Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Čehija ir kārtējo reizi apstiprinājusi, ka pagaidām neplāno pievienoties eirozonai. «Mēs piekritām pievienoties valūtas savienībai, nevis parādu savienībai,» valsts premjera Petra Nečasa teikto citē izdevums The Wall Street Journal.

Valsts premjers arī norādīja, ka nacionālās valūtas saglabāšana ir obligāts Čehijas ekonomiskās stabilitātes nosacījums, tāpēc valsts nesteigsies ar eiro ieviešanu.

Čehijas kritika attiecībā pret Eiropas vienoto valūtu izskan ne pirmo reizi. Iepriekšējā nedēļā arī valsts prezidents Vāclavs Klauss pavēstīja, ka vienotas Eiropas valūtas ieviešana bija eksperiments, kuram lemts izgāzties.

Arī premjers agrāk ir izteicies, ka Čehija nenospraudīs nekādus termiņus eiro ieviešanai. «Pašlaik ir nepareizi noteikt jebkādu datumu par Čehijas pievienošanos eiro, jo nav zināms, kam tieši mēs pievienosimies,» skaidroja P. Nečass. Eirozonas parādu krīze esot radījusi pavisam citu situāciju, nekā tā bija tobrīd, kad Čehija iestājās Eiropas Savienībā, pirms dažām nedēļām pavēstīja Čehijas Ministru prezidents.

Parādu krīzes nogurdinātā Eiropas Savienība (ES) 2014. gadā varētu nebūt gatava paplašināt savu eirozonas robežu austrumu virzienā, norādīja Lietuvas prezidenta Daļa Grībauskaite.

Ja Eiropa būs gatava paplašināt eirozonu, «protams, ka mēs tai pievienosimies», D. Grībauskaite norādīja intervijā Bloomberg News Čikāgā.

«Eirozonas paplašināšana nav atkarīga tikai no Lietuvas, bet gan visas Eiropas. Jautājums ir - vai Eiropa būs gatava paplašināt eirozonu 2014. gadā, jo mēs vēl joprojām redzam sarežģījumus Eiropas dienvidos, tāpat arī iepējamas jaunas vēlēšanas Grieķijā,» Bloomberg pauda Lietuvas prezidente.

Bloomberg atgādina, ka Latvija un Lietuva ir nākamās valstis, kuru pievienošanās paredzēta eirozonai. Savukārt Čehijas, Polijas un Ungārijas valdības ir atlikušas savu pievienošanās termiņu, ņemot vērā reģiona parādu krīzi, raksta medijs. Tāpat Eiropu nepamet bažas par to, vai Grieķija paliks vai izstāsies no 17 valstu lielās vienotās valūtas saimes.

Latvijai «de iure» eirozonai vajadzētu pievienoties nākamā gada vasarā, sacīja Latvijas eiro projekta vadītāja Dace Kalsone, norādot, ka nākamā gada aprīlī tiks izvērtēts, kā Latvijai veicies ar Māstrihtas kritēriju izpildi.

Pēc viņas sacītā, katram kritērijam ir atbilstoša metodika - inflācija tiks mērīta no šā gada aprīļa līdz nākamā gada martam, tāpat tiks vērtēta gada vidējā procentu likme. Savukārt budžeta deficītu un valdības parādu vērtēs pēc faktiskajiem 2012.gada rādītājiem un vidēja termiņa prognozēm.

2013.gada aprīlī Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB) izvērtēs Latvijas tautsaimniecības konverģenci. Līdz maijam konverģences ziņojums tiks analizēts, bet jūnijā pozitīva novērtējuma gadījumā Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN) aicinās Latviju pievienoties eirozonai. Pēc ECOFIN aicinājuma Eiropas Padome (EP) jūnijā pieņems politisku lēmumu aicināt Latviju pievienoties vienotai valūtai. Savukārt jūlijā ECOFIN pieņems gala lēmumu par Latvijas uzaicinājumu pievienoties eirozonai un noteiks arī valūtas kursu - lata pret eiro. Pēc EP jūnija lēmuma tiks atjaunota regula, kurā tiks fiksēts valūtas kurss, kas nozīmēs, ka Latvijai «de iure» ir ļauts pievienoties eirozonai.

Latvijai jāstājas eirozonā, bet īpašs notikums būs Polijas pievienošanās eirozonai. Tā uzskata prominentās un neatkarīgās Briselē bāzētās ekonomikas domnīcas Bruegel jaunais vadītājs Guntrams Volfs, kurš kopā ar Bruegel ekonomikas pētnieku Soltu Darvas intervijā DB sniedz savu ieskatu par ieilgušo krīzi eirozonā un to, vai Latvijai vajadzētu pievienoties monetārajai savienībai.

«Paskatieties uz šo jautājumu tā – ja jūs nepievienojaties eirozonai, tad jums ir jāuztraucas gan par eiro, gan latu, savukārt ar eiro jums būtu jāuztraucas tikai par eiro. Tādai mazai, atvērtai ekonomikai kā Latvija, kas jau šobrīd latu ir piesaistījusi eiro, ir maz negatīvo faktoru. Kopumā risku analīze skaidri rāda, ka Latvijas ekonomika būtu ieguvēja no pievienošanās monetārajai savienībai. Šobrīd vienkārši nav loģiski nespert šo soli. Pievienojoties eirozonai, jūs iegūstat piekļuvi lētākiem kredītiem, Eiropas Centrālās bankas (ECB) nodrošinātai banku likviditātei, jūs piedalīsieties lēmumu pieņemšanā eirozonā. Jūs veicat arī stratēģisku lēmumu par pievienošanos Eiropas centram, tādēļ es neredzu iemeslus, kādēļ atsacīties no tā,» sarunā ar DB sacīja G. Volfs.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves) paudis pārliecību, ka Latvijai un Lietuvai ir jāiestājas eirozonā pēc iespējas ātrāk, piebilstot, ka pievienošanās palielinātu Baltijas valstu ietekmi tā dēvētajā «Eiropas kodolā», citējot ERR, raksta BBN.

Igaunijas pievienošanās eirozonai 2011. gadā bija pareizs solis, iepriekš T. H. Ilvess pauda medijam Veidas. Pievienošanās vienotās valūtas blokam palīdzēja Igaunijai atgūt ārvalstu investoru uzticību un novērst ārējo spiedienu devalvēt tās nacionālo valūtu, uzskata T. H. Ilvess.

Viņš uzskata, ka dažas valstis vēlas veidot divu līmeņu attīstības Eiropu. «Mums jābūt godīgiem un jāatzīst, ka dažas Eiropas Savienības valstis vēlas būvēt divu līmeņu Eiropu, izmantojot eirozonu,» norādījis Igaunijas prezidents, skaidrojot, ka tādēļ Igaunija vēlas redzēt Latviju un Lietuvu pievienojamies eirozonai tik ātri, cik vien iespējams.

Viena no lielākajām starptautiskajām reitingu aģentūrām Fitch Ratings pieņēmusi lēmumu paaugstināt Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi, nosakot stabilu reitinga nākotnes prognozi. Mūsu valsts novērtējums ilgtermiņa un īstermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB uz BBB+ ar stabilu reitinga prognozi nākotnē (Outlook Stable).

«Kredītreitinga paaugstināšana ir secīgs notikums Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu (ECOFIN) padomes sanāksmē apstiprinātajam galīgajam lēmumam par Latvijas pievienošanos eirozonai. To apstiprina arī iepriekšējās prognozes par to, ka, tiklīdz Latvija saņems akceptu eiro ieviešanai, kredītreitings tiks paaugstināts. Šis valstij ir ļoti nozīmīgs novērtējums, kas saistāms ar tautsaimniecības attīstību un valsts reputāciju ārvalstu investoru acīs. Kredītreitinga paaugstināšana ir arī starptautisks pierādījums, ka joprojām varam sevi parādīt kā uz attīstību un konkurētspēju orientētu valsti,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Polija eirozonai, iespējams, nespēs pievienoties vēl 10 gadus, jo nav nepieciešamā politiskā vairākuma, lai valsts konstitūcijā veiktu izmaiņas, intervijā Gazeta Wyborcza paziņojis Polijas premjers Donalds Tusks.

Polijas konstitūcija paredz, ka valsts nacionālo valūtu var emitēt vien valsts centrālā banka. Pievienošanās eirozonai nozīmētu, ka šādas funkcijas jānodod Eiroaps Centrālajai Bankai (ECB). Lai mainītu Polijas konstitūciju, tam būtu nepieciešamas divas trešdaļas valsts parlamenta atbalsta.

«Mēs eirozonai nepievienosimies pirms mēs nebūsim mainījuši konstitūciju. Šobrīd tam nav vairākuma atbalsta un, balstoties uz manu intuīciju, tam tuvāko gadu laikā atbalsts neradīsies. Ja jūs gribat, lai es zaudēju vēlēšanās, tad, jā, pārlieciniet mani darīt to, no kā cilvēki baidās. Paturiet arī prātā, ka eirozonā notiek dziļš renovācijas process,» norāda D. Tusks.

«Tā vienkārši sakot - ja tagad būtu 2012. vai 2014. gads, šī diskusija par konverģences ziņojuma prasīšanu un visu ar to saistīto mums izpaliktu,» intervijā laikrakstam Diena, skaidrojot, ko nozīmē konverģences ziņojuma prasīšana, skaidrojusi Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre.

«Jo reizi divos gados visā Eiropas Savienībā (ES) notiek regulārais izvērtēšanas process attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas nav eirozonā. Respektīvi, šis regulārais izvērtējums rāda, vai ir iestājusies konverģence, vai valsts ir gatava pievienoties arī eirozonai,» stāstījusi ministrijas pārstāve.

«Latvijas gadījumā šī ziņojuma «pieprasīšana» ir tāpēc, ka mēs esam «iekrituši» t. s. tukšajā gadā. Tas ir - mēs redzam, ka esam izpildījuši konverģences kritērijus, ka mums ir pamats pievienoties eirozonai, vienkārši šogad nav šī regulārā ziņojuma. Tādēļ mēs izmantojam mūsu tiesības «pieprasīt» ārkārtas ziņojumu. Tātad ziņojums būs tieši par Latviju, nevis citām ES dalībvalstīm ārpus eirozonas. Ziņojumu veido atsevišķi Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB), tāpēc korektāk būtu runāt par diviem neatkarīgiem, savstarpēji nesaskaņotiem ziņojumiem. Attiecīgi Latvija ir vērsusies šajās institūcijās ar lūgumu sagatavot šo ārkārtas ziņojumu,» stāstījusi S. Bajāre.

Noskaidrojies, ka Ungārija ir bijusi pārprasta un tā nevēlas «boikotēt» jauno Eiropas Savienības (ES) līgumu par stingrāku fiskālo noteikumu ieviešanu. Tāpat papildus pārdomu laiks ir nepieciešams Dānijai un Bulgārijai. Zviedrija, kas, tāpat kā Čehija, ir viena no Eiropas Savienības (ES) valstīm, kura jau iepriekš pavēstīja, ka nav izlēmusi pievienoties vai noraidīt dalību jaunajā starpvalstu līgumā eirozonas glābšanai, pārējo 23 ES valstu lēmumam - stiprināt eiro «ceļā nestāsies», raksta thelocal.se.

Zviedrijas premjerministrs Frederiks Reinfelds (Frederik Reinfeldt) medijam pauda šaubas par pievienošanos jaunajam ES mēroga līgumam. «Zviedrija, kas nav eirozonas valsts, nevēlas tikt saistīta ar noteikumiem, kas ir labvēlīgi pārējai eirozonai,» norādīja Zviedrijas premjerministrs.

Savukārt ES komisijas pārstāvji ir gan kritizējuši Lielbritāniju, gan norādījuši, ka iespēja vēlāk pievienoties līgumam nav izslēgta. «Mēs neesam pateikuši «nē». Mēs uzskatām, ka ir labi, ka eirozonas valstis šajā haosā ir nākušas klajā ar kādu ideju, un mēs nenoslēdzam savas durvis,» medijam norādīja ES komitejas pārstāve Marija Granlunda (Marie Granlund). Savukārt ES komisijas vadītājs Karls Hamiltons (Carl Hamilton) kritizēja Lielbritāniju, kas krasi noraidījusi pievienošanos jaunajam līgumam. «Šādā veidā viņi šķel Eiropu. Lielbritānija nav rīkojusies konstruktīvi,» viņš norādīja.

Visām Baltijas valstīm bija ievērojamas finansiālās problēmas, taču Latvija pierādīja, ka spēj pielāgoties un pieņemt nepieciešamos lēmumus, lai risinātu finanšu krīzes izraisītās sekas un pievienotos eirozonai, šodien Eiropas Parlamentā (EP) aģentūrai LETA norādīja bijušais Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Žans Klods Trišē.

Viņš uzsvēra, ka eiro vienmēr ir bijusi uzticama valūta, to apliecinot arī eirozonas jauno dalībvalstu veiktās reformas. "Jā, ir bijušas reizes, kad eiro nav bijusi pārāk stipra valūta, taču tolaik mēs bijām 15 eirozonas valstis, un būtu jāsaprot, ka visas šīs valstis joprojām turas kopā. 15 demokrātijas izvēlējās palikt. Turklāt tās, kuras vēl nebija eirozonas dalībnieces, bija pieņēmušas lēmumu pievienoties," sacīja Trišē, norādot uz Slovākiju, Igauniju un Latviju.

"Ja runājam par Latviju, tā ir pielāgošanās veiksmes stāsts, kas nenoliedzami bija pelnījusi pievienoties eirozonai," atzina Trišē.

Eiro ieviešanas likumprojekta akceptēšana ļauj uzsākt pievienošanos eirozonai, taču lēmumu par to, kad un kā Latvija pievienosies Eirozonai, pieņems Eiropas Komisija (EK), norāda premjerministrs Valdis Dombrovskis.

Viņš, runājot LNT raidījumā 900 sekundes, norādīja, ka Ministru kabineta apstiprinātais likumprojekts tikai ļauj uzsākt pievienošanos eirozonai, pieprasot EK konverģences ziņojumu.

Premjers gan atkārtoti uzsvēra, ka Latvijas mērķis, kas ir spēkā jau vairākus gadus, ir pievienoties eirozonai 2014. gadā.

Jau ziņots, ka otrdien, 6. novembrī, Ministru kabinets akceptēja Eiro ieviešanas likumprojektu, kurš cita starpā arī noteic, ka latu un eiro vienlaicīgas apgrozības periods ir divas nedēļas, sākot ar eiro ieviešanas dienu.

Tas tāpat arī paredz, ka Privātajiem uzņēmumiem visas izmaksas, kas saistītas ar Latvijas pievienošanos eirozonai, būs jāsedz no savas kabatas, savukārt valsts iestāžu izdevumi tiks segti no līdzekļiem, kuri šim mērķim tiks atvēlēti no valsts budžeta.

Lielākais izaicinājums bija krīzes pārvarēšana, pārņemot no I. Godmaņa valdības jau 2008. gada decembrī uzsākto starptautiskā aizdevuma programmu ar Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Komisiju un divpusējiem aizdevējiem par 7,5 miljardus eiro lielu aizdevumu. Vienošanās noteica, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2009. gadā nedrīkst pārsniegt 5% no IKP, 2010. gadā – arī 5% no IKP, bet 2011. gadā – 3% no IKP. 2009. gada sākumā kļuva skaidrs, ka straujas ekonomiskās situācijas pasliktināšanās rezultātā būs grūti pildīt sākotnējo vienošanos ar aizdevējiem par budžeta deficītu zem 5% no IKP, tāpēc ekonomisko krīzi pastiprināja politiskā.

2009. gada martā mana pirmā valdība atradās smagu izaicinājumu priekšā. Bija nepieciešams panākt vienošanos par starptautiskā aizdevuma programmas turpināšanu, lai varētu nodrošināt valsts funkciju finansēšanu. Vienlaicīgi vajadzēja vienoties par pieļaujamo budžeta deficīta mērķu palielināšanu, stabilizēt valsts ekonomiku un risināt pieaugošās sociālās problēmas, galvenokārt saistībā ar straujo bezdarba pieaugumu.

Lai 2009. gadā nodrošinātu budžeta deficītu zem 10% no IKP, bija nepieciešami fiskālās konsolidācijas pasākumi 500 miljonu latu apjomā – tāda vienošanās tika panākta ar starptautiskajiem aizdevējiem. Ņemot vērā daudzos nepopulāros lēmumus, ko prasīja šāda apjoma fiskālā konsolidācija, sarunas par attiecīgajiem 2009. gada budžeta grozījumiem bija ārkārtīgi sarežģītas. Vienošanās tika panākta 2009. gada 11. jūnijā pēc daudzu stundu ilgām pārrunām, kurās bez valdības un politisko partiju pārstāvjiem iesaistījās arī Valsts prezidents, sociālie partneri un nevalstiskā sektora pārstāvji. Jāpiebilst, ka krīzes pārvarēšanas pasākumi tika īstenoti arī, veidojot 2010. gada un 2011. gada valsts budžetus.

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Ja vīrusa krīze pavasarī nāca kā zibens no skaidrām debesīm un pasauli pārsteidza nesagatavotu, tad pandēmijas otrais vilnis rudenī, lai arī ļoti nepatīkams, bija jau prognozējams “ciemiņš”, kura ierašanās brīdim sagatavoties.

ALTUM programmas vīrusa ietekmes pārvarēšanai pavasarī tika izstrādātas rekordīsā laikā – jau nedēļu pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas apgrozāmo līdzekļu aizdevumu un garantiju programmas tika apstiprinātas valdībā. Līdz pat šim brīdim šīs programmas strādā efektīvi un pats svarīgākais – ALTUM krīzes instrumentu finansējums uzņēmējiem pieejams pietiekamā apjomā un bez pārtraukuma.

Paralēli, apzinoties, ka vīruss tik ātri nepazudīs, analizējām un prognozējām uzņēmēju vajadzības un vasaras laikā izstrādājām jaunus instrumentus. Te pieminēšu Kapitāla fondu lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams stiprināt krīzes ietekmē dilstošo kapitālu. Lielie komersanti ir svarīgs ķēdes posms, kas nodrošina ne tikai darbavietas, nodokļus un eksportu, bet arī darbu daudziem mazajiem uzņēmumiem, tāpēc nevaram riskēt zaudēt nevienu no tiem. Turklāt ne tikai tika identificētas uzņēmumu vajadzības krīzes laikā un izveidoti atbilstoši atbalsta instrumenti, bet arī operatīvi piesaistīts tiem nepieciešamais finansējums, iespējami maz noslogojot valsts resursus.

Pajautājiet Rumānijas prezidentam Trajanam Basesku, kad valsts plāno ieviest eiro, un viņa atbilde būs nelokāma - mērķa datums ir 2015.gads. Vienlaikus Basesku dara zināmu, ka, ja arī valsts līdz desmitgades vidum spēs izpildīt fiskālos kritērijus dalībai eirozonā, Rumānija vērtēs, vai ir vērts tai pievienoties, vēsta Financial Times.

«Ir salīdzinoši vienkārši sasniegt budžeta deficīta un inflācijas mērķus,» viņš teicis izdevumam, piebilstot: «Bet tajā brīdī ir jāskatās, cik konkurētspējīga ir jūsu ekonomika.»

Lielākā daļa Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu paklusām atvirza uz priekšu iespējamos eirozonā iestāšanās datumus, norāda medijs.

Polija, kas atteikusies no iepriekšējā mērķa datuma - 2012.gada, tagad prognozes par eiro ieviešanu desmitgades vidū maina uz desmitgades beigām. Finanšu ministrs Jaceks Rostovskis pagājušajā mēnesī sacīja, ka valsts varētu neieviest eiro pirms 2019.gada.

Latvija pilda tikai divus no pieciem kritērijiem, kuru izpilde nepieciešama, lai pievienotos eirozonai. Latvija nav izpildījusi budžeta deficīta kritēriju un prasības attiecībā uz centrālās bankas neatkarību un juridisku integrāciju Eiro sistēmā, taču pats galvenais, par ko nobažījusies Eiropas Centrālā banka (ECB), ir inflācijas kritērijs.

Kā savā 2012. gada Konverģences ziņojumā norāda ECB, Latvija ne tikai nav izpildījusi inflācijas kritēriju 2011. gadā, bet, visticamāk, valstij to būs grūti izdarīt arī turpmāk.

Eirozonas valstu iedzīšanas process varētu atstāt iespaidu uz inflāciju vidējā termiņā, ņemot vērā, ka IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā joprojām ir ievērojami mazāks nekā eirozonā un cenu līmenis Latvijā ir aptuveni par 30% zemāks nekā eirozonā,» teikts ECB ziņojumā.

Neviena no astoņām valstīm, kas tika apskatītas ECB ziņojumā un vēlas pievienoties eirzonai, vēl nevar izpildīt visus noteiktos kritērijus. Konverģences ziņojumā gan minēts, ka tikai Latvija patlaban ir uz pareizā ceļa, lai pievienotos eiro reģionam.

Igaunija, Latvija un Lietuva ir valstis ar padomju pagātni, tādēļ tās nedrīkst rādīt, ka ir nespējīgas, saka Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais Igaunijas finanšu ministrs Ivari Padars.

«Mums jāparāda, ka mums ir spēks un mēs protam savā valstī saimniekot. Ir nepieciešama liela iekšējā ticība, lai visas trīs Baltijas valstis pievienotos eirozonai. Svarīgs ir gan emocionālais, gan politiskais faktors,» intervijā žurnāam Kapitāls skaidro Padars, uzsverot, ka Igaunijas politiskajās debatēs eksistē divi aspekti, kas nepatīk tās austrumu kaimiņiem - eirozona un kopējs dzelzceļš. Viņaprāt, tie ir aspekti, kas Igauniju saista vairāk ar Eiropu, nevis Maskavu,

Baltijas valstu interesēs ir saglabāt Eiropas Savienību (ES). ES jēga mūsu acīs atšķiras no Portugāles, Maltas, Kipras skatījuma. «Ziemeļu un dienvidu valstu vērtības atšķiras. Dienvidos ir vairāk runu nekā darbu. Lai kas arī notiktu ar ES, jāparāda, ka mēs cienām fiskālo politiku - tas mums nesīs tikai labumu,» sacīja Padars.

Igaunija gūs labumu, ja Latvija pievienosies eirozonai 2014. gadā, citējot Igaunijas lielākā laikraksta Postimees galvenā redaktora Anvara Samosta (Anvar Samost) pausto vietējam radio, raksta BBN.

Latvija pašlaik atbilst kritērijiem, kas jāizpilda, lai valsts iestātos eirozonā, savukārt Latvijas ministru prezidents Valdis Dombrovskis varētu izmantot pievienošanos vienotās valūtas blokam, lai vēlreiz apliecinātu savas valdības pozīcijas iekšpolitikā, Igaunijas radio pauda A. Samosts, kurš uzskata, ka Latvija, tāpat kā Igaunija, no eiro ieviešanas, iegūs.

Viņš norāda, ka pievienošanās eirozonai Latvijai būs izdevīga, jo tā ir uz eksportu orientēta valsts. Savukārt darījumi, kas tiek veikti starp Latviju un Igauniju, pēc Latvijas pievienošanās vienotās valūtas blokam kļūs vieglāk veicami un caurspīdīgāki. Tāpat Igaunija gūs labumu no Latvijas pievienošanās eirozonai, jo tad abām valstīm būs vieglāk pārstāvēt savus līdzīgos uzskatus «dažādās jomās» eirozonas «aliancē».

Gadījumā, ja Latvija nepievienosies eirozonai un vienotās valūtas bloks sašķelsies, un notiks eirozonas reorganizācija, Latvija uz ilgu laiku zaudēs iespēju būt kopā ar Eiropas stabilajām, «veselajām» un saprātīgajām valstīm, bet, ja Latvija ieviesīs eiro, Latvija arī piedalīsies jaunās eirozonas veidošanā.

Tā Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! norādīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

«Es domāju, ka vienas, divu vai triju valstu nestabilitāte nespēj sagraut eirozonu kopumā, bet, protams, ka mums ir jābūt ļoti prātīgiem, ļoti tālredzīgiem, domājot par to, vai stāties vai nestāties eirozonā. Es vēlētos tomēr pateikt, ka Latvija nav bijusi nekad tik tuvu šim mērķim – gan no valdības atbalsta viedokļa, gan no rādītāju [Māstrihtas kritēriju] izpildes viedokļa. Manuprāt, būtu pareizi, neskatoties uz visām tām grūtībām, kādas šobrīd piedzīvo Eiropa un eirozona, Latvijai tomēr stāties eirozonā, jo, ja nu gadījumā pēc desmit, pēc 15 gadiem notiek tas sliktākais un šīs parādu krīzes rezultātā daudzas valstis atsakās turpināt smagās reformas, atsakās samazināt savus izdevumus un atsakās dzīvot saskaņā ar saviem līdzekļiem un notiek kāda reorganizācija, tad ir ļoti, kur tajā brīdī ir Latvija,» skaidro Rimšēvičs.

Līdz ar 2014.gada atnākšanu Latvija kļuvusi par 18.eirozonas dalībvalsti un iekļāvusies Eiropas Savienības valstu kodolā.

Pāreja no latiem uz eiro notiek saskaņā ar oficiālo kursu - viens eiro ir 0,702804 lati jeb 70,3 santīmi. Banku kontos noguldītā nauda, iedzīvotājiem un uzņēmējiem latos izsniegtie kredīti, citi finanšu instrumenti šonakt saskaņā ar šo kursu tiek pārvērsti eiro.

Algas, pensijas un pabalstus turpmāk visiem izmaksās eiro. Lai arī cipari būs lielāki, naudas vērtība būs tāda pati kā iepriekš, proti, ar saņemtajiem eiro iedzīvotāji varēs iegādāties tādu pat daudzumu preču un pakalpojumu kā iepriekš latos.

Lats pārstās būt likumīgs maksāšanas līdzeklis 15.janvārī. Gada pirmās divas nedēļas Latvijā būs latu un eiro paralēlās apgrozības periods, kad iedzīvotāji tirdzniecības vietās vēl varēs norēķināties latos, bet atlikums tiks izdots eiro. Izņēmums ir sabiedriskais transports, kur klientiem, kas maksās latos, arī atlikums tiks izsniegts latos, bet atlikums no eiro maksājumiem tiks izsniegts eiro. Lai šajā sarežģītajā laikā norēķini ritētu raitāk, iedzīvotāji aicināti izmantot maksājumu kartes vai iespējami precīzu summu norēķiniem. No 15.janvāra maksājumus Latvijā varēs veikt tikai eiro.

Latvijas pievienošanās eirozonai varētu veicināt interesi par nekustamā īpašuma projektiem no ārvalstu investoru puses, saka nekustamā īpašuma kompānijas Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

«Runa ir par tiem investoriem, kuri nekustamā īpašuma objektus pērk kā naudas plūsmas avotus, jo šiem investoriem svarīgākais ir īpašuma ienesīgums,» sacīja Šīns.

Patlaban nekustamā īpašuma objektu ienesīgums ir 6%-9% gadā, bet, pievienojoties eirozonai, pazudīs starpvalūtu konvertācijas riski, un tas ienesīgumu varētu palielināt vēl par aptuveni 0,5% gadā, skaidroja Šīns.

«Tas ir pietiekami liels ienesīguma pieaugums, lai investoriem rastos interese. Var prognozēt, ka lielāks aktivitātes pieaugums varētu būt komercobjektu segmentā, jo tur kritums bija lielāks, taču dzīvojamo ēku projektu attīstīšana varētu būt drošāka un garantētu lielāku stabilitāti,» sacīja Šīns.

Latvijai arī pēc pievienošanās eirozonai būs jāturpina īstenot stabila ekonomiskā un fiskālā politika, šodien preses konferencē pēc Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru lēmuma par Latvijas uzņemšanu eirozonā sacīja ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns.

Viņš uzsvēra, ka ir būtiski, lai jebkura valsts, tai skaitā arī Latvija, īsteno ilgtspējīgu ekonomisko un fiskālo politiku. Tās valstis, kas rūpējas par ilgtspējīgu ekonomisko politiku, spēj gūt labumu no līdzdalības vienotās Eiropas valūtas zonā.

Igaunijas pieredze pēc pievienošanās eirozonai rāda, ka valsts var gūt labumus no eiro valūtas stabilitātes, var piesaistīt ārējās tiešās investīcijas. Pievienošanās eirozonai nozīmē, ka Latvijai būs Eiropas politiskajā un ekonomiskajā kodolā, skaidroja ES komisārs.

Viņš uzsvēra, ka no nākamā gada 1. janvāra Latvijas iedzīvotāji varēs doties iepirkties eiro un lati tiks konvertēti pēc kursa, par ko šodien vienojās ES finanšu ministri.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Eiroskeptiskais Čehijas prezidents Vāclavs Klauss (Václav Klaus) neatbalsta jauno eirozonas parādu glābšanas fondu – Eiropas Stabilitātes mehānismu, tajā pašā laikā atzīstot, ka viņa pretestība nespēs fondu nogremdēt, citējot prezidenta pausto, ziņo EUbusiness.

«Tas ir kaut kas kroplīgs, bezjēdzīgs un absurds, un es pavisam noteikti to neatbalstīšu,» pauda V. Klauss, kas iemantojis slavu kā kvēls Eiropas Savienības (ES) politikas opozicionārs.

Čehijas parlaments apstiprināja valsts dalību Eiropas stabilitātes mehānismā šā gada jūnijā, kas nozīmē, ka V. Klausa pretestība ir drīzāk simboliska. Arī Čehijas Ārlietu ministrijas runasvīrs Vits Kolars (Vit Kolar) pauda, ka valsts prezidenta izteikumiem nebūs «nekādas ietekmes» uz stabilitātes mehānismu, kurā Čehija iesaistīsies gadījumā, ja valsts pievienosies eirozonai. Jāatgādina, ka Čehija tuvāko gadu laikā neplāno pievienoties vienotas valūtas blokam, un tiek paredzēts, ka tas nenotiks ātrāk kā 2017. gadā vai arī vēl vēlāk.