Db.lv aptaujātajiem uzņēmējiem ir dažādi viedokļi par to, vai Daniels Pavļuts ir atbilstošs kandidāts ekonomikas ministra amatam. Taču no jaunā ekonomikas ministra uzņēmēji sagaida valsts izvešanu no krīzes, kā arī investīcijām un ekonomikas izaugsmei labvēlīgas vides radīšanu.

D. Pavļuts šobrīd ir skandināvu bankas Swedbank Korporatīvo attiecību pārvaldes vadītājs, un bijušais Kultūras ministrijas valsts sekretārs.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits, vaicāts, kā vērtē Pavļutu kā iespējamo ekonomikas ministru, sacīja, ka «kā kandidāts viņš nav slikts, bet ceru, ka tas nav banku lobija rezultāts, bet gan profesionāla kandidāta meklēšanas rezultāts».

Savukārt nekustamo īpašumu kompānijas SIA Balsts Expert vadītājs Aigars Zariņš sacīja, ka Pavļutu kā kandidātu uz šo amatu nevar vērtēt, jo viņu nepazīst. Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka bankas darbiniekam jābūt zinošam ekonomikā. Uz jautājumu, ko sagaida no jaunā ekonomikas ministra, Zariņš atbildēja, ka, pirmkārt, tieši zināšanas ekonomikā teorētiskā līmenī, jo dažkārt delegāciju pārstāvji jautājuši, vai Ekonomikas ministrijas pārstāvji maz ko saprot no ekonomikas, otrkārt, viņam jāspēj valsti izvest no krīzes.

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Saeima šodien veselības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).

Par partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas vadītāja Pavļuta iecelšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, 13 balsoja pret, savukārt 32 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka Pavļuts visādos veidos ir gatavs sākt darbu veselības ministra amatā. Tiekoties ar Pavļutu, Kariņš noskaidrojis, ka topošā ministra prioritātes saskan ar premjera viedokli - valstij jāmeklē iespējas būt proaktīvākai un kā galveno prioritāti izvirzīt skaidru un ātru vakcinācijas procesu. Tāpat ministram labi jākomunicē ar savu ministriju, nozari un skaidri jāpauž, jāaizstāv un jāskaidro viedoklis plašākai sabiedrībai.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Nesamērīgais valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros ir ilgtermiņa problēma, kas būs jārisina arī jaunajai valdībai, piektdien, 27.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākotnē lielāka uzmanība jāpievērš atbalsta saņēmēju kontrolei, kā arī jāmeklē kompromiss, lai pārtrauktu šo bezjēdzīgo valsts atbalsta politiku, intervijā DB norāda uzņēmuma Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs un bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis. Viņš nenoliedz, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumi meklējami viņa valdības laikā, taču piebilst, ka līdz 2007.gadam OIK slogs bija neliels un samērīgs.

Kā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju, kad OIK slogs elektroenerģijas patērētājiem kļuvis nepanesams?

Jāsaka, ka jebkurš nesamērīgs atbalsts ir slogs patērētājiem. Atbalsts obligātā iepirkuma (OI) ietvaros nesamērīgs kļuva 2009.gadā, kad Valda Dombrovska valdība pieņēma lēmumu par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.221, kas pavēra vārtus neierobežotai OIK sloga uzkraušanai patērētājiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jau toreiz valdību brīdināja, ka, piemērojot MK noteikumos ietverto formulu arī stacijām, kuru jauda pārsniedz četrus megavatus, elektroenerģijas OI izmaksas un lietotāju maksājumi par elektroenerģiju palielināsies. Neraugoties uz SPRK iebildumiem, grozījumi tika apstiprināti. Jāpiebilst, ka svarīgi ir atskatīties arī uz OIK vēsturi. Laikā, kad es biju valdības vadītājs, Eiropas Savienība (ES) izvirzīja mērķi līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru enerģijas gala patēriņā. OIK lielākā problēma ir tā, ka viss tika salikts vienā katlā, jo atbalsts zaļajai enerģijai un subsīdijas koģenerācijai ir divas dažādas lietas. Ja mēs vērtējam procentuāli, tad atbalsts AER veido tikai nelielu daļu no kopējā OIK sloga. Šobrīd nozares, kas saņem atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros, tiek uzskatītas par sliktām, bet patiesībā viss slēpjas samērīgumā.

Valda Dombrovska premjerēšanas laiks publiski nereti tiek pasniegts kā Latvijas lielais veiksmes stāsts. Tomēr ir vērts skaidru skatu pavērot, kāds šis laiks ir bijis, ko nesis un ko atstājis mantojumā.

Tā kā Valda Dombrovska kritiķiem viņu paticis reizēm saukt par grāmatvedi, tad sāksim tieši ar cipariem. V. Dombrovskis stājās pie valdības stūres 2009. gada 12. martā. Bezdarbs 2008. gada beigās, pēc Valsts kases pārskatos minētajiem datiem, bija 7%, 2009. gada beigās tas jau krīzes iespaidā bija sasniedzis 16%. Nākamajos gados bezdarba rādītāji drusku viļņojās, lai 2013. gada decembrī pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem sasniegtu 9,5%. Kā redzams, pirmskrīzes līmenis, ar kura sasniegšanu tā patīk plātīties Vienotības politiķiem, vēl nav sasniegts.

Citi dati: darba ņēmēju skaits, par kuriem samaksāts sociālais nodoklis, 2009. gada martā, pēc VID datiem, bija vairāk nekā 834 tūkstoši, 2013. gadā šo darba ņēmēju skaits nedaudz pārsniedza 786 tūkstošus. Savukārt pašnodarbināto skaits 2009. gada sākumā bija 18,8 tūkstoši, 2013. gada 3. ceturksnī – tikai 9,9 tūkstoši. Turpinām analizēt VID datus – juridiskās personas 2009. gada martā bija 156,3 tūkstoši, 2014.g. 1. janvārī – 205,8 tūkstoši. Vai veiksmes stāsts? Izrādās, ne gluži, lielo uzrāvienu deva mikronodokļa maksātāji un mazkapitāla SIA, kas tomēr neatsvēra masveida darbavietu kritumu, kā rāda iepriekš minētie dati. Par nodokļiem: PVN 2009. gadā tika paaugstināts no 18% uz 21%, samazinātais PVN – no 5% uz 10% (pašlaik jau 12%). Pēc tam Dombrovska valdīšanas laikā PVN uzkāpa līdz 22%, lai sakarā ar vēlmi ieviest eiro tiktu atkal samazināts līdz 21%. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 2009. gadā bija 23%, pēc tam 26% un 25%, tagad 24%, sociālais nodoklis 2009. gadā bija 33,09%, šogad laimīgi no vēl augstākām virsotnēm samazināts līdz 34,09%. Skatos uz šiem skaitļiem un neredzu, kā vienkāršais Latvijas iedzīvotājs var līdzpriecāties par Dombrovska veiksmes stāstu? Laikam jau tāpēc Latvijas iedzīvotāji turpina emigrēt un mums ir otrais lielākais iedzīvotāju skaita kritums ES.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par amatpersonu rīcību saistībā ar nepiedalīšanos Expo Milano 2015, informē Ģenerālprokuratūra.

Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors pēc Ekonomikas ministrijas dienesta pārbaudes materiālu izvērtēšanas uzsācis kriminālprocesu pēc par valsts amatpersonu izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas, iztērējot valsts finanšu līdzekļus 1,173 miljonu eiro apmērā un nepiedaloties izstādē“Expo Milano 2015.

Kriminālprocess nosūtīts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei tālākai procesa virzīšanai.

Db.lv jau rakstīja, ka septiņu ierēdņu, valsts sekretāru ieskaitot, saukšana pie disciplināratbildības pēc likuma pantiem, kas paredz pat atbrīvošanu no amata vai pazemināšanu amatā, un nopietni pārmetumi diviem bijušajiem ministriem – ar tādu bezkompromisu rezultātu, kas pamatīgi satricinājis Ekonomikas ministrijas (EM) pamatus un sola paretināt tās vadošo darbinieku rindas, beigusies dienesta pārbaude par amatpersonu rīcības izvērtējumu, organizējot Expo projektu, rakstīja laikraksts Diena.

Septiņu ierēdņu, valsts sekretāru ieskaitot, saukšana pie disciplināratbildības pēc likuma pantiem, kas paredz pat atbrīvošanu no amata vai pazemināšanu amatā, un nopietni pārmetumi diviem bijušajiem ministriem – ar tādu bezkompromisu rezultātu, kas pamatīgi satricinājis Ekonomikas ministrijas (EM) pamatus un sola paretināt tās vadošo darbinieku rindas, beigusies dienesta pārbaude par amatpersonu rīcības izvērtējumu, organizējot Expo projektu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Dienas rīcībā esošais dienesta ziņojums ietver pārliecinošus un smagus pārmetumus par būtisku mantisku kaitējumu valsts budžetam, kuri, visticamāk, būs jāvērtē Ģenerālprokuratūrai. Ne visas ziņojumā minētās personas, piemēram, bijušais valsts sekretārs Juris Pūce un valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš, vairs ir EM amatos, līdz ar to viņu atbildību nevar vērtēt disciplinārlietas ietvaros.

Cita iemesla – pielaides valsts noslēpumam nesaņemšanas – dēļ jau atlūgumu iesniedzis valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, kuram pēc disciplinārlietas ierosināšanas amats tik un tā, visticamāk, būtu jāpamet. Vēl pirms viņa atlūgumu iesniedzis Expo projekta vadītājs ministrijā Roberts Stafeckis, liecina Dienas rīcībā esošā informācija.

Nevar noliegt, ka trīskārtējais Latvijas valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (Vienotība) ir vietējās politikas fenomens - neraugoties uz dažādiem nepopulāriem lēmumiem, viņš ir spējis saglabāt visnotaļ augstu uzticības līmeni sabiedrībā.

Tomēr tagad izskatās, ka viņš ir nolēmis tam pielikt treknu punktu, ieliekot opozīcijas partiju rokās visus iespējamos trumpjus, kā arī pamatīgi satracinot sociālos partnerus. Runa ir par solījumu, ko valdība ir kultivējusi jau pietiekami daudzus mēnešus - samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) un palielināt neapliekamo minimumu. Abi šie solījumi regulāri tika skandēti teju kā viens veselums, taču tagad izrādās, ka IIN gan varēšot samazināt, bet palielināt neapliekamo minimumu - nekādi. Problēma ir apstāklī, ka neapliekamais minimums, tā apmērs ir ļoti nozīmīgs gana lielai sabiedrības daļai - cilvēkiem, kuri vēlas, lai viņu maciņos būtu vismaz par kādu latu vairāk. Jāpiebilst, ka šiem pašiem cilvēkiem ikdienā tiek klārēts, ka ekonomikas krīze mūsu valstī ir beigusies, un vispār - Latvija esot veiksmes stāsts. Turklāt nav arī īsti skaidrs, kāpēc nav iespējams palielināt neapliekamo minimumu, it īpaši jau ņemot vērā, ka nupat tika samazināts PVN par vienu procentpunktu, tādējādi sperot soli, no kura nekādu pozitīvo efektu neizjuta ne uzņēmumi, ne patērētāji. Proti, ja jau atradās līdzekļi tik bezjēdzīgam solim, tad kāpēc gan nevarētu celt neapliekamo minimumu, skaidri zinot, ka šādā veidā valsts budžeta neiekasētā nauda tajā atgriezīsies PVN veidā, jo cilvēki, kuri algas dienā būs saņēmuši par dažiem latiem vairāk, tos, visticamāk, iztērēs tuvākajā pārtikas veikalā, nevis nesīs uz banku, lai noguldītu ilgtermiņa depozītā.

Ministru prezidenta amatam nominētā kandidāte Laimdota Straujuma (V) svētdien aicināja Reformu partiju (RP) ekonomikas ministra amatam jaunajā valdībā izvirzīt pašreizējo izglītības un zinātnes ministru, ekonomistu Vjačeslavu Dombrovski.

Kā svētdien pēc sarunām ar Straujumu un partijas Vienotība pārstāvjiem sacīja RP priekšsēdētājs Edmunds Demiters, viņa vadītās partijas valde par turpmāko rīcību lems rīt.

RP un Vienotības pārstāvju tikšanās šodien ilga aptuveni 20 minūtes. Pēc tās Straujuma žurnālistus informēja, ka aicina RP ekonomikas ministra amatam virzīt Vjačeslavu Dombrovski. «Es veidoju valdību un savu komandu un, manuprāt, Vjačeslavs Dombrovskis parādīja sevi ļoti labi kā izglītības ministrs,» pauda L. Straujuma.

Savukārt E. Demiters uzsvēra, ka viņam nav bažu par Vjačeslava Dombrovska profesionalitāti un spējām vadīt Ekonomikas ministriju, bet par šo jautājumu vēl jādiskutē un lēmums jāpieņem RP valdei. Partijas valdes sēde varētu notikt šodien plkst.11.

Satiksmes ministra amata kandidātam Aivim Ronim trūkst pieredzes, kā arī būs grūti pieņemt nozīmīgus lēmumus, jo izpaliks partijas atbalsts, uzskata Db.lv aptaujātie uzņēmēji, vienlaikus uzsverot, ka viņiem nav pietiekoši daudz informācijas par topošo ministru.

Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse Db.lv norādīja, ka nepazīst Aivi Roni un tāpēc esot grūti spriest par viņa piemērotību Satiksmes ministrijas vadītāja amatam. Tas, ka A. Ronis ir bezpartejisks kandidāts nozīmēs, ka viņam būs grūtāk īstenot savus lēmumus, jo viņu neatbalsta lielāks spēks, ar savām domām dalījās A. Luhse.

No jaunā ministra A. Luhse sagaida tādu politiku, kas attīstītu lidostas darbību, jo Rīgas lidostai būtu jākļūst par Eirāzijas mēroga lidostu.

Savukārt ceļu būvniecības uzņēmuma SIA Šlokenbeka valdes priekšsēdētājs Māris Paiders savu vērtējumu par A. Roni salīdzināja ar to, kā Beatles mūziķis Džons Lenons atbildējis uz jautājumu - kā viņš vērtē grupu The Rolling Stones – nekā.

11. Saeima otrdien apstiprināja jau trešo Valda Dombrovska (Vienotība) vadīto valdību. «Par» uzticības izteikšanu jaunajam Ministru kabinetam nobalsoja 57 deputāti, bet «pret» 38 deputāti.

Debatēs apņēmību balsot pret jaunās valdības apstiprināšanu pauda Saskaņas centra deputāti, kas koalīcijas veidotājiem pārmet sabiedrības sašķelšanas veicināšanu un Zaļo un zemnieku savienības politiķi, kam šķiet, ka jaunās valdības ministri nav gana profesionāli un nespēj piedāvāt risinājumus samilzušām sociālām problēmām, piemēram, bezdarba mazināšanai un ekonomiskās emigrācijas apturēšanai.

Jauno valdību Saeimā atbalsta Vienotība, Zatlera reformu partija (ZRP), Nacionālā apvienība Visu Latvijai!/TB/LNNK un seši no ZRP aizgājušie deputāti – kopumā tai ir 56 balsis.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lai atskaņotu mūziku gan darbavietā, gan citās publiskās vietās, uzņēmumiem nepieciešams saņemt mūzikas publiskā izpildījuma licenci, norādīja Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras un Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska un AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Dombrovska norādīja, ka prasība par publiskā mūzikas atskaņojuma licenci balstīta Autortiesību likuma publiskā izpildījuma definīcijā, kas nosaka, ka ikvienam mūzikas atskaņojumam ārpus ierastā ģimenes loka ir jābūt izņemtai licencei.

«Līdz ar to likums mūzikas darbu izmantotājiem nosaka pienākumu nākt un izņemt licenci, jo AKKA/LAA nav ražotne, kas izvēlas, kam piedāvāt savu preci. Tieši pretēji - visi, kas plāno publiskā telpā atskaņot mūziku, ir mūsu potenciālie sadarbības partneri,» paskaidroja Dombrovska.

Dombrovska paskaidroja, ka kopš 2006.gada Eiropas Savienības tiesas sprieduma arī viesnīcas viesu istabiņa ir atzīstama par publiskā izpildījuma vietu. Līdz ar to mūzikas atskaņošanai viesnīcas numuros nepieciešama licence, kuras maksa ir 40 santīmi par vienu viesnīcas numuriņu gada ceturksnī jeb 1,60 lati par vienu istabiņu gadā.

Katrai iekārtai ir sava īpašā valoda. Padomju režīms bija slavens ar īsinājumiem – kultorgs, piemēram, vai kominterne. Ulmaņlaiku leksikonā biezi ieplūda termini no lauksaimniecības prakses. Savukārt, mūsdienu pārvaldes forma izvēlējusies iet pretējo ceļu – tās atslēgvārdi ir gari un urbāni. Konsolidācija, centralizācija, bezgalīgas izvērtēšanas un visas lietas nebeidzamā virzībā vai vismaz diskusiju procesā.

Tiešām, nez kā būtu izklausījusies tā liktenīgā Ulmaņa radioruna, ja pie mikrofona nāktos sēdēt Dombrovskim? «Es turpināšu izvērtēt savu pašreizējo situāciju, un jūs turpiniet izvērtēt savējo». Vai varbūt – jūs turpiniet konsolidēties, es tikmēr turpināšu konsultēties...

Dombrovska privātais konsultants

Konsultācijas ir viens no jaunlaiku birokrātijas mīļākajiem jaunievedumiem. Un tam ir daži pamatoti iemesli, kurus katrs ar uzņēmējdarbību cik necik saistīts cilvēks skaidri apjautīs. Tomēr līdzīgi kā kultorgam bieži vien ar kultūru bija visai attāli sakari, tā arī konsultācijas bieži mēdz apzīmēt kaut ko ne gluži konsultatīvu. Īpaši, ja runa ir par Dombrovska valdības privātkonsultantu Prudentia ar tās kolorīto iemiesojumu Ģirta Rungaiņa personā.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(322).jpg

Kaut kādā mērā var teikt, ka Valsts prezidenta lēmuma nr.2 sekas nu ir novērstas - pēc vairāku mēnešu nepārtrauktiem politķīviņiem, mēģinājumiem vienam otru vienkārši izsmērēt un varas sadales rezultātā tikt labākajā vietā pie siles Latvijai atkal ir valdība. Citiem vārdiem sakot, mums ir jauna valdība.

Tas vieš cerību, ka nu mums atkal ir noteikts skaits ministru, kuri ir gatavi domāt ne tikai par sevi, bet arī par tautsaimniecībai svarīgiem jautājumiem. Vismaz kādu brīdi, ņemot vērā dažādu ekspertu prognozes, ka Valda Dombrovska (Vienotība) trešo valdību var nodēvēt par tādu kā budžeta Ministru kabinetu, proti, jau pēc 2012. gada valsts budžeta pieņemšanas tam ir pamats sākt būtiski šķobīties. Novēlēsim, protams, lai tā neizrādītos taisnība un šis kabinets nostrādātu visus trīs tam paredzētos gadus! Nenoliedzami tuvākais būtiskākais Dombrovska valdības darbs tiešām ir budžeta pieņemšana un, strādājot gan ar šo dokumentu, gan arī pieņemot turpmākos lēmumus, tai vajadzētu atcerēties, ka valsts ekonomiskā izaugsme ir tieši tik spēcīga, cik lielas ir iespējas attīstīties tajā strādājošajiem uzņēmumiem. Un ko tad šajā situācijā vēlas bizness? Protams, tiek sagaidīts, ka atšķirībā no pagājušā gada, šoreiz tiks turēts daudzu politiķu dotais vārds un negausīga nodokļu sloga palielināšana vairs neatkārtosies. Tāpat uzņēmēji gaida, kad ministrijas, to darbinieki attaisnos savu eksistenci, reāli aizstāvot Latvijas intereses saistībā ar nākamo ES fondu līdzekļu apguves periodu. Nav taču noslēpums, ka faktiski visos starpvalstu attiecību līmeņos šobrīd notiek daudz skarbākas cīņas par katrā konkrētajā valstī strādājošo uzņēmumu izdevīgumu, nekā pavisam citā frontē notika attiecību skaidrošana savulaik slavenā aukstā kara laikā. Tāpēc frāzes par to, kā mums ir jārespektē Latvijas biznesam nelabvēlīgi lēmumi, ir totāli nevietā.

Šodien ir pirmā darba diena Žana Kloda Junkera (Jean-Claude Juncker) vadītajai Eiropas Komisijai (EK), kurā Valdis Dombrovskis ieņem viceprezidenta amatu eiro un sociālā dialoga jautājumos.

V. Dombrovskis strādā komandā ar ekonomikas, finanšu, nodokļu un muitas politikas komisāru Pjēru Moskovisi (Pierre Moscovici), nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāri Mariannu Taisenu (Marianne Thyssen), finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības komisāru Džonatanu Hilu (Jonathan Hill) un vairākiem citiem komisāriem.

EK Viceprezidenta V. Dombrovska pārraudzībā ir ekonomikas un monetārās savienības jeb eirozonas attīstības jautājumi, Eiropas Savienības (ES) dalībalstu makroekonomisko politiku koordinēšana, dalībvalstu budžetu un strukturālo reformu ieviešanas uzraudzība, nodokļu un muitas jautājumi, sociālais dialogs, kā arī vairākas citas atbildības jomas.

Aizvadītajās brīvdienās Liepājas metalurga akcionāri Sergejs Zaharjins un Ilja Segals apmeklēja Stambulu, Londonu un Milānu, lai runātu par investoru piesaisti a/s Liepājas metalurgs.

Investora meklējumi ir viens no pasākumiem, ko paredz uzņēmuma plāns krīzes situācijas pārvarēšanai, pauž a/s Liepājas metalurgs paziņojumā presei. Plānā ir konkrēti minēti pasākumi 63 miljonu latu apjomā, ko jau veic vai vēl veiks pats uzņēmums. Tie ietver jaunu akcionāru kapitāla piesaistīšanu, ilgtermiņa kredīta restrukturizāciju, vienošanās panākšanu ar citiem kreditoriem, stingras taupības režīma ieviešanu, administratīvo izdevumu samazināšanu, ražošanas efektivitātes palielināšanu un sociālās programmas saīsināšanu. No valdības uzņēmums sagaida darbību, kas atbalstītu plāna īstenošanu.

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Demisiju iesniegušais premjers Valdis Dombrovskis varētu atgriezties Saeimā kā deputāts, par tālākiem nākotnes plāniem pagaidām nerunā.

Valdis Dombrovskis – vienīgais Latvijas premjers, kas atjaunotās Latvijas vēsturē spējis saglabāt savu krēslu trīs valdības pēc kārtas (kopš 2009. gada 12. marta – red.) – pēc sarunas ar Valsts Prezidentu Andri Bērziņu 27.12.2013. iesniedzis savu demisiju. Oficiāli minētais iemesls – politiskās atbildības uzņemšanās par šā gada 21. novembrī lielveikala Maxima sabrukšanas laikā bojā gājušajiem 54 cilvēkiem. Lai gan par savu atkāpšanos no amata premjers esot domājis kopš pagājušās ceturtdienas, gan Vienotības, gan citiem valdības ministriem notikušais ir pārsteigums, liecina publiskā reakcija. Vairāki politikas eksperti V. Dombrovska atkāpšanos vērtē kā politiski atbildīgu un cēlu soli. Jāpiebilst, ka nākamajām valdībām tiek atstāts ļoti smags mantojums, ne tikai saistībā ar pagaidām nenoskaidrotiem vainīgajiem veikala Maxima sabrukšanas lietā.

Ienākuma nodokļa piemērošana metāllūžņu pārdevējiem – fiziskajām personām – tos «nosūtījusi» pie pelēkā biznesa, bet daudzi legālie lūžņu uzpircēji nonākuši bankrota priekšā.

Lai arī par šo situāciju un par nepieciešamību meklēt risinājumu divdesmit viena metāllūžņu uzpirkšanas uzņēmuma (ap 30% no kopējā metāllūžņu tirgus apjoma 2011. gadā) vadītāji ir uzrakstījuši vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, finanšu ministram Andrim Vilkam un ekonomikas ministram Danielam Pavļutam, tomēr četru mēnešu laikā ministriju ierēdņi tikai atrakstījušies, bet uzņēmēji nesaprot, ko darīt turpmāk. Vēl vairāk pa šo laiku jau vieni grozījumi IIN likumā ir pieņemti un pat izsludināti, taču par legālajiem lūžņu uzpircējiem svarīgo jautājumu tajos nekā neesot. Tiesa, 7. jūnijā valsts sekretāru sanāksmē Finanšu ministrija pieteica grozījums iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumā, kam būtu jāatrisina šī problēma.

Ierēdņu tūļāšanās ar kompetenču centru darbības atjaunošanu biznesam liedz veikt miljoniem vērtus konkurētspējas pētījumus, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Neskatoties uz komunikāciju divu mēnešu garumā starp Ekonomikas ministriju (EM) un Finanšu ministriju (FM), kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) kompetenču centru (KC) aktivitāte vēl joprojām ir apturēta. Proti, nekas nav mainījies kopš 2011.gada 23.decembra, kad tika apturēta Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalsta saņemšanas līguma darbība sešiem Latvijas eksportspējīgāko nozaru rūpniecisko pētījumu KC un LIAA. Spriežot pēc FM uzklausītajiem komentāriem, KC pārstāvjiem radies priekšstats, ka KC programma kā rūpniecisko pētījumu un inovāciju atbalsta risinājums Latvijas valstij nav vajadzīga. Tādēļ seši KC aicina nepieļaut situāciju, kad, atsaucoties uz teorētiskiem riskiem, FM un LIAA organizē KC kā rūpniecisko pētījumu ilgtermiņa atbalsta programmas likvidēšanu. Savu sašutumu KC vadītāji pauž vēstulē premjeram Valdim Dombrovskim, ekonomikas ministram Danielam Pavļutam, finanšu ministram Andrim Vilkam, tieslietu ministram Gaidim Bērziņam un LIAA direktoram Andrim Ozolam. «Sarunas starp EM un FM par KC atbalsta programmas tālāko darbību turpinās. Diemžēl līdz šim kompromiss nav panākts,» DB apliecina EM pārstāve Evita Urpena. Pašreizējā situācija nodara būtisku kaitējumu Latvijas inovācijas sistēmai, kā arī investīciju videi kopumā, vēstulē uzsver ne tikai KC vadītāji, bet arī LDDK, LTRK un citu nozaru asociāciju pārstāvji. KC uzņēmumi uzskata, ka valsts, nepildot iepriekš uzņemtās līguma saistības, bremzē inovācijas - tā vietā, lai ar valsts atbalsta palīdzību tās sekmētu. Šādi rīkojoties, valsts ar uzņēmējdarbību un inovācijām saistītajiem tirgus riskiem pievieno arī politisko un administratīvo risku. Arī jaunākos pētījumos redzams, ka Latvijas atpalicība inovāciju jomā ir graujoša, DB atgādina Farmācijas un ķīmijas KC vadītājs Vitālijs Skrīvelis.

Latvijas premjerministra Valda Dombrovska pēkšņā demisija Eiropā ir uztverta ar neviltotu neizpratni. Latvijas valdības krišana, kas notikusi mēnesi pirms eiro ieviešanas, nav nākusi par labu arī Latvijas tēlam, kārtējo reizi aktualizējot jautājumu par mūsu valsts prognozējamību.

Tā rezonansi, ko V. Dombrovska demisija ir radījusi Briselē, laikrakstam Neatkarīgā aizkulišu sarunās raksturojuši vairāki Eiropas Parlamenta politiķi.

Viena no trim figūrām, kas nosaukta kā potenciālais valdības vadītājs, ir Eiropas Parlamenta deputāts, Vienotības politiķis Krišjānis Kariņš. Viņa kandidatūra – līdztekus Artim Pabrikam un Intam Dālderim – tiek apspriesta starppartiju pārrunās, atgādina laikraksts.

K. Kariņš sarunā ar Neatkarīgo apliecinājis, ka būtu gatavs atteikties no daudziem tik tīkamā eiroparlamentārieša mandāta, lai uzņemtos valdības veidošanu nebūt ne vieglajos politiskajos apstākļos. K. Kariņš arī neesot slēpis, ka V. Dombrovska atkāpšanās no amata Eiropas Parlamentā ir raisījusi ļoti daudz neatbildētu jautājumu.

Lai Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) un Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) pašvaldības uzņēmumam Rīgas satiksme varētu iesniegt kopējo piedāvājumu par mūzikas publiskā izpildījuma licencēšanu, organizācijām nepieciešama informācija par Rīgas satiksmes plānoto mūzikas izmantojuma apjomu, norāda AKKA/LAA Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska un sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Aprīļa vidū LaIPA tikās ar Rīgas satiksmes pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus par mūzikas klausīšanos uzņēmuma darbinieku darbavietās. Pēc tikšanās Rīgas satiksme uzsvēra, ka uzņēmuma budžetā nav un netiek plānoti līdzekļi, lai iegādātos radio klausīšanās atļaujas darbiniekiem, taču lūdza LaIPA un AKKA/LAA iesniegt kopējo piedāvājumu.

Dombrovska paskaidroja, ka Rīgas satiksme gribot zināt, kāds varētu būt kopējais maksājums. Lai aprēķinātu Rīgas satiksmei maksājamo autoru atlīdzību, AKKA/LAA esot nepieciešama informācija par plānoto mūzikas izmantojuma apjomu, ko līdz šim neesot saņēmuši.