Vīrietis, kas vadīja kravas automašīnu, kura ceturtdienas vakarā Nicā ietriecās pūlī, kas vēroja svētku uguņošanu, ir oficiāli identificēts, piektdien vēsta avoti policijā.

Noziedznieks ir 31 gadu vecs tunisiešu izcelsmes Francijas pilsonis, kura personu apliecinošie dokumenti tika atrasti automašīnā.

Policija vēl nav publiskojusi masu slepkavas vārdu, taču atzinusi, ka viņš dzīvojis Nicā. Avoti tiesībsargāšanas iestādēs stāsta, ka jau iepriekš viņš nonācis policijas uzmanības lokā par sīkiem likumpārkāpumiem.

Kā ziņots, terorists ceturtdienas vakarā ietrieca automašīnu pūlī, kas Nicas Angļu promenādē (Promenade des Anglais) vēroja uguņošanu par godu Bastīlijas dienai.

Eiropā biznesa aviācijā kā pa viļņiem, Ziemeļeiropā veidojas jauns aviācijas centrs, tirgus dalībnieki strādā pie tiešsaistes pasūtījumu veikšanas, tāpat kļūst populārāki helikopteri - tādas atziņas izskanēja septītajā Baltijas Biznesa aviācijas forumā Rīgā.

Biznesa aviācijas būtība ir savienojamība, norādīja Briselē bāzētās Eiropas Biznesa aviācijas asociācijas (EBAA) tirgus izpētes vadītājs Arturs Tomass. Viņa pārstāvētā organizācija darbojas jau 42 gadus, tajā ir 730 biedri, tostarp 150 operatori. Organizācijā ir lielākā daļa Eiropas nozares operatoru.

Eiropā biznesa aviācijā kopumā tiek izmantotas 3600 lidmašīnas, tostarp vairāk nekā 1000 gaisa kuģi pieder EBAA biedriem, bet pārējās - maziem operatoriem vai privātīpašniekiem. Kopumā pasaulē ir ap 35 tūkst. biznesa aviācijas gaisa kuģu, no tiem apmēram puse ASV, 5% Brazīlijā, 5% Kanādā un 5% Meksikā. Apmēram 60% no Eiropas flotes veido mazas lidmašīnas. Visvairāk biznesa aviācijas lidmašīnu ir Vācijā (745), Lielbritānijā (508) un Francijā (458). Nozare nodrošina apmēram 8% no visiem gaisa kuģu lidojumiem Eiropā jeb apmēram 2000 lidojumus dienā, vidējam lidojumam sasniedzot vienu tūkst. km. Apmēram 90% šo lidojumu tiek veikti Eiropas iekšienē, vidēji ietaupot divas stundas salīdzinājumā ar regulāro aviosatiksmi, bet lielākie ieguvumi ir maršrutos, kur netiek nodrošināta tieša komerciāla satiksme, atzīmē A. Tomass. Eiropas Savienībā ar nozari tieši un netieši saistītas 400 tūkst. darbavietas. Biznesa aviācijas pienesums Eiropas ekonomikai sasniedz 100 miljardus eiro gadā.

2016. gada 14. jūlija vakarā Francijas kūrortpilsētā Nicā cilvēku pūlī iebrauca kravas automašīna, nogalinot vismaz 80 cilvēkus un daudzus ievainojot.

Publicējam Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumu:

«Ja atrodaties Nicā un ir nepieciešama konsulārā palīdzība, zvaniet uz Ārlietu ministrijas diennakts tālruni ārkārtas situācijām: +371 26337711, Latvijas vēstniecības Francijā tālruni +33 1 536 458 10 vai +33 1 536 458 16 (dienas laikā) vai arī rakstiet uz e-pastu: [email protected].

Stingri iesakām ievērot īpašu piesardzību un modrību, atrodoties sabiedriskās vietās, tūristu iecienītajos objektos un citviet, kur pulcējas daudz cilvēku.

Tāpat aicinām ceļotājus no Latvijas, kuri atrodas vai plāno doties uz Franciju, sekot līdzi aktuālajai informācijai Latvijas un Francijas plašsaziņas līdzekļos par drošības situāciju valstī un Francijas iestāžu norādījumiem. Šobrīd valstī nav noteikti ierobežojumi apmeklēt konkrētas vietas.

Igauņu investīciju kompānija Infortar 2023. gadā Latvijā veikusi nozīmīgus ieguldījumus, tajā skaitā būtiski paplašinājusi savu portfeli arī enerģētikas sektorā.

Lai gan Infortar darbojas vairākos tirgos, šogad īpaši fokusējamies uz Latviju, stāsta Martti Talgre, Infortar izpilddirektors. Pavasarī Latvijas gāzes mazumtirdzniecības tirgū ienāca mūsu meitas uzņēmums Elenger, vasarā iegādājāmies AS Gaso, kam pieder Latvijas dabasgāzes sadales tīkls, bet šī gada nogalē veicām arī investīcijas atjaunojamo energoresursu jomā, atklāj M.Talgre. Viņš norāda, ka šobrīd Infortar uzsākuši savas pirmās saules elektrostacijas būvniecību netālu no Liepājas, Nīcā, ar aptuveni četru megavatu jaudu. Bez Nīcas stacijas, kuru vajadzības gadījumā varam arī paplašināt, esam izvēlējušies arī vēl divas vietas Latvijā, kur nākotnē plānojam būvēt saules elektrostacijas, teic Infortar izpilddirektors.

Somijas un Baltijas reģiona enerģētikas uzņēmums "Elenger" ceturtdien Nīca atklājis savu pirmo saules elektrostaciju, kuras izveidē investēti 2,5 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Saules elektrostacijas saražoto elektrību piegādās "Elenger" klientiem.

"Elenger" jaunās saules elektrostacijas kopējā platība ir 5,3 hektāri (ha). Gandrīz 7000 saules paneļu parks gadā saražos 4,5 gigavatstundas (GWh).

Saules elektrostacija tapusi sadarbībā ar SIA "OMS", kas ir viens no lielākajiem elektromontāžas darbu veicējiem Kurzemes pusē.

"Elenger" izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte norāda, ka jaunā elektrostacija būs ieguvums uzņēmuma klientiem, kuriem rūp ilgtspēja un kuri vēlas iegādāties "zaļo" elektroenerģiju, vienlaikus sasniedzot lielāku energoefektivitāti.

"Mēs regulāri izvērtējam dažādus virzienus atjaunojamās enerģijas jomā, ko attīstīt tuvāko gadu laikā, un potenciālu saredzam saules un vēja enerģijas, kā arī biometānā ražošanā," pauž Skulte.

Latvijas bērnu modes zīmola Paade Mode attīstībā pagrieziena punktu iezīmējusi jaunā 2018.gada pavasara/ vasaras kolekcija (SS18), jo ar to tiks uzsākta Paade Mode pārdošana prestižajā lielveikalu ķēdē Galeries Lafayette Parīzē un Nicā, informē zīmola radošā direktore Santa Pīlēna.

«Būt pamanītiem ir tikai puse no veiksmes. Otra, sarežģītākā puse ir saglabāt nemainīgu kvalitāti un spēt pārsteigt ar katru jaunu sezonu, kam pamatā ir smags, neatlaidīgs komandas darbs. Esam gandarīti, ka Paade Mode apņēmīgi turpina uzņemto izaugsmes kursu, un īpašs lepnums par to, ka mūsu radītie izstrādājumi tagad izstādīti un nopērkami arī līdzās pasaules vadošo modes namu apģērbiem leģendārajā Galeries Lafayette Parīzē un Nicā,» stāsta Paade Mode dibinātāja un vadītāja Linda Raituma.

Baltijas modes federācija, Riga Fashion Week organizators, sadarbībā ar Itālijas vēstniecību Latvijā bērnu modes zīmolam Paade Mode pasniegusi vērtīgu balvu - stipendiju mācībām Istituto Marangoni augstskolas trīs nedēļu kursos Milānā. Istituto Marangoni ir viena no prestižākajām augstskolām pasaulē, kur iegūt ar modes biznesu saistītu izglītību.

Atbildību par teroraktu Nicā, kura laikā tika noslepkavoti 84 cilvēki uzņēmies islāmistu teroristiskais grupējums Islāma valsts, sestdien paziņojis par «ziņu aģentūru» dēvētais ekstrēmistu organizācijas atzars Amaq.

Amaq citē kādu grupējuma kaujinieku avotu, kurš apgalvojis, ka masu slepkavību Francijā pastrādājis «Islāma valsts kareivis», tādējādi «atsaucoties uz aicinājumu uzbrukt koalīcijas valstu tautām, kas cīnās pret» islāma ekstrēmistiem Sīrijā un Irākā.

Iepriekš kļuva zināms, ka naktī uz sestdienu Francijā aizturētas četras personas, kas saistītas ar tunisieti, kurš ceturtdienas vakarā ar kravas automašīnu ietriecās ļaužu pūlī, kas Nicā vēroja Bastīlijas dienas uguņošanu.

Viens vīrietis aizturēts piektdienas vakarā, bet trīs pārējie - sestdien agri no rīta.

Policijas aizturēšanas kamerā joprojām atrodas arī policistu nošautā slepkavas sieva.

Pavasarī, maijā ar sievu svinam kāzu jubileju. Ziemassvētku vecītis, kā zinādams, bija uzdāvinājis biļetes uz Coldplay koncertu Nicā, Francijā tieši īstajā datumā. Sākām plānot ceļojumu, un beigās tas izvērtās par pamatīgu desmit dienu izbraucienu ar auto no Rīgas līdz Itālijai un Francijai. Mūsu kompānijai piebiedrojās vēl divi draugi, ar kuriem kopā mērojām gandrīz 6000 km.

Uz Itāliju un Franciju iesaku braukt pirms tūrisma sezonas sākuma: maijā, jūnija sākumā, kad gaisa temperatūra jau ir patīkama, + 20-25 grādi, un ir iespēja izvairīties no ceļotāju pūļiem. Var braukt arī rudenī, septembrī, kad var baudīt atvasaru. Tiem, kuriem patīk kalni un slēpošana, šīs abas valstis ir pievilcīgas arī ziemā.

Sākumā braucām uz Itāliju, tur padzīvojām dažas dienas, pēc tam gar piekrasti devāmies uz Franču Rivjēru uz Nicu. Mums bija tā laime Franciju apmeklēt ar tīru un gaišu prātu, pirms terorakta Nicā. Neraugoties uz to, pastiprinātu uzmanību drošībai manījām, bija sajūta, ka kaut kur pakausī elpo drošības sargi ar bruņuvestēm un automātiem. Ar to ir jārēķinās, ja apmeklē lielus masu pasākumus, turklāt kārtības sargu modrība bija saprotama neseno Parīzes un Briseles notikumu dēļ.

Liepājas tiesā iesniegts zivju konservu ražotāja Piejūra maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA Pro print.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 13. februārī.

SIA Piejūra juridiskā adrese ir Avoti, Nīca.

Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 2,134 miljoni eiro. Tā darbības veids ir zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana.

2015.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 4,27 miljoni eiro, bet zaudējumi – 191,7 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 200 darbinieku.

Kompānijas vienīgais valdes loceklis ir Mihails Šilovs.

Nobeigumam tuvojas tilta pār Mazo Juglu pārbūve 47,7. km uz autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) Suntažos - tilts ir uzbūvēts pilnībā no jauna jaunā vietā un 900 m garā posmā ir iztaisnota arī autoceļa trase, liecina Latvijas Valsts ceļu (LVC) sagatavotā informācija.

Atjaunots arī vecais tilts un turpmāk tas būs paredzēts tikai gājējiem.

Fotogrāfijas ar tilta tapšanas gaitu skatāmas raksta galerijā!

LVC atgādina, ka vecais tilts iepriekš bija sliktā tehniskajā stāvoklī un ar ierobežotiem gabarītiem, tas būvēts 1959. gadā. No jauna uzbūvētais ir vienlaiduma saspriegtā dzelzsbetona tilts. Būvdarbus 897 tūkstošu eiro apmērā, kas tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, veica SIA Viadukts.

Tikmēr Kurzemē vairākiem tiltiem tiek veikti atjaunošanas remontdarbi. Konstruktīvie elementi jau atjaunoti tiltam pār Bārtu 1,4. km uz autoceļa Nīca–Otaņķi–Grobiņa (V1222) un tiltam pār Elkšķeni 9,7. km uz autoceļa Pope–Elkšķene–Tārgale (V1329). Remonts sāksies diviem tiltiem pār Užavu – 9,6. km uz autoceļa Ventspils (Leči)–Grobiņa (P111) un 30,3. km uz autoceļa Kuldīga–Alsunga–Jūrkalne (P119). Darbi Kurzemes pusē noslēgsies ar Paksītes caurtekas atjaunošanu 119,3. km uz autoceļa Rīga(Skulte)–Liepāja (A9).

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" līdz augusta beigām plāno no Rīgas nodrošināt lidojumus uz 49 galamērķiem, pavēstīja lidsabiedrības pārstāve Alise Briede.

Viņa norādīja, ka "airBaltic" pašreiz veic tiešos lidojumus no Rīgas uz dažādiem Eiropas biznesa tranzītmezgliem un turpina atsākt lidojumus uz tādiem populāriem atpūtas galamērķiem kā Dubrovnika, Rijeka un Splita Horvātijā, Barselona Spānijā, Nica Francijā, Larnaka Kiprā, Roma, Katānija un Milāna Itālijā, kā arī citiem. Papildus tam "airBaltic" piedāvā dažādus tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas.

"airBaltic" plāno, ka līdz augusta beigām lidojumus no Rīgas veiks uz 49 galamērķiem, bet no Tallinas un Viļņas uz 10 galamērķiem no katras pilsētas. Briede skaidroja, ka "airBaltic" cieši sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām, sekojot līdzi situācijai, kā arī ir elastīga, lai vajadzības gadījumā pielāgotu lidojumu grafiku. Lidsabiedrība aicina pasažierus pirms ceļojuma pārbaudīt ceļojuma noteikumus un lidostu ierobežojumus oficiālajās vietnēs vai vietējās vēstniecībās.

VAS "Latvijas pasts" šogad kopā plāno investēt gandrīz trīs miljonus eiro pakomātu tīkla attīstībā, aģentūrai LETA sacīja pasta pārstāvji.

Pastā norādīja, ka četros mēnešos šogad "Latvijas pasts" jaunajos pakomātos ir ieguldījis vairāk nekā 350 000 eiro, bet līdz gada beigām paredzēts investēt vēl vairāk nekā 2,5 miljonus eiro.

Tādējādi šogad kopējās investīcijas pakomātu tīkla attīstībā sasniegs 2,963 miljonus eiro.

Pastā norādīja, ka patlaban Latvijā ir 252 uzņēmuma pakomātu, tostarp no gada sākuma līdz šim ir uzstādīti 34 jaunie pakomāti, bet līdz gada beigām "Latvijas pasts" plāno uzstādīt vēl 200 jaunus pakomātus.

Jaunie pakomāti atrodas Aknīstē, Berģos, Dagdā, Dundagā, Elejā, Inčukalnā, Jaunjelgavā, Jaunpiebalgā, Jelgavā, Kraujā, Lapmežciemā, Liepā, Liepājā, Limbažos, Mazsalacā, Mērsragā, Nākotnē, Nīcā, Ogresgalā, Pāvilostā, Priekulē, Priekuļos, Raganā, Raunā, Rīgā, Skrīveros, Skrundā, Stendē, Strenčos un Varakļānos.

Latvijas aviokompānija airBaltic 29.martā pāries uz vasaras lidojumu grafiku un sāks piedāvāt vairākus galamērķus, kas savieno Baltijas reģionu ar Vidusjūras kūrortiem un citām vasaras atvaļinājumu vietām.

airBaltic 2016.gada 28.maijā sāks lidojumus jaunā maršrutā starp Rīgu un Reikjavīku. Vasaras sezonai airBaltic atjaunos vairākus sezonālus brīvdienu galamērķus ar uzlabotu grafiku – Nica (Francija), Malta, Baku (Azerbaidžāna), Atēnas (Grieķija), Saloniki (Grieķija), Roda (Grieķija), Dubrovniki (Horvātija), Rijeka (Horvātija), Burgasa (Bulgārija), Venēcija (Itālija), Olbia (Itālija) un Palma de Maljorka (Spānija).

airBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz 60 galamērķiem.

airBaltic ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99.8% akciju.

Investējot 130 tūkstošus īpašuma iegādē, Jelgavā atvērts sestais veikalu tīkla «top!» veikals. Tā tirdzniecības zāles platība ir 284 kvadrātmetri, un plānotas 12 darba vietas, informē «top!» mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Priedīte.

AS «LPB» tirdzniecības direktore Vineta Priedniece norāda, ka uzņēmums attiecīgo tirdzniecības vietu iegādājas izsolē, pirms veikala atklāšanas veikts kosmētiskais remonts, bet tuvākajā nākotnē noteikti plānoti lielāki rekonstrukcijas darbi, pielāgojot veikalu gan pircējiem, gan darbiniekiem.

AS «LPB» ir viens no veiklu tīkla «top!» 20 partneriem, no kuriem Jelgavā darbojas AS «LPB» un SIA «Mārksmens», kopumā nodrošinot vairāk nekā 100 darbavietu. Jaunatvērtais veikals atrodas Kristapa Helmaņa ielā 1, un ir jau sestais veikals Jelgavā ar «top!» zīmolu.

I. Priedīte stāsta, ka šogad veikalu tīklā «top!» ir atvērti 39 veikali visā Latvijā, kas kopskaitā nu jau ir 267.

Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien aicinājis izveidot "īstu drošības policiju", kas sargātu Šengenas zonas ārējās robežas.

Makrons, apmeklējot Spānijas robežu, arī paziņoja, ka policistu un karavīru skaits uz Francijas iekšējām robežām ar citām Šengenas zonas valstīm tiks palielināts no 2400 līdz 4800.

Prezidents ar šādu paziņojumu nācis klajā dažas dienas pēc tam, kad uzbrukumā baznīcā Nicā tika noslepkavoti trīs cilvēki.

Saskaņā ar Francijas un Itālijas amatpersonu sniegto informāciju galvenais aizdomās turamais ir Tunisijas pilsonis, kas nelegāli ieradies Itālijā, šķērsojot jūru, un uz Franciju devies neilgi pirms uzbrukuma.

Makrons norādīja, ka visas uzbrukuma detaļas vēl nav noskaidrotas, bet ir skaidrs, ka teroraktus var veikt cilvēki, kas izmanto migrācijas plūsmas, lai apdraudētu Franciju.

Pirmajā mēnesī H.A.Brieger ir sasniedzis teju 400 000 eiro lielu apgrozījumu no Dzintars produktu tirdzniecības Latvijā, informē uzņēmums.

H.A.Brieger norāda, ka tradicionāli iecienītie Dzintars lūpu balzami un barojošais krēms NĪCA bijuši pirktākie produkti arī pēc to atgriešanās veikalu plauktos, tikmēr vidējā Dzintars produktu pircēja vecums ir ievērojami samazinājies. H.A.Brieger aprīlī uzsāk arī Dzintars mutes kopšanas līdzekļu tirdzniecību.

FOTO: Ieskats atjaunotā kosmētikas zīmola Dzintars ražotnē 

Pie patērētājiem visā Latvijā atgriezies kosmētikas zīmols Dzintars, kuru tā vēsturiskajā rūpnīcā...

"Mēs esam ļoti apmierināti ar pirmā mēneša rezultātiem un jau šobrīd jūtam lielu sabiedrības interesi. Redzams, ka cilvēki bija noilgojušies pēc šīs cenu kategorijas un kvalitātes produktiem. Īpaši vēlos izcelt to, ka mūsu pircējs ir kļuvis krietni jaunāks, tādēļ varam uzskatīt, ka vienu no stratēģiskajiem uzstādījumiem - uzrunāt gados jaunāku auditoriju - esam veiksmīgi sasnieguši," par rezultātiem komentē kosmētikas ražotāja H.A.Brieger vadītāja Anastasija Udalova.

Uzņēmējas portrets: Anastasija Udalova 

Ir mērķis – nav šķēršļu, tā īsumā varētu raksturot Anastasiju Udalovu, kosmētikas...

Viņa norāda, ka pretēji ekspertu iepriekš paustajām šaubām, Dzintars kampaņa ir spējusi sasniegt gados jaunākās auditorijas. Pēc e-veikala datiem 44,1% no visiem pircējiem bijuši vecumā no 25 līdz 34 gadiem, bet otra lielākā vecuma grupa bija 35 līdz 44, veidojot 29,5% no visiem pircējiem. Vecuma grupa 18-24 veidoja 12,7%, bet 45+ grupu pārstāvji veidoja vien 13%. Uzņēmumā norāda, ka, salīdzinot ar vēsturiskajiem datiem, šīs ir būtiskas izmaiņas.

Šobrīd Dzintars produkti tiek tirgoti vairāk nekā 1400 tirdzniecības vietās. Tikmēr vidējā Dzintars produktu pirkuma summa e-veikalā ir pārsniegusi 16 eiro. Kompānijā secina, ka klienti ir bijuši pietiekami ziņkārīgi un gatavi uzreiz izmēģināt dažādu līniju produktus. Turklāt esot novērojami arī atkārtotie pirkumi.

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

Latvijas zīmoli un dizaineri starptautiskā arēnā izvēlas dažādus attīstības ceļus, katram ir savi sasniegumi; pēdējos gados īpaši skaļu sensāciju nav bijis

«Pēc Mareunrol’s uzvaras gājiena, iegūstot starptautisko atpazīstamību, pagājuši jau desmit gadi, un šobrīd neviena tik «skaļa» viņu aizstājēja nav. Potenciāli tādi ir vairāki, tomēr ir jautājums – vai būs izrāviens. Industrijai tas ir ļoti nepieciešams,» vērtē Latvijas Modes palātas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Dizaina padomes vadītāja, Banku augstskolas lektore Dita Danosa.

Ar savu veikalu ārvalstīs šobrīd var lepoties dizainere Katja Šehurina, kura pagājušajā rudenī ar prieku paziņoja, ka atvērusi savam zīmolam Katya Katya veikalu sen kārotā vietā – Čelsijā, Londonā. Šis notikums bija pamanīts angļu presē, atzīmējot ne vien zīmola atjaunošanu, bet arī sākot jauno kolekciju. Bērnu modes zīmola Lazy Francis dizainere Olga Krūze Čelsijas rajonā 2016. gada novembrī ir atvērusi Kids Emporium, kas ir bērnu apģērbu un aksesuāru veikals, kurš apvieno vairākus Latvijas bērnu modes zīmolus vienuviet. «Sava veikala atvēršanai nebūtu jābūt pašmērķim, bet gan pakārtotam attiecīgā zīmola definētajai ārējo tirgu iekarošanas stratēģijai un izvēlētajam modes produkta izplatīšanas modelim, kas var paredzēt vairumtirdzniecības aģentu, franšīzes, mazumtirdzniecības tīkla attīstīšanas, e-tirdzniecības u.c. risinājumus,» skaidro D. Danosa.

Pakomātu tirgus Latvijā vēl nav piepildīts, un piegāžu uzņēmums SIA "Omniva" no savas puses vēl redz šī tirgus potenciālu un iespējas tajā, norādīja kompānijas vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Viņa atklāja, ka tieši tādēļ "Omniva" padome nesen devusi apstiprinājumu vēl 92 pakomātu izvietošanai Latvijā.

"Protams, to redz ne tikai "Omniva", to redz arī citi uzņēmumi Latvijā, jo gan DPD, gan "Venipak" ir paziņojuši par savu pakomātu tīklu audzēšanu Latvijā," atzina "Omniva" vadītāja.

Krauze-Čebotare pauda, ka Latvijā ir arī ļoti daudzas tādas apdzīvotas vietas, kur nav pakomātu, - piemēram, Mazsalaca, Ape, Nīca, Cesvaine. Tādēļ uzņēmumam ir plāni ne tikai tādās jau apgūtās vietās kā Rīga, Jelgava, Liepāja un citas lielās pilsētas, bet arī mazākās apdzīvotās vietās, jo tur patiesībā cilvēkiem ir vēl ierobežotākas iespējas iepirkties un viņiem ir vēl svarīgāk, lai būtu iespēja ātri saņemt sūtījumus no interneta veikaliem.

SIA Pekši īpašniece Marta Vītola meklēja iespēju, kā saimniekot dzimtajā Rucavas novadā. Šis ir stāsts nevis par vieglāka ceļa meklējumu, bet gan par mērķtiecīgu un pārbaudījumiem pilnu plāna realizāciju – palikt savā dzimtajā zemē kā saimniecei, uzņēmuma īpašniecei un valsts patriotei.

Jau trīs gadus Marta Vītola audzē gaļas liellopus. Ganāmpulks pieaudzis trīs reizes, bet uz pirmo peļņu var cerēt tikai pēc gada vai diviem. Eiropas Savienības fondu atbalsts izpalicis, uz banku kredītiem nav ko cerēt. Iztiku jaunā censone nopelna, strādājot vecāku uzņēmumos, un valstij ieteic jaunos lauksaimniekus atbalstīt reāli, ne tikai vārdos.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Tajā bildē pie sienas – mazā meitene ar Gunti Ulmani – esat jūs?

Jā. Tas man ir atgādinājums, ka prezidenti brauc uz vietām, kur ir pilsoņi, pie kuriem braukt. Toreiz Latvijas prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Lietuvas prezidentu Nīcā. 1993. gads. Man bija nepilni četri gadi. Pat īsti nezinu, kā prezidents nonāca līdz vectēva Jāņa Valda Vītola saimniecībai Vecvismini, Rucavas pagastā, bet es esot bijusi ļoti aktīva saimniecības izrādītāja. Tā man atstāstīja. Pati notikumu atceros visai miglaini. Toreiz vectēvam bija daudz piena govju. Man tagad ir gaļas liellopi.

Kopš marta, kad kosmētikas ražotājs H.A.Brieger atsāka kosmētikas Dzintars tirdzniecību, tirdzniecības apjoms ir sasniedzis teju 1 miljonu eiro, informē uzņēmums.

Savukārt mēnesi pēc nonākšanas tirdzniecībā Dzintars saules aizsardzības un ādas kopšanas sērija Jūrmala ir ierindojusies visvairāk pārdoto H.A.Brieger produktu vidū. Pirmā mēneša laikā veikalos ir nonākuši 45 000 Jūrmala produktu. Sauļošanās aizsargbalzams Jūrmala SPF 30 un nomierinošs balzams pēc sauļošanās Jūrmala SOS šobrīd ir visvairāk pārdotie H.A.Brieger produkti tirdzniecības vietās, savukārt, Dzintars e-veikalā tas ierindojas uzreiz aiz lūpu balzamiem.

"Sākot sauļošanās aizsargsērijas Jūrmala tirdzniecību, H.A.Brieger sadarbībā ar dermatoloģi dr.med. Kristīni Azarjanu sagatavoja galvenos ieteikumus par to, kā vislabāk aizsargāt un rūpēties par ādu saulainā laikā. Tas, ka vispirktākais ir sauļošanās aizsardzības balzāms ar augstu aizsardzības pakāpi Jūrmala SPF 30 mūs iepriecina, jo liecina, ka iedzīvotāji Latvijā, sākoties saulainam un karstam laikam, rūpes par ādu uztver nopietni un atbildīgi, un DZINTARS atjaunotā sauļošanās aizsardzības līnija tiek augsti novērtēta no pircēju puses," stāsta Anastasija Udalova, H.A.Brieger vadītāja.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā bija iesniegts SIA Piejūra Energy maksātnespējas pieteikums, liecināja ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā. Šodien abas puses biznesa portālam db.lv apstiprināja, ka vienojušās par maksātnespējas procesa pieteikuma atcelšanu.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās AS Dobeles dzirnavnieks. Maksātnespējas procesa lieta tika ierosināta 23.augustā.

«Uz šo brīdi parādsaistības pret AS Dobeles Dzirnavnieks ir nokārtotas pilnā apmērā, kā arī puses ir vienojušās par maksātnespējas procesa pieteikuma atcelšanu. Situācija ar apmaksas kavēšanos radās komunikācijas problēmu dēļ, kā arī uzņēmuma organizatoriskās struktūras izmaiņu rezultātā,» informēja uzņēmumā.

Arī Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs, informēja: «Varam apstiprināt, ka šodien ir nokārtotas visas parādsaistības un Dobeles dzirnavniekam vairs prasību pret Piejūra Energy nav.»

Uz Latvijas ceļiem darbu uzsāk vairāki jauni stacionārie fotoradari - tie atradīsies Velēnā, Nīcā, Bikstos, Strenčos, Vecpiebalgā, Jaunbērzē, Līvānos, Spārē, Maltā, Duntē, kā arī pie Kalnciema tilta. Līdz ar to uz ceļiem kopumā darbosies 84 stacionārie fotoradari.

Arī šoreiz pirms visām radaru atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, kas informē autovadītājus par atļauto braukšanas ātrumu un uzstādīto fotoradaru, informē Ceļu Satiksmes Drošības Direkcija (CSDD).

Radaru mērķis šajās vietās ir samazināt ātruma pārkāpēju, kā arī ceļu satiksmes negadījumu skaitu. To jau esot izdevies panākt - stacionāro fotoradaru vietās nav bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu.

Valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns paredz, ka līdz šā gada beigām uz Latvijas ceļiem kopumā jābūt uzstādītām 100 ātruma mērierīcēm, kas ievērojami paplašinātu atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju kontroli.

Tieši pirms gada - 2021. gada martā – tirdzniecības vietās Latvijā nonāca atdzimušā Latvijas kosmētikas zīmola Dzintars pirmie 15 atjaunotie ķermeņa kopšanas produkti. Gada laikā, pakāpeniski paplašinot tirdzniecības vietas, eksporta tirgus un produktu klāstu, kosmētikas ražotājs H.A.Brieger ir izstrādājis 58 jaunus vai atjaunotus zīmola Dzintars produktus, kā arī sasniedzis 2 miljonu eiro lielu apgrozījumu, no kura 7% veido pārdošanas apjomu eksporta tirgos.

"Šis gads ir bijis kā sprints un maratons ar šķēršļu joslām vienlaikus. Neviens no ražošanas un tirdzniecības procesa posmiem mums neļāva atslābināt uzmanību. Sākot jau no ļoti intensīva jaunu produktu izstrādes un testēšanas procesa, katru mēnesi papildinot piedāvājumu ar jaunām līnijām un produktu kategorijām. Turpinot ar visu izejvielu un iepakojumu piegādes globālajām problēmām, līdz pat ticības atjaunošanai mūsu zīmolam tirgotāju un pircēju acīs, un sadarbības veidošanas eksporta tirgos. 58 jauni produkti un 2 miljoni apgrozījums pirmā gada laikā - manuprāt labi starta rezultāti. Es esmu ļoti pateicīga H.A.Brieger komandai pirmkārt, par profesionalitāti un zināšanām, bet galvenokārt, par to, ka viņi bija gatavi noticēt, ka neiespējamais ir izdarāms un to arī paveica," uzsver Anastasija Udalova, H.A.Brieger vadītāja un līdzīpašniece.

Satiksmes ministrijā 20.septembrī notiks Satiksmes drošības padomes sēde, kurā tiks lemts par fotoradariem, kas mēra vidējo braukšanas ātrumu, informē Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāve Ieva Bērziņa.

Šobrīd izteikti ir novērojams, ka transportlīdzekļu vadītāji, tuvojoties fotoradaram, piebremzē, taču uzreiz aiz tā atkal palielina ātrumu. Lai mazinātu šādu tendenci, paredzēts ieviest jauninājumu, mērot konkrētās automašīnas vidējo braukšanas ātrumu starp diviem fotoradariem – gan pirmais, gan otrais radars fiksē brīdi, kad transportlīdzeklis pabrauc tam garām, un, ņemot vērā attālumu starp šiem radariem, tiek aprēķināts vidējais ātrums, ar kādu tas ir pārvietojies šajā maršrutā.

Nesen uz Latvijas ceļiem darbu sākuši vairāki jauni stacionārie fotoradari - tie atradīsies Velēnā, Nīcā, Bikstos, Strenčos, Vecpiebalgā, Jaunbērzē, Līvānos, Spārē, Maltā, Duntē, kā arī pie Kalnciema tilta. Līdz ar to uz ceļiem kopumā darbosies 84 stacionārie fotoradari.