Parādu krīzes nomāktajai Grieķijai nauda varētu izbeigties jau oktobrī, pavēstījis valsts finanšu ministra pienākumu izpildītājs Filipos Sachinidis, uzsverot nepieciešamību pēc pēc starptautiskā aizdevuma tālāko maksājumu saņemšanas, vēsta Reuters.

«Mēs cenšamies nodrošināt to, ka valsts varēs strādāt bez problēmām,» intervijā televīzijas kanālam Mega stāstīja Grieķijas valstsvīrs. Atēnas svētdien arī paziņoja par apņemšanos ieviest jaunu īpašuma nodokli, ar kura palīdzību tiek plānots iegūt divus miljardus eiro. Šie finanšu līdzekļi tiks izmantoti, lai nosegtu budžeta iztrūkumu, ko Grieķija apsolījusi paveikt, lai saņemtu starptautisko finanšu palīdzību.

Db.lv jau vēstīja, ka tika apturētas Grieķijas valdības un starptautisko aizdevēju inspektoru sarunas. Revidenti pārbaudīja Atēnu progresu nepieciešamo reformu ieviešanā un secināja, ka valsts nesasniegs savus nospraustos mērķus.

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Parādu krīzes nomāktā Grieķija ir kļuvusi par savu kreditoru aplamu maldu upuri, uzskata ASV investors un filantrops Džordžs Soross.

«Ikviens zina, ka Grieķija nekad nespēs atmaksāt atpakaļ savus parādus, no kuriem lielākā daļa pieder valsts sektoram – Eiropas Centrālajai bankai (ECB), Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vai Starptautiskajam Valūtas fondam,» interneta vietnē Project Syndicate publicētā rakstā pauž Dž. Soross.

Investors norāda, ka pēc ilgām ciešanām Grieķija ir nonākusi tik tālu, ka grasās sasniegt budžeta pārpalikumu. «Ja vien kreditori varētu atteikties no parādu atmaksas vismaz tik ilgi, kamēr valsts izpildītu aizdevēju noteikumus, Grieķijā varētu atgriezties privātais kapitāls un tās ekonomika strauji atveseļotos,» uzskata ASV miljardieris.

Parādu nastas nomocītā Grieķija no Nīderlandes nesaņems turpmāku palīdzību, priekšvēlēšanu debašu laikā apsolījis valsts premjers Marks Rute. Viņš arī pieļāva, ka Atēnām tomēr nāksies pamest eirozonu.

Televīzijas debašu laikā Nīderlandes premjers uzsvēra, ka Grieķija ir saņēmusi starptautisko palīdzību jau divreiz un tas ir pietiekoši. Viņš arī norādīja, ka Nīderlande atbalstītu Grieķijas aizdevuma programmas nosacījumu mīkstināšanu, ja Atēnas nelūgtu papildus finanšu līdzekļus. Tomēr - «Pēc vairākiem aprēķiniem, mēs uzskatām, ka tas [nosacījumu mīkstināšana] prasīs papildus izmaksas. Grieķijai sava māja jāsaved kārtībā,» sacīja Nīderlandes premjers.

«Es gribu, lai Grieķija paliek kopā ar mums. Tomēr grāvji ap šo valsti ir pietiekami dziļi. Aiziešana no eirozonas var kļūt par neizbēgamu. Tas ir Grieķijas lēmums,» klāstīja M. Rute.

Biju diezgan izbrīnīta pagājušo piektdien izlasot laikraksta Dienas Bizness otrajā lappusē rakstu par Grieķiju. Nav korekti secināt, ka «nekas netiek darīts» vai «viss tiek darīts». Jau kopš krīzes sākuma, Grieķija ir saņēmusi sīvu kritiku par to kā tiek risināta radusies situācija, bet netiek izrādīta empātija par pieliktajām pūlēm un lielajiem Grieķijas tautas upuriem.

Mēs vēl joprojām cīnāmies, lai atrastu izeju no krīzes un panāktu izaugsmi. Nešaubīgi, ka daudzas lietas varēja darīt citādi un vēl ir daudz jādara. Balstoties uz dažādām ekonomikas teorijām, ekonomisti un analītiķi visā pasaulē piedāvā dažādas interpretācijas un risinājumus, kā vajadzēja risināt radušos situāciju un kā tā jārisina turpmāk.

Neskatoties uz ekonomikas un finanšu datiem, par kuriem mēs varam runāt bezgalīgi un kas šajā brīdī nav galvenie, viena lieta ir skaidra - Grieķija no krīzes var izkļūt tikai ar savu partneru palīdzību. Neļaujiet kļūdīties! Esmu pilnīgi pārliecināta, ka ekonomiskus lēmumus nepieņem balstoties uz sentimentālu vājumu, bet gan pamatojoties uz rūpīgiem un labi aprēķinātiem apsvērumiem. Šajā ziņā Grieķija ne ar ko neatšķiras no jebkura cita gadījuma. Tādējādi lēmums par Grieķijas parādu, lai arī kāds tas būtu, tiks balstīts uz finanšu interesēm.

Grieķijai ir palikusi pēdējā iespēja, lai izmainītu savu ekonomiku un paliktu eirozonā. Tāpēc nekavējoties nepieciešams īstenot nepieciešamās reformas, paziņojusi valsts centrālā banka.

«Mums jāspēj ne tikai sasniegt savus mērķus, bet arī atgūt zaudēto. No tā atkarīgs tas, vai Grieķija paliks par eirozonas dalībvalsti un es domāju, ka daudziem grieķiem šajā jautājumā nav dilemmu. Mums tam ir jāizdodas,» sacīja centrālās bankas vadītājs Georgs Provopoulos.

Eiropas līderu 130 miljardus eiro vērtais glābšanas pasākumu kopums ir «galvenais pagrieziena posms ceļā uz Grieķijas ekonomikas atveseļošanos,» norādīja Grieķijas centrālā banka.

Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele pavēstījusi, ka Grieķija nesaņems nākamo aizdevuma kārtu, ja vien visu jaunās valdības atbalstošo partiju līderi neparakstīs dokumentu, ar kuru tie apņemas ieviest taupības pasākumus.

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas vadība un, visticamāk, arī īpašnieks teju ar šantāžas palīdzību kategoriskā tonī pieprasa valdībai risināt uzņēmuma finanšu problēmas, raksta laikraksts Diena.

Pēdējo divu nedēļu laikā valdības ministrus un nu jau arī publisko telpu ar zināmā mērā draudu un šantāžas vēstulēm piepilda skandalozajam uzņēmējam Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) vadība, prasot valdībai steidzami risināt DLRR finanšu problēmas 8,2 miljonu eiro apmērā, pretējā gadījumā diezgan tiešā tekstā faktiski draudot ar vairāk nekā 300 darbinieku atlaišanu, kā arī uzņēmuma darbības apturēšanu, kas automātiski radīšot problēmas virknei vietējo mazo uzņēmumu, kurus ar darbu pamatā nodrošina DLRR. Pēc Dienas rīcībā esošās neoficiālās informācijas, DLRR atbalsta prasības īstenošanu lobējot atsevišķi Nacionālās apvienības pārstāvji, tomēr šai prasībai neesot plašāka atbalsta, ņemot vērā, ka uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir minētais skandalozais uzņēmējs O. Osinovskis, kuram ir reputācijas problēmas.

Parādu nomocītā Grieķija daudziem Eiropā šķiet kā nāves gultā guļošs slimnieks, tomēr Krievijas bagātniekiem tā ir vilinoša vieta. Krievu kompānijas parādu krīzes nomocītajā valstī saista salīdzinoši zemās cenas, tieši lidojumi uz Krieviju, kā arī tas, ka lielākā daļa Grieķijas iedzīvotāju ir pareizticīgie.

Tā divi Krievijas īpašumu attīstītāji no Sanktpēterburgas cīnās par iespēju iegādāties neapbūvētu zemes apgabalu netālu no Halkidikiem, kas pieder atvaļinātu Grieķijas armijas virsnieku apvienībai. Krievijas kompānijas katra piedāvājušas pat 200 miljonus eiro par 1,9 tūkstošu hektāru lielu zemes gabalu, lai tur attīstītu atpūtas un izklaides kompleksu, vēsta BBC. Līdzīgu piemēru Grieķijā esot daudz.

Krievijas uzņēmēji norāda, ka viņiem ir liela interese veikt investīcijas eirozonas krīzes skartajā valstī. Grieķu izcelsmes Krievijas uzņēmējs Ivans Savidi BBC stāstīja, ka Atēnām būtu tikai jādod atļauja, un krievu investīcijas uz Grieķiju plūstu milzīgos apmēros. «Ja Grieķija lūgtu Krievijas uzņēmējus, tad nākamā gada oktobrī tā kļūtu par pārtikušu valsti,» klāstījis I. Savidi, kurš kādreiz bijis arī Krievijas Valsts domes deputāts un ir viens no Vladimira Putina līdzgaitniekiem.

Grieķijas palikšana eirozonā ir ilūzija, bet Spānijai vajag pilnu aizdevuma programmu, uzskata Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks. Savā kontā mikroblogošanas vietnē Twitter viņš norāda - «pērn rudenī brīdināju par šogad gaidāmajiem aukstajiem dienvidu vējiem. Diemžēl rudenī Eiropas dienvidos varētu sākties polārziema».

Tāpat finanšu ministrs pauž, ka ne Grieķija, ne Spānija, ne Itālija nespējot izdarīt to, ko paveica Latvija, Īrija un Portugāle – izdarīt vairāk nekā gaidīts, lai nomierinātu aizdevējus. «Vācijai, Skandināvijai, Lielbritānijai būtu nopietni jāparaugās Hanzas savienības virzienā. Tas bija sekmīgs modelis daudzus gadsimtus,» rosina ministrs.

Db.lv jau vēstīja, ka Spānijas aizņemšanās izmaksas kārtējo reizi sasniegušas jaunu rekordu. Valsts desmit gadu parādzīmju procentu likmes pirmdien sasniedza 7,55%. Analītiķi uzsver, ka šādas aizņemšānās izmaksas nav ilgtspējīgas un ir robeža, pēc kuras pārsniegšanas Grieķija, Portugāle un Īrija lūdza finanšu palīdzību. Tikmēr Spānijas ekonomikas ministrs Luiss de Guindoss noliedzis, ka viņa valstij būs nepieciešams pilna apmēra aizdevums.

Neilgi pirms sarunām par Grieķijas starptautiskās aizdevumu programmas mīkstināšanu tās premjerministrs Antonis Samars (Antonis Samaras) norādījis, ka Grieķijai nepieciešams «atelpas brīdis» - vairāk laika izdevumu samazināšanai un reformu ieviešanai.

Šo trešdien paredzēta A. Samara tikšanās ar Eirogrupas vadītāju Žanu Klodu Junkeru (Jean-Claude Juncker), bet vēlāk šajā nedēļā – arī tikšanās ar Vācijas un Francijas līderiem. Pamata jautājums ir, vai Grieķija dara pietiekami, lai nākammēnes saņemtu nākamo glābšanas maksājumu 31,5 miljardu eiro apmērā. Scenārijs, ja Grieķija nesaņems šo palīdzību, valsti var novest pie valsts izstāšanās no eirozonas. Patlaban Grieķijas premjers izjūt spiedienu, vai valsts spēs izpildīt solījumu un divu gadu laikā samazināt izdevumus par 11,5 miljardiem eiro.

BBC reportieris Atēnās raksta, ka A. Samars teiks - Grieķija zaudējusi laiku šā gada vēlēšanu dēļ un tai būtu jāļauj plānu īstenošanā virzīties pakāpeniskāk, lai mazinātu grieķu tautas «ekonomiskās ciešanas».

Stikloto konstrukciju ražotājas SIA Aile grupa svarīgākie tirgi pašlaik ir ne tikai Skandināvija, bet arī Vācija, šogad uzņēmums sāks apgūt Lielbritānijas tirgu.

SIA Aile grupa jau 20 gadus ražo un realizē stiklotās konstrukcijas Latvijas tirgū. Pirms deviņiem gadiem uzņēmums pievērsies eksporta attīstībai – tika realizēti pirmie projekti Islandē, kam pamazām sekoja arī projekti Skandināvijas valstīs. Jau piecus gadus uzņēmums strādā Vācijā un kopš pagājušā gada arī Šveicē, piedāvājot klientiem risinājumus no projektēšanas līdz montāžai.

Pašlaik lielākā daļa SIA Aile grupa produkcijas tiek eksportēta. Pērn eksports nodrošināja 80% apgrozījuma. «Eksportu organizējam sadarbībā ar savu mātes uzņēmumu a/s UPB un tā pārstāvniecībām ārvalstīs. Aile grupa veic konstrukciju projektēšanu un ražošanu, savukārt a/s UPB ārvalstīs nodrošina to montāžu,» skaidro Dainis Bērziņš, SIA Aile grupa valdes priekšsēdētājs. Pašlaik SIA Aile grupa galvenokārt strādā Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Islandē un Šveicē, un ir bijuši atsevišķi projekti arī Krievijā, Francijā un Grieķijā. «Šobrīd svarīgākie tirgi ir Skandināvijas valstis un Vācija, un šogad sāksim darbu arī Lielbritānijā,» saka D. Bērziņš. Tur ir nodibināts uzņēmums, tikko sākta tā darbība.

Atjaunotās izaugsmes dēļ Atēnas pieņem lēmumu samazināt krīzes dēļ celtos nodokļus

Pēc sāpīgas taupības politikas gadiem Grieķija šogad paredz 0,6% ekonomikas pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Finanšu ministrija šo prognozi tūdaļ izmantojusi, lai atlaistu arī savilkto fiskālo jostu.

Neklausa troikai

Par troiku dēvētajai starptautisko aizdevēju trijotnei kopš pirmā aizdevuma plāna 2010. gadā ir pastāvīgi nācies stīvēties ar Atēnām par pieprasīto budžeta taupības pasākumu – dažādu subsīdiju mazināšanas un nodokļu celšanas – ievērošanu. Arī nesen Parīzē notikušajās sarunās starp troiku un Grieķijas valdību bijusi stumdīšanās starp taupības politikas prasībām no vienas puses un izaugsmi veicinošu atvieglojumu plāniem no otras puses, ziņo Reuters. Aizdevēju puse tūlītēju politisko reakciju uz vārgulīgajiem makroekonomiskajiem datiem nav atbalstījusi, tomēr tas nav bijis šķērslis Grieķijas premjeram Antonim Samaram nākt klajā gan ar tūlītēju fiskālās politikas taktikas maiņu, gan turpmākajiem plāniem. Pirms tam ticies ar troiku, premjers tūlīt pat izmantojis Tesalonikos notikušās starptautiskās uzņēmējdarbības izstādes tribīni, lai paziņotu par krīzes laika nodokļu pazemināšanu. Pirmām kārtām tas nozīmē ar patēriņa nodokli apliktā apkurē izmantotā šķidrā kurināmā atbrīvošanu no šā sloga par 30%, kā arī tiek solīta tautā nīstā nekustamā īpašuma nodokļa maiņa, ziņo Grieķijas laikraksts To Vima. Nodokļu mazināšanas plāna detaļas tiks publicētas oktobrī kopā ar nākamā gada budžeta plānu. Tā politiskā vēsts ir četrus gadus ilgušo taupības pasākumu beigas un valsts atgriešanās pie ekonomikas izaugsmes.

Piecus gadus pēc ekonomiskās krīzes sākuma Ziemeļeiropā, pateicoties valdību īstenotajiem taupības pasākumiem, situācija ir nostabilizējusies, bet Eiropas dienvidos tā joprojām saglabājas smaga, ko izraisījusi tikai daļēja reformu ieviešana vai, ļaunākajā gadījumā, papildus fiskālie stimuli.

Tā komentārā finanšu medijā Bloomberg norāda dažkārt pretrunīgi vērtētais Zviedrijas ekonomists Anderss Oslunds, kurš kopā ar Valdi Dombrovski sarakstījis grāmatu «Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi».

Krass kontrasts ir starp Latviju un Grieķiju – divām mazām valstīm, kuras ekonomiskā krīze skāra vissmagāk. Abas valstis piemēroja atšķirīgu krīzes risināšanas politiku – Latvija stingru taupības režīmu, savukārt Grieķija valsts izdevumu samazinājumu uzsāka vēlu un nepilnīgi.

Latvijas iekšzemes kopprodukts divu gadu laikā (IKP) samazinājās par 24%, tomēr jau 2011. gadā Latvijas ekonomika auga par 5,5%, bet pērn, visticamāk, valsts tautsaimniecības izaugsme būs 5,3% apmērā, kas ir straujākais temps Eiropas valstu vidū. Tikmēr Grieķija turpinās ciest no recesijas, kas valstī plosās jau vairākus gadus, un Grieķijas IKP samazinājies par 18%. Ekonomists norāda, ka 2008. un 2009. gadā finanšu krīze Latvijā izskatījusies baisāka nekā Grieķijā, taču tad abas valstis izvēlējušās atšķirīgus ceļus.

Grieķijas bezdarba līmenis šā gada jūlijā sasniedza jaunu rekordu – 25,1%, savukārt bezdarba līmenis jaunu cilvēki vidū bija 54,2%, liecina jaunākie oficiālie dati.

Jūlijā Grieķijā bez darba bija 1,26 miljoni cilvēku, un aprēķināts, ka pēdējā gada laikā ik dienas darbu zaudēja aptuveni tūkstotis grieķu, citējot Grieķijas Statistikas institūcijas datus, vēsta BBC. Salīdzinājumam, 2008. gada jūlijā Grieķijā bija reģistrēti 364 tūkstoši bezdarbnieku.

Paredzams, ka ieviešot taupības pasākumus un turpinoties krīzei, bezdarba līmenis nākamajos gados pieaugs.

2010. gada aprīlī, kad Grieķija saņēma pirmo aizdevumu un tika uzsāka taupības pasākumu ieviešana, bezdarba līmenis Grieķijā bija vien 11,8% apmērā, norāda BBC. Jau rakstīts, ka taupības režīms Grieķijā pasliktinājis šīs valsts ekonomisko situāciju – tā atzinis Starptautiskais Finanšu institūts (IIF), kas apvieno pasaules bankas un apdrošinātājus. Tāpat jau rakstīts, ka Starptautiskais Valūtas fonds, izvērtējot pašreizējo situāciju Īrijā, atklājis, ka ir kļūdījies par izmaksu cirpšanas un nodokļu paaugstināšanas politiku – negatīvā taupības pasākumu ietekme uz ekonomiku bijusi daudz lielāka, nekā fonds tika rēķinājis iepriekš.

Atēnām jābeidz runāt par reformām un jāsāk tās īstenot, kamēr vēl nav beigusies aizdevēju pacietība un uzticēšanās, vizītē Grieķijā sacījis Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

«Lai varētu uzturēt Eiropas un starptautisko partneru uzticību, jāpārtrauc kavēšanās. Ar vārdiem nav pietiekoši. Daudz svarīgāki ir darbi,» sacīja EK prezidents. Grieķijā ieradušies starptautisko aizdevēju (Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Centrālās bankas (ECB)) pārstāvji, lai izpētītu, kā Grieķijai veicies ar nepieciešamajām reformām.

Tiek prognozēts, ka auditoru secinājumi noteiks to, vai Grieķija saņems nākamo starptautiskās palīdzības maksājumu kārtu. Bez maksājuma valstij nauda var aptrūkties jau augusta otrajā pusē.

EK prezidents ar Grieķijas premjeru Antonisu Samaru pārrunājis jautājumus, kas skar paredzamās reformas valstī, tostarp strukturālās izmaiņas, privatizāciju un nepieciešamību apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, vēsta Euobserver.

Grieķija ceturtdien samaksājusi Starptautiskajam Valūtas fondam procentu maksājumus, liecina SVF informācija.

Tādējādi Grieķija izvairījusies no vēl vienas maksātsnespējas laikā, kad parādu māktā valsts cenšas vienoties par trešo glābšanas plānu.

SVF paziņojumā teikts, ka Grieķija atmaksājusi procentu maksājumus aptuveni 186,3 miljonu eiro apmērā.

Šis ir pirmais maksājums kopš jūnija sākuma, kuru Grieķija veic laikā. Iepriekš Grieķijai bija jāmaksā 1,5 miljardi eiro jūnija beigās, bet pēc tam – 456 miljonus eiro. Šos maksājumus valsts neveica, kļūstot par pirmo valsti, kas nevar atmaksāt SVF aizdevumu.

Kad Grieķija nespēja veikt pirmo maksājumu, SVF iesaldēja Grieķijas pieeju tās resursiem, ieskaitot, nākamajam finansējumam valstij.

Grieķija, visticamāk, nespēs pildīt savas saistības, un būs nepieciešama vēl viena Atēnu parādu pārstrukturizācija, atsaucoties uz trim anonīmām Eiropas Savienības (ES) amatpersonām, vēsta Reuters.

Grieķijā otrdien ieradās Eiropas Komisijas (EK), Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji, lai analizētu valsts finansiālo situāciju, taču jau pašlaik esot skaidri secinājumi, un atklāsies, ka valsts ir pamatīgi novirzījusies no uzsāktā reformu ceļa, teikušas ES amatpersonas.

Tas nozīmējot, ka Grieķijas valsts sektora kreditoriem – ECB un eirozonas valdībām – vajadzēs uzņemties 200 miljardu eiro lielā parāda kalna pārstrukturizāciju, lai Atēnas varētu nostāties uz savām kājām. Tomēr ne eirozonas valstīm, ne arī ECB nav nekādas vēlēšanās īstenot šādus pasākumus. «Grieķija ir pamatīgi novirzījusies no ceļa,» aģentūrai Reuters sacīja viena no amatpersonām. «Parāda ilgtspējas analīze būs diezgan briesmīga».

Grieķija pasaules vēsturē tiks pieminēta kā valsts, kurā bijusi viena no apjomīgākajām recesijām. Daži eksperti, kā galveno iemeslu valsts ekonomikas nepatikšanām, izceļ vienu notikumu - 2004. gada Olimpiskās spēles Atēnās, raksta ETN.

Atēnu Olimpiāde nebija iedvesmojošs pasākums, kādu to padarīt vēlējās Grieķija. Tas notika tāpēc, ka paredzētās pasākuma izmaksas no reālajām pamatīgi atšķīrās, izraisot ļaunāko scenāriju – izmaksas bija nepietiekami novērtētas, bet ekonomiskie ieguvumi tika vērtēti pārāk augstu.

Medijs atzīmē - Grieķija nevarēja paredzēt, ka šis notikums izraisīs valsts ekonomikas sabrukumu – Atēnas, visticamāk, cerēja, ka Olimpiskās spēles būs grūdiens, kas veicinās nepieciešamās finanšu reformas.

Grieķija bija aprēķinājusi, ka pasākumam iztērēs 4,5 miljardus eiro, taču plānotais mērķis tika pamatīgi pārsniegts. Pati Grieķija Olimpisko spēļu izmaksas lēš 8,6 miljardu eiro apmērā, neskaitot projektus, kuru celtniecība tika paātrināta Olimpiādes dēļ. Tādi projekti bija Attiki ātrgaitas šoseja, jauna starptautiska lidosta, tramvaju un vilcienu līnijas u. c.

Starp tūrisma galamērķiem nākamajā sezonā ar Grieķiju varētu sākt konkurēt Turcija, taču, tā kā noteicošais aspekts aizvien ir cena, tuvāko 2-3 gadu laikā Grieķija varētu saglabāt līderpozīcijas, intervijā sacīja kompānijas Maouzenidis Group vadītājs Aleksandrs Candekidis.

Ja mēs viena gada laikā palielinājām pārdošanas apjomus gandrīz divas reizes, un nākamajā gadā plānojam tos audzēt pusotru reizi, tad perspektīva, ka Grieķija popularitātes ziņā atpaliks no Turcijas, nav tālu, uzskata viņš.

Viņš piebilst, ka Grieķija Latvijai ir daudz tuvāka nekā, piemēram, Spānija. Otrkārt, Spānijā praktiski nav viesnīcu ar savām pludmalēm. Tas ir neērti un nedroši, ja runā par atpūtu ar bērniem uzskata uzņēmuma vadītājs. Runājot par Itāliju, A. Candekidis uzsver, ka tajā ir maz smilšu pludmales, tāpēc paši itāļi dod priekšroku atvaļinājumam Grieķijā.

«Itālija nav konkurente Grieķijai, un Spānija arī nav. Turcija konkurē ar Grieķiju un Ēģipti, kurā pagaidām tūristu plūsma vēl nav atjaunojusies. Neviena cita valsts šobrīd nevar konkurēt ar Grieķiju. Arī Bulgārija ir populāra, taču tas vairāk ir budžeta segments, un pakalpojumu kvalitāte ir zemāka. Ja runājam par kvalitatīvu virzienu Eiropā, līderis viennozīmīgi ir Grieķija,» viņš skaidro.

Savā pašreizējā formā eirozona neizdzīvos, to būs spiestas pamest viena vai, iespējams, divas valstis, kuras nespēs izpildīt savas apņemšanās, uzskata Slovākijas premjerministrs Roberts Fico (Robert Fico), vēsta Reuters.

«Es domāju, ka pienāks laiks, kad kļūs skaidrs, ka dažas valstis nespēj apņēmīgi pieturēties pie finanšu konsolidācijas un, iespējams, ka viena vai divas valstis eirozonā nepaliks,» R. Fico sacīja telekanālam Markiza.

Slovākijas premjers norādīja, ka viena no šādām valstīm varētu būt Grieķija, kas jau patlaban ar grūtībām pilda starptautisko aizdevēju prasības. «Es domāju, ka Grieķija nevar izpildīt savas apņemšanās. Viņi prasa aizvien vairāk izņēmumu un laika. Būtu pareizi, ja lielākās eirozonas valstis pieņemtu stingru pozīciju attiecībā uz Grieķiju,» uzsvēra R. Fico.

Gadījumā, ja Grieķija nespēs pildīt savas saistībasm tās aiziešana no eirozonas, visticamāk, būšot koordinēta, atzina Slovākijas premjers.

Ēnu ekonomika Grieķijā ir līdzvērtīga gandrīz ceturtajai daļai valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), aplēsis Londonā bāzētais Ekonomisko jautājumu institūts.

Saskaņā ar institūta aplēsēm aizvadītajā gadā ēnu ekonomika Grieķijā sasniegusi 24% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas bijis viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā, tomēr zemāks nekā pirms desmit gadiem, kad ēnu ekonomika parādu krīzes skartajā valstī veidoja gandrīz 30% no IKP.

Grieķijā bijis viens no augstākajiem pašnodarbināto īpatsvariem Eiropas Savienībā – aptuveni 48% darbaspēka bijuši pašnodarbinātie. Tāpat Grieķijā ir augstākais nelegāli nodarbināto imigrantu īpatsvars starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm. Grieķijā 4,45% no darbaspēka ir nelegālie imigranti.

«Galveni ēnu ekonomikas iemesli saistīti ar nodokļu un sociālās drošības slogu, attieksmi pret nodokļiem, valsts iestāžu kvalitāti, darba tirgus regulēšanu un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti,» norāda institūts.

Pastāv 90% liela iespēja, ka Grieķija nākamo 12 līdz 18 mēnešu laikā pametīs eirozonu, tādējādi izraisot satricinājumus visā eirozonā, prognozē ASV finanšu korporācija Citigroup.

Iepriekš Citigroup iespēju, ka Grieķija pametīs eirozonu, vērtēja 50 līdz 75 procentu apmērā. Taču tagad bankas analītiķi to saredz augstāku. Tāpat Citigroup prognozē, ka starptautisko palīdzību lūgs Itālija un Spānija, vēsta Reuters.

Nākamo divu līdz trīs gadu laikā eirozonā valdīs sajaukums starp Grieķijas izstāšanās sekām, parādu pārstrukturizācijām un starptautiskajām palīdzībām, uzskata Citigroup. Banka prognozē arī, ka no AAA reitingiem šķirsies Vācija un Lielbritānija, bet ASV piemeklēs tālāks kredītreitinga kritums.

Db.lv jau vēstīja – izskanējušas ziņas, ka Grieķija, visticamāk, nespēs pildīt savas saistības, un būs nepieciešama vēl viena Atēnu parādu pārstrukturizācija.

Grieķijas gadījums parāda, ka problēmu beidzot jāsāk saukt īstajā vārdā. Ir jāizlemj vai nu par labu eirozonas sakārtošanai, vai kraham ilgtermiņā.

Grieķija ar eirozonas partneriem ir uzsākusi spēlīti, kurš pamirkšķinās pirmais. Grieķijas valdība cenšas visiem spēkiem radīt «pareizo» noskaņojumu gan ar pusoficiālām runām par to, ka varētu saņemt nepieciešamo finanšu palīdzību no citām lielvarām, piemēram, no Krievijas un Ķīnas, gan piedraudot, ka pēc Grieķijas izstāšanās eirozona varētu sabrukt kā kāršu namiņš. Tomēr jāsaka, ka Grieķija šajā pokerā neatrodas spēka pozīcijā. Izstājoties no eirozonas, šīs valsts bankrots ir praktiski neizbēgams, turklāt iespēja eirozonu vēl tālāk ar kaut kādām prasībām šantažēt saruktu līdz nullei.