Apbalvošanas ceremonijā Dekoratīvās Mākslas un dizaina muzejā noskaidroti pirmie Latvijas Nacionālās dizaina gada balvas ieguvēji – pirmo vietu ieguva Datu vizualizācijas rīks Infogram, autors: Infogram, otro Izstādes stendu dizains Civilizācijas nospiedumi, autors: Ilze Kalnbērziņa Praz, savukārt trešajā vietā ierindojās Bērnu balansa ritenītis Brum Brum, autors: Krišjānis Jermaks. Galvenās balvas ieguvējs no Kultūras ministrijas saņem finansiālu atbalstu 2000 EUR vērtībā dalībai kādā no starptautiskajiem dizaina konkursiem.

IT uzņēmuma Accenture specbalvu Digitālais bizness ieguva zīmola dizains Soma, autors: Zīmolu dizaina studija Overpriced.

«Dizaina nozarē slēpjas Latvijas veiksmes stāsti, tieši tā varam produktam vai pakalpojumam piešķirt pievienoto vērtību. Žūrijas darbs bija ļoti grūts, taču rezultātā no 147 darbiem izvēlēts šīs balvas pirmais ieguvējs,» komentē kultūras ministre Dace Melbārde.

Inforgram vadošais dizaineris Jānis Godiņš skaidro: «Mūsu dizains ir serviss, un tā mērķis ir palīdzēt jebkuram cilvēkam vienkāršā veidā izpaust savus vēstījumus. Dizains ir jebkurā mūsu uzņēmuma procesā – gan veidojot pašu produktu, gan darba kultūrā, gan komunikācijā ar klientiem.»

Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes (LU EVF) Biznesa inkubatorā, pateicoties mecenāta Džona J. Medvecka (John J. Medveckis) atbalstam, atklāta Latvijas Universitātes FabLab prototipēšanas studija, kas šobrīd ir vienīgā FabLab (Fabrication laboratory) tīkla studija Baltijā.

Laboratorija atrodas Aspazijas bulv. 5, 2. stāvā. FabLab studijas priekšrocība ir tās pieejamība sabiedrībai – pateicoties FabLab raksturīgajām zemajām izmaksām, cilvēki var realizēt vispārdrošākās idejas taustāmā veidolā, sākot ar skrūvēm, mobilo telefonu aksesuāriem, vizītkaršu turētājiem, bižutērijas līdz sarežģītiem dizaina objektiem vai dažādu konstrukciju detaļām. Prototipus veido no videi draudzīgas plastmasas.

Atklāšanas pasākumā piedalījās LU rektors profesors Mārcis Auziņš, EVF un LU Fonda pārstāvji, Filadelfijas goda konsuls – mecenāts Džons J. Medveckis, kā arī LU EVF Biznesa inkubatora pārstāvji un sadarbības partneri. Pasākumā notika arī protatipēšanas iekārtu paraugdemonstrējumi, skatītāju acu priekšā tika izveidoti fiziski trīsdimensiāli objekti.

Tā kā kvalitatīvs dizains prasa nozīmīgas investīcijas, uzņēmējiem būtu jāsaprot savas iespējas, tad jāmeklē pakalpojuma sniedzēji, nevis jācenšas «makšķerēt» zemāko cenu, intervijā Dienas Biznesam saka Edgars Zvirgzdiņš, kura vadītā dizaina studija Associates, Partners et Sons saņēma Latvijas Dizaina gada balvu par filmu festivāla Riga IFF vizuālo komunikāciju un vides objektiem.

Fragments no intervijas

Kas, tavuprāt, ir labs dizains?

Tas ir diezgan provokatīvs jautājums. Daudz vieglāk ir definēt, kas nav labs dizains. Dīters Rams (Dieter Rams) ir definējis desmit laba dizaina principus un tie joprojām ir aktuāli. Manuprāt, tos var papildināt ar vēl vienu principu, proti, ka labs dizains prasa visaptverošu pieeju. Dizaineriem ir ne tikai jārisina kāds konkrēts uzdevums, bet paralēli arī jāanalizē daudzi un dažādi procesi, kas notiek sabiedrībā un uzņēmējdarbībā. Jau kādu laiku ir vērojama globāla tendence – dizaineri sāk padziļināti interesēties par biznesu un uzņēmēji – par dizainu un dizaina domāšanu. Šīs abas pasaules pēdējā laikā sadarbojas arvien ciešāk – dizaina domāšana menedžmenta grāmatās tiek postulēta kā atbilde uz daudziem biznesa jautājumiem. Es šobrīd apgūstu uzņēmējdarbības vadību MBA programmā Berlīnē, jo vēlos palīdzēt uzņēmumu vadītājiem, ar kuriem sadarbojos, daudz plašāk. Bieži vien pie manis atnāk kāds potenciāls klients, kuram šķiet, ka problēma ir kādā dekoratīvā risinājumā, taču patiesībā tā ir daudz dziļāka, tā var skart uzņēmuma stratēģiju un pozicionējumu, kā rezultātā dizaina konsultācija ir kļuvusi par biznesa konsultāciju.

Grafiskā dizaina studija Teika - Latvijas valsts tēla MissionLatvia vizuālās identitātes izstrādātāji, Rīgas Tehniskās universitātes atjaunotās identitātes un jauno pasažieru elektrovilcienu krāsojuma dizaina veidotāji, svin 10 gadu pastāvēšanu ar jaunu identitāti un vadību.

No 2022. gada nogales Teika vadību, uzņemoties izpilddirektores pienākumus, pārņēmusi mārketinga speciāliste Anete Aramina. A.Aramina guvusi pieredzi projektu vadībā un klientu servisā, 10 gadus strādājot ar mārketinga un reklāmas projektiem sadarbībā ar lielākajiem Latvijas zīmoliem. Jaunā uzņēmuma vadītāja strādājusi tādās vadošajās Latvijas radošajās aģentūrās kā WKND, CUBE, kā arī vadījusi starptautisku dizaina komandu ar vairāk nekā 20 dizaina profesionāļiem AS Printful Latvia. Tāpat arī pēdējā gada laikā dizaina studijai Teika piesaistīti vairāki izcili radošie talanti.

Teika mainījusi savu juridisko nosaukumu uz Studio Teika, kā arī izstrādājusi jaunu logotipu un identitātes elementus. “10 gadi šķita labs iemesls atskatīties uz Teika zīmola vēsturi un nospraust jaunus mērķus. Lokālo un Baltijas tirgu jau labi pārzinām, nākošajā desmitgadē gribam Latvijas radošos talantus arvien vairāk realizēt ārpus tās. Jaunā identitāte ir solis starptautiskā virzienā“, saka Studio Teika vadītāja Anete Aramina.

Vispirms ir sajūtas, un tikai tad seko bizness, tā savu kafejnīcu Mākonis raksturo Lauris Grass .

Savas gaitas Vecrīgā uzņēmums pirms pusotra gada sāka kā dizaina studija un stilīga, neliela kafijotava – ar kafiju, kūkām un pāris apmeklētājiem dienā. «Sākām rudens pusē, diezgan dramatiskā situācijā – neviens nezina, kas tas par kambarīti, neuzdrīkstas ienākt, apkārt nav daudz iestāžu. Taču pirmais stress jau ir pāri,» stāstu sāk Lauris.

Gadus divus pirms tam Lauris nolēma, ka savas mammas, dizaineres un tobrīd Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētājas Anitas Grases sasniegto vides iekārtošanas zinībās vajadzētu «vērtīgi materializēt». Tā dzima Inteliģences meistarklases lekciju cikls par arhitektūru, mākslu un kultūru, – interjerdizaina birojam pats pieliekot klāt arī dzīves stila kafejnīcu. Lauris pats mākslu un dizainu nekur studējis nav, bet izpratni par kvalitatīvu un labu dizainu, iespējams, ir mantojis no saviem senčiem – LMA profesora vitrāžista, grafiķa un gleznotāja Teņa Grasa, mākslas vēsturnieka un uzņēmēja Klāva Grasa un interjera dizaineres Anitas Grases. Māksla un dizains Laurim ir tuvi, un sevi viņš apzinās drīzāk kā impresāriju – «talanta radīt mākslu pašam nav, bet novērtēju gatavus darbus, spēju tos saprast un pasniegt. Tas ir vajadzīgs, jo mākslinieki paši to bieži nespēj – taisa smukas lietas, bet vajag menedžera pakalpojumus.»

Latvijas santehnikas ražotājs CasaDiVanna izstrādājis jaunu dizaina kolekciju Aur Rum, kuras tapšanā piedalījies koka diziana priekšmetu ražotājs SIA Brik, māksliniece Iveta Vecenāne un flīžu salons H&L studija.

Vannas istabas kolekcija Aur Rum izstādīta Liepājā, dzīvesstila noliktavā Lielā zivs (Big Fish). Vienlaikus ar kolekciju klajā laisti arī CasaDiVanna un H&L studija vannas istabu interjera katalogi, kā arī aplūkojama mākslinieces I. Vecenānes gobelēnu izstāde un mākslas paklāju projekta 9’ais vilnis pirmais eksemplārs.

Kolekcijas iedvesmas avots meklējams seno ēģiptiešu kuģos, kurus gatavoja no ciedra, stāsta viena no projekta autorēm Evita Kuzma. Arī vannas istabas mēbeles kolekcijā izgatavotas no ciedra urbāni - romantiskā stilā, ko papildina atbilstoši gaismekļi.

Savukārt mākslinieces Ivetas Vecenānes projekts 9‘ais vilnis ietver mākslas pārvēršanu funkcionālā formā un askētiski industriālā stilā. Gobelēna motīvs iestrādāts ar rokām austā dabīgās vilnas un lina paklājā. Pirmajā projekta posmā izvēlēts motīvs no Ivetas Vecenānes gobelēna Trauks. Izstādi būs iespēja aplūkot līdz novembra beigām.

Rotu zīmols «Anita Sondore» 2015. un 2016. gadā konkursā «A' Design Award & Competition» ieguva prestižās «A’Design» balvas un tagad dizainere pati kļuvusi par šī konkursa žūrijas locekli.

«Tas ir liels pagodinājums, liela atbildība un arī unikāla pieredze, īpaši tad, ja pats esi bijis otrā – vērtējamā – pusē. Konkursa rezultāti tiek paziņoti katru gadu 15. aprīlī, bet pirms tam katrs no tūkstošiem pieteikumu tiek rūpīgi un atbildīgi izvērtēts, vadoties pēc noteiktiem, iepriekš izstrādātiem kritērijiem. Rezultātā šogad ir nominēti 1964 uzvarētāji no 99 pasaules valstīm 98 dažādās dizaina kategorijās. Man bija prieks redzēt, ka tiek radīti aizvien jauni un jauni lieliski darbi. Kāds pārsteidz ar savu idejas šķietamo vienkāršību, cits ar meistarīgu smalku detaļu apvienojumu vienotā kompozīcijā, kāds ir atklājis jaunu pielietojumu jau daudzkārt izmantotiem materiāliem. Esmu pateicīga organizatoriem, kas organizē šo konkursu gadu no gada, dodot iespēju māksliniekiem prezentēt savus darbus un idejas, veicinot tieksmi uz izcilību,» saka A. Sondore.

Otrdien, 18. novembrī, Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS, atklāta unikāla multimediāla izstāde Naudas dizains. PIN kods, kurā līdz pat 2015. gada 15. februārim varēs iepazīt vairāk nekā 20 gados paveikto lata banknošu, monētu un tagad arī Latvijas eiro monētu dizaina veidošanā, informē Latvijas Bankas un GORS pārstāvji.

Vairāk nekā 40 izcilāko Latvijas mākslinieku darinātās naudas zīmes Latgales vēstniecībā GORS sniegs stāstu par naudas un personības attiecībām telpā un laikā. Digitālās slīdrādes ievedīs naudas dizaina autoru – gleznotāju, instalāciju autoru, grāmatu ilustratoru, tēlnieku un daudzu citu mākslas nozaru pārstāvju darbistabās, monitorā atdzīvosies mums tik mīļās 1 lata monētas ar īpašu dizainu, bet pie interaktīvā darbagalda kopā ar māksliniekiem varēs zīmēt savu monētu.

Multimediālā izstāde Naudas dizains. PIN kods parāda visas 20 gadu laikā radītās naudas zīmes, to tapšanas vēsturi, kādu romantisku mītu par mākslinieku un viņa mūzu, arī nesen kaltās eiro monētas un tikko tapušās skices tām monētām, kuras pavisam drīz ieraudzīsim gan Latvijā, gan visās Eirosistēmas valstīs.

Grafiskā dizaina aģentūras Brandbox birojā industriālā dizaina elementi savijas ar VEF kvartāla ēkas vēsturiskajiem vaibstiem.

Brandbox VEF kvartāla biroja ēku kompleksā savu mājvietu izveidoja gandrīz pirms gada. Uzņēmums 15 pastāvēšanas gados nomājis telpas dažādās Rīgas vietās – sākot ar pavisam nelielu platību Pulkveža Brieža ielā tā pirmsākumos, pēc tam Raiņa bulvārī, bet Latvijas ekonomikas augšupejas gados Brandbox padzīvojis arī Vecrīgā, 200 m2 plašā birojā, kuru pēc tam nomainīja pret mājvietu Citadeles un Tērbatas ielā. «Pēdējā birojā, kurā bija 120 m2, mums kļuva par šauru, jo komandas sastāvs līdz ar izaugsmi palielinājās. Jaunā biroja telpas meklējām aptuveni gadu. Zinājām, ka nevēlamies tās centrā, kur nomas maksa ir adekvāta, bet neekonomiska. Esam dizaina studija un varam atļauties radošākas telpas, mums nav jāsēž reprezentablā vietā pilsētas centrā. Skatījāmies uz dažādiem variantiem, tostarp uz VEF kvartālu, kas vēl aizvien ir tikai savā atdzimšanas sākuma stadijā. Mūsu jaunā biroja platība ir 333 m2,» stāsta Brandbox dibinātājs, īpašnieks, radošais direktors Ēriks Šulcs.

Labrīt!

Krievijas liegums var radīt piena produktu «lavīnu» Latvijā. No pirmdienas Krievijas patērētāju tiesību uzraudzības dienests Rospotrebnadzor aizliedzis piena produktu importu no Lietuvas. Aizliegums varētu ietekmēt Latvijas piena nozari – eksperti pauž uzskatu, ka Lietuvas uzņēmumi izmantos visas iespējas, lai iekarotu sev jau pazīstamus tirgus, tostarp Latviju.

Neraugoties uz to, ka jau šī gada vidū bankas paaugstināja vairākas pakalpojumu cenas, to skaidrojot ar mēģinājumu segt filiāļu zaudējumus, arī nākotnē gaidāms turpmāks cenu kāpums. Bankas aizbildinās ar investīcijām, kas nepieciešamas sistēmu vai procesu izmaiņu dēļ.

Atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, kādos ir strādājuši dizaineri Orians Anvari un Dāvis Vilcāns, savā grafikas dizaina studijā Wig viņiem ir iespēja ar klientiem darbosies nepastarpināti.

Grafikas dizaina studija Wig veido noformējumus produktiem, zīmola grāmatas, kā arī digitālu produktu dizainu, piemēram, mobilajām lietotnēm, mājaslapām. Wig cenšas būt nevis rokas, kas izpilda klienta pasūtījumu, bet gan partneris, kas uzklausa un iesaka atbilstošāko risinājumu, piemēram, klients vēlas mājaslapu, bet sarunu gaitā noskaidrojas, ka viņam noderīgāka būtu mobilā lietotne – uzņēmuma dizaineri pasūtītājam to arī pateiks. «Klients zina savu biznesu, mēs – savu. Saliekot to kopā, iegūstam optimālu rezultātu. Pēdējā laikā arvien biežāk cilvēki ieklausās un uztver mūs kā partnerus,» saka Dāvis Vilcāns, grafikas dizaina studijas Wig līdzīpašnieks.

Rīgā, Katlakalna ielā 6d joprojām aktīvi norit interjera un dizaina priekšmetu kvartāla Decco Centrs būvniecības darbi, taču pašlaik aizņemti jau 70% telpu, informē projekta pārstāvji.

Centrs apmeklētājiem durvis vērs gada nogalē. Četru ēku komplekss atradīsies Rīgā, Katlakalna ielā 6d un apvienos salonveikalus, biroju un noliktavu telpas vairāk nekā 13 500 kvadrātmetru platībā. Decco Centra attīstībā ieguldīti 10 miljoni eiro. Platības pieejamas trīs dažādās komplektācijās: salonveikals, salonveikals un birojs, kā arī salonveikals, birojs un noliktava.

Pašlaik zināms, ka kvartālā atradīsies tādi nozares pārstāvji kā cēlkoka mēbeļu ražotāji Wenden ar ekspozīciju 400 kvm. platībā; Nakts mēbeles ar guļamistabas mēbeļu un aksesuāru ekspozīciju 500 kvm. platībā; virtuves mēbeļu ražotājs Arens ar ekspozīciju 300 kvm. platībā; viens no lielākajiem santehnikas tirdzniecības uzņēmumiem Latvijā Sonel ar santehnikas ekspozīciju 350 kvm. platībā, UPB holdinga grupas uzņēmums H&L studija ar salonveikala platību vairāk nekā 500 kvm. platībā; durvju tirdzniecības uzņēmums Prodex ar ekspozīciju 300 kvm. platībā; Rietumeiropas mēbeļu un interjera priekšmetu ražotāju pārstāvis Nest studija ar ekspozīciju 280 kvm. platībā; Rietumeiropas mēbeļu un interjera priekšmetu ražotāju pārstāvis DecoRoom ar ekspozīciju 270 kvm. platībā; apgaismes risinājumu uzņēmums Gaisma un Serviss ar Latvijas dizaina lampu ražotāju LaLampa - ekspozīcija 250 kvm. platībā.

Šobrīd tiek vākti paraksti, lai nepieļautu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norāda uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Projektā paredzēts, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, daudzfunkcionālu izstāžu zāli, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Sākotnēji būvniecības izmaksas plānotas 1 500 000 eiro, tomēr precīzas izmaksas varēs noteikt pēc būvniecības iepirkuma pretendentu piedāvājumu iesniegšanas šā gada 14.martā. Projekta aprakstos kā projektētājs norādīta SIA «Baltex Group», pasūtītāja - VAS «Valsts nekustamie īpašumi», bet pasūtītāja pilnvarotā persona - Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskola.

Prestižajā «Europe 40 under 40» sarakstā šogad iekļauts un apbalvojumu saņēmis arī Latvijas arhitekts Austris Mailītis ar darbu «Šaoliņas lidojošo mūku teātris», informē Kultūras ministrija.

Eiropas spožāko jauno arhitektu un dizaineru darbu izstāde, kurā iekļauti 40 labākie tiks atklāta piektdien, 18.maijā, Atēnās.

Augsto atzinību saņēmušais A.Mailīša un arhitektu komandas darbs - vēja tuneļa amfiteātris slaveno Šaoliņas mūku levitācijas priekšnesumiem - atrodas Sunšaņa kalnā Ķīnas centrālajā daļā. Projekta autori ir Valters Murāns, Ints Menģelis, Kārlis Melzobs, Dina Suhanova, Andra Odumāne un Jekaterina Olonkina.

Par Šaoliņas lidojošo mūku teātri tā autors ar komandu 2017. gadā ieguva Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu. 2017. gadā par projekta tapšanu ar Nacionālā kino centra un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu Vides filmu studijā tapusi dokumentāla filma «Lidojošo mūku templis».

Latvijas reklāmas aģentūra “NORD DDB”, kas dibināta 1995. gadā, mainījusi nosaukumu uz “MAGIC”.

Izvēršot vairākus stratēģiskos attīstības virzienus, izveidota arī integrētās komunikācijas partneraģentūru grupa “B40”. Tajā bez radošās aģentūras “MAGIC” iekļauta arī dizaina studija “KID”, zīmola konsultāciju aģentūra “WIT”, satura studija “PLAY” un digitālo risinājumu aģentūra “Element”.

“Vairākus gadus aktīvi iesaistoties Ziemeļeiropas aģentūru tīklā “NORD”, no skandināvu partneriem esam ieguvuši ļoti vērtīgu pieredzi. Ir ieviestas vairākas jaunas metodes un adaptēti progresīvi rīki, kas devuši gan mums, gan nozarei kopumā jaunu enerģiju. Tomēr pēc trīs gadu sadarbības esam pārliecinājušies, ka Skandināvijas un Baltijas tirgi mārketinga un reklāmas nozarē katrs dzīvo savā ekosistēmā, un kopīgu projektu iespējas ir ierobežotas. Tādēļ pēc dažādu sadarbības modeļu izvērtēšanas pieņemts lēmums veidot pašiem savu zīmolu – “MAGIC” – un attīstīt integrētu partneru aģentūru grupu “B40” ar mērķi nostiprināt savas līdera pozīcijas Baltijas tirgū un turpināt izvērst aktivitātes arī eksporta tirgos. Laikā, kad īpaši bieži tiek runāts par neatkarības vērtību, šis solis Latvijas partneru komandai nākotnē ļaus brīvi attīstīt savu uzņēmumu reģionāli, nesot Latvijas vārdu pasaulē,” stāsta Andris Rubīns, “MAGIC” vadītājs.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Rundāles pilī aizvadīts bērnu modes pasākums, kur tika demonstrēti Latvijas, Lietuvas, Krievijas un Baltkrievijas dizaineru darbi, informē organizētaja - modes un stila žurnāla L’Officiel Latvija – pārstāvji.

Savas aktuālās kolekcijas demonstrēja tādi Latvijas zīmoli kā Aristocrat Kids, Loverain by Nadia Kirpa, Leny Tomy Factory. Lietuvu pārstāvēja Diāna Rūta Stankjavičiene, Egle Ališauskiene, Jolanta Kudeļska, Daļa Audejaitiene, Jūlija Dremene, Egle Valavičiene un dizaina studija Mēs. Krieviju pārstāvēja Leather club Begimod un Lilas by Ekaterina Kormich no Maskavas, kā arī dizainere Svetlana Zlotņikova un Leya.me no Sanktpēterburgas.

Līdztekus dizaineriem savas kolekcijas piedāvāja arī Latvijas multizīmolu veikali Deepy Sleepy un Next. Savukārt mazie mākslinieki no Minskas modeļu skolas Kids Podium savas kolekcijas skati pārvērta par teātra izrādi. Tērpus demonstrēja modeļu skolu SV Models (Lietuva, Latvija), Ultra Kids (Krievija) un modes studija Santarves (Lietuva) audzēkņi.

Reklāmas aģentūras Magic (agrāk DDB) partneriem pievienojušies tās ilggadējie radošie direktori – Vairis Strazds un Edgars Kuzmins.

Vairis Strazds reklāmas nozarē sāka darboties jau Latvijas reklāmas industrijas pirmsākumos. 2006. gadā viņš pievienojās reklāmas aģentūrai DDB (tagad Magic), kļūstot par tās radošo direktoru. Savukārt Edgars Kuzmins radošā direktora amatā darbojas jau deviņus gadus, no tiem pēdējos trīs – Magic komandā.

“Esmu pārliecināts, ka jebkura radošās jomas uzņēmuma vadības komandā ir būtiski atrasties cilvēkiem, kas līdz serdei izprot radošo procesu un spēj rūpēties ne vien par biznesa attīstību, bet arī par radošo izcilību. Tāpēc no sirds priecājos, ka starp Magic partneriem tagad būs arī divi no nozares radošākajiem un pieredzējušākajiem prātiem,” komentē Magic vadošais partneris Andris Rubīns.

No 20. līdz 26. oktobrim premium klases automobiļu Lexus Hoshigaoka izstāžu zālē Japānas pilsētā Nagojā jau otro reizi norisinās Latvijas dizaina dienas (Latvia Design Days), informē Ārlietu ministrija.

Atklājot pasākumu, vēstnieks Japānā Normans Penke klātesošos iepazīstināja ar Latvijas kultūru un mākslas tradīcijām, moderno dizainu un aicināja pilnveidot Latvijas sadarbību ar Aiči (Aichi) prefektūru un tās centru Nagoju.

Latvijas dizaina dienās apmeklētājiem ir iespēja iepazīt tādu Latvijas zīmolu kā Anna Kilpe, HUGU, Studija Naturals, Riga Chair, Ars Tela, Pompidoo, an&angel izstrādājumus. Apskatāmas arī Arta Nīmaņa veidotās stikla skulptūras un rotkaļa Jāņa Jēkabsona rotas, kas darinātas no dzintara un mamuta kaula.

Pasākumu apmeklēja mediju, tirdzniecības centru pārstāvji, kā arī izstāžu zāles VIP klienti. Pieņemšanas laikā viesiem bija iespēja degustēt Latvijā ražotos pārtikas produktus – rupjmaizi, Trikāta sierus, šokolādi NelleUlla, kaviāru Mottra un Rīgas balzama produkciju. Ar latviešu dziesmām klātesošos priecēja un iepazīstināja Japānā dzīvojošā latviešu dziedātāja Una Ulla (Una Volkova).

Sociālā biznesa kompānijas Mammu līdz šim lielākais panākums ir kolekcija, kas tapusi sadarbībā ar Ņujorkas dizaineru Ernest Alexander.

«Viņam patika mūsu ideja, mums viņa stils – ļoti klasisks, elegants. Viņš ir vīriešu modes aksesuāru dizainers, un mūsu piedāvājumā tieši pietrūka vīrišķīgu produktu. Zinājām, ka kaut kas labs varētu izdoties, un izdevās ar uzviju – viss, ko bijām aizveduši prezentācijas pasākumiem Ernest Alexander studijā un dalībai trīs dienu augstas klases vīriešu modes zīmolu gadatirgū, tika izpārdots. Tas bija ļoti labs rādītājs relatīvam jaunam eksperimentālam produktam, kas ir šīs sadarbības rezultāts,» stāsta Andris Rubīns, Mammu līdzīpašnieks. Viņš uzsver, ka viņa pamatdarbs joprojām ir reklāmas aģentūrā DDB Latvia.

Latvijas jaunās tehnoloģiju un dizaina kompānijas Froont, Berta.me, HungryLab un Sellfy apvienojušas spēkus, izveidojot kopā strādāšanas un tikšanās vietu programmētājiem un dizaineriem The Mill.

Vēl pirms oficiālās The Mill telpu atklāšanas dienas 20. jūnijā Db.lv piedāvā saviem lasītājiem ielūkoties nesen izveidotajā koprades telpā.

«TechHub Riga, Startup Latvia un Innovation Cafe vairāk paredzēts tieši tehnoloģiju start-up komandām. Mūsu mērķis ir apvienot dizainerus ar programmētājiem un parādīt dizaineriem, ka start-up vide ir interesanta un tajā ir daudz iespēju,» The Mill konceptu skaidroja viena no koprades telpas izveidotājām Anna Andersone. Viņa uzskata, ka Latvijā dizaineri bieži redz savu vietu tikai pakalpojumu uzņēmumos un A. Andersone un viņas komanda to vēlas mainīt. The Mill dibinātāji ir A. Andersone un dizaineri Sandijs Ruļuks un Māris Daģis.

No šodienas, kad uzņēmumam "Pasažieru vilciens" (PV) tiek nodoti pirmie "Škoda Vagonka" ražotie jaunie elektrovilcieni, kompānija pasažieru pārvadājumos pakāpeniski pāries uz zīmolu "Vivi", informēja PV pārstāvji.

PV pārstāvji skaidro, ka nosaukums "Vivi" ir veidots no saukļa "Vienā vilcienā" vārdu pirmajiem diviem burtiem. Sauklis "Vienā vilcienā" simbolizējot pārvietošanos no punkta "A" uz punktu "B" ātrā, paredzamā un uzticamā veidā.

Zīmolu "Vivi" izmantos jauno vilcienu interjera un eksterjera dizainā, tīmekļvietnē, mobilajā lietotnē, informatīvajos un reprezentatīvajos materiālos. Zīmols "Vivi" no šodienas ir ieviests digitālajā vidē tīmekļa vietnē un mobilajā lietotnē, savukārt uz vilcieniem un tajos to izmantos līdz ar pasažieru pārvadājumu uzsākšanu - decembra vidū.

Pilnu zīmola ieviešanas procesu plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām.

PV pārstāvji skaidro, ka jaunā zīmola pamatā ir "Vienā vilcienā" līnijas koncepcija un ietekmes no vilciena formas, proti, tajā ir iestrādāti PV grafiskai identitātei raksturīgie spārni. Tāpat izmantotās burtu formas netieši norādot uz virzību uz priekšu, raisot asociācijas ar vilciena vagonu. Logotipa krāsa ir dzeltena.

Apbalvošanas ceremonijā, kas pulcēja ap 600 arhitektūras nozares profesionāļu un interesentu, Rīgas cirkā tika paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 laureāti.

Lielo gada balvu 2024 jeb Grand Prix saņēma Jaunais Rīgas teātris ("Zaigas Gailes birojs", "Sarma & Norde arhitekti"). Tika pasniegtas arī trīs Gada balvas, īpašā fināla žūrijas atzinība un citi apbalvojumi. Šogad pirmoreiz tika sumināts Jaunā Eiropas Bauhaus atzinības ieguvējs.

“Jaunā Rīgas teātra ansambļa galvenā ēka būvēta 1902. gadā pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta kā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams. Drīz pēc tam biedrība lielo zāli sāka izīrēt teātriem. Ēkā darbojušies pieci dažādi teātri, kas viens otru dažādos laikos nomainījuši. Veicot pārbūvi, arhitektu uzdevums bija palielināt telpu platību no 5145 m² līdz 9767 m², izbūvēt trīs teātra zāles ar 840 vietām (pirms rekonstrukcijas — 400), trīs jaunas mēģinājumu zāles, aktieru spārnu un pazemes apjomu, vienlaikus saglabājot vecās teātra mājas sajūtu," par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 (LAGB 2024) Grand Prix ieguvēju, Jauno Rīgas teātri, stāsta "Zaigas Gailes biroja" arhitekti.

RIX Rīgas lidosta šogad uzsāks ambiciozu attīstības plānu īstenošanu – sāksies jaunā pasažieru termināļa būvniecība un darbs pie lidostas pilsētas RIX Airport City izveides.

Uzņēmuma vīzija ir kļūt par nākotnes Ziemeļeiropas ceļošanas centru, kas veicinās visas Latvijas konkurētspēju reģionā un tautsaimniecības attīstību. Lai īstenotu stratēģiskos plānus, ir radīts konkurētspējīgs un mūsdienīgs RIX Rīgas lidostas zīmols un vizuālā identitāte.

“Mēs gribam konkurēt ar Ziemeļeiropas reģiona lidostām, tāpēc RIX Rīgas lidostas piedāvājumam ir jābūt konkurētspējīgam. Jaunie attīstības projekti – lidostas jaunais pasažieru terminālis un lidostas pilsēta, tāpat kā mērķis kļūt par nozīmīgu reģiona ceļošanas centru noteica vajadzību veidot pilnvērtīgu, konkurētspējīgu un mūsdienīgu RIX Rīgas lidostas zīmolu. Tas ietver mūsu vērtības, apsolījumu klientiem un sadarbības partneriem un mūsu vīziju par RIX kā vienu no labāk savienotajiem biznesa un ceļošanas centriem reģionā,” skaidro RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Atsākot “Dzintars” kosmētikas ražošanu, tās produktu iepakojuma dizains ir izstrādāts pilnībā no jauna.

Dizainā iestrādāts Latvijas valsts karogs kā produktu izcelsmes un kvalitātes zīme. Atjaunots arī “Dzintars” logotips.

“Latvijas valsts karogu produktu dizainā mēs iestrādājām, jo kā ražotne arī turpmāk vēlamies nest Latvijas vārdu pasaulē. Dabiskums un pieejamība ir mūsu zīmola solījums, kas būs “Dzintars” produktu pamatā gan patērētājiem Latvijā, gan ārvalstīs,” uzsver kosmētikas ražotnes “H.A. Brieger” vadītāja Anastasija Udalova.

Dzintars kļūst par H.A. Brieger 

“Dzintars” kosmētikas ražotne turpmāk strādās ar zīmolu “H.A. Brieger”. Turpmāk tāds...

Jauno “Dzintars” kosmētikas vizuālo identitāti un produktu iepakojuma dizainu izstrādāja studija “Overpriced” zīmolu stratēģa Kristapa Siliņa vadībā.

“Mūsu mērķis ar jauno zīmolu ir palielināt “Dzintars” potenciālu ārvalstu tirgos un padarīt zīmolu pieejamu pēc iespējas plašai auditorijai. Jaunais “Dzintars” no vienas puses izmantos laikmetīgu vizuālo valodu un kļūs saprotams tiem, kas iepriekš šo zīmolu nav izvēlējušies. No otras puses mēs nesīsim uz priekšu visu labo, ko sevī glabā zīmola mantojums – ikoniskās krāsas, formas un elementus, kas atlasīti, komandai rūpīgi pētot zīmola vēsturi cauri desmitgadēm,” norāda zīmolu stratēģis Kristaps Siliņš.

Jau vēstīts, ka “H.A. Brieger” kā pirmos ražos “Dzintars” vēsturiskos produktus, pakāpeniski veidojot un piedāvājot klientiem arvien jaunus produktus. Paredzams, ka martā patērētāji varēs iegādāties “Dzintars” ķermeņa kopšanas līdzekļus – lūpu balzamus, dušas želeju, ķermeņa un roku krēmu, kā arī šķidrās ziepes.

Tāpat ziņots, ka “Dzintars” kosmētikas ražotne turpmāk strādās ar zīmolu “H.A. Brieger”. Turpmāk tāds būs arī arī SIA “Dzintars Production” juridiskais nosaukums.