Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Gan Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem spējuši nodrošināt būtisku ieguldījumu atdevi vidēji 3-4% apmērā.

Gada trešajā ceturksnī augstāku ienesīgumu ir nodrošinājuši sabalansētie un aktīvie pensiju plāni, kas vairāk līdzekļu iegulda akciju tirgos, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gada 3. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 136 miljoniem, no kā 101 miljons eiro ir iemaksas, bet 35 miljoni eiro – tīrais investīciju rezultāts (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,647 miljardus eiro. No tiem 2,2 miljardus veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 432 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.

Šodien pensiju sistēmas “panelī” deg vairākas “sarkanās lampiņas”. Tā vietā, lai mēs stiprinātu pensiju otro līmeni un palielinātu iemaksas līdz sākotnēji plānotajiem 10%, mēs liekam papildu slodzi pensiju pirmajam līmenim. Tā teikt, esam bedres malā, bet plānojam izrakt vēl vienu lāpstu dziļāk, jo ignorējam demogrāfijas prognozes. Kādi būtu situācijas risinājumi?

Lasot Labklājības ministrijas mājas lapu, redzam, ka stabilai pensiju sistēmai nepieciešami trīs pensiju līmeņi. Tā kā pirmā pensiju līmeņa shēmas finansiālo stāvokli galvenokārt ietekmē demogrāfiskie un darba tirgus faktori, bet fondētās shēmas (tā sauktā pensiju otrā līmeņa) – finanšu kapitāla tirgus, tad šie līmeņi, savstarpēji izlīdzinot riskus, viens otru atbalsta ceļā uz kopējā mērķa – pensionāru labklājības – īstenošanu.

Citējot Labklājības ministriju, valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa mērķis ir, nepalielinot kopējo sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi valsts vecuma pensijām (t.i. 20% no algas), iegūt pensijas palielinājumu, daļu no šīm iemaksām ieguldot finanšu kapitāla tirgū, kur šie naudas līdzekļi pelnītu procentus. Šajā teikumā vairs ne miņas no demogrāfijas risku izbalansēšanas uzdevuma, vien nopelnīt vairāk par inflāciju, jo tieši tā ir pamatā pensiju pirmā līmeņa indeksācijai. Tas nekas, ka pensiju otrā līmeņa ieguldīšanas nosacījumi šādu iespēju pavēra vien 2018. gadā, kad atļāva vismaz 50% no pensiju plāna līdzekļiem ieguldīt akcijās. Līdz tam tas būtu kā lūgt peldētājam ar sasietām rokām un kājām piedalīties olimpiskā peldējuma sacensībās. Stāsts par to, ka pirmā pensiju līmeņa aizvietojums kritīsies un to kompensēs otrā pensiju līmeņa pieaugums, Labklājības ministrijas mājas lapā netiek atspoguļots.

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka pensiju otrais līmenis ir radīts saistībā ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kas gaida nākotnē. "Pēdējos gados darba tirgū ienākuši daudzi jauni cilvēki, bet tas arī ir maksimums un tā īsti ar sabiedrības novecošanu saskarsimies nākamajos gados. Demogrāfiskās problēmas kļūs izteiktākas un pensiju otrajam līmenim būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas stabilitāti," teica Rutkaste.

Aizvietošanas koeficients pensija pret ienākumiem darba dzīvē jau patlaban ir aptuveni 40%, bet nākotnē tas tikai kritīsies un ap 2040.-2050.gadu būs ap 20%, skaidroja ekonomists.

"Līdz ar to pensiju otrā līmeņa pienesums kopējā pensijas apmērā pieaugs. Arī ar esošo sistēmu novecošanās problēmu dēļ nākotnes pensijas draud būt ļoti zemas, tāpēc priekšlikumi pārdalīt iemaksas pensiju otrajā līmenī ir sistēmas drupināšana un pirmsvēlēšanu mēģinājumi finansēt neatliekamās vajadzības uz nākotnes rēķina un iegūt kādas vēlētāju balsis," sacīja Rutkaste.

Jau gandrīz 1,3 miljoniem cilvēku Latvijā paralēli parastajai valsts nodrošinātajai vecuma pensijai papildus uzkrājums vecumdienām veidojas arī pensiju 2. līmenī. Šī ir tā saucamā uzkrājošā pensija, jo nauda tiek ieguldīta ar mērķi gūt papildu ienākumus, lai vecumdienās cilvēks saņemtu ne tikai iemaksāto, bet arī peļņas procentus. Būtiska izmaiņa, kas stājas spēkā jau pēc diviem mēnešiem (no 2020.g. 1. janvāra) – pensiju 2. līmeņa uzkrājumus varēs mantot.

Iespēja saviem tuviniekiem nodot mantojumā paša sakrāto stiprina uzticību taisnīgai nodokļu apritei un pensiju sistēmai kopumā, jo cilvēka uzkrātais nekur «neizgaist», bet atgriežas paša ģimenē.

Mantošanas iespējas

Katrs pensiju otrā līmeņa krājējs varēs izvēlēties vienu no trim mantošanas iespējām, kas stātos spēkā gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Pirmā iespēja ir pievienot savu pensiju 2. līmeņa uzkrāto kapitālu citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam. Tas nozīmē, ka, izvēloties pievienot savu plānu ģimenes locekļu vai tuvinieku pensiju 2.līmeņa plānam, viņam, sasniedzot pensijas vecumu, būs iespēja saņemt lielāku pensiju, jo uzkrājumam tiks pieskaitīts klāt mirušās personas uzkrātais. Svarīgi, ka norādīt varēs tikai vienu šādu personu, kurai arī jābūt pensiju 2. līmeņa dalībniekam. Ja šī persona nebūs iepriekš veidojusi uzkrājumu pensiju 2.līmenī, tad šis uzkrājums tiks nodots mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Otrā pensiju līmeņa 20. gadadienu apņem gan diskusijas, gan mazāk un vairāk populistiski uzsaukumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, ar mērķi vienreiz pa visiem laikiem salabot sistēmu, lai tā nodrošinātu lielākas pensijas.

Uzdevums ir visnotaļ būtisks, bet ne mazāk nozīmīgi ir pievērsties tam, lai pensiju fondu naudu efektīvi un pensiju uzkrājējiem izdevīgi investētu Latvijas ekonomikā un mūsu uzņēmumos, tādējādi iekustinot arī Latvijas kapitāla tirgu. Jo, lai cik patriotiski noskaņots šobrīd būtu pensiju pārvaldnieks, ar Latvijas iedzīvotāju pensiju sistēmā uzkrāto naudu galvenokārt sildām un attīstām citu valstu ekonomikas un uzņēmumus.

Ērti pavadīt vecumdienas vēlas katrs, bet regulāri tām uzkrāt īsti negribas. Bez īpašas piepūles un nelielos apjomos investēt, bez riska un ātri nopelnīt, noliekot plauktiņā un 65. dzimšanas dienā paņemot savu pensijas kapitālu - tas būtu izcils scenārijs, tomēr diemžēl nereāls. Prakse un statistika liecina, ka cilvēki paši brīvprātīgi pensijai nekrāj, pat ja var to atļauties, tāpēc jo īpaši svarīga ir stabila pensiju sistēma. Sistēmu, kurā jebkuri jauninājumi ir pārdomāti un orientēti uz to, kā pensiju sistēmu padarīt efektīvāku – domājot gan par pašreizējiem senioriem, gan par nākotnes pensionāriem un šodienas skeptiķiem, kuru moto ir “līdz pensijai nenodzīvošu”, gan valsti kopumā. Skaidrs ir viens - pēc pārdalīšanas principa pie lielākām pensijām un atrisinātas problēmas nenonākt.

Šobrīd Latvijā ir nepamatoti zems izdienas pensijas pieprasīšanas vecums, izņemot tiesnešus, uzskata Labklājības ministrija (LM).

Latvijā, līdzīgi kā citās ES valstīs, ir vērojama sabiedrības pakāpeniska novecošanās, kā rezultātā palielinās iedzīvotāju virs darbspējas vecuma skaits, samazinās dzimstība un darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Minētās demogrāfiskās tendences bija par pamatu vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanai Latvijā. Taču vecuma kritērijs izdienas pensijas piešķiršanai ir palicis nemainīgs kopš 90. gadu beigām, tādējādi cilvēkam ir iespēja pieprasīt izdienas pensiju ievērojami agrāk nekā vecuma pensiju.

Proti, atsevišķās profesijās izdienas pensiju var pieprasīt jau 38- 45 gadu vecumā.

LM ir apzinājusi pašreizējās izdienas pensiju sistēmas problēmas un sagatavojusi priekšlikumus tās pilnveidošanai, tādējādi turpinot diskusiju par tuvāko gadu laikā nepieciešamajām izmaiņām minētajā sistēmā.

Stabila, pārskatāma un ienesīga pensiju sistēma ir ļoti būtiska, lai iedzīvotājus motivētu ieguldīt finansiāli nodrošinātās vecumdienās. Pārdomāta sistēma rada pārliecību, ka pēc darba attiecību izbeigšanas un došanās pelnītā atpūtā iedzīvotājs varēs apmierināt savas pamatvajadzības.

Pietiekami ienākumi pensijas laikā atvieglo slogu arī ģimenes locekļiem un sabiedrībai kopumā, radot drošību, ka vecākie sabiedrības locekļi nekļūs finansiāli atkarīgi no valsts sociālās palīdzības vai ģimenes atbalsta, varēs baudīt vecumdienas, arī ceļojot un atpūšoties. Šobrīd ir ierosināti priekšlikumi sistēmas uzlabošanai, ļaujot pārnest 2. līmeņa pensiju uz 1. līmeni, bet cik pietiekami un tālredzīgi tie ir pašreizējā situācijā?

Jābūt sazobē ar ekonomikas tendencēm

Kopumā pensiju sistēma Latvijā ir labi izveidota un liberāla. Iedzīvotājiem ir pieejami gan aktīvi, gan pasīvi pārvaldīti pensiju plāni ar dažādām ieguldījumu stratēģijām, savukārt pensiju pārvaldniekiem ir plašas iespējas izvēlēties, kur līdzekļus ieguldīt. Tomēr pensiju sistēma nav akmenī kalta – gluži pretēji, tai jābūt ciešā sazobē ar ekonomikas un demogrāfijas tendencēm, tādēļ regulāra tās izvērtēšana un pārskatīšana ir ļoti būtiska. Mēs, uzņēmumi, kas iesaistīti pensiju sistēmas nodrošināšanā, labprāt aktīvi līdzdarbojamies tās uzlabošanā un to vēlamies darīt arī nākotnē.

Lai arī lielākā sabiedrības daļa (95%) zina, kas ir pensiju 2.līmenis, tomēr teju puse jeb 43% Latvijas iedzīvotāju neizprot tā darbību, liecina Swedbank aptauja.

Zīmīgi, ka biežāk izpratnes trūkums ir tieši gados jauniem iedzīvotājiem, līdz 29 gadu vecumam. Vaicāti, kā vēlētos iegūt informāciju par pensiju 2.līmeni, cilvēki primāri norāda, ka labprāt to saņemtu savā e-pastā (46%) vai internetbankā (40%). Pateicoties izmaiņām Valsts fondēto pensiju likumā, šāda iespēja uzrunāt pensiju 2.līmeņa dalībniekus pensiju pārvaldītājiem būs no šī gada 1.jūlija.

Sākot ar 1. jūliju, pensiju pārvaldītājiem būs pieejama informācija par savu plānu dalībniekiem, kas ļaus veiksmīgāk uzrunāt iedzīvotājus un izglītot par riskiem un iespējām, ko sniedz katrs no pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plāniem.

“Plaisa starp informētību un izpratni par pensiju 2.līmeni ir veidojusies gadu gaitā. Viens no iemesliem ir tas, ka līdz šim pensiju 2.līmeņa pārvaldītāji nezināja, kas ir viņu klienti un attiecīgi nevarēja sniegt individuālās konsultācijas. Līdz ar to piemērotākā pensiju 2.līmeņa plāna izvērtēšana bija atstāta pašu iedzīvotāju ziņā. Taču dati rāda, ka šāda pieeja nav bijusi sekmīga, un šobrīd gandrīz puse no visiem pensiju 2.līmeņa dalībniekiem atrodas viņu vecumam nepiemērotā ieguldījumu plānā. Tāpēc veiktās izmaiņas likumā ir ļoti nozīmīgas. Pēc 1.jūlija tie pensiju 2.līmeņa dalībnieki, kuri atrodas viņu vecumam nepiemērotā ieguldījumu plānā, saņems ziņu no sava līdzekļu pārvaldnieka ar aicinājumu mainīt pensiju plānu. Jāatzīmē, ka komunikācija ar pensiju 2.līmeņa dalībniekiem notiks pakāpeniski un var aizņemt vairākus mēnešus. Tāpēc iedzīvotāji var jau tagad paši pārbaudīt savu pensiju 2.līmeņa plānu un izvēlēties savam vecumam atbilstošu,” akcentē Anželika Dobrovoļska, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja.

Valsts kontrole atzinīgi novērtē Labklājības ministrijas paveikto pensiju reformas īstenošanā un secina, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem pieņemtais lēmums izveidot uz valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem balstītu trīs līmeņu pensiju sistēmu ir bijis pareizs, informē VK.

Sistēma ir veidota tā, lai pensijas apmērs visos trīs līmeņos būtu atkarīgs no personas veiktajām iemaksām. Pensiju 1. līmenis darbojas pēc paaudžu solidaritātes principa – sociāli apdrošināto personu veiktās iemaksas tiek novirzītas pašreizējo pensiju izmaksām, vienlaikus tās uzskaitot personas kontā virtuāla kapitāla veidā. Uz pensiju 2. līmeni novirzītās iemaksas veido uzkrājumu reālas naudas veidā un tiek investētas finanšu un kapitāla tirgū, iegūstot kapitāla pieaugumu. Savukārt Pensiju 3. līmenis dod iespēju brīvprātīgi veidot privātu pensijas uzkrājumu.

Ieviešot pensiju sistēmu, ir radīti priekšnoteikumi, lai sistēma būtu ilgtspējīga, t. i., saglabātu stabilitāti neatkarīgi no ekonomiskajām un demogrāfiskajām izmaiņām un nodrošinātu pensijas gan pašreizējiem, gan arī nākotnes pensionāriem. Sistēma savu stabilitāti ir apliecinājusi, spējot pārvarēt jau divas ekonomiskās krīzes. Turklāt sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai Latvija ir spējusi pieņemt arī vairākus būtiskus, bet tajā pašā laikā sabiedrībā nepopulārus lēmumus – par pensionēšanās vecuma un minimālā apdrošināšanas stāža paaugstināšanu.

Pensiju sistēmas Baltijas valstīs nereti tiek uzskatītas par ļoti līdzīgām, taču līdzīgas sistēmas ne vienmēr nozīmē arī līdzīgu rezultātu. Atšķirību ir samērā daudz un tās ir būtiskas – sākot ar veikto pensiju iemaksu apmēru un atšķirīgām nodokļu politikām, beidzot ar iedzīvotāju kopējo noskaņojumu un vēlmi plānot savus uzkrājumus vecumdienām.

Ar 2% obligātajām valsts iemaksām pensiju 2.līmenī pārtikušām vecumdienām nesakrās

Pirmā būtiskā atšķirība pensiju sistēmās ir tā, ka Igaunijā un Latvijā pensiju 1. un 2. līmenī kopā tiek novirzīti 20% no bruto darba samaksas, kamēr Lietuvā - 26,3%. Tomēr vidējā vecuma pensija ir visaugstākā Igaunijā, proti, aptuveni 390 eiro mēnesī, Latvijai – 295 eiro un Lietuvai - 265 eiro mēnesī.

Svarīgi atzīmēt, ka iemaksas pensiju 2.līmenī Igaunijā ir 6%, no kuriem 2% iemaksā pats klients no savas bruto algas. Latvijā kopējais pensijas iemaksas apmērs ir tāds pats - ir 6%, kas pilnībā ir finansēts no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Taču Lietuvā iemaksas ir noteiktas pēc tā dēvētās “2%+2%+2%” formulas. Proti, vismazākā iemaksa 2% apmērā tiek veikta, kad pats cilvēks neizvēlas piemaksāt papildus 2% no savas bruto algas. Taču gadījumā, ja klients izvēlas novirzīt 2% no savas bruto algas papildus valsts nodrošinātajiem 2%, valsts papildus piemaksā 2%, tādējādi kopējām iemaksām sasniedzot 6%.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aicina 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājus, kuri saņēmuši VSAA paziņojumus, savlaicīgi iesniegt VSAA informāciju par privātā pensiju fonda (pensiju 3.līmeņa) pensiju plānu, uz kuru veikt solidaritātes nodokļa daļas pārskaitīšanu.

Solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus nosūtīja 2018.gada jūnijā, pēdējais termiņš, lai iesniegtu VSAA informāciju par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu, ir 28.februāris. Ja informācija netiks saņemta, solidaritātes nodokļa daļa, ko ir iespēja pārskaitīt personas privātajam pensiju fonda pensiju plānam, tiks ieskaitīta solidārai izmantošanai valsts pensiju speciālajā budžetā, to nepersonificējot. No tiem solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus izsūtīja jūlijā,iesniegumus VSAA gaidīs līdz 29.martam.

VSAA ir izsūtījusi paziņojumus 4608 personām, par kurām 2018.gadā samaksāts solidaritātes nodoklis. Tomēr 35 % paziņojuma saņēmēju nav informējuši VSAA par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu. Ja solidaritātes nodokļa maksātājs vēl nav privātā pensiju fonda pensiju plāna dalībnieks, tad jānoslēdz līgums ar privāto pensiju fondu un jākļūst par izvēlētā privātā pensiju plāna dalībnieku. Pēc tam jāinformē VSAA par privātā pensiju fonda pensiju plānu.

Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.

Esošais piedāvājums paredz, ka reāla nauda katra cilvēka pensiju 2.līmeņa kontā (šobrīd 6% bruto algas) tiks aizstāta ar solījumu šo starpību nākotnē samaksāt no pensiju 1.līmeņa, taču pie esošajām demogrāfiskajām tendencēm tas nav iespējams. Līdz ar to šādai idejai par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali” ir risks mazināt uzticēšanos pensiju sistēmai. Proti, šāda rīcība varētu kļūt par signālu, ka uz valsti pensiju jautājumā paļauties nevar un ka atliek savu pensiju krāt pašiem. Jāuzsver, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls ir viņu lielākais uzkrājums.

FNA uzskata, ka būtu jārīkojas tieši pretēji: pensiju 2. līmenī būtu jāveic proporcionāli lielāki atskaitījumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas ļautu nākotnes pensiju kapitālu palielināt. Jāatgādina, ka vēsturiski bija iecere katrā pensiju līmenī – pirmajā un otrajā – veikt atskaitījumus 10% apmērā no algas (šobrīd 14% paliek pensiju 1. līmenī, bet 6% – otrajā).

Pēc aktīvu apjoma un dalībnieku skaita trīs lielākie 2. pensiju līmeņa plāni pagājušā gadā atkal cieta zaudējumus un to gada ienesīgums bija negatīvs iepretim pozitīvam ienesīgumam 2010. gadā.

Pērn šiem plāniem bijis sliktāks rezultāts arī, salīdzinot ar 2009. gadu, bet labāks nekā 2008. gadā, kad pensiju plāni krīzes dēļ uzrādīja būtiskus mīnusus, liecina manapensija.lv dati.

Lielākā pensiju plāna Swedbank Dinamika (aktīvo pensiju plānu kategorijā) 2011.gada ienesīgums bija -4,41% iepretim 10,38% ienesīgumam 2010. gadā. Savukārt kopš darbības sākuma 2003. gadā Dinamikas ienesīgums pērn sasniedza 2,65%, kas ir par teju procentpunktu mazāks nekā iepriekšējā gadā un ir zemāks nekā aktīvo pensiju plānu vidējais ienesīguma rādītājs, kas bija 3,39%.

Pensiju plānā Dinamika kopējais iesaistīto dalībnieku skaits 2011. gada 30. decembrī bija 364,5 tūkstoši, kas ir par 8882 dalībniekiem jeb 2,5% vairāk nekā 2010. gada 30.decembrī. Šī pensiju plāna neto aktīvu apjoms gada laikā pieaudzis par 513 tūkstošiem latu jeb 0,2%, 2011. gada beigās sansiedzot 269,8 miljonus latu. Tas nozīmē, ka 2011. gada beigās uz vienu dalībnieku bija uzkrāti vidēji 740,25 lati (attiecīgi pirms gada tie bija 757,3 Ls).

Reālas konkurences pensiju 2.līmeņa pārvaldnieku vidū līdz šim nav bijis un viens no galvenajiem iemesliem ir cilvēku neinformētība par to, kādi ir viņu uzkrājumi fondēto pensiju sistēmā un to atdeve, atzina jaunā pensiju pārvaldnieka Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

«Līdz šim 2.pensiju līmeņa pārvalde ir bijusi pilnīga miera osta un pīļu dīķis,» uzsvēra Siksnis, norādot, ka līdzšinējie tirgus dalībnieki ar esošo situāciju ir samierinājušies un pat necenšas konkurēt pēc būtības - ar komisiju maksām vai atšķirīgām pensiju kapitāla pārvaldes filozofijām.

«It kā mums ir seši septiņi pārvaldnieki, bet ar ko viņi atšķiras? Es uz šo jautājumu nevaru atbildēt. Komisijas maksas visiem ir identiskas - likumā atļautajā maksimālajā līmenī. Vai kāds piedāvā atšķirīgu ieguldījumu filozofiju? Atšķirības ir minimālas. Pensiju plāni tiek pārdoti ar iPhone loteriju palīdzību, ar atlaidēm kādiem citiem bankas pakalpojumiem, dažās bankās, pirms jūs varēsiet lietot internetbanku, jums būs jātiek vaļā no agresīva reklāmas bannera «Apstiprini savu dalību 2.pensiju plānā», kur tikai ar brillēm būs saskatāma podziņa Nē. Es domāju, ka tā nav atbildīga pārdošana. Šo darbību rezultātā attiecīgās bankas pensiju pārvaldnieku tirgus daļa gandrīz perfekti korelē ar to, kāda ir bankas klientu bāze kopumā. Savukārt tam nav nekādas korelācijas ar pensiju plānu atdevi. Tas pensiju plānu pārvaldniekus pat nemotivē kaut ko darīt citādāk. Piemēram, vissliktākā atdeve desmit gadu laikā ir Swedbank ieguldījumu plānam Dinamika, bet tam ir dominējošā tirgus daļa,» pauda Siksnis.

Līdz ar gada sākumu Latvijā spēkā stājusies iespēja mantot pensiju 2. līmeņa uzkrājumus. Tādēļ svarīgi zināt, kā jārīkojas, lai uzkrāto pensiju saņemtu mantinieki. Ja persona vēlas, lai viņas uzkrātais pensiju 2.līmeņa kapitāls tiktu mantots, tad tas obligāti jānorāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), veicot attiecīgo izvēli, skaidro "Luminor" Pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.

“Pensiju 2. līmeņa mantošanas iespēja ir nozīmīgs solis pensiju sistēmas caurskatāmībā, kas noteikti palielina iedzīvotāju uzticību un vēlmi tajā piedalīties. Uz 2019. gada beigām pensiju 2. līmenī bija vairāk nekā 1,3 miljoni dalībnieku ar vidējo uzkrājumu ap 3470 eiro. Tagad jebkurš šis cilvēks var izvēlēties, kas notiks ar viņa uzkrāto pensijas kapitālu pēc viņa nāves – kā un kurš to mantos. Tā ir būtiska daļa no personīgā kapitāla plānošanas un pārvaldīšanas, un domāju, ka šāda iespēja obligāti ir jāizmanto. Ar šo likuma papildinājumu, pensiju 2. līmeņa kapitāls kļūst daudz personalizētāks un iegūst tiešo saikni ar cilvēka reāliem naudas uzkrājumiem. Līdz ar to, pirms izdarīt izvēli – būtu svarīgi arī noskaidrot, cik liels ir jūsu uzkrātais kapitāls, kas to pārvalda un kāds ir pārvaldīšanas rezultāts,” pauž A. Dobrovoļska.

Saeima 4.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni, taču opozīcija debatēs pauda neticību, ka šis ir tikai terminēts risinājums.

"Apvienotā saraksta" frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars uzsvēra, ka iemaksas otrajā pensiju līmenī nav valsts budžeta nauda, bet gan cilvēku personīgā nauda, un tās nav pakļautas politiskiem lēmumiem. Tavara ieskatā, ir liela iespējamība, ka 2028.gada beigās nebūs iespējams atgriezt iemaksas 6% apmērā.

Līdzīgi pauda deputāte Ramona Petraviča (LPV), norādot, ka ir naivi ticēt, ka tas būs terminēts risinājums, pieļaujot, ka "valdības roka stiepsies pensiju otrajā līmenī vēl kādu reizi".

Opozīcijas deputāte Viktorija Pleškāne (LPV) uzskata, ka šis likums parāda, ka ar valdību "viss ir slikti". Viņa aicināja meklēt alternatīvus risinājumus, kas nodrošinātu pensiju sistēmas stabilitāti.

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi Privāto pensiju fondu likumprojektu, kas paredz atļaut Latvijā esošu pensiju plānu vai tā daļu nodot citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts pensiju fondam.

Minētais likumprojekts nodots starpinstitūciju saskaņošanai.

LETA jau rakstīja, ka Eiropas Komisija (EK) 2017.gada jūnijā nāca klajā ar piedāvājumu veidot jaunu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu, kas sniegs pensiju pakalpojumu sniedzējiem instrumentus, ar kuru palīdzību piedāvāt «vienkāršu un inovatīvu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu» (PEPP). Šī jaunā veida brīvprātīgās privātās pensijas mērķis būšot sniegt noguldītājiem plašākas izvēles iespējas, kad tie veido uzkrājumus vecumdienām, un piedāvāt viņiem konkurētspējīgākus produktus.

FM izstrādātajā likumprojektā ietverts EK priekšlikums. Tādējādi Latvijas likumdošanā plānots paredzēt pensiju fonda pensiju plāna vai tā daļas pārrobežu nodošanu citas ES dalībvalsts pensiju fondam, kā arī ES dalībvalsts pensiju fonda pensiju plāna vai tā daļas pārrobežu nodošanu Latvijā licencētam pensiju fondam.

Vai Latvijā tiks atjaunota samazinātā iemaksu likme pensiju fondētajā jeb otrajā līmenī, vēl būs jāvērtē, kad tuvosies noteiktā termiņa beigas, kas ir 2028.gada 31.decembris, intervijā aģentūrai LETA sacīja jaunais labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).

"Pagaidām nespekulēšu un neskriešu pa priekšu notikumiem," sacīja ministrs jautāts, uz kā rēķina iemaksas pensiju otrajā līmenī ir plānots atjaunot līdz 6% no tagadējiem 5%.

Uzulnieks norādīja, ka diskusijas par šo jautājumu varētu notikt 2027. un 2028.gadā.

Viņš arī atzīmēja, ka būs jāvērtē, cik efektīvi strādā gan pensiju pirmais līmenis, gan arī pensiju otrais līmenis. "To tad varēsim rēķināt vienu gadu iepriekš, cik katrs pensiju līmenis efektīvi strādā. Un tad ir jāizvērtē, vai otrajā līmenī ir jāatgriež papildu līdzekļi atpakaļ," teica Uzulnieks.

Tāpat viņš noliedza, ka būtu paredzamas problēmas ar sākto pensiju pirmā līmeņa indeksācijas tempu, uzsverot, ka "speciālais budžets strādā labi". 2025.gadā speciālajā budžetā tam ir plānoti 70 miljonu eiro, 2026.gadā - 50 miljoni eiro, bet 2027.gadā - 52 miljoni eiro.

Reizi septiņos gados Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) organizē Latvijas finanšu pratības stratēģijas izveidi, lai novērtētu situāciju ar iedzīvotāju naudas paradumiem un iezīmētu veicamos darbus tās uzlabošanai. Šogad izveidota jaunā stratēģija uz nākamajiem septiņiem gadiem.

Varētu jautāt – kā gan tā skar mani? Daudziem var šķist, ka šāds dokuments ir formāls un lido savā orbītā, neskarot parasta cilvēka ikdienu. Sava daļa taisnības tur varētu būt, tomēr vienā jomā visi esam vienā laivā – tie ir mūsu vecumdienu ienākumu avoti.

Daudziem šī tēma šķiet tik garlaicīga, ka ar to varētu aizdzīt mājās viesus no ieilgušas ballītes. Tomēr, lūkojoties dziļāk, man tā šķiet pietiekami interesanta, par to katram vajadzētu nedaudz padomāt un, visticamāk, arī rīkoties. Jā, vecumdienas šķiet kaut kas tik tāls un abstrakts, ka savlaicīgi par to domāt liekas nebūtiski. Tomēr tām ir sava līdzība ar ballīti, kuru rīkojot, jau iepriekš jāparedz, ko liksi galdā, kas jānopērk veikalā. Jo tuvāk brīdis, kad viesi klauvēs pie durvīm, jo mazāk iespēju pienācīgi sagatavoties. Vecumdienas ir tāda pamatīga ballīte, kurai katrs var sagatavoties, ja par to laicīgi sāk rūpēties. Protams, var jau paļauties uz viesiem, ka tie atnesīs līdzi visu vajadzīgo. Tas būtu līdzīgi, kā paļauties uz valsti, ka tā parūpēsies par visu nepieciešamo manām vecumdienām. Tomēr te tad der nedaudz apskatīt iespējas un esošo situāciju.

Latvijā palielinās valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi – 2016. gada 2. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 102 miljoniem, kopumā pārsniedzot 2,5 miljardus eiro.

No šiem līdzekļiem aptuveni 2,1 miljardu veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 397 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Savukārt privātajos pensiju fondos uzkrātā kapitāla vērtība šā gada 2. ceturksnī pieaugusi par 8,5 miljoniem eiro, sasniedzot 340,3 miljonus eiro. Pieaugumu nodrošinājušas dalībnieku iemaksas 14,1 miljona eiro apmērā un ieguldījumu peļņa 2,7 miljonu apmērā. Savukārt izmaksas no privātajiem pensiju fondiem trīs mēnešos veiktas 8,3 miljonu eiro apmērā.

Ja izrādīsies, ka izdevumi sociālajā budžetā jāapgriež vairāk, nav izslēgts, ka tiks pārskatītas pensiju piemaksas, daļai pensiju tās nemaksājot.

Latvijas Pensionāru federācija (LPF) gan iesniegusi Labklājības ministrijā (LM) un Saeimā savu prasību – pensiju piemaksas diferencēt un pensijām līdz 300 latiem tās palielināt līdz vienam latam esošo 70 santīmu vietā par vienu darba stāža gadu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Politiskajā laukā aktualizējies ne tikai indeksācijas un priekšlaikus pensionēšanās jautājums, bet arī pensiju piemaksas. Pensiju piemaksa nav pensijas sastāvdaļa, tāpēc, piemēram, indeksējot pensijas, to noņem, indeksu attiecinot tikai uz pamatpensijas apmēru. To neaizsargā arī Satversmes tiesas spriedums. Pensiju piemaksu ieviesa 2006. gadā pensijām, kuras nepārsniedz 105 latus, un tās apmērs sākotnēji bija 6,63 lati. Tagad tas ir vidēji 23,80 latu un to saņem visi pensionāri. Nopietni neizvērtējot pensiju piemaksu nogriešanu, valdība var uzkāpt uz asa grābekļa un izraisīt pensionāru protestus. Lai iegūtu fiskālu efektu, piemaksas būtu jāapcērp arī pensijām zem divsimt latiem, jo tieši tās veido lielāko pensiju saņēmēju īpatsvaru, taču tas nozīmētu jau tā nelielo pensiju samazināšanos.

Latvijā būtu lietderīgi ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru, sacīja INVL pensiju fondu vadītājs Andrejs Martinovs.

«2019.gadā likumdošanas jomā būtu lietderīgi ļaut dibināt ieguldījumu plānus ar 100% akciju īpatsvaru. Tas ļautu gados jauniem dalībniekiem uzņemties atbilstošāku riska līmeni un nopelnīt vairāk,» sacīja Martinovs, piebilstot, ka Lietuvā šādi plāni jau eksistē un to ilgtermiņa ienesīgums pārsniedz Latvijā izveidoto aktīvo plānu ienesīgumu.

Viņš minēja, ka šo pašu iemeslu dēļ ir jāmaina arī regulējums un jaunos pensiju sistēmas dalībniekus, kuri, sākot darba ņēmēja gaitas paši neizvēlas ieguldījumu plānu, jānovirza nevis uz konservatīvajiem plāniem, bet uz aktīvajiem ieguldījumu plāniem ar maksimālo akciju īpatsvaru.

Tāpat Martinovs atzina, ka 2019.gada perspektīvas izskatās neviennozīmīgas. «Apstākļos, kad naudas plūsma finanšu tirgus virzienā no monetāras regulēšanas institūcijām tiek pārtraukta, var novest pie finanšu tirgus sabrukuma vai dziļas korekcijas. Pārnestā nozīmē - kad caurule, pa kuru baseinā ieplūst ūdens ir mazāka par cauruli, pa kuru ūdens no baseina izplūst, tad kopējais ūdens līmenis baseinā krītas. Un tikai tad kļūst skaidrs, kas šajā baseinā ir peldējies bez peldkostīma. Gadījumā, ja šādu «peldētāju» bija daudz un viņos ir ieguldīti būtiski līdzekļi, problēma būs arī pensiju uzkrājumiem, bet atkal vienmēr var palielināt ieplūstošās caurules jaudu un ūdens līmenis palielināsies,» viņš sacīja.

“Nākotnes pensija”, “nākotnes pensionārs” ir jēdzieni, kam grūti piešķirt emocionālu, personisku dimensiju. Jo vieniem tā ir vēl ļoti tāla un abstrakta nākotne, par kuru rūpēties it kā ir pāragri, citiem – jau tik tuva, ka tajā neko izmainīt vairs nevar.

Tomēr lielākajai sabiedrības daļai tā sauktajā aktīvajā vecumā – cilvēkiem, kuri pensijas vecumu sasniegs pēc 15, 20, 35 gadiem – par sevi kā pensionāru būtu jādomā tieši tagad. Piemēram, vērtējot politiķu idejas par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali”, kas jau tā nelielās nākotnes pensijas sarucinātu krietni vairāk.

Latvijā pirms 20 gadiem ieviestais pensiju 2. līmenis ir tā saucamā uzkrājošā pensija, – šī nauda tiek ieguldīta vērtspapīros un faktiski pelna “jaunu” naudu. Tāpēc pensijas saņēmējs, sasniedzot pensijas vecumu, par spīti inflācijai, ir uzkrājis vairāk, nekā iemaksājis. Šī iemesla dēļ pensiju fondi ir kļuvuši populāri visā pasaulē, nodrošinot sev ietekmīgas un strauji augošas investoru grupas statusu. Tomēr jūtams uzkrājumu pieaugums ir iespējams vien pie trim pamata nosacījumiem: ka iemaksas tiek veiktas regulāri; ka iemaksas ir samērojamas ar nākotnē sagaidāmo pensiju; ka iemaksas tiek veiktas pietiekami ilgi. Ja kāds no šiem elementiem iztrūkst, uzkrājumu apjoms samazinās.

Lai Latvijas pensiju sistēma nesabruktu zem demogrāfiskā spiediena, kritiski svarīgs ir 2. pensiju līmenis. Tajā uzkrājas 6 % mūsu darba algas. Šī nauda netiek izmaksāta pensionāriem šodien, bet tiek ieguldīta mūsu vārdā. Tādēļ 2. līmenis nav atkarīgs no demogrāfiskās situācijas valstī.

Lai 2. pensiju līmenis nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju, to nepieciešams ieguldīt ienesīgi.

80% jauno 2. pensiju līmeņa dalībnieku nonāk konservatīvajos pensiju plānos.

Tikko jauns cilvēks uzsāk darba gaitas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra viņam nosūta paziņojumu: pienācis laiks izvēlēties 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plānu. Ja cilvēks 2 mēnešu laikā izvēli neveic, viņš tiek «ielozēts» kādā no tirgū pieejamajiem konservatīvajiem pensiju plāniem.

Pēc Labklājības ministrijas jaunākajiem datiem, šobrīd līdz pat 80 % jauno strādājošo šo izvēli neveic. Tas nozīmē, ka mūsu jaunā paaudze masveidā nonāk konservatīvajos pensiju plānos.

Šī situācija grauj šo jauno cilvēku cerības uz labu pensiju divu iemeslu dēļ: