Piecus gadus pēc ekonomiskās krīzes sākuma Ziemeļeiropā, pateicoties valdību īstenotajiem taupības pasākumiem, situācija ir nostabilizējusies, bet Eiropas dienvidos tā joprojām saglabājas smaga, ko izraisījusi tikai daļēja reformu ieviešana vai, ļaunākajā gadījumā, papildus fiskālie stimuli.

Tā komentārā finanšu medijā Bloomberg norāda dažkārt pretrunīgi vērtētais Zviedrijas ekonomists Anderss Oslunds, kurš kopā ar Valdi Dombrovski sarakstījis grāmatu «Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi».

Krass kontrasts ir starp Latviju un Grieķiju – divām mazām valstīm, kuras ekonomiskā krīze skāra vissmagāk. Abas valstis piemēroja atšķirīgu krīzes risināšanas politiku – Latvija stingru taupības režīmu, savukārt Grieķija valsts izdevumu samazinājumu uzsāka vēlu un nepilnīgi.

Latvijas iekšzemes kopprodukts divu gadu laikā (IKP) samazinājās par 24%, tomēr jau 2011. gadā Latvijas ekonomika auga par 5,5%, bet pērn, visticamāk, valsts tautsaimniecības izaugsme būs 5,3% apmērā, kas ir straujākais temps Eiropas valstu vidū. Tikmēr Grieķija turpinās ciest no recesijas, kas valstī plosās jau vairākus gadus, un Grieķijas IKP samazinājies par 18%. Ekonomists norāda, ka 2008. un 2009. gadā finanšu krīze Latvijā izskatījusies baisāka nekā Grieķijā, taču tad abas valstis izvēlējušās atšķirīgus ceļus.

Grieķijas ekonomika pie izaugsmes atgriezīsies nākamgad un valsts būs spējīga savaldīt savu parādu kalnu, pavēstījuši Atēnu starptautiskie aizdevēji.

Tāpat aizdevēji – Eiropas Komisija (EK), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) – pauduši pārliecību, ka Grieķija drīzumā varēs saņemt kārtējo aizdevuma maksājumu, vēsta Reuters.

Patlaban starptautiskie aizdevēji uzsākuši Grieķijas ekonomiskā progresa pētīšanu, lai varētu apstiprināt kārtējās aizdevuma daļas 8,8 miljardu eiro apmērā piešķiršanu Atēnām.

Aizdevēji norāda, ka Grieķijai izdosies sasniegt starptautiskā aizdevuma programmas mērķus, kā arī, ka tās valdība ir apņēmības pilna ieviest nepieciešamos fiskālos pasākumus 2013. un 2014. gadam.

Viens no svarīgākajiem soļiem, kas Grieķijai vēl atlicis, ir nepieciešamība pēc banku sektora rekaptializācijas pabeigšanas, lai valsts finanšu iestādes drīzumā varētu nodarboties ar kreditēšanu. Grieķijas aizdevēji uzsver, ka banku rekapitalizācija jau ir gandrīz pabeigta.

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Parādu krīzes skartā Grieķija ir paveikusi ievērojamu progresu savu finanšu uzlabošanā, tomēr Atēnām joprojām ir jāpievērš liela uzmanība, lai cīnītos ar nodokļu nemaksāšanu, atzinis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

SVF norādījis, ka Grieķijā «bēdīgi slavenā» izvairīšanās no nodokļu maksāšanas joprojām sasniedz ievērojamu līmeni. «Šajās jomās nepieciešams spert izšķirošus soļus, lai sasniegtu līdzsvarotu ekonomikas koriģēšanu,» teikts SVF paziņojumā. Šādos apstākļos lielākais krīzes smagums gulstoties uz pensionāriem un vidusšķiru, kamēr bagātnieki un pašnodarbinātie «savu daļu nemaksā».

Fonds aicinājis Grieķijas valdību nostiprināt nodokļu administrācijas iestāžu neatkarību, lai tādējādi vieglāk varētu veikt reformas.

Tāpat Grieķijai nepieciešams atlaist daļu no civildienesta ierēdņiem, lai pēc tam varētu darbā pieņemt labāk kvalificētus darbiniekus, nevis cerēt uz brīvprātīgu aiziešanu no ieņemamajiem amatiem.

Parādu krīzes nomocītā Grieķija zaudējusi attīstīta tirgus statusu, kļūstot par attīstības tirgu, pavēstījusi aģentūra S&P Dow Jones.

Aģentūra Grieķijas statusa maiņu pamato ar dramatisku un konsekventu valsts tirgus apjoma kritumu, kas turpinājies pēdējos gadus. Iepriekš S&P prognozēja, ka recesija Grieķijā, pretēji valsts valdības uzskatiem, turpināsies arī nākamajā gadā. Savukārt bezdarba līmenis Grieķijā varētu sasniegt vēl nebijušus rekordus un pietuvoties 30% atzīmei.

S&P arī norādīja, ka Grieķiju apdraud ievērojamais parāda līmenis, kā arī sociālas un politiskas nestabilitātes riski.

Tikmēr ASV investīciju analītiķu kompānija MSCI līdzīgu soli grasās spert jau novembrī. MSCI norāda, ka Grieķijas ekonomika kopumā stabilizējas, tomēr ceļš uz situācijas normalizēšanos būšot ilgs. Šo gadu Grieķijai, visticamāk, izdosies noslēgt ar budžeta pārpalikumu, tomēr turpmāk valstij būs jāspēj atrisināt finansējuma trūkumus, kas sagaidāms, kad beigsies starptautiskā aizdevuma programma.

Eiropas līderi, cenšoties novērst eirozonas parāda krīzes sekas, otrdien tiksies samitā, lai spriestu par milzīgā jauniešu bezdarba līmeņa samazināšanu reģionā, raksta Bloomberg.

Septembrī jauniešu (līdz 25 gadu vecumam) bezdarba līmenis pieauga līdz 24,1%.

Pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka pagājušajā nedēļā pārsteidza tirgus, samazinot eiro bāzes procentu likmi, Eiropas līderi tiksies, lai parādītu, ka arī viņi ko dara, lai atrisinātu vienu no reģiona sasāpējošajām problēmām. Itālijas premjerministrs Enriko Leta ir sacījis, ka jauniešu bezdarbs Itālijā ir īsts murgs, jo septembrī tas sasniedzis rekordaugstu līmeni – 40,4%, liecinot par sliktu vidi jaunajam darbaspēkam.

«Īstermiņā, par spīti valdības pūlēm, sagaidāms, ka bezdarba līmenis Itālijā saglabāsies aptuveni pašreizējā līmeni,» sacījis Monte dei Paschi di Siena ekonomiste Nikola Zambli. Savas prognozes viņš pamatojis ar valsts sarežģīto situāciju un politisko nestabilitāti.

Šā gada trešajā ceturksnī Grieķijas ekonomika samazinājusies par 6,9% salīdzinot ar attiecīgu laika posmu pirms gada. Sākotnējās aplēses liecināja, ka parādu nomocītās valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājies 7,2 procentiem.

Jaunu rekordu sasniedzis Grieķijas bezdarba līmenis, kas septembrī palielinājās līdz 26%, akcentējot sarežģīto ekonomisko stāvokli, kāds Grieķijā valda pēdējos gados. Grieķijas statistikas birojs norāda, ka valstī septembrī bez darba bija 1,295 miljoni cilvēku jeb viena ceturtā daļa no darbspējīgiem iedzīvotājiem. Grieķijā dzīvo aptuveni desmit miljoni cilvēku.

Patlaban Grieķijā ir augstākais bezdarba līmenis kopš 1960. gada. Tiek prognozēts, ka valsts ekonomika līdz 2013. gada beigām, kad Grieķijas recesijai apritēs seši gadi, būs samazinājusies par vairāk nekā 25%, salīdzinot ar pirmskrīzes laiku.

Db.lv jau vēstīja, ka šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, iekšzemes kopprodukts (IKP) 27 Eiropas Savienības (ES) valstīs kopumā sarucis par 0,4%, bet eirozonā – par 0,6%, savukārt Latvijas izaugsme bijusi visstraujākā, bet lielākais IKP kritums tika novērots Grieķijā, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Augustā, salīdzinot ar jūliju, eirozonas bezdarba līmenis nav mainījis, saglabājoties 12% apmērā, liecina Eurostat dati.

Arī Eiropas Savienības valstīs bezdarba līmenis augustā nemainījās un bija 10,9%. Salīdzinot ar pērnā gada augustu, abos reģionos bezdarba līmenis audzis, jo eirozonā pirms gada tas bija 11,5%, bet ES valstīs – 10,6%.

Kopumā augustā bez darba ES bija 26,6 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 19,2 miljoni bija eirozonas bezdarbnieki.

Starp dalībvalstīm zemākais bezdarba līmenis bija Austrijā – 4,9%, Vācijā – 5,2% un Luksemburgā – 5,8%. Savukārt augstākais bezdarba līmenis bija Grieķijā – 27,9% un Spānijā – 26,2%.

Gada laikā bezdarba līmenis audzis 16 ES valstīs, krities 11 valstīs, bet nav mainījies vienīgi Polijā. Straujākais bezdarba līmeņa pieaugums bija Kiprā – no 12,3% līdz 16,9% un Grieķijā – no 24,6% līdz 27,9%. Savukārt straujākais kritums bijis Latvijā – no 15,6% līdz 11,4% otrajā ceturksnī, kā arī Igaunijā – no 10,1% līdz 7,9% jūlijā.

Parādu krīzes nomāktā Grieķija ir kļuvusi par savu kreditoru aplamu maldu upuri, uzskata ASV investors un filantrops Džordžs Soross.

«Ikviens zina, ka Grieķija nekad nespēs atmaksāt atpakaļ savus parādus, no kuriem lielākā daļa pieder valsts sektoram – Eiropas Centrālajai bankai (ECB), Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vai Starptautiskajam Valūtas fondam,» interneta vietnē Project Syndicate publicētā rakstā pauž Dž. Soross.

Investors norāda, ka pēc ilgām ciešanām Grieķija ir nonākusi tik tālu, ka grasās sasniegt budžeta pārpalikumu. «Ja vien kreditori varētu atteikties no parādu atmaksas vismaz tik ilgi, kamēr valsts izpildītu aizdevēju noteikumus, Grieķijā varētu atgriezties privātais kapitāls un tās ekonomika strauji atveseļotos,» uzskata ASV miljardieris.

Biju diezgan izbrīnīta pagājušo piektdien izlasot laikraksta Dienas Bizness otrajā lappusē rakstu par Grieķiju. Nav korekti secināt, ka «nekas netiek darīts» vai «viss tiek darīts». Jau kopš krīzes sākuma, Grieķija ir saņēmusi sīvu kritiku par to kā tiek risināta radusies situācija, bet netiek izrādīta empātija par pieliktajām pūlēm un lielajiem Grieķijas tautas upuriem.

Mēs vēl joprojām cīnāmies, lai atrastu izeju no krīzes un panāktu izaugsmi. Nešaubīgi, ka daudzas lietas varēja darīt citādi un vēl ir daudz jādara. Balstoties uz dažādām ekonomikas teorijām, ekonomisti un analītiķi visā pasaulē piedāvā dažādas interpretācijas un risinājumus, kā vajadzēja risināt radušos situāciju un kā tā jārisina turpmāk.

Neskatoties uz ekonomikas un finanšu datiem, par kuriem mēs varam runāt bezgalīgi un kas šajā brīdī nav galvenie, viena lieta ir skaidra - Grieķija no krīzes var izkļūt tikai ar savu partneru palīdzību. Neļaujiet kļūdīties! Esmu pilnīgi pārliecināta, ka ekonomiskus lēmumus nepieņem balstoties uz sentimentālu vājumu, bet gan pamatojoties uz rūpīgiem un labi aprēķinātiem apsvērumiem. Šajā ziņā Grieķija ne ar ko neatšķiras no jebkura cita gadījuma. Tādējādi lēmums par Grieķijas parādu, lai arī kāds tas būtu, tiks balstīts uz finanšu interesēm.

Pērnā gada novembrī bezdarba līmenis eirozonā saglabājies esošajā līmenī – 12,1%, liecina Eurostat dati.

Eiropas Savienības valstu vidū bezdarba līmenis kopš maija turas 10,9% līmenī.

Novembrī bez darba bija 26,55 miljoni ES iedzīvotāju, no kuriem 19,24 miljoni bija eirozonas iedzīvotāju.

Salīdzinot ar oktobri, bez darba esošo cilvēku skaits ES novembrī pieauga par 19 tūkstošiem, bet eirozonā – par 4000. Savukārt, salīdzinot ar 2012.gada novembri, bezdarba līmenis ES audzis par 278 tūkstošiem, bet eirozonā – par 452 tūkstošiem.

Starp ES dalībvalstīm zemākais bezdarba līmenis bijis Austrijā – 4,8%, Vācijā – 5,2% un Luksemburgā – 6,1%, savukārt augstākais bezdarba līmenis bijis Grieķijā – 27,4% (septembra dati) un Spānijā – 26,7%.

Jaunākie dati par bezdarba līmeni Grieķijā liecina, ka tas pieaudzis līdz 26,8%, ziņo BBC.

Tas ir augstākais rādītājs, kāds reģistrēts Eiropas Savienībā.

Oficiālie Grieķijas dati par oktobri liecina, ka Grieķija apdzinusi Spāniju kā valsts ar augstāko bezdarba līmeni Eiropā. Grieķijas ekonomika joprojām ir iestigusi recesijā valdība gatavojas ieviest būtiskus taupības pasākumus. Valsts samazina izdevumus, lai atbilstu glābšanas finansējuma nosacījumiem.

Līdz šim Eiropas Centrālā banka, Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Komisija glābšanas aizdevumos ir solījuši kopumā 240 miljardus eiro. Grieķija ir saņēmusi vairāk nekā divas trešdaļas.

Janvarī bezdarba līmenis eirozonā nav mainījies un turējies pie 12% atzīmes, liecina Eurostat dati.

Arī pērnā gada janvārī bija tāds pats bezdarba līmenis. Savukārt Eiropas Savienībā bezdarba līmenis turējās pie 10,8% atzīmes.

Abos reģionos bezdarba līmeņa rādītājs nav mainījies kopš pērnā gada oktobra.

Kā liecina Eurostat aplēses, janvārī ES bez darba bija 26,231 miljons iedzīvotāju, un no tiem eirozonā bez darba bija 19,18 miljoni. Salīdzinot ar decembri, bezdarbnieku skaits abos reģionos sarucis par 17 tūkstošiem.

Starp dalībvalstīm, zemākais bezdarba līmenis bija Austrijā – 4,9%, Vācijā – 5% un Luksemburgā – 6,1%, bet augstākais – Grieķijā – 28% un Spānijā – 25,8%.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bezdarba līmenis palielinājies 13 dalībvalstīs, saruka – 13 un nemainījās Austrijā un Slovēnijā.

Septembrī eirozonā bezdarba līmenis turējies rekordaugstā līmenī, tādējādi nepiepildot ekonomistu prognozes par tā samazināšanos, liecina Eurostat dati.

Bezdarba līmenis turējās 12,2%. Eksperti gaidīja, ka skaitlis būs sarucis līdz 12%.

Rekordaugstais bezdarba līmenis ir recesijas un eirozonas parāda krīzes sekas, jo ekonomika atgūstas ļoti pamazām, citējot Eiropas Centrālo banku, raksta Bloomberg.

Kā liecina Eurostat dati, zemākais bezdarba līmenis septembrī bija Austrijā – 4,9%, Vācijā – 5,2% un Luksemburgā – 5,9%, savukārt augstākais bijis Grieķijā – 27,6% un Spānijā – 26,6%.

Gada laikā bezdarba līmenis pieaudzis 16 ES valstīs, sarucis 11 valstīs, bet saglabājies Čehijā. Straujākais bezdarba līmeņa pieaugums vērojams Kiprā – no 12,7% līdz 17,1%, un Grieķijā – no 25% līdz 27,6%. Savukārt straujākais kritums bijis Latvijā – no 15,6% līdz 11,3% un Igaunijā – no 10% līdz 8,3%.

Šobrīd plaši tiek diskutēts par Latvijas uzņēmējdarbības attīstības iespējām, demogrāfiskās situācijas un izglītības ietekmi uz ekonomikas attīstību, darbaspēka pieejamību un vajadzībām. Nodarbinātības problēmas un izglītota darbaspēka trūkums nav tikai Latvijas problēma, ar to saskaras arī virkne valstu Eiropas Savienībā un ārpus tās.

Lai arī cik aktīvi augstskolas negatavotu cilvēkus darba tirgum, rezultātā darba devēji tomēr izjūt darbinieku trūkumu, jo liela daļa aizbrauc uz ārvalstīm. Lai rastu šīs problēmas risinājumus, būtiski apzināties problēmas mērogus un saprast, ka Latvijā šajā situācijā nav viena.

Jaunākie bezdarba rādītāji Eiropas Savienībā (ES) liecina, ka Latvijā bezdarba līmenis ir 8,1%, ierindojot mūs astotajā vietā. Pirmajā vietā ir Grieķija ar 20,7% bezdarbu, kam seko Spānija ar 16,4%, Kipra ar 11,3% u.c. Mūsu kaimiņvalstīs situācija gan ir nedaudz labāka – Lietuvā bezdarba līmenis ir 7,1%, savukārt - Igaunijā 5,4% (1). Runājot par jauniešu bezdarbu, jāmin, ka arī tur pirmajā vietā ir Grieķija ar 43,7%, savukārt Latvija ir devītajā vietā ar 17,9% (2).

Gada sākumā bezdarba līmenis eirozonā pieaudzis līdz rekordaugstiem 12%, apstiprinot bažas, ka reģiona recesija pirmajā ceturksnī vērsās plašumā.

Kā raksta Bloomberg, tas ir augstākais līmenis kopš 1995. gada, kad sāka apkopot reģiona datus.

Tādējādi eirozonā bez darba februārī bija 19,1 miljons cilvēku, kas ir par 33 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Eiro monetārajā reģionā bezdarbnieku skaidrs februārī bijis par 1,8 miljoniem lielāks nekā vēl pirms gada. Sevišķi liels ir jauniešu (25 gadi vai jaunāki) bezdarbs, kas eirozonā atradies pie 23,9% atzīmes.

Jāpiebilst, ka visaugstākais bezdarba līmenis Eiropā ir bijis Grieķijā un Spānijā – attiecīgi tas atradies pie 26,4% un 26,3%. Jauniešu bezdarba līmenis šajās valstīs pārsniedz 50% atzīmi. Savukārt viszemākais bezdarba līmenis Eiropā februārī ir bijis Austrijā (4,8%) un Vācijā (5,4%). Pieejamie dati liecina, ka Latvijā bezdarba līmenis pagājuša gada ceturtajā ceturksnī ir bijis pie 14,3% atzīmes. Zemāks tas ir mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kur tas atradies attiecīgi pie 13,1% un 9,9% atzīmes.

Februārī eirozonas bezdarba līmenis bijis 11,9%, signalizējot par reģiona nevienmērīgo atveseļošanos, jo Vācijas darba tirgū turpinājās atveseļošanās, bet Itālijas bezdarba līmenis sasniedza rekordu, raksta Bloomberg.

Kā informē Eurostat, bezdarba līmeņa rādītājs janvārī un iepriekšējos divos mēnešos pārskatīts uz leju no 12%.

Itālijā februārī bezdarba līmenis sasniedza 13%, savukārt Vācijā bezdarbnieku skaits saruka.

Kā prognozē Barclays analītiķe Apoline Menute, bezdarba līmenis daudzmaz stabils turēsies visu gadu, jo nodarbināto skaita pieaugums ir pārāk mērens, lai veicinātu ievērojamu samazināšanos. Daudz satraucošāks ir inflācijas rādītājs un gaidas, kas var motivēt Eiropas Centrālo banku pieņemt jaunus monetārās politikas soļus.

Eiropas vārgais darba tirgus atspoguļo milzīgas atšķirības starp valstīm – no 4,8% Austrijā līdz 25,6% Spānijā. Grieķijā bezdarba līmenis bija 27,5%.

Jūnijā eirozonas bezdarba līmenis nedaudz samazinājies, sasniedzot zemāko atzīmi kopš 2012. gada septembra, liecina Eurostat dati.

Jūlijā bezdarba līmenis bija 11,6%, bet pērnā gada jūnijā – 12%.

Savukārt Eiropas Savienības reģionā bezdarba līmenis jūnijā sasniedza 10,2%, kas ir mazāk nekā 10,3% maijā un 10,9% pērnā gada jūnijā.

Kā liecina Eurostat aplēses, 25 miljoni iedzīvotāju ES jūnijā bija bez darba.

Starp ES dalībvalstīm zemākais bezdarba līmenis bija Austrijā – 5%, Vācijā – 5,1% un Maltā – 5,6%, savukārt augstākais – Grieķijā 27,3% un Spānijā – 24,5%.

Jūnijā ES bez darba bija 5,1 miljons jauniešu. Bezdarba līmenis jauniešu vidū bija 22%, kas ir mazāk nekā pirms gada, kad tas bija 23,6%.

Gada laikā bezdarba līmenis samazinājies 21 dalībvalstī, pieauga – piecās un nemainījās Nīderlandē un Zviedrijā. Lielākais kritums vērojams Portugālē – no 16,6% līdz 14,1%, Ungārijā – no 10,4% līdz 8,1%. Savukārt lielākais bezdarba līmeņa kāpums bijis Somijā – no 8,1% līdz 8,8%, Luksemburgā – no 5,9% līdz 6,3% un Austrijā – no 4,7% līdz 5%.

Sliktie kredīti, vāja kreditēšana un augsts bezdarba līmenis uztur spriedzi monetārajā savienībā

Lai arī politiķu aprindās aizvien vairāk tiek runāts par to, ka eirozonas ekonomiskās problēmas ir aiz muguras, un to apstiprina arī atsevišķi dati, izaugsme ir tik trausla, ka jebkura lielāka sašūpošanās pasaules finanšu tirgos monetāro savienību, pie kuras pieder arī Latvija, varētu iegrūst atpakaļ krīzē. Tiesa, monetārajai savienībai pēc septiņu ceturkšņu pārtraukuma beidzot ir izdevies uzrādīt ekonomikas pieaugumu ne vien salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu, bet arī gada griezumā, izaugsmei sasniedzot 0,5%. Jāatzīst gan, ka uz strauju attīstību turpmāk pārāk nav ko cerēt. Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka šogad monetārās savienības tautsaimniecība augs apmēram par procentu.

Ēnu ekonomika Grieķijā ir līdzvērtīga gandrīz ceturtajai daļai valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), aplēsis Londonā bāzētais Ekonomisko jautājumu institūts.

Saskaņā ar institūta aplēsēm aizvadītajā gadā ēnu ekonomika Grieķijā sasniegusi 24% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas bijis viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā, tomēr zemāks nekā pirms desmit gadiem, kad ēnu ekonomika parādu krīzes skartajā valstī veidoja gandrīz 30% no IKP.

Grieķijā bijis viens no augstākajiem pašnodarbināto īpatsvariem Eiropas Savienībā – aptuveni 48% darbaspēka bijuši pašnodarbinātie. Tāpat Grieķijā ir augstākais nelegāli nodarbināto imigrantu īpatsvars starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm. Grieķijā 4,45% no darbaspēka ir nelegālie imigranti.

«Galveni ēnu ekonomikas iemesli saistīti ar nodokļu un sociālās drošības slogu, attieksmi pret nodokļiem, valsts iestāžu kvalitāti, darba tirgus regulēšanu un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti,» norāda institūts.

Grieķija ceturtdien samaksājusi Starptautiskajam Valūtas fondam procentu maksājumus, liecina SVF informācija.

Tādējādi Grieķija izvairījusies no vēl vienas maksātsnespējas laikā, kad parādu māktā valsts cenšas vienoties par trešo glābšanas plānu.

SVF paziņojumā teikts, ka Grieķija atmaksājusi procentu maksājumus aptuveni 186,3 miljonu eiro apmērā.

Šis ir pirmais maksājums kopš jūnija sākuma, kuru Grieķija veic laikā. Iepriekš Grieķijai bija jāmaksā 1,5 miljardi eiro jūnija beigās, bet pēc tam – 456 miljonus eiro. Šos maksājumus valsts neveica, kļūstot par pirmo valsti, kas nevar atmaksāt SVF aizdevumu.

Kad Grieķija nespēja veikt pirmo maksājumu, SVF iesaldēja Grieķijas pieeju tās resursiem, ieskaitot, nākamajam finansējumam valstij.

Parādu nomocītā Grieķija daudziem Eiropā šķiet kā nāves gultā guļošs slimnieks, tomēr Krievijas bagātniekiem tā ir vilinoša vieta. Krievu kompānijas parādu krīzes nomocītajā valstī saista salīdzinoši zemās cenas, tieši lidojumi uz Krieviju, kā arī tas, ka lielākā daļa Grieķijas iedzīvotāju ir pareizticīgie.

Tā divi Krievijas īpašumu attīstītāji no Sanktpēterburgas cīnās par iespēju iegādāties neapbūvētu zemes apgabalu netālu no Halkidikiem, kas pieder atvaļinātu Grieķijas armijas virsnieku apvienībai. Krievijas kompānijas katra piedāvājušas pat 200 miljonus eiro par 1,9 tūkstošu hektāru lielu zemes gabalu, lai tur attīstītu atpūtas un izklaides kompleksu, vēsta BBC. Līdzīgu piemēru Grieķijā esot daudz.

Krievijas uzņēmēji norāda, ka viņiem ir liela interese veikt investīcijas eirozonas krīzes skartajā valstī. Grieķu izcelsmes Krievijas uzņēmējs Ivans Savidi BBC stāstīja, ka Atēnām būtu tikai jādod atļauja, un krievu investīcijas uz Grieķiju plūstu milzīgos apmēros. «Ja Grieķija lūgtu Krievijas uzņēmējus, tad nākamā gada oktobrī tā kļūtu par pārtikušu valsti,» klāstījis I. Savidi, kurš kādreiz bijis arī Krievijas Valsts domes deputāts un ir viens no Vladimira Putina līdzgaitniekiem.

Starp tūrisma galamērķiem nākamajā sezonā ar Grieķiju varētu sākt konkurēt Turcija, taču, tā kā noteicošais aspekts aizvien ir cena, tuvāko 2-3 gadu laikā Grieķija varētu saglabāt līderpozīcijas, intervijā sacīja kompānijas Maouzenidis Group vadītājs Aleksandrs Candekidis.

Ja mēs viena gada laikā palielinājām pārdošanas apjomus gandrīz divas reizes, un nākamajā gadā plānojam tos audzēt pusotru reizi, tad perspektīva, ka Grieķija popularitātes ziņā atpaliks no Turcijas, nav tālu, uzskata viņš.

Viņš piebilst, ka Grieķija Latvijai ir daudz tuvāka nekā, piemēram, Spānija. Otrkārt, Spānijā praktiski nav viesnīcu ar savām pludmalēm. Tas ir neērti un nedroši, ja runā par atpūtu ar bērniem uzskata uzņēmuma vadītājs. Runājot par Itāliju, A. Candekidis uzsver, ka tajā ir maz smilšu pludmales, tāpēc paši itāļi dod priekšroku atvaļinājumam Grieķijā.

«Itālija nav konkurente Grieķijai, un Spānija arī nav. Turcija konkurē ar Grieķiju un Ēģipti, kurā pagaidām tūristu plūsma vēl nav atjaunojusies. Neviena cita valsts šobrīd nevar konkurēt ar Grieķiju. Arī Bulgārija ir populāra, taču tas vairāk ir budžeta segments, un pakalpojumu kvalitāte ir zemāka. Ja runājam par kvalitatīvu virzienu Eiropā, līderis viennozīmīgi ir Grieķija,» viņš skaidro.

Atjaunotās izaugsmes dēļ Atēnas pieņem lēmumu samazināt krīzes dēļ celtos nodokļus

Pēc sāpīgas taupības politikas gadiem Grieķija šogad paredz 0,6% ekonomikas pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Finanšu ministrija šo prognozi tūdaļ izmantojusi, lai atlaistu arī savilkto fiskālo jostu.

Neklausa troikai

Par troiku dēvētajai starptautisko aizdevēju trijotnei kopš pirmā aizdevuma plāna 2010. gadā ir pastāvīgi nācies stīvēties ar Atēnām par pieprasīto budžeta taupības pasākumu – dažādu subsīdiju mazināšanas un nodokļu celšanas – ievērošanu. Arī nesen Parīzē notikušajās sarunās starp troiku un Grieķijas valdību bijusi stumdīšanās starp taupības politikas prasībām no vienas puses un izaugsmi veicinošu atvieglojumu plāniem no otras puses, ziņo Reuters. Aizdevēju puse tūlītēju politisko reakciju uz vārgulīgajiem makroekonomiskajiem datiem nav atbalstījusi, tomēr tas nav bijis šķērslis Grieķijas premjeram Antonim Samaram nākt klajā gan ar tūlītēju fiskālās politikas taktikas maiņu, gan turpmākajiem plāniem. Pirms tam ticies ar troiku, premjers tūlīt pat izmantojis Tesalonikos notikušās starptautiskās uzņēmējdarbības izstādes tribīni, lai paziņotu par krīzes laika nodokļu pazemināšanu. Pirmām kārtām tas nozīmē ar patēriņa nodokli apliktā apkurē izmantotā šķidrā kurināmā atbrīvošanu no šā sloga par 30%, kā arī tiek solīta tautā nīstā nekustamā īpašuma nodokļa maiņa, ziņo Grieķijas laikraksts To Vima. Nodokļu mazināšanas plāna detaļas tiks publicētas oktobrī kopā ar nākamā gada budžeta plānu. Tā politiskā vēsts ir četrus gadus ilgušo taupības pasākumu beigas un valsts atgriešanās pie ekonomikas izaugsmes.

Septembrī sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis eirozonā sasniedzis 11,6%, salīdzinot ar 11,5% augustā, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat jaunākās aplēses.

Tikmēr Eiropas Savienībā bezdarba līmenis saglabājies stabils – 10,6% gan šā gada sepetembrī, gan arī augustā. Bezdarba līmenis gan eirozonā, gan Eiropas Savienībā ievērojami pieaudzis, salīdzinot ar aizvadītā gada septembri, kad tas attiecīgi bija 10,3% un 9,8%.

Eurostat aplēsis, ka septembrī bez darba bijuši 25,7 miljoni Eiropas Savienības iedzīvotāju. No tiem 18,5 miljoni dzīvojuši eirozonas valstīs.

Septembrī visaugstākais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā reģistrēts Spānijā (25,8%), Portugālē (15,7%) un Itālijā (10,8%). Zemākais bezdarba līmenis septembrī novērots Austrijā (4,4%), Luksemburgā (5,2%), Vācijā un Nīderlandē (abās 5,4%). Par Grieķiju, Latviju, Igauniju, Dāniju, Ungāriju un Lielbritāniju, septembra dati nav pieejami.