Jaunākais izdevums

Sarunas starp Grieķijas valdību un starptautisko aizdevēju inspektoriem, kas pārbauda Atēnu progresu nepieciešamo reformu ieviešanā, ir apstājušās, vēsta Financial Times.

Sarunas apturētas, jo iesaistītajām pusēm radušās domstarpības par Atēnu paveikto budžeta deficīta samazināšanas jautājumos.

Iepriekš revidenti secinājuši, ka Grieķijas budžeta deficīts šogad varētu pārsniegt plānoto par 1%, un valstij varētu būt grūtības ar savu plašo privatizācijas plānu īstenošanu.

Grieķijas finanšu ministrs Evangels Venizels pavēstīja, ka sarunas tiks atsāktas 14. septembrī.

Db.lv jau rakstīja, ka valstī ieradušies Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Savienības speciālisti, lai iepazītos ar Grieķijas paveikto finanšu krīzes risināšanā.

Revidenti ieradušies Grieķijā pirms starptautiskās finanšu palīdzības nākošās kārtas piešķiršanas, kas nepieciešama valstij, lai tā izvairītos no maksātnespējas.

Iepriekš tika paredzēts, ka sarunas noslēgsies 5. septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācija: Grieķija nesaņems finanšu palīdzību līdz izdarīs visu, kas nepieciešams

Jānis Rancāns,09.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas glābšana ir apdraudēta, jo tā nav veikusi nepieciešamās reformas, paziņojis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible. Valsts nesaņems starptautiskās finanšu palīdzības maksājumus līdz nebūs izdarījusi visu, ko paredz noslēgtās vienošanās, atsaucoties uz V. Šoibles teikto, vēsta The Guardian.

«Es saprotu, ka Grieķijas iedzīvotāji iebilst pret taupības pasākumiem. Taču Grieķijai ir jāsaprot, vai tā var izpildīt prasības, kas nepieciešamas, lai būtu eirozonas dalībniece. Mēs nepiedāvājam nekādas atlaides,» uzrunā parlamentam uzsvēra Vācijas finanšu ministrs. Vācijas parlamentam par kārtējā maksājuma kārtas piešķiršanu Grieķijai jālemj 29. septembrī.

Līdzīgu viedokli ceturtdien paudusi arī Nīderlande, kuras finanšu ministrs uzsvēris, ka viņa valsts varētu nepiedalīties finanšu palīdzības maksājumos līdz Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Savienības (ES) eksperti nepaziņos par progresu nepieciešamo reformu īstenošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu krīzes nomāktajai Grieķijai nauda varētu izbeigties jau oktobrī, pavēstījis valsts finanšu ministra pienākumu izpildītājs Filipos Sachinidis, uzsverot nepieciešamību pēc pēc starptautiskā aizdevuma tālāko maksājumu saņemšanas, vēsta Reuters.

«Mēs cenšamies nodrošināt to, ka valsts varēs strādāt bez problēmām,» intervijā televīzijas kanālam Mega stāstīja Grieķijas valstsvīrs. Atēnas svētdien arī paziņoja par apņemšanos ieviest jaunu īpašuma nodokli, ar kura palīdzību tiek plānots iegūt divus miljardus eiro. Šie finanšu līdzekļi tiks izmantoti, lai nosegtu budžeta iztrūkumu, ko Grieķija apsolījusi paveikt, lai saņemtu starptautisko finanšu palīdzību.

Db.lv jau vēstīja, ka tika apturētas Grieķijas valdības un starptautisko aizdevēju inspektoru sarunas. Revidenti pārbaudīja Atēnu progresu nepieciešamo reformu ieviešanā un secināja, ka valsts nesasniegs savus nospraustos mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Grieķijas premjers noliedz informāciju par iecerētiem jauniem taupības pasākumiem

LETA--AFP,03.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas premjerministrs Antonis Samars otrdien paziņoja, ka viņš ir noraidījis starptautisko aizdevēju prasības paaugstināt nodokļus, lai apmierinātu valsts glābšanas programmas nosacījumus.

Tādējādi Samars noliedzis grieķu laikrakstā Kathimerini pirmdien pausto informāciju, ka Grieķijas valdība piedāvājusi īstenot jaunus taupības pasākumus, tostarp paaugstināt nodokļus, lai noslēgtu starptautisko aizdevēju pārskatu, kas noteiks glābšanas programmas turpmāku virzību.

«Tagad, kad mēs tuvojamies pēdējam auditam glābšanas programmā, kuras termiņš noslēdzas decembra beigās, tiek runāts par nosacījumiem attiecībā uz nodokļu palielināšanu un izdevumu samazināšanu. Es skaidri pasaku, ka mēs šos aicinājumus esam noraidījuši,» pavēstīja Samars.

Viņš kritizē starptautisko aizdevēju uz Grieķiju izdarīto smago spiedienu un uzstāj, ka valsts sasniegs budžeta mērķus bez nepieciešamības īstenot jaunus taupības pasākumus, kas tiek pieprasīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums par to, kādā veidā atrisināt gaidāmās problēmas ar Grieķijai nepieciešamo finansējumu, tiks pieņemts īsi pirms gada beigām, atzinusi anonīma Eiropas Savienības (ES) amatpersona.

Savukārt jautājumu par Grieķijas parādu nastas samazināšanu eirozonas finanšu ministri varētu izskatīti tikai tad, ja Eiropas statistikas birojs Eurostat apstiprinās, ka Grieķija 2013. gadā spējusi sasniegt budžeta pārpalikumu. Šāds novērtējums būs iespējams tikai pēc 2014. gada aprīļa.

Nākamajā nedēļā iecerēta arī Grieķijas paveikto ekonomisko reformu progresa izvērtējuma ziņojuma izskatīšana. Grieķijas aizdevēji sniegs informāciju par reformu progresu, no kā būs atkarīga turpmāko aizdevuma kārtu piešķiršana.

Paredzams, ka diskusijas par Grieķijas nākotni un tai nepieciešamo iespējamo papildus finansējumu varētu notikt novembra beigās vai decembra sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Luksemburgā notikusī eirozonas finanšu ministru sanāksme beigusies bez jebkādas vienošanās par Grieķijas parādu krīzi, paziņojis Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.

Eirogrupā nav [panākta] vienošanās, tviterī raksta Dombrovskis. Spēcīgs signāls Grieķijai nopietni iesaistīties sarunās.

Grieķijas sarunas ar Eiropas Savienību (ES), Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par pēdējo 7,2 miljardus eiro lielo maksājumu, kas varētu tikt piešķirts Atēnām starptautiskās finansiālās palīdzības ietvaros, šonedēļ izvērtušās arvien asākā vārdu apmaiņā, un amatpersonas sāka jau atklāti apspriest iespējamo Grieķijas aiziešanu no eirozonas.

Trešdien, Luksemburgas sanāksmes priekšvakarā, Grieķijas centrālā banka pirmo reizi nāca klajā ar brīdinājumu, ka valstij draud atteikšanās no Eiropas kopīgās valūtas vai pat aiziešana no ES, ja tā nespēs panākt vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

SVF mēģina pierunāt eirozonu uz vēl vienu Grieķijas parādu norakstīšanu

Jānis Rancāns,09.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) vēlas panākt, lai eirozonas valstu valdības mīkstinātu aizdevuma nosacījumus Grieķijai, atsaucoties uz anonīmu fonda amatpersonu, vēsta laikraksts Wall Street Journal.

SVF pārstāvji uzskata, ka Grieķijas parāda līmenis jāsamazina līdz «ilgtspējīgam» līmenim, pirms valstij tiks piešķirta turpmāka finanšu palīdzība. Tas būtu paveicams, ja Atēnu aizdevēji norakstītu daļu no Grieķijas parādiem. Taču šādam solim nikni pretojas tādas eiroznas valstis, kā, piemēram, Vācija, kas Grieķijai jau aizdevusi 127 miljardus eiro un uzsver, ka parādu krīzes nomocītajai valstij nevajadzētu cerēt uz turpmāku piekāpšanos.

SVF līdz 2020. gadam vēlas panākt situāciju, kurā Grieķijas parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) sasniedz 100%, kas ir ievērojami zemāk nekā 120%, par kuriem Atēnas un aizdevēji vienojās gada sākumā. Saskaņā ar vienu no fonda izvirzītajiem priekšlikumiem Grieķijas aizdevēji - Eiropas Centrālā banka (ECB) un eirozonas valstis – varētu norakstīt Atēnu parādus 30% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir zema, ņemot vērā niecīgos abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomus. Latvijas preču un pakalpojumu eksports pagājušajā gadā veidoja tikai 0,2% no kopējā Latvijas eksporta. Preču importa īpatsvars kopējā Latvijas importā ir vēl niecīgāks – 0,08% no kopējā Latvijas preču importa, savukārt pakalpojumu importā Grieķijas īpatsvars veidoja tikai 0,45%, informē Finanšu ministrija.

«Kopš šā gada februāra situācija Grieķijā ir tikai pasliktinājusies, jo esošās valdības bezatbildības rezultātā valsts trauslā ekonomiskā izaugsme ir pilnībā iznicināta. Diemžēl valdība aizvien neapzinās situācijas nopietnību un ved savu valsti pretī katastrofai. Šādas rīcības dēļ visvairāk cietīs tieši Grieķijas iedzīvotāji. Atbildība par notiekošo Grieķijā, kā arī iespējamo ietekmi uz kopējo eirozonu būs jāuzņemas Alekša Cipra populistiskajai valdībai,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

J. Reirs ir pārliecināts, ka sarežģīto Grieķijas ekonomisko situāciju ir iespējams stabilizēt. To pierādīja iepriekšējās valdības cieša sadarbība ar eirozonas dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem, kad Grieķijas ekonomika pēc recesijas sāka uzrādīt nelielu, bet tik vajadzīgu izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz apjomīgiem protestiem, Grieķijas parlaments apstiprinājis 2013. gada budžetu, kurā iekļauta apjomīga valsts tēriņu samazināšanas pakete, tādējādi cerot drīzumā saņemt starptautiskā aizdevuma kārtējo maksājumu.

Paredzēts, ka nākamajā gadā Grieķijas ekonomika samazināsies par 4,5%, bet valsts parāds pieaugs līdz 189% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt Grieķijas budžeta deficīts nākamgad plānots 5,2% apmērā, kas ir samazinājums, salīdzinot ar 6,6% šogad.

Demonstrācijās pie Grieķijas parlamenta piedalījās vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku, kas iebilda pret jauno taupības budžetu. Grieķijas kreiso radikāļu partijas Syriza vadītājs Aleksis Ciprs pavēstījis, ka budžetā iekļautie valsts tēriņu samazināšanas pasākumi šoziem daudziem grieķiem liegs iegādāties izdzīvošanai nepieciešamās preces.

Grieķijas parlamenta pieņemtais nākamā gada budžets paver ceļu starptautiskā aizdevuma saņemšanai. Iepriekš valsts premjers Antonis Samars pavēstīja, ka Grieķijas valsts kase tukša būs jau piektdien, 16. novembrī. Grieķijas parlamentārās koalīcijas partijas Pasok vadītājs Evangels Venizels tikmēr brīdinājis Eiropas partnerus, ka kavēšanās ar aizdevuma piešķiršanu nodara pāri ne tikai Grieķijai, bet arī visai eirozonai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nastas nomocītā Grieķija ir panākusi vērā ņemamu progresu saistībā ar valsts izdevumu samazināšanu, kas nepieciešams, lai valsts varētu saņemt starptautisko palīdzību, tomēr viss vēl nav izdarīts, secinājuši Atēnu aizdevēju pārstāvji.

Plānots, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Savienības (ES) pārstāvji Grieķiju apmeklēs arī septembrī, lai sniegtu galīgo atzinumu par Atēnu iespējām saņemt aizdevuma kārtējo maksājumu.

«Sarunas tika aizvadītas labi un valsts ir apņēmības pilna, lai ieviestu vairākus taupības pasākumus un reformas, kurām jāatdzīvina ekonomika un jānovērš bankrota draudi,» sacīja SVF Grieķijas misijas vadītājs Pols Tomsens (Poul Thomsen).

Db.lv jau vēstīja, ka Grieķijas partijas vienojušās par papildus taupības pasākumiem, kuriem nākamo divu gadu laikā būtu jāsamazina valsts tēriņi par 11,5 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas atkārtoto vēlēšanu rezultāts sākotnēji lika pieaugt gan eiro cenai (līdz mēneša augstākajai atzīmei), gan izejvielu, gan akciju cenām. Tiesa gan, jau pirmdienas izskaņā, piemēram, eiro lielu daļu no guvumiem jau bija paspēlējis un mīnusos devās arī akciju tirgi.Valda viedoklis, ka Grieķijas vēlēšanu rezultāts finanšu tirgiem, visticamāk, būs īsa atelpa.

Līdz ar to, ka Grieķijas atkārtotajās parlamenta vēlēšanās uzvarējusi partija, kas aizstāv valstij piešķirtā starptautiskā aizdevuma nosacījumus, rimušās bažas, ka šī valsts tūlītēji varētu pamest eirozonu. Radikāli kreisā partija Syriza, kas solīja pārskatīt Grieķijas un starptautisko aizdevēju vienošanos, vēlēšanās ieņēmusi otro vietu un būs opozīcijā. Līdz ar šādu notikumu attīstību ir vērojama pamatīga eiforija pasaules lielākajos finanšu tirgos, kas zināmā mērā jau rēķinājās ar haosu, ko varētu radīt monetārās savienības daļēja sairšana, Grieķijas atgriešanās pie drahmas un strauja tās devalvācija. Šķiet, grieķi tomēr nobijušies no straujā ekonomikas brīvā kritiena, kas valsti, visticamāk, gaidītu pēc eirozonas pamešanas. Tiesa gan, starptautiskā aizdevuma aizstāvju uzvara vēlēšanās bija par sprīža tiesu un sagaidāms, ka Grieķijā noskaņojums paliks ļoti svārstīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB vairs neļaus Grieķijas bankām izmantot valsts parādu kā kredītu ķīlu

BNS/AFP,05.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) trešdienas vakarā paziņoja, ka vairs neļaus Grieķijas bankām izmantot valsts parādu kā kredītu ķīlu.

ECB ar šādu lēmumu liedz Grieķijas bankām svarīgu avotu naudas līdzekļu iegūšanai, pastiprinot spiedienu uz Grieķijas jauno valdību, lai tā panāktu vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem.

Grieķijas Finanšu ministrija ātri reaģēja uz ECB lēmumu, uzstājot, ka valsts banku sistēma «vēl arvien ir adekvāti kapitalizēta un pilnīgi aizsargāta», jo vēl ir pieejami citi likviditātes kanāli.

ECB nāca klajā ar šo paziņojumu dažas stundas pēc jaunā Grieķijas finanšu ministra Jaņa Varufaka pirmajām sarunām ar ECB vadītāju Mario Dragi, kurās Varufakis mēģināja panākt Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) Grieķijai piešķirtā starptautiskā aizdevuma 240 miljardu eiro apmērā nosacījumu maiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Deiselblūms: Grieķijas jautājuma risināšanā ir pozitīvi signāli, bet vienošanās nav panākta

LETA,24.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas finanšu problēmu risināšanā ir manāmi pozitīvi signāli, taču vienošanās vēl nav panākta, šodien pēc Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu (ECOFIN) ministru neformālās tikšanās sacīja Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms.

Viņš informēja, ka šodien sēdes ietvaros institūcijas informēja par sarunām, kas rit starp Grieķijas varas iestādēm, un tika gūts pārskats par esošo situāciju.

Grieķijai nepieciešams veikt visaptverošas reformas, lai veiktu līdzekļu izmaksu programmas ietvaros. Turpinās intensīvas diskusijas, un ir zināmi pozitīvi signāli, taču joprojām pastāv atšķirības viedokļos, lai vienošanos panāktu. Diskusijas procesā ir jāpanāk straujāks progress, uzsvēra Deiselblūms un piebilda, ka diskusijas vēl tiks turpinātas šā gada maijā.

Jau ziņots, ka Grieķijas un starptautisko aizdevēju sarunu progress ir nepietiekams un Grieķijas valdībai būtu aktīvāk jāstrādā pie reformu plāna, šādu viedokli šorīt LTV pauda Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti par potenciālo palīdzību Grieķijai un Ukrainai: Latvijai ir nozīmīgi palīdzēt kaimiņiem un partneriem

Žanete Hāka,27.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir nozīmīgi palīdzēt kaimiņiem un tuvākajiem partneriem sarežģītos ekonomiskos apstākļos, tomēr patlaban nav precīzi skaidrs, cik un kāds finansējums no Eiropas Savienības puses tiks piešķirs Grieķijai un Ukrainai, saka Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas pārstāvji.

Grieķijas un tā sauktās Troikas (Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Komisija (EK)) vidū patlaban notiek asas diskusijas par to, cik papildus naudas nepieciešams Grieķijas banku sektoram, raksta Financial Times. SVF ir draudējis publicēt savas aplēses, kas ir nepilni 20 miljardi eiro, ja Grieķija turpinās minēt 6 miljardus eiro. Kāds Grieķijas baņķieris gan sacījis, ka valdības aprēķini ir bāzēti uz faktu, ka bankas nākamajā gadā atgriezīsies peļņā, taču ES pārstāvji uzskata, ka šīs prognozes ir pārmērīgi optimistiskas. Ja šis strīds ieilgs, tas samazinās Grieķijas spēju šogad mainīt ekonomiku un bremzēs banku vēlmi izsniegt jaunus kredītus, vairāk domājot par kapitalizācijas paaugstināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atēnu starptautiskie kreditori apmaiņā pret aizdevuma programmas nosacījumu mīkstināšanu pieprasa Grieķijā ieviest sešu darba dienu nedēļu, liecina valsts valdībai adresētā aizdevēju vēstule.

Aizdevēji vēstulē norāda, ka apmaiņā pret aizdevuma nosacījumu mīkstināšanu Grieķijai jāveic dažādas darba tirgus reformas – sākot ar minimālajām algām, beidzot ar virsstundu skaita ierobežojumu, atsaucoties uz aizdevēju vēstuli, vēsta britu laikraksts The Guardian.

Aizdevēji – Eiropas Komisija (EK), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) – vēlas, lai Grieķija ieviestu sešu darba dienu nedēļu, samazinātu termiņu, pirms kura darba ņēmējs jābrīdina par atlaišanu (patlaban seši mēneši), «grieztu» pensijas u.c.

Aizdevēji arī aicina radikāli reorganizēt Grieķijas darba inspekciju, kā arī pakļaut to Eiropas Savienības (ES) pārraudzībai. Tomēr aizdevēju piedāvātie risinājumi, visticamāk, saskarsies ar ievērojamu Grieķijas arodbiedrību un iedzīvotāju pretestību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Referendumā lielākā daļa grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar aizdevējiem

LETA,06.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Referendumā 61,31% grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, liecina Grieķijas Iekšlietu ministrijas pirmdienas rītā publiskotie oficiālie rezultāti.

Par vienošanos ar aizdevējiem nobalsojuši 38,69% vēlētāju.

Vēlētāju aktivitāte referendumā sasniegusi 62,5%.

Neskatoties uz neskaidrību par valsts nākotni un palikšanu eirozonā, tūkstošiem grieķu Atēnās laukumā pie parlamenta ar sajūsmu uzņēma ziņas par referenduma iznākumu.

Starptautisko kreditoru priekšlikumu noraidīšana ir uzvara Grieķijas premjerministram Aleksim Cipram, kurš aicināja grieķus balsot pret, sakot, ka kreditoru priekšlikumu noraidīšana dos valdībai stiprākas pozīcijas pie sarunu galda un ļaus noslēgt labāku vienošanos.

Ciprs uzrunā nacionālajā televīzijā sacīja, ka referendums devis mandātu nevis pret Eiropu, bet par "ilgspējīgu risinājumu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija bloķēs starptautiskās palīdzības piešķiršanu Grieķijai, ja Atēnas pilnībā nepildīs panāktās vienošanās saistībā ar aizdevuma saņemšanu. Berlīne šādi rīkosies arī tad, ja palīdzības piešķiršanu atbalstīs citas valstis, pavēstījusi augsta ranga Vācijas amatpersona, ziņo AFP.

Kā laikrakstam Handelsblatt norādīja kancleres Angelas Merkeles partijas parlamenta frakcijas vadītāja vietnieks Mihaels Fuhs (Michael Fuchs), Berlīne ir gatava izmantot savas veto tiesības, ja starptautisko aizdevēju pārstāvji būs neapmierināti ar atklājumiem Grieķijas finansēs.

«Pat ja glāze ir puspilna, tas nav pietiekami palīdzības piešķiršanai. Vācija nevēlas tam piekrist un to arī nedarīs,» klāstīja Vācijas parlamenta deputāts. Viņš arī uzsvēra, ka gadījumā, kad pēc nelabvēlīgiem secinājumiem par situāciju Grieķijas finansēs, citas valstis izlems Atēnas atbalstīt, Vācija to nedarīs un izmantos veto tiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Grieķijas akciju tirgus statuss līdz ar Coca Cola aiziešanu tuvinās attīstības valstīm

Jānis Šķupelis,16.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Coca-Cola Hellenic Bottling Company, kas ir pasaulē otrs lielākais pudeļu uzpildītājs, no Atēnas biržas nākamgad pāries uz Londonas biržu, Grieķijas akciju tirgus būs mazāks par Vjetnamas akciju tirgu, ziņo Bloomberg.

Bloomberg apkopotie dati liecina, ka visu akciju kopējā vērtība līdz ar Coca Cola aiziešanu saruks no 39,2 miljardiem USD līdz 31 miljardam USD. Jāpiebilst, ka Grieķijas akciju tirgus jau tā ir mazākais no 24 attīstīto valstu tirgiem, kuru datus apkopo Bloomberg.

Coca-Cola HBC līdz šim bija lielākā Grieķijas kompānija, kas, šķiet, nojautusi, ka valsts nedienas vēl ne tuvu nav galā. Jāpiebilst, ka Grieķijas akciju tirgus raksturojošā indeksa vērtība kopš 2007. gada virsotnēm ir sarukusi vairāk nekā par 85%. Grieķijas ekonomika jau piecus gadus ir recesijā, un ekonomikas lejupslīde, visticamāk, šajā valstī būs vērojama arī nākamos divus gadus, liecina Bloomberg aptaujāto analītiķu prognozes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas starptautisko aizdevēju nespēja panākt vienošanos par palīdzības piešķiršanu parādu krīzes nomocītajai valstij apdraud visu eirozonas stabilitāti, pavēstījis Grieķijas premjers Antonis Samars.

«Mūsu partneriem un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) ir pienākums darīt to, ko viņi apņēmušies. Nākamās dienas noteiks ne tikai mūsu valsts nākotni, bet arī visas eirozonas stabilitāti,» Grieķijas premjera sacīto citē AFP.

Eirozonas finanšu ministri ārkārtas sapulcē nav spējuši vienoties par starptautiskās palīdzības nākamā maksājuma piešķiršanu parādu krīzes nomocītajai Grieķijai, tādējādi pastiprinot Eiropas vienotās valūtas zonā valdošo neskaidrību.

Paredzēts, ka eirozonas finanšu ministri nākamreiz tiksies pirmdien, lai turpinātu sarunas, pavēstījis Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers. Eirozonas finanšu ministru tikšanās bija jau otrā, kurā mēģināts panākt vienošanos par Grieķijas parādu problēmu risināšanu. Tomēr Ž. K. Junkers norādīja, ka ir optimistiski noskaņots par darījuma noslēgšanas iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poor’s par sešām pakāpēm paaugstinājusi parādu krīzes nomocītajai Grieķijai piešķirto reitingu. Aģentūra norāda, ka tās lēmums atspoguļo Eiropas paveikto Grieķijas situācijas uzlabošanā.

Grieķijas reitings paaugstināts no «selektīvās maksātnespējas» līdz B- līmenim, vienlaikus tam noteikta stabila nākotnes perspektīva. S&P noteiktais kredītreitings Grieķijai ir augstākais kopš 2011. gada jūnija.

«[Piešķirtā] stabila nākotnes perspektīva atspoguļo mūsu uzskatu, ka eirozonas dalībvalstis ir cieši apņēmušās atbalstīt Grieķijas dalību Eiropas monetārajā savienībā un, ka valsts valdība stingri ievēro fiskālās un strukturālās reformas, neskatoties uz daudzajiem ekonomiskajiem un politiskajiem izaicinājumiem,» teikts S&P paziņojumā. Aģentūra arī slavējusi Grieķijas paveikto tēriņu samazināšanas jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Grieķija «griezīs», lai nopirktu laiku

Jānis Rancāns,02.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu krīzes nomocītās Grieķijas politiskie spēki vienojušies par papildus taupības pasākumiem, kuriem divu gadu laikā būtu jāsamazina valsts tēriņi par 11,5 miljardiem eiro.

Ar apņemšanos veikt papildus taupības pasākumus Atēnas cer uz starptautisko aizdevēju labvēlību, kuru pārstāvji Grieķijā pēta valsts īstenotās reformas. Bez starptautiskā aizdevuma Grieķija bankrotētu un, visticamāk, pamestu eirozonu.

«Valsts tēriņu samazināšana ir pamatnoteikums, lai Grieķija paliktu eirozonā un varētu notikt turpmākas sarunas,» sacīja Grieķijas finanšu ministrs. Jau iepriekš vēstīts, ka radušās bažas par Grieķijas spējām pildīt starptautiskā aizdevuma programmu. Atēnas kavēšanos ar reformām skaidro ar negaidīti augsto recesiju.

Iepriekš pret jaunajiem taupības pasākumiem asi iebilda sociālistu līderis Evangels Venizels, kurš norādīja uz sociālo nemieru iespējām, ja Grieķija turpinās samazināt pensijas un algas. Dodot savu piekrišanu 11,5 miljardu eiro tēriņu samazinājumam, E. Venizels uzsvēra, ka vēlas, lai Atēnu Eiropas partneri publiski atzītu lielo Grieķijas upurēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu krīzes nomocītās Grieķijas partijas joprojām nespēj vienoties par papildus 11,5 miljardu eiro lielu valsts tēriņu samazinājumu, kas nepieciešams, lai saņemtu starptautisko palīdzību. Tikmēr izskanējuši brīdinājumi, ka valstij tuvākajā laikā izbeigsies nauda.

Grieķijas valdošā koalīcija par papildus taupības pasākumiem aizvadījusi vairākas sarunas un kārtējās no tām paredzētas trešdien. Grieķijas premjerministrs Antonis Samars iepriekš starptautiskajiem aizdevējiem – Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), Eiropas Komisijai (EK) un Eiropas Centrālajai bankai (ECB) – solīja, ka jauno taupības pasākumu projekts tiks izveidots līdz nākamajai nedēļai.

A. Samara plāniem nepiekrīt viņa koalīcijas partneri, kas baidās no tā, ka turpmāki pensiju un algu samazinājumi Grieķijā izraisīs sociālus nemierus. Koalīcijas partneri piedāvā valsts tēriņus samazināt par 6,5 miljardiem eiro tuvāko divu gadu laikā un tālākus «griezumus» veikt laikā no 2015. līdz 2016. gadam. Tomēr šādas idejas nav guvušas atbalstu Grieķijas aizdevēju vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas finanšu ministrs Evangels Venizels neatbalsta referenduma rīkošanu par Eiropas līderu panākto valsts glābšanas plānu.

«Referendums ir tieši tas, kas valstij nav vajadzīgs,» ministra teikto aģentūrai Reuters pavēstījuši anonīmi avoti. Ministrs uzskatot, ka Grieķijai jāizdara viss nepieciešamais, lai saņemtu starptautisko palīdzību, bet valsts dalība eirozonā nedrīkst būt atkarīga no refernduma. Grieķijas valdībai vēl jāpārdzīvo uzticības balsojums piektdien.

Referendums par valsts glābšanas plānu varētu notikt 4. vai 5. decembrī, pavēstījis Grieķijas ministru prezidents Georgs Papandreu.

Tikmēr Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Vācijas kanclere nosaukuši gaidāmo Grieķijas referendumu par «jautājumu vai Grieķija vēlas palikt eiro, vai nevēlas».

Komentāri

Pievienot komentāru