Šī nedēļa eirozonā lielā mērā paies Itālijas zīmē. Proti, Itālijas populistu valdībai ir jāiesniedz Eiropas Komisijai pārskatīts 2019. gada budžeta plāns, jo iepriekšējo EK noraidīja pārlieku lielā budžeta deficīta dēļ.

Tas ir eirozonas vēsturē nebijis gadījums, kad EK noraida kādas valsts budžeta projektu. Itālijas jaunā valdība atšķirībā no iepriekšējās valdības iecerētā budžeta deficīta 0,8% apmērā no IKP to ir paaugstinājusi līdz 2,4% no IKP. Lai gan tas ir zem Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3%, tomēr tas jāskata kontekstā ar Itālijas ārējo parādu, kas ir 131% no IKP, lai gan Māstrihtas kritēriju limits ir 60% no IKP. Turklāt, saskaņā ar EK aplēsēm, Itālijas valdības plānotie izdevumi, ņemot vērā EK prognozes par valsts izaugsmi un parāda apkalpošanas izmaksām, bīstami tuvosies 3% 2019. gadā, bet 2020. gadā tos pārsniegs. Itālijas vicepremjers Mateo Salvini jau ir paziņojis, ka vadīsies pēc saviem, nevis EK aprēķiniem un jautājumā par Itālijas budžeta deficītu negrasās piekāpties ne par milimetru.

Eiropā šobrīd ir parādījusies mode uzreiz pēc vēlēšanām palikt bez valdības. Pēdējā, kas šo tendenci ir turpinājusi, ir Itālija. Vēlēšanas notika jau šī gada 4. martā, tomēr šobrīd joprojām nav miņas par koalīciju, kam tad varētu uzticēt valdības veidošanu.

Kaut arī globālā un pēc tam Eiropas parādu krīze būtiski ietekmējušas iedzīvotāju noskaņojumu un radījusi populistu partiju popularitātes vilni daudzviet Eiropā, Itālijas iedzīvotāju protesta balsojumam 4. marta vēlēšanās nebija jābūt īpašam pārsteigumam.

Itālija ir trešā lielākā eiro zonas valsts, un straujas izaugsmes periodu tā nav pieredzējusi jau aptuveni divdesmit gadu. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija zem 2000. gada līmeņa un tā pieaugums ir būtiski lēnāk nekā citās eiro zonas valstīs.

Šī vājā izaugsme, protams, atspoguļojas arī iedzīvotāju maciņos. Iedzīvotāju reālais ienākumu līmenis (rīcībā esošie ienākumi) kopš 2000. gada ir sarukuši par aptuveni 10%. Bezdarba līmenis – kaut arī samazinājies no 13% krīzes augstākajā punktā – turpina būt augsts jeb 11%. Bezdarbs jauniešu vidū ir viens no augstākajiem eiro zonā (34% 2017. gadā). Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas dzīvo uz nabadzības robežas. Vienlaikus palielinājies arī valsts parāda līmenis, valdības parāds pieaudzis līdz 132%, kas ir otrs augstākais eiro zonā aiz Grieķijas

Tas ir noticis. Eiropas Komisija (EK) otrreiz ir noraidījusi Itālijas budžeta plānu 2019. gadam un ir ļoti tuvu tam, lai Itālijai piemērotu soda naudu 0,2% līdz 0,5% apmērā no IKP. Savukārt Roma jau ir paziņojusi, ka no plānotā budžeta deficīta 2,4% apmērā neatkāpsies, jo to prasot itāļu tauta.

Itālijas populistu valdība plāno samazināt pensionēšanās vecumu, ieviest garantēto minimālo ienākumu pabalstu un samazināt nodokļus. Tajā pašā laikā vienas no lielākajām uzņēmēju teritoriālajām asociācijām Assolombarda, kas apvieno 6000 uzņēmumus, prezidents Karlo Bonomi avīzei The Guardian ir norādījis, ka budžeta projekts ir drīzāk vēlēšanu dividenžu apmaksa, nevis nopietns ekonomikas stimulēšanas plāns.

Atkāpties no nākamajā gadā iecerētajiem tēriņiem valdība nevar tīri iekšpolitisku iemeslu dēļ.

Iekšpolitiski jaunā Itālijas populistiskā valdība nevar atkāpties no budžeta projekta, neraugoties uz EK iebildumiem, jo to sagaida nabadzīgo valsts dienvidu iedzīvotāji, savukārt atblastītāji industriālajos ziemeļos cer uz nodokļu atvieglojumiem. Tajā pašā laikā daļā biznesa briest neapmierinātība, kā to jau norāda Bonomi izteikumi, jo tirgi ir noreaģējuši negatīvi un ir pieaugušas Itālijas vērtspapīru procentlikmes, kas nozīmē, ka ir kāpuši arī banku procenti, kas padara dārgāku aizņemšanos uzņēmējiem, kas gribētu veikt investīcijas. Protams, var rasties jautājums, kādēļ Itālijas valdība tik ļoti ir iespītējusies un vai tā nebaidās no sankcijām.

Tas sākās kā joks, bet ir radījis lielu interesi visā Eiropā. Dažas nedēļas pirms Sardīnijas pašvaldību vēlēšanām salas zobārsts An­drea Karūzo nāca klajā ar provokatīvu ideju: Itālijai vajadzētu pārdot Sardīniju Eiropas bagātākajai un mierīgākajai valstij – Šveicei, kas tādējādi iegūtu pieeju jūrai, bet Itālija par nopelnīto summu varētu nomaksāt valsts parādus un izkļūt no krīzes, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Priekšlikums pārveidot Sardīniju par 27. Šveices kantonu mēneša laikā Facebook esot piesaistījis 10 000 sekotāju. Idejas autors Karūzo kopā ar domubiedriem sastādījis politisko manifestu, kas iesniegts arī Itālijas Ministru kabinetam un paskaidro projekta pamatmērķi: «Vēlamies dzīvot normālā valstī, kas nodrošina saviem pilsoņiem iespēju strādāt un dibināt uzņēmumus, kurā ir skaidri un visiem vienādi likumi, stabila ekonomika un saprātīgi nodokļi.»

Sīkāk projekta rašanās iemesli izskaidroti interneta vietnē cantonmarittimo.com, kuras mērķis ir «apzināt Sardīnijas iedzīvotāju potenciālo vēlmi atdalīties no Itālijas un pievienoties Šveicei», raksta Latvijas Avīze. Vienlaikus Karūzo atzinis, ka lieliski saprot – Sardīnijas pievienošana Šveicei praktiski nav iespējama. «Tomēr mums patīk perspektīva apvienot sardīniešus vismaz vienā kopējā projektā un kopīgi aizstāvēties pret arābiem, ķīniešiem un krieviem, kas apsēduši mūsu salu un vēlas to pārvērst par savu koloniju. Zinām, ka no šīs valdības neko nesagaidīsim, tāpēc mēģinām organizēties paši, kaut vai tādā nerealizējamā, bet vienojošā projektā,» sacījis Karūzo.

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien kritās, ko noteica bažas par ASV ekonomikas perspektīvu un Itālijas konfliktu ar ES budžeta un nodokļu jautājumā, kamēr investori turpināja izvērtēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus.

Volstrītā investoru bailes par ASV ekonomikas pieauguma palēnināšanos izraisīja valsts obligāciju cenu samazināšanos, un obligācijām ar 10 gadu dzēšanas termiņu tā īslaicīgi nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada septembra.

Saruka arī ASV uzņēmumu akcijas, un galvenie ASV biržu indeksi nokritās līdz divu mēnešu zemākajiem līmeņiem. Maijs var noslēgties kā pirmais šī gada mēnesi, kura gaitā Volstrīta piedzīvojusi kritumu.

«Akciju tirgus vilcinās, kamēr obligāciju tirgum, šķiet, ir diezgan spēcīgs uzskats, ka pasaules ekonomika palēninās,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

«Arī no psiholoģiskās perspektīvas akciju tirgum maijā ir tendence uz nepietiekamu sniegumu, tāpēc daudzi pircēji vienkārši grib nogaidīt līdz mēneša beigām.»

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Skrējiens ceļā uz pirmo vakcīnu pret jauno koronavīrusu ieņem pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

Kuram pirmajam vakcīna?

Pieņēmumi par ekonomikas un finanšu tirgus veselību šobrīd ir atkarīgi no panākumiem cīņā ar pandēmiju. Milzīgas pūles tiek pieliktas arī, piemēram, Covid-19 vakcīnas atrašanā. Pēc tās pasaulē dzenas desmitiem lieli uzņēmumi - "Sanofi", "Johnson & Johnson", "Moderna" utt. Ar dažādām iniciatīvām klajā nāk arī valdības.

Dažviet jau sākušies vakcīnu testi uz brīvprātīgajiem. "Bloomberg" ziņo, ka, piemēram, ASV sākusi īstenot projektu "Operation Warp Speed", kura mērķis ir apvienot privāto uzņēmumu, valdības institūciju un militāros resursus, lai minētās vakcīnas izstrādes laiku samazinātu par astoņiem mēnešiem. Rosās ne tikai Rietumi – aktīvi vakcīnas sacensībā piedalās arī Ķīna. "Financial Times" ziņo, ka Covid-19 vakcīnai ir vairāk nekā 80 kandidāti. Ja agrāk bija pieņēmumi, ka vakcīnu sāks pārdot pēc 12 līdz 18 mēnešiem, tad tagad šajā ziņā jau tiek minētas šā gada beigas.

ASV biržu indeksi ceturtdien pārsvarā pieauga, ko veicināja optimisms par ASV-Ķīnas tirdzniecības attiecībām, bet Eiropas biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences pēc bažām par ekonomikas izaugsmi.

Volstrītas indekss «Dow Jones Industrial Average» ceturtdien nedaudz samazinājās, tomēr janvāra gaitā tas ir pieaudzis par 7,2%, kas ir labākais gada sākums pēdējos 30 gados.

Indeksi «Standard & Poor's 500» un «Nasdaq Composite» solīdi pieauga, Volstrītai turpinot priecāties par Federālās rezervju sistēmas (FRS) apdomīgo nostāju monetārās politikas jomā, kas bija ieskicēta trešdien.

ASV uzņēmumu akcijas tirdzniecības sesijas noslēgumā pieauga arī pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps atzinīgi izteicās par «milzu» progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunās, kas pēdējās divas dienas notikušas Vašingtonā.

Londonas un Parīzes biržu indeksi nedaudz pieauga, bet Frankfurtes un Milānas biržu indeksi kritās pēc «Eurostat» publicētiem datiem, ka eirozonas ekonomika 2018.gadā pieaugusi par 1,8% salīdzinājumā ar 2,4% 2017.gadā.

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).

Arvien lielākā mērā dažādos ekonomikas datos gada skatījumā redzams pandēmijas atstātais caurums. Piemēram, nupat publicētie Ķīnas tautsaimniecības mērījumi atklāja, ka gada skatījumā šai ekonomikai izdevies pieaugt par fenomenāliem 18,3%.

Bāze, ar ko tiek salīdzināti lielumi, ir visai zema, kas arī turpmāk daļēji izskaidros dažādus citus ļoti iespaidīgus ekonomiskos mērījumus. Šādu ainu var attiecināt arī, piemēram, uz kompāniju finanšu rezultātiem, kur, piemēram, Refinitiv apkopotās aplēses liecina, ka no Eiropas 600 lielajiem publiski kotētajiem uzņēmumiem šā gada otrajā ceturksnī tiek gaidīta peļņas palielināšanās par 80%.

Ķīnas ekonomikai pirmajā ceturksnī rekordstrauja izaugsme 

Ķīnas ekonomika šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi...

Uz ekonomiku kritumu un dāsno valdību stimulu rēķina arvien iespaidīgāk izskatās arī dažādu valstu parādu rādītāji. Šajā ziņā uz pārējo fona var izcelt, piemēram, Itāliju. Proti, šīs valsts pandēmijas krīze un tās apkarošas pasākumi noveduši pie tā, ka tās parāda pret IKP rādītājs pagājuša gada beigās palielinājies līdz 159,8%, ziņojušas Itālijas valdības amatpersonas. Tas nozīmē, ka Itālijai šis rādītājs nu ir pats augstākais vēsturē un pārsniedzis to līmeni, kāds tai bija pēc Pirmā Pasaules kara, kad 1920. gadā tas atradās pie 159,5% atzīmes, ziņo Bloomberg un piebilst, ka neilgi pēc tam pie varas šajā valstī izdevās nākt diktatoram Benito Musolīni.

Pēdējā laikā daudz runāts par to, ka no Itālijas, kas ir trešā lielākā eirozonas ekonomika, spējas jēdzīgi izlietot Eiropas pandēmijas atgūšanās fonda līdzekļus (tā saņems lielāko šī fonda daļu) būs atkarīga ne tikai uzticība šai valstij, bet visam kopējās Eiropas projektam. Vēsturiski reģiona Dienvidiem ar šādu līdzekļu efektīvu tērēšanu bijušas problēmas. Lielas cerības gan uz politikas pagriezieniem - par Itālijas premjeru pirms laiciņa kļuvis iepriekšējais Eiropas Centrālās Bankas vadītājs Mario Dragi, kurš eiro valūtu no eksistenciālas krīzes jau vienreiz izvilka reģiona parādu krīzes laikā ar savu “lai ko tas arī prasītu solījumu”.

DB jau spriedis, ka viņa eiro glābšanas “lai ko tas arī prasītu” misija acīmredzami nav beigusies - nu viņam, lai to izdarītu, bija jākļūst par Itālijas premjeru. Itālija nu prognozē, ka tās budžeta deficīts sasniegs teju 12%, lai gan nākamgad tas atkāpšoties līdz 5,9% no IKP. Savukārt parādam pret IKP Itālija paredz samazināšanos līdz 156% no IKP.

Eurostat apkopiet dati liecina, ka eirozonas parāds pret IKP pagājuša gada trešajā ceturksnī pieauga līdz 97,3% no reģiona IKP. 2019. gada trešajā ceturksnī šis parāds atradās pie 85,8% no reģiona IKP.

Itālija no svētdienas atceļ prasību ievērot karantīnu tiem iebraucējiem no Eiropas Savienības (ES), Lielbritānijas un Izraēlas, kuriem Covid-19 tests ir negatīvs.

Itālija arī atļaus vairāk tā dēvēto Covid-brīvo lidojumu, kas pašreiz tiek veikti uz un no ASV, uz Kanādu, Japānu un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE).

Papildus Romai un Milānai šādi avioreisi turpmāk apkalpos arī Neapoli un Venēciju, šodien paziņoja Itālijas Veselības ministrija.

Tai pat laikā tiks pastiprināti ierobežojumi ieceļošanai no Brazīlijas.

Itālijas premjerministrs Mario Dragi ir norādījis, ka tūristu atgriešanās ir būtiska Itālijas ekonomikas atlabšanai.

Itālijas ekonomika pagājušajā gadā saruka par 8,9 procentiem, un kopš pandēmijas sākuma pēc inficēšanās ar jauno koronavīrusu Itālijā miruši vairāk nekā 120 000 cilvēku.

Pagājušajā mēnesī Itālija atļāva kafejnīcām un restorāniem atvērt terases un darbu atsākuši muzeji un kinoteātri, bet nakts komandantstundas joprojām ir spēkā.

Itālijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem palielinājies par 0,3%, tādējādi valsts ekonomikai izkļūstot no rekordilgā recesijas perioda, trešdien paziņoja valsts statistikas birojs.

Analītiķi bija prognozējuši, ka Itālijas ekonomika pirmajā ceturksnī pieaugs par 0,2%.

Līdz šim Itālijas ekonomika izaugsmi nebija reģistrējusi 14 ceturkšņus pēc kārtas, atrodoties ilgākajā recesijas periodā kopš Otrā pasaules kara.

Pērnā gada ceturtajā ceturksnī valsts IKP saglabājās nemainīgs.

Lielbritānija iekšzemes kopproduktā iekļaus arī miljardiem mārciņu vērto prostitūcijas un narkotiku nozari, raksta MarketWatch, atsaucoties uz valsts statistikas biroju.

Izmaiņas aprēķina metodē stāsies spēkā septembrī un palielinās 2009. gada Lielbritānijas ekonomikas apjomus par 2,3% jeb par 33 miljardiem mārciņu. Patlaban statistikas birojam nav aprēķinu par 2010. gadu vai vēlākiem gadiem.

Aplēses liecina, ka no narkotiku importa, ražošanas un pārdošanas ekonomikai tiks pievienoti papildus 10 miljardi mārciņu, bet aptuveni 5,3 miljardi mārciņu atspoguļo seksuālo pakalpojumu tirdzniecību. Aplēses veiktas, ņemot vērā policijas datus un aptaujājot lietotājus.

Tāpat IKP aprēķina metodoloģijā tiks mainīta labdarības un bezpeļņas organizāciju loma, tādējādi, to pārrēķinot, Lielbritānijas ekonomika 2009. gadā palielināsies par 24 miljardiem mārciņu.

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties pieauga un ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām palielinājās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien pacēla procentlikmes un investori piekrita FRS uzskatam, ka ASV ekonomika solīdi pieaug bez pārkaršanas riska.

Izņēmums bija Milānas birža, kuras indekss kritās pēc bažām par gaidāmo Itālijas budžetu, un elektrisko automašīnu ražošanas firma «Tesla Motors», kuras akcijas cena kritās pēc ziņas, ka ASV Vērtspapīru un biržu komisija apsūdzējusi šīs firmas vadītāju Īlonu Masku investoru maldināšanā.

FRS trešdien pacēla procentlikmes trešoreiz šī gada laikā, atsaucoties uz aizvien spēcīgāku ASV ekonomiku un darba tirgu, un FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka nesaskata nekādas vājās vietas ASV finanšu sistēmā.

Lai gan Volstrītas indeksi trešdien bija kritušies, ceturtdien tie pieauga. Solīds kāpums bija arī Eiropas biržās, izņemot Milānu.

Pauels «bija mierīgs un runāja par to, cik pārliecināti viņi [FRS] ir pat to, ka inflācija paliks iegrožota,» sacīja «FTN Financial» eksperts Kriss Lovs.

Žurnāls "The Economist" "Gada valsts" titulu piešķīris Itālijai, bet kā viena no valstīm, kas visvairāk mainījusies pēdējo 12 mēnešu laikā, minēta arī Lietuva.

Izdevums atgādina, ka Itālija šogad ieguva zinošu un starptautiski atzītu premjerministru Mario Dragi, un lielākā daļa valsts politiķu spēja pārvarēt savas nesaskaņas, lai atbalstītu plašu reformu programmu, kas ļauj valstij saņemt Eiropas Savienības finansējumu pandēmijas seku mazināšanai.

Tāpat Itālijā ir viens no labākajiem vakcinācijas rādītājiem Eiropā.

Lai gan iepriekšējo līderu, piemēram, Silvio Berluskoni, nepārdomātās politikas rezultātā Itālijas iedzīvotāji 2019.gadā bija nabadzīgāki nekā 2000.gadā, un 2020.gads bija sarežģīts, šogad valsts ekonomika ir atkopusies straujāk nekā, piemēram, Francijā vai Vācijā, norādīja žurnāls.

"Ir grūti noliegt, ka Itālija šodien ir labāka nekā bija 2020.gada decembrī. Un tādēļ tā ir mūsu gada valsts," paziņoja "The Economist".

Janvāra beigās pasaules vadošie prognozētāji nāca klajā ar savām aplēsēm par sagaidāmo pasaules tautsaimniecību sniegumu. Šajās aplēsēs acīs dūrās tas, ka atkal atpalikšana ekonomikas izaugsmes ziņā tiek paredzēta Eiropai.

Jānorāda, ka faktiski visu periodu pēc iepriekšējās finanšu krīzes pamatā ieskicēja tas, ka Eiropas izaugsme, salīdzinot ar citu vadošo pasaules ekonomiku pieaugumu, bija visai nīkulīga un neizteiksmīga.

Līderi būs citi

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nu paredz, ka eirozonas ekonomika šogad kopumā palielināsies par 4,2%, kas nebūtu slikti. Savukārt ASV ekonomikai un Ķīnai pieaugums tiek lēsts attiecīgi 5,1% un 8,1% apmērā. Tāpat SVF rēķina, ka tieši Eiropa pagājušajā gadā kopumā piedzīvoja lielāko sitienu pa savu ekonomiku, kur tā saruka par 7,2%. ASV ekonomika savukārt 2020. gadā esot samazinājusies par 3,4%, bet Ķīnas IKP pat esot pieaudzis par 2,3%, kas uzskatāms par izcilu sniegumu uz apkārtējās datu mīnusu vērtas fona.

ASV biržu indeksi otrdien solīdi pieauga, ko veicināja ziņa, ka ASV patērētāju pārliecība oktobrī bijusi augstākā pēdējos 18 gados.

Eiropas biržu indeksi lielākoties kritās, ko noteica vāji ekonomikas dati un politiskā nenoteiktība Itālijā un Vācijā.

«Nestabilitāte ir atgriezusies, jo investoriem ir daudz jautājumu,» sacīja «Cornerstone Wealth Management» galvenais investīciju ierēdnis Alans Skrainka. «Tirgus mēģina uzminēt, kad ekonomikas paplašināšanās varētu beigties.»

Investori ir neziņā par tādām lietām kā augošo ASV procentlikmju ietekme, ASV un Ķīnas tirdzniecības saspīlējuma sekas, un iespējamas ekonomikas pieauguma palēnināšanās vai recesijas ietekme uz firmu peļņu. ASV akciju cenas oktobra lielāko daļu bija kritušās.

Frankfurtes, Parīzes un Milānas biržu indeksi saruka, savukārt eiro vērtība turpināja kristies dienu pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojuma, ka viņa 2021.gadā nekandidēs uz jaunu termiņu kanclera amatā.

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Eirozonas ekonomika šā gada sākumā piedzīvojusi straujāko kāpumu pēdējo divu gadu laikā, raksta ārzemju mediji.

Pirmajā ceturksnī ekonomika pieaugusi par 0,4%, salīdzinot ar 0,3% iepriekšējā ceturksnī. Izaugsmi palīdzēja veicināt straujais naftas cenu kritums gada sākumā.

Tiesa gan, aizvien šis skaitlis sevī ietver ļoti lielās atšķirības starp Eiropas valstu ekonomikām. Tā, piemēram, problēmu māktās Grieķijas ekonomika saruka par 0,2% un tā atgriezusies recesijā. Savukārt Eiropas lielākās ekonomikas - Vācijas tautsaimniecība piedzīvojusi 0,3% izaugsmi, kas ir mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, kad tā auga par 0,7%.

Francijas ekonomika gada sākumā pieauga par 0,6%, Itālijas – par 0,3%, bet Spānijas – par 0,9%.

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Zviedrijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, sarukusi par 8,6%, liecina Zviedrijas statistikas biroja dati.

Kaut arī šis samazinājums ir lielākais ceturkšņa kritums vairāk nekā 40 gados, tas ir mazāks nekā daudzās citās Eiropas Savienības valstīs, kuras gada pirmajā pusē lēma par striktākiem ierobežojumiem. ES ekonomika kopumā šajā periodā sarukusi par 11,9%, raksta "Reuters". Tāpat, piemēram, Spānijas ekonomika saruka par 18,5%, bet Francijas un Itālijas ekonomikas - attiecīgi par 13,8% un 12,4%.

Protams, uzņēmumus, kuriem būtisku daļu veido eksports, ietekmēja kritums citās valstīs.

Eksperti prognozē, ka šajā gadā Zviedrijas ekonomika varētu sarukt par aptuveni 5%.

Zviedrijas bezdarba līmenis patlaban ir 9%, kas ir sliktākais rādītājs starp Ziemeļvalstīm.

Eiropas Komisijas apstiprināšanas nedēļā paralēli notiek izmaiņas pašā apstiprinātājā – Parlamentā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Trešdien Eiroparlamenta (EP) sesijā Luksemburgā gaidāms balsojums par jauno Eiropas Komisijas (EK) sastāvu, kurā viens no prezidenta Žana Kloda Junkera viceprezidentiem kā atbildīgais par vienotās valūtas politiku un sociālo dialogu ir Valdis Dombrovskis (V/EPP). Kopumā ņemot, ja summē visu 28 dalībvalstu makroekonomikas rādītājus, Eiropas Savienība (ES) globāli ir lielākā ekonomika, un EK kā tās izpildvarai un politikas veidotājai ir sevišķa nozīme gan Eiropā, gan pasaulē. Pēdējā brīdī EP vēl notiek pāris EK kandidātu uzklausīšana, kurus dalībvalstis izvirzījušas caur EP sietu caurkritušo vietā, bet arī pašā Parlamentā notiek ievērojamas pārmaiņas, jo Latvijas deputātes Ivetas Grigules (ZZS/EFDD) dēļ ir izjukusi EP eiroskeptiķu frakcija Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa (EFDD). Tas tiek traktēts kā pamatīgs trieciens eiroskepticismam gan EP, gan tā galvenajiem pārstāvjiem Lielbritānijā.

Balkānu reģiona valsts Melnkalne ne velti ir viena no vasaras ceļojumu top galamērķiem – kalnu ieskauta un apvīta, tirkīzzilās Adrijas jūras apskalota tā pārsteidz ar iespaidīgiem dabas skatiem, lieliskām pludmalēm, bagātīgu vēstures mantojumu, vietām gluži itālisku auru, austeru fermām, īsāk sakot – dabas varenību un daudzveidību.

Tūrisma sezona Melnkalnē ilgst no aprīļa beigām līdz oktobra sākumam, taču labākais laiks šīs zemes apciemošanai ir vasaras sākums, kad tur viesojos arī es, vai arī septembris – tad gaisa temperatūra ir zem 30 grādiem un var diezgan komfortabli baudīt gan ekskursijas, gan laisku atpūtu pludmalē. Vasaras pilnbriedā gaisa temperatūra sniedzas krietni pāri 32-35 grādiem un atpūta jau var kļūt diezgan izaicinoša.

Uz Melnkalni devos, izmantojot Ukrainas tūrisma operatora Join Up piedāvājumu. Lidojums ar kompāniju airMontenegro no Rīgas līdz Melnkalnei ilgst aptuveni divas stundas un 15 minūtes un, lidmašīnai vēl tikai gatavojoties nosēsties, jau kļūst skaidrs – te būs ko redzēt un baudīt! Valstī ir divas lidostas – Tivatā, kur piezemējos, un Podgoricā. Un šis ceļojuma galamērķis ir piemērots kā laiskas, tā aktīvas atpūtas cienītājiem, jo plašā izvēlē ir gan “viss iekļauts” piedāvājumi saules un jūras baudīšanai pludmalē, gan aktīvu pastaigu maršruti kalnos, vēsturisko objektu ekskursijas, jahtu braucieni u.c.