāti, tauki, kā arī vitamīni un minerālvielas.

• Olbaltumvielas – veido, atjauno un aizsargā organisma audus, uztur muskuļu masu un rada sāta sajūtu. Veselīgu brokastu pagatavošanai, nepieciešami produkti ar augstu obaltumvielu saturu piem: olas, biezpiens ar zemu tauku saturu, bezpiedevu jogurts, piens.

• Saliktie ogļhidrāti – nodrošina enerģiju un ir svarīgs šķiedrvielu avots gremošanas sistēmai. Ogļhidrātu avoti: pilngraudu maize, auzu pārslas, putraimi, brūnie rīsi un svaigi augļi.

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Māsas Anete Isajeva un Diāna Meiere pirms četriem gadiem ar nelielu finansējumu Siguldā, vecvecāku dārzā izveidoja kafejnīcu «Doma» - platformu ar pievienoto vērtību.

Iepriekš māja gandrīz desmit gadus stāvējusi neizmantota. Sākotnēji māsas pārņēmusi sajūta, ka negūst nekādu gandarījumu strādājot pie kāda cita. Tam sekoja apstākļu sakritība, ka vecvecāku īpašums ir vai nu jānojauc, vai jāpārdod, bet māsas nolēma izveidot kafejnīcu.

«Mums ir tāds raksturs un mēs dzīvojam ar tādu «reliģiju», ja iekšā kaut mazliet ir tāda urdoņa, radošuma stīga, tad tam ir jānotic un jābūt nedaudz trakiem, jo tikai tādi kaut ko dzīvē sasniedz. Ja iekšā ir tāda vēlēšanās, tad agrāk vai vēlāk tā parādīsies. Jaunībā, dzīves vidusposmā vai vecumdienās. Vai nu īsteno, vai beigās nožēlo. Man visu laiku iekšā ir sajūta, ka kaut ko gribas un kaut ko vajag. Grūtāk dzīvot, jo visu laiku ar kaut ko ir par maz,» saka Anete.

Siguldas pils kvartālā un Livonijas ordeņa Siguldas pilī jeb pilsdrupās no 4. februāra līdz 13. martam būs skatāms lielo laternu gaismas festivāls “Brīnumzemē”.

Sigulda būs pirmā un vienīgā vieta Latvijā, kur būs iespēja redzēt ar rokām darinātās lielformāta zīda skulptūras.

Izgaismots gaismu festivāls būs aplūkojams nedēļas nogalēs no plkst. 18 līdz 22 un plašajā teritorijā būs skatāmi vairāk nekā 300 dažādu krāsu un izmēru gaismas objekti, kas aizgūti no Luisa Kerola pasakas “Alise Brīnumzemē” – trusis, Češīras kaķis, milzīgas, kvēlojošas sēnes, maģisks ziedu mežs un daudzas citas pasaku radības un būtnes.

Skulptūru izgatavošanā izmantoti tūkstošiem metru zīda auduma un miljoniem spuldžu. Noskaņu radīs īpaši šim festivālam komponētā mūzika, kuras autors ir elektroniskās mūzikas komponists un izpildītājs Leons Somovs.

Mākslinieka Džefa Kūnsa radītā truša skulptūra izsolē pārdota par 91 miljonu dolāru, kas ir rekordaugsta cena mūsdienu māksliniekam, raksta CNN.

ASV mākslinieka “Trusis” - tērauda skulptūra, kuras augstums ir nepilns metrs, trešdienas vakarā pārdots Christie’s izsoļu namā, cenai pārspējot visas prognozes.

Iepriekšējais mūsdienu mākslinieka rekords piederēja Deividam Hoknijam, kura “Portrait of an Artist (Pool with Two Figures)” pērnā gada novembrī tika pārdots par 90,3 miljoniem dolāru – arī Christie’s izsoļu namā.

Christie’s iepriekš prognozēja, ka truša skulptūra tiks pārdota par 50-70 miljoniem dolāru.

#1/4

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#2/4

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#3/4

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#4/4

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Skatīties pārējos attēlus

Māra Lapiņa un Rolands Aumeisters dzīvo Annas pagastā mājās ar nosaukumu Oši. Viņu piemājas saimniecībā ir 17 kazas, vairāki duči pīļu, kā arī vairākas vistas un deviņi truši. Saimnieki vēlas attīstīt savu saimniecību un plāno arī iegādāties zosis, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Oši ir M.Lapiņas dzimtas mājas. Pašreiz viņa ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un aktīvi darbojas savā piemājas saimniecībā. «Pabeidzu te skolu, pastrādāju, bet vēlāk devos uz dzīvi Rīgā. Nodzīvoju tur vairāk nekā desmit gadus, un nu jau kādus četrus gadus esam atgriezušies uz dzīvi šeit. Te dzīvoja mana mamma, kurai jau bija divas kaziņas. Tā arī tā lieta sākās,» stāsta M.Lapiņa.

Katrai kaziņai ir savs vārds, piemēram, divus mazākos kazlēnus sauc par Plusiņu un Mīnusiņu. «Kazām vārdus liek mūsu meitas Laura un Evelīna. Mums ir arī kaza, vārdā Asaka,» stāsta M.Lapiņa. Interesanti vārdi ir arī saimniecības trušiem, un vienu no tiem sauc par Knapsieri. «Kad atbraucām šeit dzīvot, manai mammai jau bija truši un viens no viņiem kļuva vārgs. Mamma teica, ka tas būs jākauj nost, bet es teicu, ka neļaušu viņu nokaut, jo man viņš patīk. Sāku lasīt, kas jādara, lai trusis atkoptos, un tā pamazām tas kļuva aizvien veselīgāks. Tagad Knapsieris ir vaislas tēvs. Vārds Knapsieris radās no tā, ka viņš sākumā bija izvārdzis un kaulains,» stāsta M.Lapiņa.

Nīderlandē no dažu neveselīgu pārtikas produktu iesaiņojuma drīz tiks aizvākti populāru bērnu varoņu attēli, lai neveicinātu neveselīgas ēšanas paradumus, ceturtdien paziņoja pārtikas rūpniecības pārstāvji.

Šāds lēmums ir pieņemts pēc «publiskām debatēm par reklāmas ietekmi uz bērniem», jo «aptaukošanās ir problēma, par kuru pārtikas rūpniecība ir ļoti nobažījusies», paziņoja Nīderlandes Pārtikas rūpniecības federācija (FNLI).

Pirmoreiz Eiropā veicot šādu pasākumu, populāri multeņu personāži, tostarp trusis Mifijs, pazudīs no produktiem, kas tiek uzskatīti par neveselīgiem, bet piesaista bērnus ar iesaiņojumu.

Jaunā pasākuma mērķis ir ierobežot iesaiņojumu ar «licencētiem mediju personāžiem», kuru mērķauditorija ir bērni līdz 13 gadu vecumam, paziņoja FNLI, kas pārstāv 450 pārtikas rūpniecības uzņēmumus un 19 organizācijas.

Tomsoni brīvu nišu saskata gaļas un tās izstrādājumu ražošanā

Kalvenes Trušu muiža ir viena no saimniecībām, kas nedēļas nogalē piedalījās starptautiskajā mājdzīvnieku un zooindustrijas izstādē PetExpo 2019 Ķīpsalā. Septiņu gadu laikā tā kļuvusi par vērā ņemamu tirgus spēlētāju, piedāvājot ne tikai gaļu un tās izstrādājumus, šķirnes dzīvniekus, bet arī tūrisma pakalpojumus un suvenīrus. Šogad plānots atvērt kautuvi.

Garša atkarīga no barības

Truškopība ir lauksaimniecības nozare, kurā izaicinājumu netrūkst. Sabiedrībā valda stereotips, ka šī dzīvnieka gaļa, lai arī ļoti veselīga, ir sausa, cieta un negaršīga. «Taču tā nav. Daudz kas ir atkarīgs no šķirnes un izvēlētās barības. Taču, lai panāktu, ka gaļa ir skaista un veselīga, darbs nav vienkāršs,» saka Trušu muižas saimniece Signe Tomsone. Viņa uzsver, ka saimniecības vadmotīvs ir kvalitāte visās jomās, tādēļ neatbalsta rūpniecisko dzīvnieku audzēšanu, izmantojot vien kombinēto barību. Papildus baro ar sienu, graudiem un dārzeņiem. Lai arī citi truškopji uzskata, ka gana labs kombinētās barības piedāvājums ir Dobeles dzirnavniekam, kalvenieki iecienījuši Lietuvā ražoto. «Kamēr trusis dzīvo pie mums, tam ir jānodrošina karaliski dzīves apstākļi. Tas ir mīlestības darbs. Lai arī man vakarā ir jāapkopj teju simts vaislas mātes, katru pazīstu, zinu, ko darīs, kura ko ēdīs,» teic saimniece. Savi truši uzticēti katram ģimenes loceklim – vīram Laurim, kuram darbs Trušu muižā ir pamatnodarbe, kā arī dēliem Robertam un Patrikam. L. Tomsons piebilst, ka svešiniekam uzticēt trušu kopšanu nevar nevienā posmā. Dzirdēti stāsti par algotiem strādniekiem, kas pret dzīvniekiem izturas vardarbīgi. Taču stress trusītim var būt pat nāvējošs, tāpat tam viegli gūt traumas, jo ir trausls mugurkauls.

Riska kapitāla fonds «ZGI-3», kuru pārvalda alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks «ZGI Capital», pārdevis savus 28% izstāžu pakalpojumu sniedzēja «Art Fairs Service» kapitāldaļu. Uzņēmums ir attīstījies pēc biznesa plāna un dibinātājs Bruno Mellis izmanto savas tiesības nopirkt fondam piederošās kapitāla daļas, vēsta fonda investīciju direktors Rūdolfs Krese.

Uzņēmums tika reģistrēts 2014. gada pavasarī un vērsās pie investīciju fonda pēc finansējuma aprīkojuma iegādei. «ZGI Capital» novērtēja uzņēmēja biznesa plānu, komandu un klientus un piešķīra nepieciešamās investīcijas 280 tūkstošu eiro apjomā. Uzņēmums sekmīgi atrada savu nišu, kuru izdevās apgūt, pateicoties gan inovatīviem tehniskiem risinājumiem, gan jauninājumiem loģistikā un darbu organizācijā. Tas pavēra iespēju Latvijas uzņēmumam izkonkurēt vietējās kompānijas, kas attiecīgajos tirgos darbojās jau gadiem.

Pirmajā gadā «Art Fairs Service» sasniedza 336 tūkstošu eiro apgrozījumu, 2015. gadā to dubultoja un 2016. gadā nonāca līdz 825 tūkstošu eiro apgrozījumam. Gadu no gada uzņēmums turpina gan ģeogrāfisko ekspansiju, gan jaunu tirgu iekarošanu. 2016. gadā aprīkotas izstādes Beļģijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Vācijā, Itālijā, Anglijā, Dānijā, Lielbritānijā, Spānijā un Latvijā. 99% no apgrozījuma veido eksports. Uzņēmums plāno turpmāku izaugsmi Eiropas tirgū un paplašinājumu uz Tuvo Austrumu tirgu, pielietojot jaunus biznesa modeļus.

Apgrūtinoša gaļas legāla realizācija bremzē truškopības nozari Latvijā, taču rietumvalstīs seniori audzē trušus tieši parocīgā izmēra dēļ – viens trusis vienai maltītei.

Turcijas uzņēmums Cakes and Bakes pieņēmis lēmumu veikt nopietnas investīcijas Rīgas lidostā, tādējādi veicot būtisku ieguldījumu lidostas Rīga komerczonas attīstībā, informēja TAV Latvia pārstāvis Girajs Čolpans. Viņš skaidroja, ka Cakes and Bakes darbu sāks īsi pirms vasaras sezonas un piedāvās jaunus restorānus un kafejnīcas, kur pasažieri varēs izbaudīt «visaugstāko servisu».

Par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Konkurences padome (KP) sodījusi valsts a/s Latvijas pasts (LP), uzliekot 12 tūkst. eiro soda naudu. Uzņēmums nepiekrīt ne KP secinājumiem, ne lēmumam, tādēļ to noteikti pārsūdzēs.

Aģentūra Reuters fotogrāfijās iemūžinājusi Bagramas gaisa spēku bāzes paliekas. Bāze tiek sašaurināta, ASV vadītajai kaujas misijai tuvojoties noslēgumam.

Mazo dzīvnieku dārzā «Dobuļi» Iecavas novada Dzimtmisā veidojas paralēls biznesa virziens – vērtīgas dzijas ieguve, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Saimniece Agita Ķelpe stāsta, ka vilnu cērp no Angoras trušiem un kazām, eksotiskajām lamām un alpakām.

Pūkainais trusis no liekā kažoka jāatbrīvo reizi trijos mēnešos, kazas – divreiz gadā, alpakas – reizi gadā, lamas – reizi divos gados. Nocirpto A. Ķelpe nodod apstrādāt Sunākstes vilnas namam, kur pieņem, ar modernām iekārtām izmazgā un izkārš jēldzijā jebkuru produkta daudzumu. Pašiem to darīt būtu pārāk smags darbs.

«Sarežģītākais bija atrast piemērotu vērpjamo ratiņu un apgūt vērpšanas prasmi,» smaidot atklāj A. Ķelpe.

Ķelpes iespaidojis kādas vācu mediķu ģimenes piemērs, kurā alpakas turētas kā hobija dzīvnieki, bet tagad nodarbe paplašināta līdz patstāvīgam biznesam, no vairāk nekā 2000 fermas iemītniekiem iegūstot vērtīgo vilnu, ražojot segas un spilvenus.

“Tiamo grupa“ atvērusi pirmo “Pizzarella“ Rīgā, informē uzņēmums.

“Tiamo grupa”, investējot 100 000 eiro jaunajā silto uzkodu un pusdienu vietas atvēršanā, nodrošina I/c “Olimpia” četras jaunas darba vietas.

“Arvien aug pieprasījums pēc vienkāršiem un sātīgiem ēdieniem pusdienās – ēšanai uz vietas vai līdzi ņemšanai. Tieši tādēļ, sekojot tendencēm pasaulē, atveram jaunu silto uzkodu un pusdienu vietu Rīgā. Pagaidām tā ir pirmā “Pizzarella“, tomēr apsveram domu paplašināties,” stāsta "Tiamo grupas" valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis. “Iepirkšanās centrs “Olimpia“ bija likumsakarīga izvēle – pēc lielveikala rekonstrukcijas cilvēku plūsma veikalā ir jūtami augusi, un centra ēdināšanas zonu iecienījuši blakus esošo biroju, skolu un daudzstāvu ēku iedzīvotāji.”

Restorāns MO Liepājā piedzīvojis pārmaiņas – nomainījušies īpašnieki, kuri ar restorāna piedāvājumu vēlas kļūt pieejamāki gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem.

«Mēs nekad līdz šim nebijām darbojušies ēdināšanas nozarē, tāpēc šķita, ka būtu forši izveidot ģimenes biznesu. Iepriekšējie īpašnieki vēlējās pārdot šo vietu, kas, pēc mūsu domām, ir labākais restorāns Liepājā. Kuru katru jau nepirktu. Apspriedāmies un izlēmām, ka darbosimies. Mēs neviens neko nezinājām par restorāniem, tikai tik, cik uz tiem ejam un ceļojam pa pasauli, jo ģimenē visi esam juristi. Tad, kad sāc tajā visā darboties, tad iepatīkas un tas ir dzīvesveids. Restorāns ir dzīve. Tas nav tā kā juristam – aizej uz darbu, atnāc mājās un aizmirsti. Es nevaru aizbraukt atvaļinājumā, nedomājot par darbu, jo man ir jāapskata dažādi restorāni, lai es varētu gūt pieredzi. Visa ģimene iegājām restorāna režīmā,» stāsta MO vadītāja Liene Kreice.

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

SIA "Baltic Restaurants Latvija" (BRL), kurā konstatēto vispārējo higiēnas prasību, kā arī citu ar ēdiena gatavošanu saistītu pārkāpumu dēļ ar akūtu zarnu infekciju saslima cilvēki Siguldā, Rīgā un Liepājā, pastiprinājis pārtikas produktu piegādātāju un produkcijas ražotāju auditu, informē uzņēmumā.

Turpmāk pārtikas piegādātāju piedāvātie produkti tiks ne tikai pārbaudīti pēc organoleptiskiem kvalitātes rādītājiem, bet tiks arī veiktas sistemātiskas mikrobioloģisko rādītāju pārbaudes, izmantojot sertificētas laboratorijas pakalpojumus.

"Arī līdz šim esam veikuši pārbaudes pie piegādātājiem, vizuāli izvērtējot telpu un iekārtu stāvokli, higiēnas vizuālos rādītājus, periodiski pārbaudot produktu mikrobioloģiskos rādītājus. Gadījumos, kad piegādātāji šīs pārbaudes nebija izturējuši, sadarbība tika pārtraukta, vai, jaunu piegādātāju gadījumā, netika uzsākta, līdz visi trūkumi no piegādātāju puses tika novērsti," uzsver BRL valdes loceklis Guntis Bredovskis.

No 14. līdz 20. novembrim Tokijā latviešu šefpavāra Jāņa Zvirbuļa vadībā notiek pasākumi, lai Japānas publiku iepazīstinātu ar latviešu ēdieniem, informēja Ārlietu ministrija.

Japānas universālveikala Isetan restorānā Kitchen Stage no 12. līdz 17. novembrim iespējams izbaudīt latviešu ēdienu pusdienu piedāvājumu, kuru pagatavošanā izmantoti pelēkie zirņi, ķirbis, šprotes, rupjmaize, bietes un citas latviskās garšas produkti, pasniedzot ēdienus mūsdienīgi veidotā ēdienkartē. Pirmajās divās dienās latvisko pusdienu piedāvājumu bija izvēlējušies vairāk nekā 100 apmeklētāju dienā, uzstādot šī restorāna rekordu.

Vienlaikus restorānā Kitchen Stage 15. un 16. novembrī notika arī šefpavāra Jāņa Zvirbuļa vadīti semināri par latviešu virtuves tradīcijām, tās iezīmēm un mūsdienu tendencēm. Semināra dalībniekiem tika piedāvāta iespēja vērot speciāli izveidotās ēdienkartes pagatavošanu un baudīt latviskos ēdienus.

Ja esi izsalcis un nav laika gatavot pašam, tad jāmeklē, kur iespējams garšīgi un ekonomiski izdevīgi ieturēties ārpus mājas. Burgeri Rīgā kļuvuši par vienu no populārākajām patērētāju izvēlēm, bet kur meklēt pašu labāko, garšīgāko un cenas ziņā draudzīgāko piedāvājumu? To palīdz atrast restorānu ceļvedis Meniu.lv.

Kā radās burgeri?

Burgeri restorānu ēdienkartēs pieejami dažādās variācijās, taču pasaulē populārākie ir divi - hamburgers un čīzburgers jeb siera burgers. Abu pārdošanas apjomi ir milzīgi, pateicoties ātro ēdināšanas restorānu ķēžu darbībai un ekonomiskajai cenai. Populāri ir arī dubultie burgeri - ar dubultu gaļu, dubultu sieru, dubultu jebko. Barbekjū burgeri un vistas gaļas burgeri arī ir iecienīti patērētāju vidū, tāpat kā asie un veģetārie. Zināms, ka katrai burgeru vietai ir savs populārākais burgeris un tikai sava, neviena nedota recepte. Lai noteiktu labāko burgeru, ir jādodas un jāmēģina, jo tikai tā būs iespējams noteikt savas top vietas, kuras varēsi ieteikt citiem, piemēram, ne tikai draugiem, bet arī sociālajos tīklos.