SIA Prime AVG ir izveidojis disku ar audiospēlēm, bet drīzumā iecerēts ar tām sākt biznesu mobilo lietotņu jomā.
Pirms diviem gadiem Aigai Jakuškinai-Ādamai, SIA Prime AVG īpašniecei, ienāca prātā, ka vārdu, atjautības un izglītojošām spēlēm trūkst mūsdienīga pasniegšanas veida. «Man patīk draugu kompānijā spēlēt spēles, bet bija problēma, ka nevaru tās atcerēties – maksimums trīs atceros, bet vairāk ne. Iedomājos, ka būtu jauki ierakstīt diskā noteikumus un klausīties tos mašīnā. Tad nevajag ne grāmatu, ne blociņu – noklausies disku un spēlē, runājot ar saviem draugiem vai bērniem,» stāsta Aiga. Turklāt viņas skatījumā mūsdienās pietrūkst personīgās komunikācijas ar bērniem. Droši vien daudzi pamanījuši, ka tad, ja bērns trokšņo vai kā citādi vecākiem šķiet «neērts», tie viņam iedod uzspēlēt videospēles vai paskatīties multiplikācijas filmiņas. «Spēlējot šīs spēles, tuvie cilvēki ieklausoties var uzķert, kas bērnam ir īpašs, kas viņu satrauc vai ir aktuāls. Tās ir ne tikai spēles, bet arī sarunu tēmas,» saka Aiga, piebilstot, ka audiospēles attīsta fantāziju un runāšanu.
Viņa apkopojusi vairākas spēles – dažas ir no viņas bērnības, dažas no tām, ko šodien spēlē ar draugiem un bērnu. «Īstenībā tās neko daudz neatšķiras, vienīgi ir nedaudz modificētas. Veicot izpēti, izrādījās, ka arī Amerikā visas runājamās spēles ir līdzīgas – vārdi ar vienu sākumburtu utt.,» saka Aiga.
Šobrīd disks ir latviešu, krievu un latgaliešu valodā, drīz paredzēts to ierunāt arī angļu valodā, lai audiospēles padarītu pieejamākas plašākai publikai.
Vienai grūti
Aiga atzīst, ka diska sagatavošana ģimenei nav bijis lēts prieks – ierakstu studijas noma, aktieru darbs, ierunājot spēles, iepakojuma dizaina izstrāde utt. prasa līdzekļus. Tāpat mazam uzņēmumam neesot viegli tikt lielajās tirdzniecības vietās. Aiga skaidri zināja, ka vēlas, lai viņas audiospēles būtu nopērkamas Statoil degvielas uzpildes stacijās, bet šāda līmeņa uzņēmumi strādā tikai ar vairumtirgotājiem. Aigai izdevās nodibināt sadarbību ar kādu vairumtirgotāju, un audiospēles nonāca Statoil un arī citu uzņēmumu plauktos. Savukārt ar mazākiem veikaliem, piemēram, Ziemassvētku veikalu Aiga strādā bez starpniekiem.
Kādā brīdī Aiga secināja, ka projektā kā hobijā ir gana ieguldīts – vai nu jāattīsta tas tālāk vai «jāiesaldē». Viņa mēģināja iesaistīties kādā no inkubatoriem, taču uzņēmumu nevienā no tiem neuzņēma. Aiga tomēr bija neatlaidīga, pērn rudenī mēģinot vēlreiz, un šoreiz saņēma apstiprinājumu uzņemšanai Rīgas reģiona radošo industriju biznesa inkubatorā Creative Andrejsala. Tad arī viņa saprata, ka ar vienu roku pāri ir par maz, aizdomājās, ka jāpieaicina partneris. Aiga nesen bija iepazinusies ar Ingu Pudāni, pārliecinājās, ka abām sakrīt vērtīborientācija, un piedāvāja Ingai iesaistīties uzņēmuma darbībā. «Šī ir cita veida sadarbība nekā ar investoriem. Mēs abas strādājam, zinām, ka tas būs mūsu,» viņa saka.
Globāls plāns
Šobrīd audiospēles ir diskā, ko klausīties mājās vai mašīnā, bet ar laiku iecerēts tās digitalizēt un piedāvāt patērētājam ērtākā formā – kā mobilo lietotni (t.s. aplikāciju). «Domāju, Skandināvijas valstīs joprojām lieto diskus, bet arī arvien mazāk un mazāk. Nākotne ir lietotņu bizness,» uzskata Inga.
Mobilo lietotņu biznesā ir svarīga stratēģija un mārketings, bet Latvijā nav cilvēku, kas būtu lietpratēji šajos jautājumos. Un tas ir normāli, jo nav pieredzes ar lieliem projektiem. Tagad uzņēmējas konsultējas ar ārzemju speciālistiem, pieļauj, ka pēc dažiem gadiem varēs atbalstīt citus iesācējus. Viņas strādā arī pie produkta monetizācijas plāna. Lietotņu bizness ir ļoti komplekss un vienlaikus ar lielu potenciālu strauji augt, tāpēc vajag stratēģiski spēcīgu plānu, ko un kā darīt. «Tas nav viegli, bet neesam zaudējušas drosmi,» saka Inga.
Ir divas stratēģijas – strādāt vietējā tirgū un pamazām kļūt par starptautisku uzņēmumu vai arī uzreiz darboties globāli. «Mēs esam izvēlējušās uzreiz iet starptautiskajā tirgū. Pilotprojekts ir palaists Latvijā, bet tālāk darbosimies ārpus Latvijas. Mēģināsim parādīt Latvijas tēlu citādā gaismā,» saka Inga.
Pēc pieredzes uz ASV
SIA Prime AVG nesen piedalījās LIAA organizētajā tirdzniecības misijā ASV. «Tā kā mēs esam jauns tehnoloģiju iesācējuzņēmums (startup) informācijas tehnoloģiju jomā, mums bija interesanti paskatīties uz to, kur mēs esam. Latvijā ir viens priekšstats par sevi, kas tu esi un kur gribi būt, bet, aizbraucot uz Silīcija ieleju, tu dabū aukstu dušu. Tā ir pasaules meka lietotņu un IT biznesiem, tur ir visi, kas grib «izsisties» šajā biznesā,» stāsta Inga. Viņa ir pārliecināta, ka katram, kurš darbojas vai plāno sākt biznesu IT jomā, ir jāsagrabina naudiņa un jāaizbrauc apskatīties, kā lietas notiek otrpus okeānam. «Šajā misijā sapratām, ka mums Latvijā pietrūkst globālās vides, mēs strādājam diezgan nošķirti. Lielākais ieguvums ir domāšanas maiņa, un tas tiek paveikts īsā laikā. Tev ir iespēja satikt investorus un cilvēkus, kuri pārdevuši kompānijas par miljoniem dolāru, un viņi prasa, kā var mums palīdzēt. Lai gan šķiet, ka šie cilvēki būs nepieejami, viņi ir atvērti. Ja gribi kādu satikt, tas ir iespējams,» piebilst Inga. Viņa gan norāda, ka tur nav pieņemts tieši prasīt naudu – iesācējs prasa padomu un, iespējams, kopā ar to saņem arī investīciju biznesā.
Aiga norāda, ka šobrīd uzņēmums nevarot lielīties ar brīvajiem līdzekļiem, ieguldījumi biznesā ir viņu pašu personīgie līdzekļi. Saistībā ar braucienu LIAA atmaksā pusi no attaisnotajiem izdevumiem, bet tas notiek vēlāk, tāpēc jābūt kādiem četriem tūkstošiem dolāru, ko ieguldīt braucienā. Tā kā mazam uzņēmumam tas nav lēts prieks, nolemts, ka uz Ameriku brauks viena no viņām – Inga. «Es no savas puses Ingai ļoti uzticējos, laižot savu kompanjoni uz turieni. Visa atbildība šajā braucienā bija uz viņas pleciem,» saka Aiga.
Esot tur, Inga aptvēra, ka Amerikā par tehnoloģiju iesācējuzņēmumu sauc kaut ko citu nekā mēs Latvijā. «Pēc Amerikas definīcijas startup ir tad, kad tev ir pilotprojekts un ideja par nākamo projektu, tāpēc mēs sevi droši varam saukt par startup. Mēs esam pirmā stadija nākamajam produktam. Latvijā par startup sauc arī uzņēmumus, kas kaut ko ražo, tas nav gluži pareizi,» viņa saka.
Inga ir pārliecināta, ka Latvijai ir liels potenciāls būt veiksmīgai mobilo lietotņu jomā. «Latviešiem ir laba gaume un laba IT izglītība. Arī tāda maza valsts kā Latvija var izstrādāt veiksmīgus projektus, mums ir gudras galvas. Mēs varam eksportēt inteliģenti. Tikai jāatmet neticība sev,» viņa uzsver.