Ar Covid-19 saistīto jauno nāves gadījumu skaitam Vācijā tuvojoties 600 dienā, kanclere Angela Merkele trešdien pieprasīja noteikt stingrākus ierobežojumus, lai apturētu vīrusa izplatīšanos.

Vācijā, kuru pirmais pandēmijas vilnis skāra mazāk smagi nekā daudzas citas zemes, līdz šim ieviesti krietni mazāk stingri ierobežojumi nekā citās lielajās Eiropas valstīs.

Tomēr otrajā vilnī Vācija cieš smagi, un jauno inficēšanās gadījumu skaits ir trīs reizes lielāks , nekā tas bija epidēmijas kulminācijas dienās pavasarī.

Ar Covid-19 saistīto jauno nāves gadījumu skaits trešdien sasniedzis rekordu - 590 mirušos.

Šobrīd jau vairs nepietiek ar vadlīnijām, kas pirms divām nedēļām tika pieņemtas diskusijās ar 16 federālo zemju līderiem un kas paredz, ka veikali turpina darbu, bet restorānos aizliegtas maltītes telpās, sacīja Merkele, runājot Bundestāgā.

Rekordaugstais bezdarba līmenis jauniešu vidū ir smagākā Eiropas problēma, atzinusi Vācijas kanclere Angela Merkele, vienlaikus aicinot citas valstis iedvesmoties no Berlīnes pieredzes – lielu uzsvaru liekot uz prakses vietām, ne tikai uz akadēmisko izglītību, lai tādējādi izvairītos no «zaudētās paaudzes» rašanās.

Sarunā ar britu laikrakstu The Guardian A. Merkele skaidroja, ka viņas valsts izmēģinājusi duālu sistēmu – sajaukumu starp mācībām klasē un praksi – kas ir labākais veids, kādā atrisināt jauniešu bezdarbu.

«Jauniešu bezdarbs, iespējams, šobrīd ir smagākā Eiropas problēma. Vācijā mēs iemācījāmies ievērojami samazināt bezdarbu ar strukturālo reformu palīdzību un šobrīd šo pieredzi piedāvājam citām valstīm,» sacīja A. Merkele.

Trešdien Berlīnē paredzēta konference, kurā tiksies Eiropas valstu līderi, lai pārrunātu bezdarba problēmas savienībā. A. Merkele norādīja, ka konference būs par labāko bezdarba samazināšanas pieredzi. Kanclere uzsvēra, ka kopš 2005. gada Vācijai izdevies samazināt savu bezdarba līmeni uz pusi. «Šobrīd mēs esam tādā pozīcijā, lai piedāvātu šo programmu ikvienam jaunietim, kurš to vēlas. Tomēr tā tas nebija vienmēr. Mūsu pieredze mums iemācīja, ka programma nav jāievieš uzreiz,» sacīja A. Merkele.

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paziņoja, ka viņa pēc šomēnes paredzētajām parlamenta vēlēšanām atstās amatu ar tīru sirdsapziņu.

"Es domāju, ka esmu izpildījusi savu pienākumu, un jebkurš, kas to tagad nav sapratis, to nesapratīs nākamajos četros gados," Merkele sacīja pasākumā Diseldorfas teātra namā "Schauspielhaus", stāvot blakus Nigērijas rakstniecei Čimamandai Ngozi Adičjei.

Merkele arī atteicās pieņemt, ka viņa tiktu raksturota kā "brīvo Rietumu pēdējā aizstāve", un sacīja, ka "vajadzētu atturēties no visiem pārspīlējumiem".

"Par laimi, ir diezgan daudz cilvēku, kas jūtas pieķērušies demokrātijai, un es, protams, priecājos par to," viņa piebilda.

Vācijā 26.septembrī notiks parlamenta vēlēšanas. Merkele, kas 16 gadus bijusi kanclera amatā un vadījusi valsti vairāku krīžu laikā, nekandidēs uz piekto amata termiņu.

Vācijas kanclere Angela Merkele uzskata, ka viņa nav vainojama par eirozonas dalīšanos bagātajās ziemeļu valstīs un parādu māktajās dienvidu valstīs. Savukārt, lai atjaunotu Eiropas globālo konkurētspēju, kontinentā jāveic nopietnas reformas.

Mazāk nekā divas nedēļas līdz Vācijā paredzētajām parlamenta vēlēšanām A. Merkele, uzstājoties televīzijā ARD TV, pauda uzskatu, ka nav pietiekami ar to, ka Eiropa guļ uz tādu pagātnes sasniegumu kā, piemēram, renesanse lauriem. Eiropas valstis var kļūt stipras tikai tad, ja modernizējas un paliek inovatīvas, nevis nodarbojas ar parādu kalnu dalīšanu.

«Ir labāk, ja mēs esam stingri viens pret otru, un man šķiet, ka šajā jomā esam sasnieguši progresu. Šāda ir mana pieeja, un jūs varat teikt, ka es ar to nodarbojos tāpēc, ka sirdī esmu eiropiete,» sacīja A. Merkele.

Vācijas kanclere gan bažījoties par to, ka Eiropas valstis ir pieradušas būt par līderēm starp citām pasaules valstīm un nepamana, kas notiek ārpus kontinenta robežām. «Es nevēlos, lai mēs rezultātā kļūstam par tādu kontinentu, kur cilvēks ceļo un saka - «apskatīsimies kā izskatās renesanses celtnes, apskatīsimies vietu, kur tika saražota pirmā automašīna», bet viss, kas ir moderns un inovatīvs, notiek citās pasaules vietās,» sacīja A. Merkele.

Vācija otrdien pastiprināja karantīnas režīmu, kas noteikts cīņai pret jauno koronavīrusu, un to pagarināja no šī mēneša beigām līdz 14.februārim.

Vācijas kanclere Angela Merkele arī brīdināja par iespējamu valsts robežas kontroli, lai ierobežotu jaunu lipīgāku koronavīrusa paveidu izplatīšanos.

Merkele pēc vairākas stundas ilgām krīzes sarunām ar 16 federālo zemju premjerministriem sacīja, ka jaunākie ierobežojumi ir nepieciešami kā "piesardzības līdzeklis mūsu valstij, mūsu pilsoņu veselībai un arī ekonomikai".

Merkele un federālo zemju premjeri vienojās par obligātu prasību valkāt FFP2 maskas veikalos un sabiedriskajā transportā. Darba devējiem arī jānodrošina obligāta strādāšana no mājām, ja tas ir iespējams.

Uzņēmumi iepriekš tika aicināti darīt vairāk, lai atturētu savus darbiniekus no strādāšanas birojos un no sabiedriskā transporta izmantošanas.

Ņemot vērā recesiju Vācijas eksporta tirgos, Eiropas lielākā ekonomika līdz šim brīdim ir bijusi pārsteidzoši noturīga. Tomēr tagad «ekonomikas brīnumam» pienākušas beigas, Vācijas privātajam sektoram pieredzot lielāko lejupslīdi pēdējo trīs gadu laikā, liecina jaunākie Markit dati.

Vācijas vidējais Ražošanas apjomu un Pakalpojumu biznesa aktivitātes indekss (Composit Output PMI, Purchasing Managers’ Index) ir zemākais pēdējo trīs gadu laikā (48,3 punkti), Pakalpojumu aktivitātes indekss (Services Activity Index) ir 50,3 punkti , kas ir pēdējo septiņu mēnešu zemākais rādītājs, savukārt Ražošanas PMI (Manufacturing PMI) ir trīs gadu zemākajā līmenī (45,2 punkti), bet ražošanas apjomu indekss (Manufacturing Ouput Index) ir 44,9 punkti, kas ir pēdējo divu mēnešu augstākais rādītājs.

Jau vēstīts, ka PMI virs 50 punktu atzīmes norāda uz izaugsmi, bet zem 50 punktu atzīmes – uz lejupslīdi.

Vācija pagarinās Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus līdz janvāra sākumam, ja nenotiks jaunu inficēšanās gadījumu skaita dramatiska samazināšanās, kas ir maz ticama, trešdienas vakarā paziņoja federālā kanclere Angela Merkele.

Runājot pēc tikšanās ar 16 federālo zemju premjeriem, Merkele sacīja, ka novembra sākumā ieviestos pasākumus, tostarp privātas pulcēšanās ierobežojumus un restorānu, izklaides un kultūras vietu slēgšanu, nevar atcelt, ņemot vērā pašreizējo inficēšanās līmeni.

Ierobežojumi tiks turpināti "vispirms līdz 20.decembrim, bet mēs pieņemam, ka (..) ļoti augstā inficēšanās līmeņa dēļ ierobežojumus vajadzēs piemērot līdz janvāra sākumam, ja vien nenotiks negaidīta [inficēšanās līmeņa] samazināšanās," sacīja Merkele.

Šī vienošanās ar federālo zemju valdībām nozīmē, ka paliks slēgti restorāni, bāri, sporta un kultūras iestādes, tomēr skolas un veikali turpinās darboties.

Vācijas bijusī kanclere Angela Merkele ceturtdien sacīja, ka nenožēlo lēmumus par Krievijas gāzes piegādēm Vācijai, skaidrojot, ka lēmumi bijuši pareizi tā laika perspektīvā.

Vācijas atkarība no Krievijas gāzes ir viena no Berlīnes vājajām vietām, kas skaidri iezīmējusies līdz ar Krievijas pilna mēroga karu pret Ukrainu.

Kad Merkele bija kanclere, viņa uzskatīja, ka Vācijai jāpalielina gāzes imports, lai kompensētu enerģijas trūkumu, kas rodas līdz ar atteikšanos no kodolenerģijas.

"Tas arī bija ļoti racionāli un saprātīgi iegūt gāzi pa cauruļvadiem no Krievijas, kas bija lētāk nekā sašķidrinātā gāze no citām pasaules vietām kā ASV, Saūda Arābija vai Katara," žurnālistiem Lisabonā sacīja Merkele.

"Pat Aukstā kara laikā Krievija bija uzticams enerģijas piegādātājs," sacīja bijusī kanclere. "Un šajā ziņā es savus lēmumus nebūt nenožēloju. Drīzāk es uzskatu, ka tie bija korekti, raugoties no tā laika perspektīvas."

Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) ir pietiekami spēcīga, lai izturētu Lielbritānijas izstāšanos no bloka, brīdinot, ka ES necietīs Londonas mēģinājumus gaidāmajās sarunās selektīvi izvēlēties sev patīkamās lietas abu pušu turpmākajās attiecībās.

ES ir pietiekami spēcīga, lai izturētu Lielbritānijas izstāšanos, viņa uzsvēra Vācijas parlamentā pirms došanās uz ES samitu Briselē.

Tā ir pietiekami spēcīga, lai veiksmīgi aizstāvētu savas intereses pasaulē arī turpmāk, piebilda Merkele.

Kanclere arī paziņoja, ka ES turpinās būt miera, labklājības un stabilitātes garants Eiropā.

Viņa atkārtoti pauda nožēlu, ka briti 23.jūnijā notikušajā referendumā ir nolēmuši izstāties no ES, tomēr uzsvēra, ka Lielbritānija nevarēs diktēt noteikumus tās turpmākajās attiecībās ar bloku.

Mēs garantēsim, ka nenotiks sarunas, kas balstītos uz selektīvu izvēlēšanos, Merkele paziņoja parlamentam, kas šos vārdus uzņēma ar aplausiem.

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien piekrita pakāpeniski mīkstināt Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, pakļaujoties politiskam spiedienam un sabiedrības neapmierinātībai septiņus mēnešus pirms parlamenta vēlēšanām.

Merkele un 16 federālo zemju valdību vadītāji pēc vairāk nekā deviņas stundas ilgām sarunām nāca klajā ar ierobežojumu mīkstināšanas plānu, neraugoties uz bažām par jaunu un agresīvāku jaunā koronavīrusa paveidu izplatīšanos.

"Šodien mēs varam runāt par cerību un pāreju uz jaunu fāzi" cīņā pret pandēmiju, preses konferencē Berlīnē teica kanclere.

Merkele sacīja, ka ierobežojumu mīkstināšana ar stingriem nosacījumiem ir attaisnojama, jo ir gaidāma pastiprināta vakcinācija un masveidīga ātro testu veikšana.

Vācijas iedzīvotāji sāk zaudēt pacietību ieilgušo ierobežojumu dēļ, kuri apgrūtina daudzu uzņēmumu iespējas pastāvēt.

Nesen veiktā "YouGov" aptaujā tikai 35% vāciešu atbalstīja pašreizējos ierobežojumus, bet pandēmijas sākuma posmā pirms gada atbalsts bija 73%.

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paziņoja, ka ar Grieķiju nebūs sarunu par jaunu glābšanas programmu pirms svētdien izsludinātā referenduma par starptautisko kreditoru priekšlikumiem.

«Durvis sarunām vienmēr bijušas atvērtas un paliek atvērtas,» Vācijas parlamentā pavēstīja Merkele, piebilstot, ka «līdz svētdienai sarunu par jaunu glābšanas programmu nebūs».

«Šīs Grieķijā ir grūtas dienas, » norādīja Merkele.

Vienlaikus viņa pavēstīja, ka «Eiropas nākotne nav uz likmes» Grieķijas krīzes dēļ, taču brīdināja, ka kompromisa panākšana par jebkādu cenu varētu vājināt Eiropas Savienību (ES).

«Jā, šīs ir nemierīgas dienas. Un likmes ir patiešām augstas, » sacīja Merkele. «Pasaule mūs vēro. Taču Eiropas nākotne nav uz likmes. Eiropas nākotne būtu uz likmes, ja mēs aizmirstu, kas mēs esam un kas mūs padara spēcīgus - uz likumiem un atbildības balstīta kopiena. Ja mēs to aizmirsīsim, eiro cietīs neveiksmi un līdz ar to arī Eiropa.»

Vācija pagarinās līdz 10.janvārim Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, saskaņā ar kuriem ir slēgtas kultūras un sporta iestādes, restorāni un bāri, trešdien paziņoja federālā kanclere Angela Merkele.

"Ja infekcijas situācija turpinās attīstīties tāpat kā pēdējās dienās, mēs atkal tiksimies 4.janvārī un federālās zemes pagarina direktīvu [par pašizolācijas pasākumiem] līdz 10.janvārim," sacīja Merkele pēc tikšanās ar 16 federālo zemju premjerministriem.

Tiekoties pirms nedēļas, Merkele un federālo zemju premjeri vienojās pagarināt novembra sākumā ieviestos pasākumus līdz "janvāra sākumam", ja ja nenotiks jaunu inficēšanās gadījumu skaita dramatiska samazināšanās, kas ir maz ticama. Toreiz netika noteikts konkrēts datums.

Pievēršoties uzņēmumu "BioNTech" un "Pfizer", kā arī uzņēmuma "Moderna" pieteikumiem apstiprināt to izstrādātās Covid-19 vakcīnas lietošanai Eiropā, Merkele sacīja, ka 70 miljoni abu vakcīnu dozu var tikt piegādātas nākamā gada pirmajā ceturksnī, ja tās tiks apstiprinātas.

Ekonomiskā krīze vēl nav beigusies un palicis daudz darāmā, tomēr Eiropas Savienība (ES) dodas pa pareizo ceļu, atzinusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

Intervijā ar Vācijas telekanālu ZDF, A. Merkele norādīja, ka pēdējo mēnešu laikā Eiropā ir paveikts daudz vairāk darba nekā iepriekšējos gados kopā. Viņa arī uzsvēra, ka Vācija pieprasīs stingru kontroli un nosacījumus, kad vajadzēs sniegt finanšu palīdzību citām valstīm, vēsta Deutsche Welle.

«Vācijas spēks nav bez robežām, un mēs, kā Eiropas daļa, saskaramies ar globālu konkurenci, un mums jābūt veiksmīgiem, ja mēs vēlamies saglabāt savu labklājību,» sacīja Vācijas kanclere. A. Merkele atzina, ka ciešāka integrācija Eiropas valstu starpā izsaukusi satraukumu ne vien Vācijā, bet arī visā savienībā.

Grieķijai nevajadzēja ļaut iestāties eirozonā 2001. gadā, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele, vienlaikus kritizējot bijušā kanclera Gerharda Šrēdera «nepareizos» lēmumus, kā vienus no eirozonas krīzes «sākuma punktiem».

«Kanclers Šrēders akceptēja Grieķijas iestāšanos un vājināja Eiropas Savienības Stabilitātes un izaugsmes paktu. Abi lēmumi bija būtiski nepareizi un kalpoja kā sākumpunkts šī brīža nepatikšanām,» uzstājoties priekšvēlēšanu kampaņas laikā, sacīja A. Merkele.

Vācijas kanclere uzsvēra, ka vēlas redzēt spēcīgu eirozonu, kuras sasniegšanai tādās valstīs kā Grieķija nepieciešams veikt nopietnas reformas. «[Vienota eirozona] ir dārgums un svētība un mēs nevaram iedomāties, ka kāds to apšauba. Eiro ir vairāk nekā valūta – šī iemesla dēļ mēs esam izrādījuši solidaritāti, bet solidaritāte vienmēr ir saistīta ar reformu veikšanas atbildību valstīs, kas to saņem,» sacījusi A. Merkele.

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien paziņoja, ka viņas jaunā valdība, par kuras veidošanas sarunu uzsākšanu vienojušās lielākās partijas, strādās pie «jauna starta» Eiropai.

«Pasaule mūs negaida - mums Eiropā ir vajadzīgs jauns starts,» pēc vairāk nekā diennakti ilgušajām koalīcijas izveides sarunām pavēstīja Merkele. «Jauns starts Eiropai ir arī jauns starts Vācijai.»

Viņa atzina, ka ceturtdien, sākot tā dēvētās zondēšanas sarunas sociāldemokrātiem (SPD), nav bijusi droša, vai abas puses būs spējīgas panākt vienošanos, ņemot vērā lielās atšķirības starp viņas vadītajiem konservatīvajiem un SPD.

Arī SPD līderis Martins Šulcs atzina, ka garajās sarunās bijuši «vētraini brīži», taču galu galā sasniegts «izcils rezultāts» un viņš vienošanos iesniegs partijai apstiprināšanai, lai varētu sākt oficiālas koalīcijas veidošanas sarunas.

Eirozonas dalībvalstīm jābūt gatavām Eiropas institūcijām nodot kontroli pār daļu no politikas jomām, ja vien monetārā savienība patiešām vēlas pārvarēt savu parādu krīzi un atgūt investoru uzticēšanos, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Izskatās, ka mēs spējam vienoties par kopīgiem risinājumiem tikai tad, kad esam nonākuši bezdibeņa malā,» piedaloties Deutsche Bank organizētā konferencē, sacīja A. Merkele.

«Tomēr tiklīdz, kā situācija uzlabojas, katrs dodas savā virzienā,» pauda Vācijas kanclere. «Mums jābūt gataviem pieņemt to, ka Eiropai atsevišķās jomās jābūt pēdējam vārdam. Pretējā gadījumā mēs nespēsim turpināt celt Eiropu,» atzina A. Merkele.

Vācijas kanclere arī pauda uzskatu, ka Eiropai, kas ir veidota no daudzām atšķirīgām kultūrām un dažādu spēku ekonomikām, jāorientējas labākās prakses virzienā. «Mums nav vienmēr jāatsakās no nacionālām īpatnībām, tomēr mums ir jābūt konkurētspējīgiem. Pašlaik valda haoss,» uzsvēra A. Merkele.

Vācijas kanclere Angela Merkele pieteica savu kandidatūru trešajam partijas Kristīgo demokrātu apvienība vadīšanas termiņam, saviem partijas biedriem paužot, ka vienīgi viņu partija varētu «stūrēt Vāciju caur vētrainajiem laikiem» un ka viņas valdība ir bijusi labākā pēdējo divu desmitgažu laikā, raksta thelocal.de.

A. Merkele Hanoverē notiekošajā Kristīgo demokrātu savienības kongresā aptuveni tūkstoš biedriem norādīja, ka pašlaik ir nedroši laiki un dažkārt Vācija atrodas «vētrainos ūdeņos», tomēr tieši Kristīgo demokrātu savienība var vadīt valsti cauri šai nemierīgajai jūrai ar skaidru kompasu. Vācija pēc eirozonas krīzes ir kļuvusi spēcīgāka, nekā tas bija, kad Eiropā sākās finansiālās ciešanas, savukārt viņas koalīcija ar Brīvajiem demokrātiem bija visveiksmīgākā valdība kopš 1990. gada, kongresā uzsvēra A. Merkele, kas pašlaik ir populārākā politiķe Vācijā.

58 gadus vecā A. Merkele gatavojas vadīt partiju trešo reizi. Viņa tika pārvēlēta partijas līderes amatā pirms diviem gadiem, kad viņai atbalstu pauda 90,4% partijas biedru.

Eiropai nepieciešama ciešāka integrācija un lielākas tiesības Eiropas Savienības (ES) institūcijām nodarboties ar finanšu kontroli un pārraudzību, uzskata Vācijas kanclere Angela Merkele, vēsta Euobserver.

«Mums vajag vairāk Eiropas, īpaši jau eirozonā. Tas nozīmē, ka ES institūcijām, ieskaitot Eiropas komisiju, būtu jāpiešķir lielākas kontroles iespējas. Pretējā gadījumā monetārās savienības darbība nebūtu iespējama,» klāstīja kanclere.

Vācijas kanclere uzsvēra, ka nepieciešams, lai ES līderi izveidotu eirozonas nākotnes plānu. «Pasaule grib redzēt, kādā veidā mēs iedomājamies politisku savienību, kas atbilstu monetārai savienībai. Atbilde uz šo jautājumu jādod tuvā nākotnē, un šā procesa laikā Vācija būs konstruktīvs partneris,» sacīja A. Merkele.

A. Merkele pauda savu atbalstu t. s. banku savienībai – Eiropas lielāko banku pakļaušanu vienotai pārraudzībai, kā arī akcentēja vajadzību pēc lielākas kontroles pār dalībvalstis budžeta stabilizācijas mērķu sasniegšanu.

Vācijas centrālā valdība un federālo zemju valdības trešdien vienojušās par stingru ierobežojumu noteikšanu cilvēku savstarpējiem kontaktiem novembrī, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, trešdien paziņojusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

"Mums jārīkojas tagad," paziņoja Merkele, piebilstot, ka straujais saslimušo skaita pieaugums radījis pietiekamu politisko un sabiedrības atbalstu jaunu stingru ierobežojumu ieviešanai.

No pirmdienas visā valstī tiks slēgti restorāni, bāri, teātri, kinoteātri, peldbaseini un sporta zāles un tiks atcelti visi koncerti, bet skolas un bērnudārzi turpinās darbu.

Publiskās vietās drīkstēs vienkopus atrasties tikai divu mājsaimniecību locekļi un ne vairāk kā desmit cilvēki.

Profesionālā sporta pasākumi drīkstēs notikt, bet bez skatītājiem.

Cilvēki aicināti atturēties no ceļošanas privātu un nebūtisku iemeslu dēļ un viesnīcās nakšņot būs atļauts tikai biznesa braucienu ietvaros.

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien publicētā intervijā lika saprast, ka neplāno aicināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uz «lielā septiņnieka» (G7) samitu, kas šī gada jūnijā notiks Vācijā.

««Lielais septiņnieks» un agrāk - «lielais astoņnieks» (G8) - vienmēr uzskatīja sevi par apvienību, kuru vieno kopīgas vērtības,» Merkele paziņoja intervijā Vācijas laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung, kuras pilns teksts tiek publicēts piektdien.

«Krimas aneksija, kas kļuva par starptautisko tiesību principu rupju pārkāpumu, un notikumi Ukrainas austrumos ir šo kopīgo vērtību pārkāpums,» skaidroja Merkele.

Kanclere atzīmēja, ka Rietumu sankcijas pret Krieviju tiks saglabātas tik ilgi, kamēr pastāv iemesli, kuru dēļ tās tika ieviestas.

«Mēs apspriedīsim jautājumu par to, kā rīkoties ar sankcijām, kuras mēs nolēmām piemērot pēc Krimas aneksijas, tomēr, spriežot pēc esošās situācijas, tās tiks saglabātas,» sacīja Merkele.

Taupības režīms Eiropā prasīs upurus, tomēr pārciestās sāpēs būs tā vērtas, lai atjaunotu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Mēs zinām, ka daudzām valstīm būs jānes sāpīgi upuri. Tomēr es ticu, ka ilgtermiņā mums būs izaugsmes stratēģija, kuras ietvaros nevajadzēs uzkrāt parādu kalnus,» A. Merkeles sacīto citē Bloomberg.

Vācijas kanclere arī pozitīvi vērtēja Eiropas valstu līderus, kas samazinājuši budžeta deficītus un noraidīja apgalvojumus, ka parāda palielināšana ir nepieciešama, lai veicinātu izaugsmi.

A. Merkele uzsvēra, ka ekonomiskā atveseļošanās panākama konsolidējot valstu budžetus, lai tādējādi atgūtu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu pamatu nākotnes tautsaimniecības izaugsmei. «Mani bieži vien pārsteidz, ka daudzās pasaules vietās, pat pēc 2008. – 2009. gada ekonomiskās krīzes, dominē uzskats – mēs veicināsim izaugsmi, neskatoties ne uz ko,» sacīja A. Merkele.

Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdien paziņojusi, ka Eiropa ir gatava iestāties par Austrumeiropas valstīm iespējamās Krievijas agresijas gadījumā.

Lai tā būtu Moldova vai Gruzija, «mēs izrādīsim tām solidaritāti», uzrunājot Vācijas parlamentu, paziņoja Merkele.

Līdzīgi kā Ukraina, arī Moldova pakļauta Krievijas spiedienam, kura mērķis ir panākt, lai tā atsakās no asociācijas līguma ar Eiropas Savienību (ES).

Merkele atkārtoti norādīja, ka Krievijas intervence Krimā ir starptautisko tiesību pārkāpums.

Kā jau ziņots, Krievija kopš 28.februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas, no kurām vairākas ieņemtas.

«Ja reiz neuzticība ir iesēta, tā neveicina mūsu sadarbību, bet padara to grūtāku,» saistībā ar ziņām, ka, iespējams, ASV noklausījusies viņas telefonsarunas, pauda Vācijas kanclere Angela Merkele. Francija un Vācija vēlas līdz gada beigām noskaidrot jautājumus, kas saistās ar ASV iespējamo spiegošanu minētajās Eiropas valstīs, vēsta BBC.

«Ir kļuvis skaidrs, ka nākotnē jābūt pārmaiņām, turklāt ievērojamām,» norādīja A. Merkele. «Mēs strādāsim kopīgi, lai līdz gada beigām Vācijas un ASV, kā arī Francijas un ASV aģentūrām noteiktu turpmākās sadarbības rāmjus,» pauda kanclere. Citas valstis arī var piedalīties šajā iniciatīvā, norādīja A. Merkele. Tikmēr Baltā nama pārstāvis Dzejs Kārnijs (Jay Carney) pauda, ka ASV strādās, lai arī turpmāk uzturētu iespējami ciešāku sadarbību ar saviem tuvākajiem sabiedrotajiem.

Britu laikraksts The Guardian rakstīja, ka ASV noklausījusies 35 pasaules valstu vadītāju telefonsarunas. To laikrakstam atzina bijušais ASV izlūkdienesta aģents Edvards Snoudens (Edward Snowden).

Vācijas kanclere Angela Merkele drīzāk samierinātos ar Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības (ES), bet nepieļaus kompromisus jautājumā par strādnieku brīvu pārvietošanos, vēsta vācu žurnāls Der Spiegel.

Merkele arī paudusi bažas, ka Lielbritānija tuvojas «punktam, no kura atpakaļceļa vairs nav».

Pirms rīkot referendumu par Lielbritānijas palikšanu ES, Apvienotās Karalistes premjerministrs Deivids Kemerons vēlas sarunu ceļā panākt jaunu vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Lielbritānija atrodas savienībā.

Kemerons sacījis, ka šo sarunu centrā būs jautājums par pārvietošanās brīvību, tomēr Merkele brīdinājusi, ka pārtrauks atbalstīt Lielbritānijas palikšanu ES, ja Kemerons turpinās pieprasīt migrācijas reformu, norāda žurnāls.

Šī ir pirmā reize, kad Merkele atzīst, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ir iespējama, uzsver Der Spiegel.

Vācijas kanclere Angela Merkele mudina Eiropas Savienības valstis palielināt savas tehnoloģiskās spējas un agresīvāk virzīties tādās jomās kā elektroautomobiļu akumulatoru ražošana un mākoņdatošana.

A. Merkele, kura aizvada ceturto un pēdējo termiņu šajā amatā, intervijā "Financial Times" uzsvērusi, ka Eiropai agresīvi jākonkurē ar ASV un Āzijas tehnoloģiju uzņēmumiem.

"Es uzskatu, ka mikroshēmas ir jāražo Eiropas Savienībā, Eiropā ir jābūt vietējām ietekmīgām tehnoloģiju kompānijām un jāspēj saražot akumulatorus elektroautomašīnām," paudusi Vācijas kanclere.

Eiropas Savienībai joprojām trūkst inovāciju centra Silīcija ielejas mērogā, un stratēģiska valdību atbalsta, kāds tiek sniegts daudziem tehnoloģiju uzņēmumiem Āzijā.

Vācijas autobūves gigantiem pašlaik neatliek nekas cits kā paļauties uz akumulatoru ražotājiem no Dienvidkorejas un Ķīnas, kuru produkcija tiek izmantota lielākajā daļā jauno elektrisko transportlīdzekļu. "Volkswagen" gan sadarbojas ar Zviedrijas "Northvolt", lai izveidotu akumulatoru rūpnīcu Vācijā, taču paredzams, ka ražošana sāksies ne agrāk kā 2023. gada beigās.