Arvien lielākā mērā dažādos ekonomikas datos gada skatījumā redzams pandēmijas atstātais caurums. Piemēram, nupat publicētie Ķīnas tautsaimniecības mērījumi atklāja, ka gada skatījumā šai ekonomikai izdevies pieaugt par fenomenāliem 18,3%.
Bāze, ar ko tiek salīdzināti lielumi, ir visai zema, kas arī turpmāk daļēji izskaidros dažādus citus ļoti iespaidīgus ekonomiskos mērījumus. Šādu ainu var attiecināt arī, piemēram, uz kompāniju finanšu rezultātiem, kur, piemēram, Refinitiv apkopotās aplēses liecina, ka no Eiropas 600 lielajiem publiski kotētajiem uzņēmumiem šā gada otrajā ceturksnī tiek gaidīta peļņas palielināšanās par 80%.
Uz ekonomiku kritumu un dāsno valdību stimulu rēķina arvien iespaidīgāk izskatās arī dažādu valstu parādu rādītāji. Šajā ziņā uz pārējo fona var izcelt, piemēram, Itāliju. Proti, šīs valsts pandēmijas krīze un tās apkarošas pasākumi noveduši pie tā, ka tās parāda pret IKP rādītājs pagājuša gada beigās palielinājies līdz 159,8%, ziņojušas Itālijas valdības amatpersonas. Tas nozīmē, ka Itālijai šis rādītājs nu ir pats augstākais vēsturē un pārsniedzis to līmeni, kāds tai bija pēc Pirmā Pasaules kara, kad 1920. gadā tas atradās pie 159,5% atzīmes, ziņo Bloomberg un piebilst, ka neilgi pēc tam pie varas šajā valstī izdevās nākt diktatoram Benito Musolīni.
Pēdējā laikā daudz runāts par to, ka no Itālijas, kas ir trešā lielākā eirozonas ekonomika, spējas jēdzīgi izlietot Eiropas pandēmijas atgūšanās fonda līdzekļus (tā saņems lielāko šī fonda daļu) būs atkarīga ne tikai uzticība šai valstij, bet visam kopējās Eiropas projektam. Vēsturiski reģiona Dienvidiem ar šādu līdzekļu efektīvu tērēšanu bijušas problēmas. Lielas cerības gan uz politikas pagriezieniem - par Itālijas premjeru pirms laiciņa kļuvis iepriekšējais Eiropas Centrālās Bankas vadītājs Mario Dragi, kurš eiro valūtu no eksistenciālas krīzes jau vienreiz izvilka reģiona parādu krīzes laikā ar savu “lai ko tas arī prasītu solījumu”.
DB jau spriedis, ka viņa eiro glābšanas “lai ko tas arī prasītu” misija acīmredzami nav beigusies - nu viņam, lai to izdarītu, bija jākļūst par Itālijas premjeru. Itālija nu prognozē, ka tās budžeta deficīts sasniegs teju 12%, lai gan nākamgad tas atkāpšoties līdz 5,9% no IKP. Savukārt parādam pret IKP Itālija paredz samazināšanos līdz 156% no IKP.
Eurostat apkopiet dati liecina, ka eirozonas parāds pret IKP pagājuša gada trešajā ceturksnī pieauga līdz 97,3% no reģiona IKP. 2019. gada trešajā ceturksnī šis parāds atradās pie 85,8% no reģiona IKP.