Eiropas Komisija nolēmusi par neatbilstīgi iztērēto Kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta līdzekļu atgūšanu no Latvijas 741 tūkstoša eiro apjomā, informē Zemkopības ministrija.
Šādu lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu standartu neieviešanas rezultātā daudzām citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz šim noteiktas ievērojami stingrākas sankcijas nekā Latvijai - robežās no diviem miljoniem eiro līdz pat desmitiem un simtos miljonu mērāmām summām. Piemēram, Francijai šī finanšu korekcija piemērota 141 miljona eiro apmērā. Latvija apstrīdēja šo lēmumu un lūdza pārskatīt piemēroto finanšu korekciju, taču EK norādīja, ka piemērotā finanšu korekcijas summa ir mazāka par vienu miljonu eiro un Latvijas lūgums ir noraidāms.
EK piemērojusi sankciju arī par gadījumiem, kad Latvija ir bijusi pretimnākoša lauksaimniekam. Piemēram, lauksaimnieks, iesniedzot platību maksājumu pieteikumu, bija aizmirsis uzzīmēt kartē pieteikto lauku. Latvija šādos gadījumos ļāva veikt papildinājumu jau iepriekš iesniegtajā kartē. EK uzskatīja, ka šādu labojumu iesniegšana nav bijusi pieļaujama un lauksaimniekam maksājums par konkrēto lauku nepienākas, norāda ZM.
Lai Latvijas lauksaimniekiem samazinātu administratīvo slogu ES platību maksājumu saņemšanai un radītu labvēlīgus saimniekošanas un arī finansiālos nosacījumus, Latvija 2008.gadā un 2009.gadā neieviesa dažas noteiktās EK prasības, kas saistās ar labas lauksaimniecības un vides apstākļu ievērošanu.
Piemēram, netika ieviesta prasība minimālais augsnes pārklājums, kas Latvijai ne tobrīd, ne arī tagad nav aktuāli, jo Latvijā no 1,6 miljoniem hektāru (ha) tikai 800 ha pieteiktās platības atrodas nogāzēs ar slīpumu stāvāku par 10%, bet prasība jāattiecina tikai uz 50 ha, kurus aizņem aramzeme.
EK, veicot platību maksājumu sistēmas pārbaudi 2010.gadā, atzīmēja, ka Latvija nav noteikusi prasības arī šādiem standartiem - augsekas standarts, minimālais ganāmpulka blīvums un ainavas elementu saglabāšana. ES tiešmaksājumu regula un EK skaidrojumi paredzēja, ka šīs prasības nosakāmas tikai par tiem laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standartiem, kuri bija būtiski nacionālajā kontekstā.
Latvijas gadījumā šie standarti nebija būtiski, saka ZM. Standarts minimālais ganāmpulka blīvums tika nodrošināts ar prasību par zālāju noganīšanu vai nopļaušanu. Tomēr EK uzskatīja, ka standarts nav ieviests un nepieņēma praksi, kad divus standartus ievieš ar vienu prasību.