Mazais bizness

Mana pieredze: Narciss tērpi pošas uz Ņujorku

Anda Asere,13.11.2013

Jaunākais izdevums

Narciss tērpi nopērkami arvien plašākā areālā ārpus Latvijas, taču eksporta attīstība prasījusi vairāk laika, nekā sākotnēji plānots.

Taču kopš šīs vasaras modes nams Narciss ir vairāk pamanāms arī pašu mājās – Berga bazārā ir atvērts šā zīmola veikals un ateljē. Tas ir ar individuālu pieeju, stāsta Alise Trautmane, SIA Narciss īpašniece. Liels pluss esot iespēja turpat uz vietas apģērbu koriģēt, pielāgojot to figūrai. «Domāju, ka mūsu pārdošanas rezultāti būtu sliktāki, ja nebūtu šī pakalpojuma. Blakus ir citi Latvijas modes dizaineru salonveikali – Anna LED, Latvijas modes Klase, kas rada auru šim rajonam,» teic Alise.

Veikalam grūti atrast darbiniekus, viņa atklāj. «Latvijā ir tik maz apģērbu veikalu, kur man patīk apkalpošana. Pārdevējs veikalu var padarīt brīnišķīgu vai arī pilnībā sabojāt priekšstatu par zīmolu. Darbinieku meklējumi ir aktuāli, domāju, ne man vienai. Šai profesijai ir jāpatīk un jāmāk iemantot klientu cieņu un uzticību. Tā nav pierunāšana vai klanīšanās. Jābūt profesionālim, un tādu ir maz. Tas netiek uzskatīts par cienījamu darbu,» viņa spriež.

Šuj arī formastērpus

Pērn Narciss apgrozījums sasniedza 27,4 tūkst. latu. Alise prognozē, ka šogad tas būs 3–4 reizes lielāks, jo uzņēmums papildus prêt-à-porter kolekciju veidošanai ir pievērsies formas tērpu izgatavošanai, attīsta tirdzniecību Latvijā. Šis varētu būt pirmais gads ar peļņu.

«Visu laiku strādājam uz priekšu, un formas tērpi ir izdevīgi naudas plūsmas nodrošināšanai, jo tie ir garantēti ienākumi. Mans mērķis joprojām ir izveidot Latvijā zīmolu, kas rūpnieciski ražo un eksportē apģērbu ar augstu pievienoto vērtību. Pagaidām vēl neizdodas, kā gribētos, jo neesam sasnieguši nepieciešamos apjomus, bet es ticu, ka to var izdarīt. Ticu, ka Latvijā rūpnieciski var ražot ne tikai lētus trikotāžas izstrādājumus, pildīt ārzemju modes zīmolu pasūtījumus, bet arī ražot un eksportēt augstas kvalitātes Latvijas modes zīmola apģērbu,» pārliecināta ir Alise.

Līdzekļu trūkums ir biežākais iemesls, kāpēc daudzi zīmoli beidz savu darbību. «Mēs sākām kā prêt-à-porter zīmols ar pilnu kolekciju. Ja es tagad sāktu biznesu, es to darītu ar kādu konkrētu nišas produktu, piemēram, mēteļiem vai krekliem un tad pamazām paplašinātu sortimentu,» prāto Alise.

Narciss ir divas sieviešu apģērbu kolekcijas gadā. Papildu tam decembrī tiks izrādīta t.s. kapsulkolekcija vīriešiem, kas tapusi sadarbībā ar Denisu Seveļovu. Tas būšot pirmais mēģinājums vīriešu modes laukā.

Šobrīd Narciss apģērbs ir nopērkams vairākās vietās ārpus Latvijas – Londonā, Maskavā, Kuveitā, Dubaijā, Nīderlandē, kā arī pavisam drīz – Ņujorkā un Cīrihē. Vaicāta, vai šāda zīmola pārstāvniecība ir vērtējama kā plaša, Alise atbild, ka, pēc viņas aprēķiniem, nepieciešams sadarboties vismaz ar 13 veikaliem, lai tas būtu ekonomiski izdevīgi. Tāpēc, kamēr veikalu skaits nav tik liels, uzņēmums paralēli kolekciju veidošanai pievērsies formas tērpu dizaina izstrādei un izgatavošanai.

Pirmais veiksmīgais projekts bija formas tērpu dizaina izstrāde un izgatavošana lielākajam Krievijas tūroperatoram Pegas Touristik.

Latvijā Narciss izstrādājis formas tērpus Albert Hotel, kā arī nesen uzvarējis valsts iepirkumā par tērpu izgatavošanu Latvijas Valsts mežu dienestam. «Lielākais izaicinājums bija radīt augstvērtīgu dizainu, kas spēj pildīt gan reprezentatīvās funkcijas, gan praktiskās, turklāt ir tāds, kas palīdz veikt un atvieglo dienesta darbinieku ikdienas pienākumus un ir pēc iespējas ekonomiskāks izmaksu ziņā. Lai to panāktu, izmantoti inovatīvi daudzslāņu materiāli ar īpašiem membrānpārklājumiem, kas nodrošina tādas tekstilmateriāla fizikālās un mehāniskās īpašības kā higrofobitāti, gaisa caurlaidību, mitruma absorbciju, siltumizolāciju un citas,» stāsta Alise.

Vaicāta, vai, redzot šos formas tērpus, ir skaidri noprotams, ka tie ir Narciss, Alise atbild noliedzoši. «Visticamāk, ne. Tā ir pilnīgi cita sfēra ar atšķirīgiem kritērijiem, tendencēm un prasībām,» viņa teic.

Lielais jautājums

Alise ievērojusi, ka pieprasījums palielinās pēc tam, kad Narciss apģērbi parādās žurnālu publikācijās Londonā. «Mēs jau zinām, pēc kuru žurnālu publikācijām jāsagatavo tērpi visos izmēros. Ir pagodinoši, kad ir publikācija Vouge, Glamour, InStyle, bet tas īpaši neietekmē pārdošanas rezultātus, savukārt pēc publikācijām iknedēļas žurnālā Grazia, kas ir ne tik prestižs, toties ir ļoti lasīts, iznāk milzīgā tirāžā Lielbritānijā, nekavējoties palielinās pieprasījums Narciss online veikalā, jo īpaši – attiecīgajam modelim, kura fotogrāfija nopublicēta,» viņa stāsta.

Narciss sadarbojas ar sabiedrisko attiecību aģentūru Londonā, un šis esot liels uzņēmuma izmaksu postenis. «Tā ir mana lielā mīkla – vai mums to tiešām vajag? Tie ir neproporcionāli lieli izdevumi pret apgrozījumu.

Luksusa zīmoli sabiedrisko attiecību budžetam atvēl 20–25% no apgrozījuma. Mēs šobrīd tērējam 40%. Par to pašu naudu gada laikā varētu aizbraukt uz divām izstādēm Ņujorkā. Visas grāmatas un profesionāļi teic, ka vajag, bet neesmu jutusi, ka žurnāli tieši aizvestu pie iepircējiem. Taču es ticu, ka viss kopā – sabiedrisko attiecību aģentūras darbs, publikācijas žurnālos, zvaigznes, kas nēsā Narciss (t.s. celebrity endorsement), aktivitātes sociālajos tīklos un regulāra dalība modes izstādēs ārpus Latvijas, – nostrādā,» teic Alise.

Londonas pieredze

DB jau rakstījis, ka Narciss reiz bijis savs veikals Londonā. Tagad tas ir slēgts.

«Veikals atradās Notinghilā, kas ir ļoti britisks rajons. Mēs to redzējām pēc klientiem – ja ienāk krievu sieviete, viņa nopērk tērpu sev un mammai, bet, ja britu dāma, viņa vaicā, kad būs atlaides. Tagad, analizējot oktobra mazumtirdzniecības datus Lielbritānijā, var secināt, ka oktorbra pirmajā nedēļā, kad Ķīnā bija nacionālie svētki – Golden Week un daudzi masveidā brauca «šopingot» uz Eiropu, premium klases veikalu apgrozījums ļoti būtiski pieauga. Ķīnieši vienā iepirkšanās tūrē vidēji tērē 1400 britu mārciņu, paši briti – piecas sešas reizes mazāk. Ja es tagad atvērtu savu veikalu Londonā, neizvēlētos britu rajonu, bet skatītos, kur ir vairāk tūristu – krievu, arābu, ķīniešu un mazāk eiropiešu,» neslēpj Alise.

Kad Notinghilā tika slēgts blakus veikals, kas tur atradās 20 gadus, un vēl citi, Alise saprata, ka tā nav tikai viņas kļūda un ekonomiskā situācija ir tāda, kāda tā ir. Viņa aptvēra, ka uzņēmums vēl nav gatavs savam veikalam ārpus Latvijas. «Latvijā Narciss ir zināms, jo te ir salīdzinoši maz modes zīmolu, dizaineru. Lielbritānijā mēs esam viens no tūkstošiem citu, turklāt ar ļoti mazu sabiedrisko attiecību budžetu. Ārpus Latvijas jebkuram ir grūti, lai cik brīnišķīgs būtu produkts. Nav tā, ka trūktu drēbju. Jāsaprot, ka, ja vien produkts nav Skype, konkurence ir liela,» spriež Alise. Tāpat viņa izvēlētos daudz mazākas telpas (20–30m2) un tikai pāris darbinieku, lai būtu pilnībā pārliecināta, ka pārdošana ļaus segt izdevumus, un attīstītos pamazām, dabiski. «Katya Katya Shehurina tur strādā veiksmīgi savā nišā, kas nozīmē, ka tas ir iespējams,» bilst uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izveido vienas pieturas aģentūru modes zīmoliem

Anda Asere,12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas modes zīmola Narciss dizaineres Alises Trautmanes un viņas biznesa partnera Sai Konga (Sai Kong) izveidotā platforma Dreams on Air pirmajā gadā sasniegusi 1,2 milj. dolāru lielu apgrozījumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā mērķē būt par jauno dizaineru vienas pieturas aģentūru.

«Vairs neesam tikai mazumtirgotājs, lēnām apaugam ar papildu pakalpojumiem,» saka Alise Trautmane, Narciss dizainere un Dreams on Air līdzdibinātāja. Papildu veikalam Ņujorkā izveidots internetveikals, un dizaineriem tiek piedāvāti fotostudijas, sabiedrisko attiecību un sociālo mediju pārvaldības pakalpojumi. Viņa iecerējusi, ka Dreams on Air kļūs par vienas pieturas aģentūru jaunajiem dizaineriem, kur tiem būtu pieejamas visas nepieciešamās konsultācijas un pakalpojumi. 2017. gadā Dreams on Air apgrozījums bija 1,2 miljoni dolāru. «Redzēsim, kā mums izdosies šis gads, – plāni ir lieli,» saka A. Trautmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Modes zīmola Narciss dizainere atver veikalu Ņujorkā

Anda Asere,24.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes zīmola Narciss dizainere Alise Trautmane kopā ar biznesa partneri Sai Kong atver veikalu Dreams on Air Ņujorkā, kas pārstāv 25 Ņujorkā bāzētus modes zīmolus

«Kopā ar biznesa partneri Sai Kong atvērām veikalu Dreams on Air lieliskā vietā Soho – uz vienas ielas ar Chanel un Balmain veikaliem. Atradu, uzrunāju un apvienoju 25 Ņujorkā bāzētus modes zīmolus un februāra sākumā atvēru veikalu. Protams, pārstāvēts ir arī Narciss,» stāsta Alise Trautmane, Narciss dizainere un Dreams on Air līdzdibinātāja.

Veikala biznesa modelis ir sekojošs – zīmoli maksā noteiktu fiksētu ikmēneša maksu par mazumtirdzniecības un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem. Veikals darbojas kā veikals, showroom un zināmā mērā arī kā inkubators, jo palīdz modes zīmoliem spert nākamos soļus un konsultē par mārketingu, sociālajiem tīkliem, stila veidošanu, pārdošanu utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Kāzu kods: Modē klasika un mežģīnes

Žanete Hāka,02.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāzas Latvijā šobrīd biežāk nekā agrāk rīko brīvā dabā, tādēļ līgavas izvēlas vieglas, plīvojošas un kustību neierobežojošas kleitas.

Šajā sezonā priekšroka tiek dota klasiskajiem modeļiem, kas papildināti ar mežģīnēm, taču ir bez liekiem dekoriem. Jaunas vēsmas kāzu kleitu modē ir apmetņi un pēc individuāla pasūtījuma veidotas matu rotas.

Vienkāršība, kvalitāte

Jauno līgavu stils pašreiz ir lakonisks, bez liekām detaļām – grezni izšūti audumi un smalki dekori atlikti malā, jaunākās tendences raksturo kāzu kleitu dizaineri un salonu pārstāvji. Lielāka uzmanība tiek pievērsta kleitu audumam un aizvien biežāk topošās līgavas nāk jau ar gataviem attēliem, kā kleitai jāizskatās, un zina, kādi aksesuāri tai piestāvēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai apgūtu jaunus eksporta tirgus un veicinātu sadarbību ar iepircējiem Azerbaidžānā, šā gada 22.novembrī modes zīmols NARCISS prezentēja savu 2016.gada pavasara-vasaras kolekciju Baku modes nedēļā.

Šī ir trešā modes nedēļa, kas norisinās Baku un pulcē reģiona modes žurnālistus un blogerus, iepircējus un sabiedrībā zināmas personas.

Modes zīmola NARCISS vizīte Azerbaidžānā norisinās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalsta projekta ietvaros – Latvijas dienas Azerbaidžānā. Zīmolam tiek nodrošināta arī iespēja piedalīties Latvijas dizaina stendā, premium klases tirdzniecības centrā Grandezza, Baku pilsētas centrā. Stenda atklāšana norisināsies 26.novembrī.

Azerbaidžānas nozīmīgākajā modes notikumā – Baku modes nedēļā savas jaunās kolekcijas prezentēja arī Latvijas modes zīmoli Coo Culte un Anna Led.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīta Baltijas modes federācijas organizētā 24. Rīgas modes nedēļa.

Riga Fashion Week atklāšanas pasākuma laikā notika Sanktpēterburgas modes dizainera Stasa Lopatkina skate un tika pasniegtas Latvijas modes balvas par 2015. gadu. Kopā šogad Modes balvas tika pasniegtas sešās profesionālajās nominācijās. Par gada debiju modes jomā tika atzīts zīmols Deeply Personal, kura dizainere Elīna Vanaga saņēma speciālo balvu no Itālijas dizaina institūta Instituto Europeo di Design – apmācību augstskolas vasaras kursos.

Par gada kreatīvāko modes skati starp M-Couture un INCH2 žūrija izvēlējās zīmola M-Couture skati RFW 2015. gada rudenī Rīgas Biržā. Oriģinālākais pagājušajā gadā izdotā dzīves stila un modes žurnāla vāks ir žurnāla Pastaiga septembra numura vāks, bet veikals ar interesantāko koncepciju, kurš tika atvērts 2015. gadā, – zīmola Amoralle veikals Brīvības ielā 33 (izcīnot uzvaru konkurencē pret zīmola One Wolf veikalu-studiju Lāčplēša ielā 10).

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Mode ienāk Rīgas Centrāltirgū

Laura Mazbērziņa,27.03.2019

Šonedēļ sākusies Riga Fashion Week (RFW). Tālāk galerijā var apskatīt pirmās dienas spilgtākos mirkļus.

Zīmols Public Makes Image.

Foto: Mark Litvyakov

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajā Gastro Tirgū atklāta 30. Rīgas modes nedēļa ar divu pašmāju ielu modes zīmolu skatēm.

Centrālajā Gastro Tirgū, vienā no Rīgas Centrāltirgus paviljoniem, apmēram 500 viesiem prezentētas divu pašmāju ielu modes zīmolu Public Makes Image un BLCV by Bulichev jaunākās kolekcijas. Rīgas modes nedēļas organizatori šo vietu zīmīgi izvēlējās, lai atspoguļotu modes pasaules kā tādas un Latvijas modes zīmolu dažādo spektru.

Modes nedēļas turpinājumā Riga Fashion Week (RFW) programma ietver tādu Latvijas dizaineru modes skates kā Natalija Jansone, One Wolf, Narciss by Alise Trautmane, Katya Katya London, Amoralle, Blcv by Bulichev, Public Makes Image, Bergs Privé, Anna Led, Baiba Ladiga, Iveta Vecmane. Tradicionāli Rīgas modes nedēļu papildinās arī bērnu modes skate no Aristocrat Kids, Zaza Couture un Rock and Mouse. 30. Rīgas modes nedēļas ietvaros piedalīsies Latvijas publikai jau zināmi ārvalstu dizaineri no trīs valstīm: Diana Arno no Igaunijas, Morfosis no Itālijas un Agnė Kuzmickaitė no Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

CreativeLatvia.com sper pirmos soļus ārpus Latvijas

Anda Asere,11.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trim gadiem atvērtais Latvijas dizaineru internetveikals CreativeLatvia.com sper pirmos apzinātos soļus ārpus mūsu valsts robežām

Internetveikala pirmie darbības gadi lielākoties bija vērsti uz Latviju. Taču vietējais tirgus ir mazs, pirktspēja – samērā zema, bet Latvijas dizaineru preces ir gana ekskluzīvas un dārgas. «Tāpēc no šī gada esam vairāk pievērsušies tirdzniecībai ārzemēs. Mēs te joprojām esam, bet ir laiks spert soli tālāk,» saka Līga Bizune, CreativeLatvia.com vadītāja.

Jau tagad uzņēmumam ir pirkumi no ārzemēm, bet to ir salīdzinoši maz – 15–20% no kopējā pirkumu skaita. Tie vairāk ir gadījuma rakstura pirkumi, nevis sistemātiska darba rezultāts. Tāpēc tagad uzņēmums ir izvēlējies savas mērķa valstis – Angliju un Franciju, un uz tām fokusējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Darba apģērbs – daļa no reputācijas

Anda Asere,13.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielu uzmanību darba apģērbam pievērš apkalpojošā sfērā strādājošie, bet arvien biežāk arī ražošanas uzņēmumi izvēlas ne vien funkcionālus, bet arī izskatīgus tērpus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Lai gan darba apģērbam ir būtiska to funkcionalitāte, pēdējos divos gados klienti ir aktīvi sākuši pievērst uzmanību apģērba izskatam, jo cilvēki tajā pavada lielāko dienas daļu un vēlas izskatīties glīti. Tādēļ nepārtraukti tiek izstrādāti jauni modeļi un meklēti jauni audumi un to toņi,» stāsta Līga Bļodniece, SIA Sakta Tukums tirgzinību un tirdzniecības speciāliste. Darba apģērba izskata nozīmīgumu akcentē arī Staņislavs Vasiļonoks, Irve attīstības vadītājs. Turklāt, salīdzinot ar ārzemju izstādēs redzēto, viņš ievērojis, ka Latvijas uzņēmējiem darba apģērbu izskats ir īpaši svarīgs. Piemēram, Vācijā darba apģērbā dominē spil- gti oranžā krāsa, bet mums tā ir novērojama gandrīz tikai ceļu būvē un arī tad darbiniekiem galvenokārt ir individuāli šūdināti tērpi un tiem pāri uzvilkta oranžā veste. «Latvijā visi grib skaisti izskatīties – tā ir daļa no uzņēmuma reputācijas. Uzņēmuma darba drošības speciālisti ir ieinteresēti, lai apģērbs atbilstu visām darba drošības prasībām un būtu ērts, savukārt mārketinga speciālisti vēlas, lai apģērbs labi izskatītos, būtu ieturēts t.s. korporatīvajās krāsās, ar logo,» atklāj S. Vasiļonoks. Reizēm panākt kompromisu, lai abas puses būtu apmierinātas, neesot viegli. Irve ir savi speciālisti, kuri izstrādā darba tērpu dizainu, bet ir gadījumi, kad uzņēmums piesaista arī citus dizainerus. 80% pasūtījumu uzņēmums veic savā ražotnē, bet Irve ir arī sadarbības partneri – ja, piemēram, ir liels pasūtījums, ko uzņēmums nevar izpildīt savā ražotnē, apģērbi tiek sašūti citās ražotnēs Latvijā vai Lietuvā. «Speciāla dizainera mums nav, bet ir tehnologi, kuri materializē mūsu kopīgās idejas. Par apģērbu dizainu atbildīgās personas sapulcējas, izrunā un apspriež nepieciešamās izmaiņas, vēlmes, to uzskicē, izvērtē un sašuj. Kad apģērbs ir sašūts, tiek noorganizēta atkārtota sapulce, kurā apspriež, vai modelis ir izdevies, kā paredzēts, vai viss atbilst klienta darba specifikai,» teic L. Bļodniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ sākusies 28. Rīgas modes nedēļa, kas līdz 23. martam Rīgā pulcēs starptautisko modes sabiedrību.

Nedēļas laikā gaidāmas ne tikai Latvijas un ārvalstu dizaineru modes skates, bet arī vairāki citi pasākumi – gan profesionāli, gan radoši un arī izglītojoši, kas tiek organizēti, lai šo nedēļu pavadītu godinot modi un tās jaunākās tendences.

Šajā pavasarī Rīgas modes nedēļa iesākusies ar ikgadējo Latvijas Modes un stila gada balvas pasniegšanas ceremoniju.

Sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju Baltijas modes federācija organizēja bezmaksas lekciju par jaunāko tehnoloģiju izmantošanu modes biznesā «Fashion Coin un Blockchain kā jauna modes sistēma», kura bija paredzēta modes dizaineriem un blogeriem, kā arī citiem interesentiem. Lekciju vadīja blockchain un modes industrijas speciālisti no Ukrainas un ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Modes eksports – ar potenciālu, raža jāgaida ilgi

Anda Asere,19.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirgus ir mazs, pirktspēja – salīdzinoši zema, tāpēc katrs vietējais zīmols, kas ir vērsts uz attīstību, agri vai vēlu nonāk pie eksporta iespēju izzināšanas , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ja mode tiks mērķtiecīgi un stratēģiski pareizi virzīta, tai ir eksporta potenciāls, uzskata Latvijas dizaineru preču internetveikala Creative Latvia direktore Līga Bizune. «Pirmkārt, Latvijā ir ļoti radoši un talantīgi cilvēki, kas ir spējīgi izveidot zīmolus ar unikālu koncepciju. Pamazām viņi sāk arī izprast biznesa un mārketinga zināšanu nozīmi. Otrkārt, ir pieejami dabīgi materiāli, līdz ar to ir liels eko dizaina potenciāls,» viņa uzskata.

Šobrīd ir straujš jauno zīmolu uzplaukums un arvien vairāk tiek domāts par eksporta iespējām. «Uzskatu, ka kopumā Latvijas zīmoliem ir labas perspektīvas, jo piedāvātās idejas, dizains ir konkurētspējīgs un interesants plašam eksporta tirgum,» piekrīt Agnese Narņicka, modes zīmola One Wolf dizainere. Turpretī a/s Lauma Lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone bilst, ka Latvijai konkurēt ar tādām tradicionālām modes lielvalstīm kā Francija vai Itālija ir sarežģīti, jo, paskatoties uz pasaulē populārākajiem dizaineriem un modes namiem, tie lielākoties pārstāv šīs valstis. «Ja Itālija un Francija visā pasaulē bez liekām šaubām asociējas ar modes pasauli, tad Latvija – diez vai... Modei potenciāls ir, bet noteikti jāmeklē nišas produkti, jābūt inovatīviem, drosmīgiem, lai milzīgajā starptautiskajā piedāvājumā var ar kaut ko atšķirties,» viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dizainere: Mode ir luksusprece, ko nekad nevarēs atļauties visi

Anda Asere,01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mode ir luksusprece, ko nekad nevarēs atļauties visi, intervijā DB pauž dizainere Alise Trautmane

Tomēr, lai paplašinātu to cilvēku loku, kuri pazīst un pērk Latvijas izstrādājumus, tostarp viņas radītā zīmola Narciss apģērbu, viņa šobrīd studē Ņujorkā.

Fragments no intervijas

Man ir izdevies tevi noķert brīdī, kad esi Rīgā. Cik ilgi esi Ņujorkā un ko īsti tur dari?

Ņujorkā esmu no pagājušā gada janvāra. Mācos, studēju modes mārketingu Parsons School of Design un paralēli strādāju, virzu Narcisu – daru visu, ko varu, esot tur.

Kā saņēmies vēlreiz mācīties?

Ļoti viegli, es uz mācīšanos esmu aša.

Pabeigt vidusskolu un universitāti ir tāds kā obligātais minimums. Taču, kad sāc strādāt, ir grūti sākt mācīties vēlreiz – daļai zūd motivācijai, jo no diploma esamības nekas daudz jau nemainās, citiem studijas grūti apvienot ar darbu. Kas bija tava motivācija studēt un darīt to tik tālu – Ņujorkā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas modes nedēļa norisinājās no 28. marta līdz 1. aprīlim, pulcējot labākos Latvijas modes industrijas pārstāvjus.

28. martā Rīgas Motormuzejā notika 26. Rīgas modes nedēļas sesijas atklāšana.

Modes skašu programmas ietvaros savas 2017. gada rudens–ziemas prêt-à-porter kolekcijas prezentēja plaši pazīstami Latvijas modes zīmoli: Amoralle, Anna Led, Katya Katya Shehurina, Narciss, Natalija Jansone, Nóló, One Wolf, Paviljons, pagājušās sezonas debitants – zīmols Talented, kā arī šīs sezonas debitants - Cinnamon Concept. Jaunākās bērnu modes kolekcijas prezentēja zīmoli Paade Mode un Aristocrat Kids. Tika pārstāvēta arī ārzemju mode.

Rīgas modes nedēļas fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas Modes federācija apkopojusi informāciju par vietām Rīgā, kur iespējams iegādāties vietējo dizaineru - šīs sezonas Rigas Fashion Week (RFW) dalībnieku - radītos tērpus.

Rīgā atrodami vairāki daudzzīmolu modes veikali, kuri piedāvā vietējo dizaineru kolekcijas. Konceptveikalā BOLD Concept Store var atrast tādus zīmolus kā Natalija Jansone, Iveta Vecmane un One Wolf. Baltijas dizaina konceptveikalā Awake atrodams One Wolf, Baiba Ladiga un bērnu modes zīmols Rock and Mouse. Soyka Secret Garden piedāvājuma klāstā atrodami tādi latviešu zīmoli kā Soyka, Antistar, Savibijoux, Pasdemarque. Zīmola One Wolf tērpus piedāvā arī konceptveikals Bang Bang.

Kvartālā «Berga bazārs» ir iespēja atrast tādus zīmolus kā Bergs Prive, Narciss, Anna Led un Ameri. Salonā «6. Septembris» tiek piedāvātas Katya Katya London kleitas. M50 atrodami Baibas Ladigas tērpi, bet veikalā Public Image – zīmola Public Makes Image tērpi, NONAME PlaceNONAME Atelier kolekcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šūšanas pakalpojumu sniedzēji ir specializējušies, galvenokārt strādā eksporta tirgos, kur ir lielāki pasūtījumi un maksātspējīgāki klienti, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā šūšanas uzņēmumu darba kvalitāte un izmaksas atšķiras. «Mums ir bijusi gan ļoti pozitīva, gan negatīva pieredze, kad gatavās produkcijas kvalitāte ir tik zema, ka nākas to pilnībā atgriezt šūšanas uzņēmumam, un līdz ar to tiek kavēti piegādes termiņi un tālākā sadarbība ar iepircējiem tiek apdraudēta. Vairāku gadu laikā ir atlasīti sadarbības partneri – rūpnīcas, kuras zina mūsu prasības, ievēro izpildes termiņus un piedāvā pieņemamas izmaksas. Jebkurā gadījumā ir jārēķinās, ka katram pasūtījumam ir jāveic kvalitātes kontrole, jo mēs par to atbildam iepircēju – veikalu – un gala patērētāja priekšā,» teic Alise Trautmane, modes nama Narciss dizainere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar modes zīmola deeply personal vadītāju Elīnu Vanagu

Lelde Petrāne,06.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas modes zīmola deeply personal vadītāja Elīna Vanaga.

- Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

deeply personal ir sievietēm radīts ready-to-wear zīmols. Zīmola dibinātāja un kreatīvā vadītāja esmu es, Elīna Vanaga. Šobrīd zīmols ir izveidojis trešo kolekciju, tas jau tiek prezentēts pārdošanas izstādēs Parīzē, Milānā un Šanhajā - lai gan pasaules vadošo modes preču veikalu iepircēji ir piesardzīgi pret jauniem zīmoliem, tomēr deeply personal piesaistījis interesi, it īpaši no Ķīnas, Taivānas, kā arī no NVS valstu veikaliem (Krievija, Ukraina, Kazahstāna).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ārzemnieku vietā izvēlas savējos

Anda Asere,02.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbojoties apģērbu industrijā, jāspēj balansēt starp to, ko cilvēki vēlas iegādāties, un savu «rokrakstu»

Tā uzskata Dace Krieviņa-Bahmane, apģērbu zīmola Dace Bahmann radītāja. Iepriekš Dace strādāja ar zīmolu BeCarousell, ko tagad maina ,un jau šī gada Riga Fashion Week startēs ar jauno nosaukumu.

«Sapratu, ka cilvēkiem, kuri pērk manus apģērbus, ir vēlme pēc to saistības ar konkrētu personību, dizaineri. Tas pircējam rada īpašāku sajūtu. Ne velti visi lielie zīmoli ir arī dizaineru vārdi, tāds ir modes pasaules likums, tā tas darbojas. Ir zīmoli, kas apvieno vairākus dizainerus. Startējot ar savu vārdu, ir skaidrs, ka esmu viena. Iepriekš daudziem bija jāskaidro, kas ir mans zīmols (BeCarousell), jāstāsta, ko tas nozīmē. Daudziem nosaukums patika, bet man pašai likās, ka jākļūst nopietnākai – vārds un uzvārds to nodrošina,» uzskata Dace. Iepriekš līdzīgu soli spēra dizainere Elīna Dobele, kas savu apavu zīmolu Zofa ir mainījusi pret zīmolu Elīna Dobele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strādājusi par dizaineri citiem zīmoliem, lietuviete Jūlija Janus (Julia Janus) saskatīja iespēju izveidot savējo. Lai gan uzņēmums nosaukts viņas vārdā, šodien tas ir pārtapis platformā, kurā apvienojušies vairāki Baltijas dizaineri. Šogad Jūlija atvēra veikalu arī Latvijā, kas ir pirmais ķēdes veikals ārpus Lietuvas.

Pati Jūlija ar zīmolu Julia Janus rada apģērbu cilvēkiem, kurus pati raksturo kā laimīgā vidējā izmēra valkātājus, kuri nesmādējot ne glāzi vīna, ne garšīgu ēdienu.

Kā izlēmāt strādāt kopā ar citiem dizaineriem, nevis viena pati?

Zīmols sākās kā viena dizainera apģērbu līnija, bet sešu gadu laikā uzņēmums ir attīstījies par modes un kultūras platformu, kur sadarbojas dažādi mākslinieki un kompānijas – keramika top sadarbībā ar mākslinieku Roku Dovidenu (Rokas Dovydenas) un NUC keramikas darbnīcu Viļņā, bet mūsu veikalu mūzikas skaņu celiņš ir radīts kopā ar komponistu un skaņu mākslinieku Vilius Gerai Gerai, savukārt juvelierizstrādājumi tiks gatavoti kopā ar lietuviešu mākslinieci Ausru Bankauskaiti (Ausra Bankauskaite) no Ņujorkas,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā kvalitatīvs dizains prasa nozīmīgas investīcijas, uzņēmējiem būtu jāsaprot savas iespējas, tad jāmeklē pakalpojuma sniedzēji, nevis jācenšas «makšķerēt» zemāko cenu, intervijā Dienas Biznesam saka Edgars Zvirgzdiņš, kura vadītā dizaina studija Associates, Partners et Sons saņēma Latvijas Dizaina gada balvu par filmu festivāla Riga IFF vizuālo komunikāciju un vides objektiem.

Fragments no intervijas

Kas, tavuprāt, ir labs dizains?

Tas ir diezgan provokatīvs jautājums. Daudz vieglāk ir definēt, kas nav labs dizains. Dīters Rams (Dieter Rams) ir definējis desmit laba dizaina principus un tie joprojām ir aktuāli. Manuprāt, tos var papildināt ar vēl vienu principu, proti, ka labs dizains prasa visaptverošu pieeju. Dizaineriem ir ne tikai jārisina kāds konkrēts uzdevums, bet paralēli arī jāanalizē daudzi un dažādi procesi, kas notiek sabiedrībā un uzņēmējdarbībā. Jau kādu laiku ir vērojama globāla tendence – dizaineri sāk padziļināti interesēties par biznesu un uzņēmēji – par dizainu un dizaina domāšanu. Šīs abas pasaules pēdējā laikā sadarbojas arvien ciešāk – dizaina domāšana menedžmenta grāmatās tiek postulēta kā atbilde uz daudziem biznesa jautājumiem. Es šobrīd apgūstu uzņēmējdarbības vadību MBA programmā Berlīnē, jo vēlos palīdzēt uzņēmumu vadītājiem, ar kuriem sadarbojos, daudz plašāk. Bieži vien pie manis atnāk kāds potenciāls klients, kuram šķiet, ka problēma ir kādā dekoratīvā risinājumā, taču patiesībā tā ir daudz dziļāka, tā var skart uzņēmuma stratēģiju un pozicionējumu, kā rezultātā dizaina konsultācija ir kļuvusi par biznesa konsultāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mode piedzīvo krīzi, mainoties patēriņa paradumiem; labus signālus uzrāda bērnu mode

Dažādi tirdziņi nereti ir pirmais solis, lai jaunais dizainers kļūtu par šīs nozares sistēmas komponentu. Daļa spēlētāju paliek šajā līmenī un savas nezināšanas dēļ var negatīvi ietekmēt visu nozari. Ja kāds no sistēmas dalībniekiem preci savā darbnīcā vai tirdziņā pārdod par krietni zemāku cenu nekā citur vai arī bez čeka, pēc kāda laika cietīs visa joma. Tā uzskata Dita Danosa, kurai pieder vietējās modes daudzzīmolu veikals Taste Latvia.

Ilgus gadus viņa ir Latvijas Modes palātas prezidente un tagad arī jaundibinātā Latvijas Dizaina centra vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Sajust Latvijas dizaina pulsu

Linda Zalāne,04.10.2017

St. Petrus restorāns/Interjera arhitekte - Anna Butele, interjera dizainere - Diāna Kūla, Berta Lerhe/ SIA Anvill

Publicitātes materiāls

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti tam, ka Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā Gada balva dizainā šogad ir mazāk pretendentu nekā pērn, kvalitātes latiņa nav noslīdējusi

Tā DB atzīst Latvijas Dizaineru savienības (LDS) priekšsēdētājs Andrejs Broks. «Šogad gan profesionālajam, gan skolu konkursam Gada balva dizainā ir iesniegti 106 pieteikumi. Tas ir nedaudz mazāk nekā pagājušajā gadā, taču šogad izvērtēšanai tika pieņemti darbi tikai mēbeļu un interjera dizainā, bet rūpniecisko dizainu tika nolemts analizēt reizi divos gados, lai būtu lielāks laika sprīdis, kad labajiem darbiem uzkrāties,» skaidro A. Broks. Šī gada pieteikumu aktivitāti viņš vērtē kā vidēju, tomēr tie ir kvalitatīvi. Žūrija piecu cilvēku sastāvā kā ik gadus vērtēja iesniegto konkursantu darbu komerciālo vērtību, atbilstību tirgus prasībām, kā arī māksliniecisko pienesumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Jauno modes dizaineru konkursa MERINGUE mērķis šogad - raisīt pārdomas

Lelde Petrāne,07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembra pēdējā nedēļā trešo reizi norisināsies jauno modes dizaineru konkurss «MERINGUE».

Šogad konkurss tiek rīkots kā divu organizāciju – biedrības «Latvijas Modes palāta» un LKA Latvijas Kultūras koledžas sadarbības projekts.

No konkursam iesūtītajiem 20 pieteikumiem finālam ir kvalificējušās vienpadsmit kolekcijas, kuru autori ir Latvijas Mākslas akadēmijas, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas jaunie dizaineri.

Konkursa kolekcijas vērtēs starptautiska žūrija, kuras priekšsēdētāja būs modes žurnāliste un Milānas Jaunās mākslas akadēmijas (New Academy of Fine Arts) profesore Ļuba Popova. Modes skatē tiks demonstrēta arī konkursa «MERINGUE» vēstneses, modes dizaineres Laimas Jurčas kolekcija «Illuminated», kas radīta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī modes dizaineres Ivetas Vecmanes jaunākā kolekcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta: Ziemassvētku tirdziņi gaida dāsno krievu tūristu ierašanos

Linda Zalāne,23.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Riga Fashion Week 2017 kā inovāciju etalons

Alans Amrons, amerikāņu izgudrotājs, 40 patentu turētājs, DB viesautors*, sagatavoja Annija Apsīte,07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izgudrošana un būšana inovatīviem attiecas ne tikai uz jauniem produktiem un pakalpojumiem jau ierastās un pašsaprotamās industrijās.

Lai būtu soli priekšā pasaulei, jebkuru lietu izgudrotājiem un dizaineriem jābūt radošiem un inovatīviem. Lai spētu noturēt savu ietekmi, ikvienam jābūt inovatīvam un radošam. Jābūt progresīvi domājošam un galu galā - progresīvam savā rīcībā. Modes dizaineri noteikti ir vieni no viedākajiem un talantīgākajiem, kuriem ir skaidra vīzija par mūsdienu pasauli. Viņi spēj ne tikai izgudrot inovatīva izskata un stila drēbes, bet tās vienlaikus rada arī funkcionāli pareizas no dizaina, materiāla un krāsu aspektiem. Atšķirībā no produktu izgudrošanas citās jomās, modes pasaulē izgudrotāji jeb dizaineri ir pamanīti un kļūst par stilīguma, mūsdienīguma un funkcionalitātes paraugiem. Visbiežāk jauno izgudrojumu krāsa, materiāls un stils nav tas, kas nosaka jaunā produkta veiksmi vai neveiksmi, ieejot pasaules tirgū. Savukārt modes pasaulē krāsa, materiāls (audums) un stils (izskats), kopā savienojot, veido kombināciju, kas nosaka to, vai jaunais dizains atradīs vietu tirgū. Sava zīmola aizsargāšana (tāpat kā veiksmīgi izstrādāta dizaina aizsargāšana) ir ārkārtīgi būtiska. Preču zīmju reģistrēšana (un mazo burtiņu TM pievienošana pie sava zīmola nosaukuma), kā arī patenta reģistrēšana ir atslēga, kā aizsargāt sev piederošo izgudrojumu. Var droši teikt, ka neviens nevēlētos redzēt konkurentu nopelnām no paša radītajām veiksmīgajām biznesa idejām, kuras jums ļāvušas nopelnīt naudu un kuras ar jūsu pūlēm ir iepazīstinātas ar pasauli. Gribu atgādināt, ka preču zīmes un patenta reģistrēšana nav dārga un ir ļoti rekomendējama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viss, kas ir mums apkārt, ir dizains. Tas ir kļuvis starpdisciplinārs, jomas saplūst, un viss mainās, mēs varam no tā baidīties, bet mums nāksies to pieņemt

Tā DB pauž Una Rozenbauma, kuras veidotā kampaņa #esesmuintroverts saņēma Dizaina Gada balvu 2019. Unu Rozenbaumu kaitina tas, ka Rīgai trūkst vides dizaina vīzijas, un galva viņai ir pilna ar trakām idejām. Viņai pietika drosmes latviešu autorus Londonas grāmatu tirgū pieteikt kā introvertus, bet, ja viņa uz vienu dienu kļūtu par Rīgas pilsētas radošo direktori, strūklakās lītu šampanietis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kādas ir tavas profesionālās attiecības ar dizainu?

Esmu hard core freelancer, kas nozīmē, ka ar melnu muti raujos gabaldarbos, taču man ir daudz vairāk projektu nekā tad, kad strādāju reklāmas aģentūrā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kopā ar vēl pāris potenciālajām partnerēm jau sāku plānot uzņēmuma izveidošanu šī gada rudenī. Uzņēmuma Wannabe Intelligent darbības profils būs kultūras komunikācija, ar ko es nodarbojos pēdējos piecus sešus gadus. To redzu kā brīvu nišu Latvijā. Iepriekš šķita, ka šādām aktivitātēm nav naudas, bet kopš valsts simtgades, kad lielākajai daļai projektu tāda bija nepieciešama, daudzi ir aptvēruši, ko kultūras komunikācija spēj dot, ka tā strādā gan filmām, gan literatūrai. Ja par to runā pietiekami interesantā veidā, tas palīdz, nevis traucē. Agrāk Latvijā bija priekšstats, ka mākslu nevajag pārdot, proti, ja ir labs produkts, tas sevi var pārdot pats. Tas ir mīts jeb «bleķis», jo mēs dzīvojam tādā vidē, kur notiek sīva konkurence nevis tikai starp Latvijas, bet visas pasaules produktiem, kas nozīmē, ka mums ir jāspēj pateikt, par ko būs konkrētā filma vai grāmata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: ģimenē mantoto prasmi šūt lelles pārvērš biznesā

Anda Asere,07.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izstrādātu un šūtu pati savas lelles, Vita Meiere atteicās no piedāvājuma kļūt par leļļu dizaineri citā uzņēmumā.

Vita Meiere, zīmola Vimei radītāja, nodarbojas ar dizaina un mākslas preču izstrādi, no kurām pagaidām redzamākās ir lelles. Taču viņa nekoncentrējas tikai uz tām. «Izaugsme var būt dažādos virzienos,» Vita saka. Viņa iecerējusi izgatavot arī bērnu apģērbu, kas pieskaņots lellēm, gleznas ar leļļu tēliem un citus interjera dekorus.

No saknēm neaizbēgsi

Leļļu šūšana ir Vitas ģimenes vizītkarte. Viņas mamma gadiem ilgi ir šuvusi lelles un bērnībā meitai nācās palīdzēt, piemēram, pildīt leļļu kājiņas vai ķermenīšus. Toreiz tas viņai likās garlaicīgi un nepatika, taču, studējot Latvijas Mākslas akadēmijā, finansiālie apstākļi spieda atgriezties pie bērnībā apgūtā aroda. No sākuma Vita palīdzēja mammai, bet pēc tam sāka šūt pati savas lelles. Šoreiz viņai patika to darīt, jo varēja radoši izpausties – nevis darīt kaut ko, ko kāds cits ir izdomājis, bet realizēt savas idejas. «Tas nebija tikai tehnisks darbs kā agrāk, bet gan dizaina un krāsu izvēle. Es studēju funkcionālo dizainu, tāpēc forma, krāsa, variācijas, saskaņa starp šiem elementiem ir mana sirdslieta,» saka Vita. Viņa nebija domājusi, ka kādudien turpinās mammas iesākto un šūs lelles. «Es biju tāds bērns, kas darīja pretēji tam, ko vecāki vēlējās. Taču varbūt mammas piemēra dēļ es vispār sāku studijas «lietišķajos» un Mākslas akadēmijā,» viņa spriež. Mamma atbalsta meitas nodarbošanos un palēnām «atdod» savus klientus, jo ir nolēmusi uz laiku pārtraukt leļļu šūšanu. «Viņai ir prieks, ka viņas prasmes neizzūd,» saka Vita.

Komentāri

Pievienot komentāru