Slovēnija savas bankas var izglābt pati un valstij nav nepieciešams starptautiskais aizdevums, neskatoties uz pieaugošo skepsi, pavēstījusi Slovēnijas premjere Aļenka Bratušeka.
«Ar šo problēmu mēs cīnāmies dienu un nakti – es vēlētos jūs iedrošināt – savas problēmas mēs atrisināsim paši,» sacīja Slovēnijas valdības vadītāja. Slovēnijas premjere arī noraidīja kritiku saistībā ar banku apmēriem, kas pārsniedz valsts IKP, uzsverot, ka viņas valsts nav nodokļu paradīze un ir uz eksportu vērsta. «Dažām valstīm, ar kurām mēs tikām salīdzināti, šī attiecība sasniedz 800 procentus. Es domāju, ka atšķirība ir acīmredzama,» sacīja A. Bratušeka.
Iepriekš Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) brīdināja, ka Slovēnijai draud smaga banku sistēmas krīze, ja vien tās valdība steidzīgi nerīkosies, lai to novērstu. Organizācija norādīja, ka Slovēnijas ekonomiku nopietni iedragājis reformu trūkums un eirozonas parādu krīze. Savukārt līdzšinējie Slovēnijas valdības centieni banku sektora reformēšanai un valsts parādu kalnu samazināšanai bijuši nepietiekami. Finanšu problēmu nomocītajai valstij nepieciešams steidzīgi rekapitalizēt dzīvotspējīgas bankas.
Slovēnijas pozīciju aizstāvējis arī Eiropas Komisijas vadītājs Žozē Manuels Barozo, norādot, ka Slovēniju nevar salīdzināt ar Kipras gadījumu. EK vadītājs arī uzsvēra, ka Slovēnija nav lūgusi finanšu palīdzību un arī nav izrādījusi vēlmi to darīt.
Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītās nedēļas nogalē starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings pavēstīja, ka trīs Slovēnijas lielākajām bankām - Nova Ljubljanska, Nova Kreditna un Abanka Vipa, varētu būt nepieciešams divus miljardus eiro liels finansējums.