Spānija pašlaik ir ceturtā lielākā eiro zonas ekonomika. Vēl nesenā vēsturē, pirms apmēram 4-5 gadiem, šī valsts kopā ar Portugāli, Itāliju, Īriju un Grieķiju tika uzskatīta par vienu no eiro zonas nestabilākajiem posmiem jeb iekļauta tā saucamajā PIIGS valstu grupā.

Spānijas vārds tika piesaukts pat kā iespējamais vienotās valūtas eiro sabrukšanas iemesls. Tomēr laiks iet, reformas no papīriem pārvēršas realitātē un 2015. gadā Spānijai veicās labi un tās izaugsme ievērojami pārsniedza pat eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības tempus (un sagaidāms, ka arī 2016. gadā).

Spānijas tautsaimniecības atkopšanās gan 2015. gadā, gan 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos balstījās uz privāto patēriņu, eksportu un investīciju pieaugumu. Pozitīvi tautsaimniecību ietekmēja šādi faktori:

auguši iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas;

Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Patlaban Portugāles ekonomikas lejupslīde sasniegusi zemāko punktu un apstājusies, krīze nepadziļinās, bet tautsaimniecības augšupeja vēl nav sākusies. Tā šā gada pavasarī ekonomisko situāciju savā valstī raksturoja dažādu paaudžu un atšķirīgu profesiju Portugāles iedzīvotāji, turklāt gan valsts galvaspilsētā Lisabonā, gan lauku reģionos, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan saistībā ar nestabilo situāciju Grieķijā izskanējuši pieļāvumi, ja īstenosies scenārijs par Grieķijas aiziešanu no eirozonas, tad pa pēdām var sekot citas Dienvideiropas valstis un to vidū arī Portugāle, pašu portugāļu vidū valsts iespējamā aiziešana no eirozonas netiek apsvērta kā reāls scenārijs. Vairāk nekā desmit gados portugāļi jau saraduši ar eiro, turklāt eiro ar savu starptautiski plašo pielietojumu un relatīvo stabilitāti tiek uzskatīts par izdevīgu Portugāles ekonomikai.

Jāatceras, ka aptuveni pirms gada Portugāle pārtrauca dalību trīs gadus ilgušajā un 78 miljardus eiro vērtajā valsts glābšanas programmā, kurā iesaistījās gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Eiropas Savienība (ES). Tomēr jāņem arī vērā, ka šopavasar publiskotajā aģentūras Bloomberg indeksā Portugāles ekonomika ierindojas «nožēlojamāko ekonomiku pirmajā desmitniekā» līdz ar Venecuēlu, Argentīnu, Dienvidāfriku, Ukrainu, Grieķiju, Spāniju, Krieviju, Horvātiju un Turciju.

Desmitiem tūkstoši cilvēku Spānijā un Portugālē izgāja galvaspilsētu ielās, lai protestētu pret abu valstu īstenotajiem taupības pasākumiem, kuriem vajadzētu palīdzēt pārvarēt ekonomikas krīzi.

Demonstrācijas organizējušas arodbiedrības un citas darbinieku tiesību aizsardzības organizācijas. Spānijā demonstranti pulcējās valsts galvaspilsētā Madridē, kur izkliedza tādus saukļus kā «Pietiek!» un «Viņi nogremdē valsti!», vēsta BBC.

Protestētāji Spānijā apgalvoja, ka Madrides taupības pasākumi smagi ietekmējot to dzīves. Savukārt Spānijas premjera Marjano Rahoja vadītā valdība uzsver, ka dramatiskā tēriņu samazināšana esot nepieciešama, lai atgrieztu valstī ekonomisko izaugsmi. Patlaban Spāniju skārusi recesija, bet bezdarba līmenis valstī pietuvojies 25 procentiem, vēsta AP.

Demonstrācija Madridē notika tikai dažas dienas pēc tam, kad Katalonijas galvaspilsētā Barselonā ielās izgāja 1,5 miljoni cilvēku, lai protestētu pret to, ka reģiona nauda tiek izmantota parādu krīzes ugunsgrēka dzēšana un pieprasītu apgabala neatkarību no Spānijas.

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Cerot atdzīvināt tūrisma sektoru, Spānija no pirmdienas atvērusi savas robežas visiem pret Covid-19 vakcinētajiem cilvēkiem no visas pasaules.

"Spānija ir drošs galamērķis," paziņoja veselības ministre Karolina Dariasa, piebilstot, ka Spānija ir procesā, lai atgūtu savu globālā līdera statusu tūrismā.

Eiropieši, kas nav vakcinējušies pret Covid-19, pašreiz var iebraukt Spānijā ar negatīvu Covid-19 testu, kas veikts pēdējo 72 stundu laikā, paņemot uztriepi no deguna un kakla. No pirmdienas viņi šī testa vietā varēs izvēlēties arī lētāko antigēnu testu.

Taču Lielbritānija, kas Spānijai ir milzīgs tūrisma tirgus, vēl nav izslēgusi Spāniju no sava saraksta ar valstīm, uz kurām doties ir riskanti. Tas nozīmē, ka britu tūristiem jāievēro karantīna, atgriežoties no Spānijas, kā arī jāveic dārgie Covid-19 testi.

Spānijas nākamais lielais solis tuvāko mēnešu laikā, visticamāk, būs starptautiskās palīdzības pieņemšana. Tā uzskata arī eksperti.

Vairākas Eiropas lielākās ekonomikas nupat kā prezentējušas savus nākamā gada budžetus. Pamatā tie ir taupības budžeti, kas tika gaidīti un paredz gan izmaksu samazināšanu, gan nodokļu palielināšanu. Viena no valstīm, kas prezentēja savu budžetu, bija Francija, kas paredz nākamgad budžeta deficītu samazināt līdz 3% (no šogad prognozētajiem 4,5%, bet Francijas valsts parāds ir 91% apmērā no IKP no 86% 2011. gadā). Par taupības budžetu šonedēļ paziņojusi arī Spānija.

Eiropā dominē taupība, taupība un vēlreiz taupība, kas nebūt nepatīk ierindas iedzīvotājiem, kuru vairumam nākas piedzīvot pirktspējas samazināšanos, par ilgāka termiņa efektu dažkārt aizdomājoties maz. Protams, neviena sociālā grupa negrib ilgstoši samierināties ar atvadīšanos no labākas dzīves apstākļiem, bet diemžēl ekonomikas konsolidācijas un lēnas izaugsmes laikmets ir tieši tagad. Pēc dzīrēm iestājušās paģiras, un kārtējā uzlāpīšanās vēlama nebūtu; citādāk – pēc tam būs vēl sliktāk vai slimība vispār aizies pašplūsmā. Prātā nāk, piemēram, Grieķijas gadījums, kad valsts vienkārši nespēj atgriezties uz konkurētspējīgas takas, un parāds jāņem, lai atdotu iepriekšējo parādu.

Portugāle, kas tradicionāli bijusi emigrācijas valsts, ir piedāvājusies uzņemt 10 000 imigrantu no valstīm, kurām ir grūti tikt galā ar viņu pieplūdumu, lai saglabātu savu iedzīvotāju skaitu.

Portugāles premjerministrs sociālists Antoniu Košta pagājušonedēļ nosūtīja vēstules imigrantu pieplūduma nomāktajām valstīm Austrijai, Grieķijai, Itālijai un Zviedrijai, paužot vēlmi uzņemt līdz 5,8 tūkstošiem imigrantu papildus tiem 4,5 tūkstošiem patvēruma meklētāju, kurus Portugāle jau ir piekritusi uzņemt pēc ES ierosinātās kvotu sistēmas.

Košta nesen paziņoja Briselei, ka Portugālei vajadzētu «rādīt piemēru», un piebilda, ka viņš esot pret tādu «Eiropu, kas slēdz savas robežas, lai bloķētu to pieejamību bēgļiem».

Šomēnes apmeklējot Berlīni, Košta izteicās, ka esot «netaisnīgi» noslogot Vāciju ar pienākumu, kāds ir «visiem Eiropas līderiem».

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Līdz ar salsas, flamenko un citu spāniski runājošo valstu simbolu popularitāti arī Latvijā ir interese apgūt šo valodu un kultūru

«Pārsteidzošā kārtā interese par Spāniju, Latīņameriku un spāņu valodu ir nemainīgi augsta. Protams, mēs vēlētos, lai pie mums nāktu mācīties vēl divreiz vairāk studentu, bet interese ir vienlīdz liela. Ik pa laikam ir novērojamas svārstības saistībā ar konkurenci vai krīzi, bet kopumā pieprasījums ir augsts,» teic Marta Jēkule, spāņu mācību centra Centro Picasso vadītāja. Viņa neizpauž, cik cilvēku šogad uzsāks mācības, bet šobrīd izskatās, ka būs 20 līdz 25 grupas, katrā maksimums deviņi cilvēki. «Aptuveni paliekam pagājušā gada līmenī, varam būt apmierināti,» vērtē Marta.

Katram savi knifi

Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas.

Sacensību par Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas, tilta un estakāžu projektēšanu un būvniecību iepirkuma otrajā kārtā turpinās sešas starptautiskas apvienības, informē projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā - Eiropas Dzelzceļa līnijas.

Apvienībās iekļāvušies arī Latvijas lielākie būvuzņēmēji un eksperti. Šogad tiks izsludināta iepirkuma otrā kārta, lai noskaidrotu uzvarētāju un noslēgtu līgumu par minēto darbu veikšanu.

Starp pretendentiem ir tādi uzņēmumi kā:

piegādātāju apvienība BASA (AS BMGS (Latvija); AS A.C.B. (Latvija); SIA STRABAG (Latvija); SIA AECOM Baltics (Latvija);

personu apvienība AB Kauno tiltai (Lietuva); Comsa S.A.U. (Spānija); Trakcja PRKil Spolka akcyjna (Polija); UAB Geležinkelio tiesimo centras (Lietuva); SIA Ceļu būvniecības sabiedrība IGATE (Latvija);

piegādātāju apvienība Acciona Mostostal Skonto Būve (Acciona Construccion S.A. (Spānija); Mostostal Warszawa S.A. (Polija); SIA Skonto Būve (Latvija);

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Spānija šogad un nākamgad nespēs izpildīt savus budžeta deficīta samazināšanas mērķus, bet valsts parāds pieaugs līdz 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP), pavēstījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

SVF prognozē, ka Spānijas budžeta deficīts šogad sasniegs septiņus, bet nākamgad 5,7 procentus no valsts IKP, vēsta Reuters. Salīdzinājumam – patlaban Spānija cer budžeta deficītu «noturēt» 6,3% apmērā šogad un 4,5% apmērā 2013. gadā.

Lai cīnītos ar ekonomikas nedienām, Spānija ieviesusi stingru taupības režīmu, kura ietvaros valsts tēriņus iecerēts samazināt par 13 miljardiem eiro. Premjera Marjano Rahoja vadītā valdība ir pārliecināta, ka dramatiskā tēriņu samazināšana esot nepieciešama, lai atgrieztu valstī ekonomisko izaugsmi. Iepriekš Spānijas banku auditā tika secināts, ka valsts kredītiestāžu sekotram būs nepieciešami 59,3 miljardi eiro, lai varētu pārvarēt ekonomikas krīzi.

Grieķijas ģenerālstreiks trešdien pāraudzis nekārtībās, vairojot investoru bažas, ka vardarbīgi protesti parādu krīzes nomocītajās Eiropas Dienvidu valstīs liecina par reģiona nespēju savaldīt finanšu krīzi, vēsta AP.

Demonstranti Grieķijā iesaistījās sadursmēs ar policiju, kārtībsargus apmētājot ar degbumbām un akmeņiem. Policija, savukārt, protestētājus centās savaldīt, izmantojot asaru gāzi. Iepriekš vēstīts, ka Grieķijā trešdien sākās ģenerālstreiks, kura ietvaros darbu pārtrauca skolas, slimnīcas, valdības aģentūras un nekursēja sabiedriskais transports.

Streiku organizēja Grieķijas arodbiedrības. Valsts galvaspilsētā Atēnās protesta akcijās piedalījās 60 tūkstoši cilvēku, kas devās gājienā uz parlamenta ēku. Protestētāji skandēja saukļus «ES, SVF ārā no Grieķijas» un «Grieķija nepakļausies troikai», tādējādi paužot savu neapmierinātību ar starptautiskā aizdevuma programmu.

Jaunā koronavīrusa izplatības novēršanas nolūkā ieviestie ierobežojumi pirmdien beidzot tiks mīkstināti arī Madridē un Barselonā, kamēr citviet Spānijā tiks atvērtas pirmās pludmales.

Abu lielpilsētu iedzīvotāji savās mājās vai bāru un restorānu terasēs tagad drīkstēs pulcēties grupās, kas nepārsniedz desmit cilvēku.

Tiks atvērti arī galvaspilsētas parki, bet lielākajiem muzejiem būs atļauts uzņemt ierobežotu apmeklētāju skaitu.

Madridē un Barselonā, kā arī Kastīlijas un Leonas reģionā ar pirmdienu tiek uzsākta pirmā no četrām ierobežojumu atcelšanas fāzēm, kas citviet Spānijā tika uzsākta jau agrāk, jo tieši šīs teritorijas pandēmija bija skārusi vissmagāk.

Līdz šim Covid-19 Spānijā prasījis vairāk nekā 28 700 cilvēku dzīvības.

Madrides un Barselonas iedzīvotājiem ēkās un atklātās sabiedriskās vietās, kur nav iespējams ievērot savstarpēju divu metru distanci, joprojām būs jānēsā sejas maskas.

Latvijā dibinātais starptautiskais IT uzņēmums TestDevLab Spānijas pilsētā Malagā oficiāli atklājis savu ceturto starptautisko biroju.

Šobrīd Spānijā strādā 12 no uzņēmuma vairāk nekā 500 darbiniekiem. Pagājušajā gadā uzņēmums atklāja savus birojus Igaunijā, Lietuvā un Ziemeļmaķedonijā.

Latvijā TestDevLab ir seši biroji. Attālināti uzņēmumā strādā darbinieki no Albānijas, Azerbaidžānas, Bulgārijas, Gruzijas, Igaunijas, Kazahstānas, Rumānijas, Spānijas, Turcijas un citām valstīm.

Malaga ir ne tikai viena no vissenākajām apdzīvotajām pilsētām Rietumeiropā, bet to par mājvietu sauc daudzi pieredzējuši IT speciālisti. Tāpat lokālā biroja atklāšana ir svarīgs solis, lai attīstītu uzņēmējdarbību Spānijā.

“Mums jau ilgus gadus uzņēmumā attālināti strādāja vairāki darbinieki no Spānijas un tas ļāva iepazīt šīs valsts darba kultūru un biznesa vidi. Tāpēc pieņēmām stratēģisku lēmumu atvērt biroju Spānijā, lai varētu nodrošināt ērtu darba vidi mūsu darbiniekiem un attīstīt uzņēmējdarbību šajā valstī. Spānijā darbojas daudzi uzņēmumi, kuriem mūsu programmatūras kvalitātes nodrošināšanas pakalpojumi un produkti var lieti noderēt un paredzu, ka mūsu lokālā pārstāvniecība ļaus ar tiem izveidot veiksmīgas sadarbības. Tāpat plānojam sadarboties arī ar vietējo IT komūnu dažādos pasākumos, kā arī piedalīties studentu izglītošanā programmatūras izstrādes un testēšanas jomās. Par biroja atvēršanu Spānijā ir priecīgi arī mūsu citu valstu darbinieki un tagad viņi var izmantot iespēju pastrādāt no saulainās Spānijas,” tā Malagas biroja atvēršanu komentē TestDevLab līdzdibinātājs Ervins Grīnfelds.

Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, Spānijā tiks slēgti naktsklubi un aizliegts smēķēt uz ielas, ja nav iespējams ievērot sociālo distancēšanos, piektdien paziņojis Spānijas veselības ministrs Salvadors Ilja.

Tiks slēgtas arī diskotēkas un deju zāles, restorāni un bāri varēs strādāt tikai līdz plkst.1 naktī un pēc pusnakts nedrīkstēs ielaist jaunus apmeklētājus.

Aizliegums smēķēt uz ielas Spānijā jau bija spēkā divos apgabalos - Galisijā un Kanāriju salās, bet tagad tiks attiecināts uz visu valsti.

Pansionātos tiks ierobežotas apmeklētāju vizītes un visiem jaunajiem iemītniekiem būs obligāti jāveic Covid-19 tests.

Reģionālajām varasiestādēm būs jāveic Covid-19 testi cilvēku grupām, kas pakļautas sevišķi lielam riskam inficēties ar jauno koronavīrusu, un blīvi apdzīvotos apgabalos, kurus vīruss skāris sevišķi smagi, taču Veselības ministrija nav paziņojusi, kad tieši šīs prasības stāsies spēkā.

Spānijā no 15.maija visiem ieceļotājiem būs obligāti divas nedēļas jāievēro karantīna, nolēmusi valdība.

Iebraucējiem būs jāievēro izolācija un viņi drīkstēs atstāt savu dzīvesvietu vienīgi, lai dotos uz pārtikas veikalu vai veselības aprūpes centru, ja radīsies šāda nepieciešamība, liecina šodien publiskotais valdības lēmums.

Divu nedēļu karantīna būs obligāta visiem iebraucējiem vismaz līdz 24.maijam, līdz kuram spēkā ārkārtējā situācija.

Taču prasību par karantīnas ievērošanu iespējams pagarināt kopā ar ārkārtējos situāciju.

Spānijā ierobežojumi cīņā ar jauno koronavīrusu tika ieviesti marta vidū un kopš tā laika četras reizes pagarināti.

Divu nedēļu karantīna būs obligāta visiem ieceļotājiem, arī Spānijas pilsoņiem, kuri atgriežas valstī no ārzemēm. Izņēmums būs kravas automašīnu šoferi, lidmašīnu un kuģu apkalpes locekļi, veselības aprūpes nozares darbinieki, kas ierodas strādāt Spānijā, un cilvēki, kas strādā pierobežā un tādēļ regulāri šķērso valsts robežu.

Krīzes nomocītā Spānija paredzējusi «cirpt» savus tēriņus 65 miljardu eiro apmērā, tādējādi mēģinot atjaunot tirgu uzticību un samazināt valsts aizņemšanās izmaksas.

«Tie nav patīkami, bet vajadzīgi pasākumi. Mums ir maz iespēju manevriem. Es apsolīju samazināt nodokļus, taču tagad es tos ceļu. Diemžēl ir mainījušies apstākļi, un man tiem ir jāpiemērojas,» atsaucoties uz Spānijas premjera Mariano Rahoja sacīto, vēsta Bloomberg.

Premjers uzsvēra, ka problēmas sakņojas iepriekšējās sociālistu valdības apjomīgajā naudas izšķiešanā. Kopš 2007. gada privātajā sektorā zaudēti trīs miljoni darbavietu, sacīja M. Rahojs. «Mēs dzīvojam kritiskā brīdī, kas noteiks mūsu un mūsu ģimeņu, draugu un Spānijas kā labklājības valsts nākotni,» klāstīja premjers.

Sliktie kredīti, vāja kreditēšana un augsts bezdarba līmenis uztur spriedzi monetārajā savienībā

Lai arī politiķu aprindās aizvien vairāk tiek runāts par to, ka eirozonas ekonomiskās problēmas ir aiz muguras, un to apstiprina arī atsevišķi dati, izaugsme ir tik trausla, ka jebkura lielāka sašūpošanās pasaules finanšu tirgos monetāro savienību, pie kuras pieder arī Latvija, varētu iegrūst atpakaļ krīzē. Tiesa, monetārajai savienībai pēc septiņu ceturkšņu pārtraukuma beidzot ir izdevies uzrādīt ekonomikas pieaugumu ne vien salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu, bet arī gada griezumā, izaugsmei sasniedzot 0,5%. Jāatzīst gan, ka uz strauju attīstību turpmāk pārāk nav ko cerēt. Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka šogad monetārās savienības tautsaimniecība augs apmēram par procentu.

Latvija pašlaik ir lētākā valsts Eiropā, kur pietiek iegādāties nekustamo īpašumu 71 150 eiro vērtībā reģionos, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju. Ar ieguldījumiem uzņēmumos vēl lētāka ir Lietuva

To rāda SIA BDO Tax pētījums par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanu apmaiņā pret trešo valstu iedzīvotāju ieguldījumiem nekustamajos īpašumos un uzņēmumos. DB jau rakstījis, ka šobrīd Saeimā izskatīšanā ir priekšlikumi grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz paaugstināt nekustamā īpašuma iegādes slieksni no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro. Ir ideja par sava veida valsts nodevas ieviešanu 50 000 eiro apmērā, kā arī par kvotām šādiem investoriem – termiņuzturēšanās atļauju pieprasītājiem.

Atliek līdz pavasarim

Pērnruden Saeimas partiju panāktais kompromiss paredzēja ierobežot nekustamā īpašuma darījumu skaitu, uz kuru pamata trešo valstu pilsoņi var iegūt TUA Latvijā – šogad būtu iespējami 700 darījumu, kur minimālais īpašumu iegādes slieksnis ir 150 tūkstoši eiro (105,4 tūkst. Ls), vēl 100 TUA tiktu izsniegtas par darījumiem, kur īpašuma iegādes vērtība ir vairāk nekā 0,5 milj. eiro. Nākamos divus gadus atļauto darījumu skaits saruktu par 175 ik gadu. Valsts prezidents Andris Bērziņš šos grozījumus nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, vēršot uzmanību uz atsevišķu normu pretrunīgumu, piemēram, kvotu sistēmu nekustamā īpašuma darījumiem un neierobežoto atļauju izsniegšanu par iemaksām valsts budžetā. Proti, TUA uz laiku līdz pieciem gadiem trešo valstu pilsoņi varētu saņemt, tikai iemaksājot budžetā 50 000 eiro (35 100 Ls), un šai normai nekādi ierobežojumi nebija paredzēti.

Aptuveni 700 ugunsdzēsēju iesaistījušies cīņā ar mežu ugunsgrēkiem Portugālē, kas aizsākušies pēc ļaunprātīgas dedzināšanas. Portugāle lūgusi arī starptautisku palīdzību, lai tiktu galā ar ugunsnelaimi.

Aizvadītās nedēļas nogalē Portugālei izdevās savaldīt vērienīgu ugunsgrēku Karamulo kalnos. Šajā ugunsgrēkā bojā gāja arī trīs ugunsdzēsēji. Tomēr šīs nedēļas sākumā mežu ugunsgrēki Portugālē atsākās ar jaunu sparu. Valsts varasiestādes aizturējušas divus cilvēkus – 40 gadus vecu sievieti un 12 gadus vecu zēnu, kuri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgu mežu aizdedzināšanu Portugāles centrālajā un ziemeļu daļā, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. Kopumā kopš sestdienas Portugālē reģistrēti 313 jauni ugunsgrēki.

Portugāle arī vērsusies pie starptautiskās sabiedrības, lūdzot palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem. Uz Portugāles lūgumu atsaukušās Spānija, Francija un Horvātija, kuras nosūtījušas uz ugunsgrēku skartajām vietām ugunsdzēšanas lidmašīnas. Paredzams, ka situācija tuvākajās dienās neuzlabosies, jo sinoptiķi prognozē, ka valstī saglabāsies augsta gaisa temperatūra un gaidāms spēcīgs vējš.

Ar nosaukumu «sangrija» drīkstēs pārdot tikai to šo alkoholisko dzērienu, kas ražots Spānijā un Portugālē, jo Eiropas Parlaments devis zaļo gaismu jaunajiem vīna marķēšanas noteikumiem, vēsta thelocal.es.

Ikvienam, kurš cer pārdot šo alkoholisko dzērienu, kas nav ražots Spānijā vai Portugālē, tagad, marķējot produktu, būs jālieto mazāk eksotisks nosaukums «aromatizēts vīnu saturošs dzēriens».

Šiem ārvalstu ražotājiem arī būs skaidri jānorāda, kur populārais dzēriens ir ražots.

Tie paši noteikumi attiecas arī uz balto sangriju.

Par šīm izmaiņām savu sajūsmu jau paudusi Spānijas vīna federācija. Sangrija ir tūristu iecienīts dzēriens Spānijā, un parasti tiek pārdots vienlitrīgos iepakojumos.

Eiropas un ASV amatpersonas ceturtdien paziņoja, ka vairākās valstīs, tostarp Latvijā, aizturēti 20 cilvēki par līdzdalību starptautiskā tīklā, kas atmazgājis miljoniem eiro, kurus ar ļaunatūru palīdzību nozaguši kibernoziedznieki.

Latvijā aizturēti seši cilvēki.

Portugāles izmeklētāju un ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) vadītā starptautiskā policijas operācija notika Eiropas policijas organizācijas Eiropola pārraudzībā un aptvēra 15 Eiropas valstis.

Eiropols paziņoja, ka operācijā aģenti pārmeklējuši vairāk nekā 40 mājokļus Spānijā, Itālijā, Bulgārijā un Latvijā.

Visvairāk kratīšanu veikts Latvijā, kur aizturēti seši cilvēki. Vēl seši cilvēki aizturēti Lielbritānijā, četri - Spānijā, un pa vienam Portugālē, Polijā, ASV un Austrālijā, pavēstīja Eiropols.

Pensilvānijas štata rietumu apgabala federālā zvērināto tiesa ceturtdien izvirzīja apsūdzības 14 cilvēkiem, no kuriem astoņi ir Latvijas valstspiederīgie - Martins Ignatjevs, Dmitrijs Kuzminovs, Valentīns Sevecs, Dmitrijs Šļapins, Armens Vecels, Tomass Treščinks, Ruslans Šarapovs un Silvestrs Tamenieks, teikts ASV Tieslietu ministrijas paziņojumā. Pārējie seši apsūdzētie ir pa diviem Gruzijas un Bulgārijas pilsoņiem un pa vienam Rumānijas un Beļģijas pilsonim.