ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien apturēja militāro palīdzību Ukrainai, krasi pastiprinot spiedienu uz Kijivu, lai tā piekristu miera sarunām ar Krieviju, paziņoja Baltā nama amatpersona.

"Prezidents ir skaidri licis saprast, ka fokusējas uz mieru. Mums vajag, lai arī mūsu partneri būtu uzticīgi šim mērķim. Mēs iepauzējam un pārskatām mūsu palīdzību, lai nodrošinātu, ka tas veicina atrisinājumu," īsā paziņojumā sacīja Baltā nama amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.

Ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz ASV Aizsardzības ministrijas augsta ranga ierēdni, ziņoja, ka Tramps pavēlējis Pentagonam apturēt visu militāro palīdzību Ukrainai.

Pentagona ierēdnis sacīja, ka lēmums būs spēkā, līdz Tramps izlems, ka Kijiva "demonstrē apzinīgu uzticību mieram".

Viņš pateica, ka Tramps uzdevis aizsardzības ministram Pītam Hegsetam apturēt visas ASV militārās tehnikas piegādes, kas vēl nav nonākušas Ukrainā. Tas attiecas arī uz bruņojumu, kas tiek transportēts ar lidmašīnām un kuģiem vai atrodas tranzīta zonās Polijā.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par plāniem pārdot jauna veida uzturēšanās atļaujas "zelta kartes" par pieciem miljoniem ASV dolāru gabalā un pieļāva iespēju, ka uz tām varētu pretendēt krievu oligarhi.

Tramps sacīja, ka šīs "zelta kartes", kas ir tradicionālās "zaļās kartes" dārga versija, piesaistīs Savienotajām Valstīm jaunu darbavietu radītājus un varēs tikt izmantotas, lai samazinātu ASV valsts budžeta deficītu.

"Mēs pārdosim zelta karti. Ir zaļā karte, šī ir zelta karte. Mēs šai kartei noteiksim cenu - apmēram piecus miljonus dolāru," Tramps sacīja reportieriem Ovālajā kabinetā.

Tramps, kurš par savas otrās prezidentūras prioritāti ir noteicis miljoniem nelegālo imigrantu izraidīšanu, sacīja, ka jaunā karte būs ceļš uz augsti vērtētās ASV pilsonības iegūšanu.

"Daudz cilvēku gribēs būt šajā valstī, un viņi spēs strādāt, nodrošināt darbavietas un veidot uzņēmumus. Tie būs cilvēki ar naudu," sacīja Tramps.

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijā un ir pasīvi kontaktu dibināšanā ar potenciālajiem administrācijas pārstāvjiem vai tiem tuvām personām, DB turpina rakstu par jauno administrāciju un to iespējamajiem plāniem attiecībā uz ASV un citu valstu politiku.

Turklāt, uzmanība jāpievērš ne tikai administrācijas, bet arī tiem pietuvināto personu lokam, kuri ir pamanīti arī viesojoties Rīgā. Par to lasiet raksta beigās, bet pirmo rakstu lasiet DB portālā 10.janvārī, kas veidots, balstoties uz "The Economist" iepriekš publicētu analīzi.

Amerika visupirms

Jau rakstījām, ka jaunā administrācija varētu pārstāvēt trīs grupas: konservatīvie tradicionālisti “America First” piekritēji un tehnoloģiju magnāti. Pastāv iespēja, pēc " The Economist" domām, iedomāties scenāriju, kurā visas trīs grupas virzās vienā virzienā: “America First” piekritēji darbojas kā dzinējspēks, tradicionālisti kā amortizatori, kas izlīdzina triecienus, un tehnoloģiju magnāti nodrošina instrumentus ātrākai kustībai, norāda "The Economist". Kā piemēru var minēt enerģētikas jomu. Iekšlietu ministrs Burgums mēģinās apvienot Trampa“urbj, draudziņ, urbj” mantru ar vēlmi saglabāt Amerikas tehnoloģiju pārākumu. Cerams, ka daudz vienkāršākas atļauju piešķiršanas procedūras veicinās naftas un gāzes ieguvi, kas savukārt nāks par labu mākslīgā intelekta nozarei. Viņam palīdzēs Finanšu ministrijas vietnieks Maikls Folkenders, kurš izstrādājis plānus, lai atbalstītu urbšanas projektus jau pirmajā dienā.

Vašingtonā pirmdien notiks Donalda Trampa inaugurācija ASV prezidenta amatā.

78 gadus vecais Tramps, kurš bija 45.Savienoto Valstu prezidents un kļūs par 47.prezidentu, svētdienas vakarā Vašingtonas arēnā "Capital One Arena" uzrunāja apmēram 20 000 atbalstītāju, solot "labāko pirmo dienu, lielāko pirmo nedēļu un visneparastākās pirmās simt dienas jebkurā prezidentūrā Amerikas vēsturē". Trampa runas beigās uz skatuvas uznāca grupa "Village People" un nodziedāja savu dziesmu "YMCA", kas kļuvusi par Trampa kampaņas neoficiālo himnu, bet Tramps dziedāja un dejoja līdzi.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 1.daļa

Kamēr Latvija vēl tikai gatavojas un domā, kā veicināt un uzturēt attiecības...

Mītiņā runāja arī nākamais viceprezidents Džeimss Deivids Venss un miljardieris Īlons Masks, kam bija liela loma Trampa kampaņā un kuru Tramps gatavojas iecelt par valdības efektivitātes biroja vadītāju.

Vašingtonā un citās ASV pilsētās svētdien notika arī Trampa pretinieku mītiņi, kuros runātāji atbalstīja tiesības uz abortiem, kā arī kritizēja Trampa uzskatus par klimata pārmaiņām un imigrāciju.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 2.daļa

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa...

Pirms inaugurācijas pirmdien Tramps, ievērojot tradīcijas, piedalīsies lūgšanu dievkalpojumā Svētā Jāņa episkopālajā baznīcā, bet pēc tam dosies uz Balto namu, lai dzertu tēju kopā ar aizejošo prezidentu Džo Baidenu. Gaidāms, ka tējas dzeršanā piedalīsies arī Trampa un Baidena kundzes.

Aukstā laika dēļ zvēresta došanas ceremonija un prezidenta inaugurācijas runa notiks Kapitolija telpās, nevis, kā ierasts, uz Kapitolija kāpnēm. Pēc meteorologu prognozēm, pirmdien Trampa zvēresta došanas laikā temperatūra Vašingtonā būs aptuveni mīnus septiņi grādi pēc Celsija, taču salu pastiprinās vējš.

Trampa atbalstītāji ceremoniju varēs vērot uz ekrāniem arēnā "Capital One Arena" ar 20 000 skatītāju vietām, tomēr uz brīvdabas inaugurācijas ceremoniju vietas bija rezervētas vairāk nekā 250 000 cilvēku.

Lai gan ierasti uz ASV prezidenta inaugurāciju netiek aicināti ārvalstu līderi, Tramps ir lauzis šo tradīciju un gaidāms, ka viņa stāšanos amatā vēros vairāku valstu un valdību vadītāji, kuru vidū būs Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Argentīnas prezidents Havjers Milejs. Tramps bija uzaicinājis arī Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, kurš tomēr neieradīsies, bet Ķīnu pārstāvēs viceprezidents Haņs Džens.

Gaidāms, ka Tramps pirmajā dienā vai dienās pēc stāšanās amatā parakstīs virkni rīkojumu, kas balstīti viņa kampaņas solījumos. Tie ietver stingrāku imigrācijas politiku, tostarp nelegālo imigrantu deportācijas, kā arī izmaiņas enerģētikas un vides politikā. Paredzams arī, ka viņš apžēlos notiesātos par piedalīšanos 2021.gada 6.janvāra notikumos, kad Trampa atbalstītāji iebruka Kapitolijā.

Jau ziņots, ka republikāņu kandidāts Tramps vēlēšanās 5.novembrī uzvarēja demokrātu kandidāti, viceprezidenti Kamalu Herisu.

Latvija uz ASV tiešā veidā eksportē ļoti maz tērauda un alumīnija preces, tāpēc ieviestie tarifi vairāk atstās ietekmi caur galvenajiem tirdzniecības partneriem, norādīja Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs, komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa plānu noteikt 25% muitas tarifus tērauda un alumīnija importam valstī.

Viņš norādīja, ka uz Latviju tas atstās ietekmi caur mūsu galvenajiem tirdzniecības partneriem, piemēram, Vāciju, kura no Eiropas Savienības (ES) valstīm eksportē visvairāk tērauda un alumīnija uz ASV. Vācijas kopējā preču eksportā dzelzs, tērauda, alumīnija un to izstrādājumu eksporta īpatsvars ir nepilni 3%, un tas noteikti nepalīdzēs jau tā stagnējošajai Vācijas tautsaimniecībai.

Jau ziņots, ka Tramps plāno noteikt 25% muitas tarifus tērauda un alumīnija importam valstī.

"Jebkuram tēraudam, kas nonāks ASV, tiks piemērots 25% tarifs," Tramps sacīja intervijā žurnālistam.

Atbildot uz žurnālista jautājumu par tarifiem alumīnija importam, Tramps norādīja: "25% abiem."

Donalds Tramps pirmdien Kapitolijā devis zvērestu, stājoties amatā kā 47.ASV prezidents.

Zvēresta ceremonijā viņš izmantoja no mātes pārmantoto Bībeli.

Savā inaugurācijas runā Tramps paziņoja, ka "sācies Amerikas zelta laikmets". No šīs dienas "mūsu valsts uzplauks un atkal tiks cienīta visā pasaulē" norādīja jaunais prezidents.

Viņš nosodīja sava priekšteča Džo Baidena "radikālo un korumpēto" administrāciju, piebilstot, ka ASV pagrimums ir beidzies.

"Daudzus gadus radikālā un korumpētā valsts vadība uz mūsu pilsoņu rēķina ir iedzīvojies varā un bagātībā, kamēr mūsu sabiedrības pīlāri tikuši gāzti un nebija vairs šķietami glābjami," norādīja jaunais ASV līderis.

"Mana ievēlēšana ir pilnvarojums pilnīgi un galīgi pavērst pretējā virzienā briesmīgo nodevību un visas šīs notikušās daudzās nodevības un atdot ļaudīm ticību, viņu bagātību, viņu demokrātiju un patiesu brīvību," uzsvēra Tramps.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka jau 1.februārī var noteikt 25% muitas tarifus Kanādai un Meksikai, vienlaikus solot, ka jaunā ASV tirdzniecības politika paredzēs soda pasākumus arī citām valstīm.

Tramps dažas stundas pēc amata zvēresta nodošanas no jauna izteica draudus abām galvenajām ASV tirdzniecības partnerēm - apsūdzot tās nespējā apturēt nelegālo imigrāciju un narkotiku kontrabandā uz ASV.

"Mēs domājam par 25% attiecībā uz Meksiku un Kanādu, jo tās ļauj iebraukt milzīgam skaitam cilvēku - arī Kanāda ir ļoti slikta ļaunprātīga izmantotāja - milzīgam skaitam cilvēku un ievest fentanilu," Ovālajā kabinetā pavēstīja Tramps.

Viņš piebilda, ka domā par tarifu ieviešanu 1.februārī.

Tramps pirmdien parakstīja arī rīkojumu, ar kuru valsts iestādēm uzdeva izpētīt virkni tirdzniecības jautājumu, tostarp deficītu, negodīgu praksi un valūtas manipulācijas.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien solīja noteikt muitas tarifus Eiropas Savienības (ES) precēm un piebilda, ka 10% muitas nodeva Ķīnas preču importam var tikt ieviesta jau no 1.februāra.

Tramps, runājot ar reportieriem Baltajā namā dienu pēc stāšanās amatā, atsaucās uz nepieciešamību labot ES tirdzniecības nelīdzsvarotību ar ASV, kā arī vēlreiz kritizēja Ķīnu par fentanila kontrabandu.

"Viņi izturas pret mums ļoti, ļoti slikti. Tāpēc viņiem tiks noteikti tarifi," sacīja Tramps, runājot par ES. "Jūs nevarat gaidīt taisnīgumu, ja paši tā nerīkojaties."

Dienu pirms tam Tramps apsūdzēja ES, ka tā neimportē pietiekami daudz ASV produkcijas, un solīja "to izlabot", nosakot muitas nodevas vai aicinot pirkt vairāk naftas un gāzes.

Runājot par Ķīnu, Tramps otrdien atkārtoja savus draudus noteikt 10% muitas tarifu, sakot, ka tie "pamatoti ar faktu, ka viņi sūta fentanilu uz Meksiku un Kanādu".

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pirmdien paziņojusi par ASV nodomu otro reizi izstāties no Parīzes klimata nolīguma.

Tramps savā inaugurācijas runā arī paziņoja, ka tiks izsludināts ārkārtējais stāvoklis, kas ļaus krasi palielināt naftas un dabasgāzes ieguvi, radikāli novēršoties no Baidena administrācijas piekoptā kursa, kura mērķis bija mazināt klimata izmaiņas.

"Inflācijas krīzi izsauca masīvs pārtēriņš un enerģijas cenu eskalācija, un tāpēc es šodien arī izsludināšu nacionālo ārkārtējo situāciju. Mēs pumpēsim, mazulīt, pumpēsim!" pavēstīja jaunais prezidents.

"Mēs atkal kļūsim par bagātu nāciju, un to palīdzēs panākt šķidrais zelts zem mūsu kājām," viņš piebilda.

"Prezidents Tramps izstāsies no Parīzes klimata nolīguma," neilgi pēc Trampa stāšanās amatā pavēstīja Baltais nams, neminot konkrētu datumu. Lai izstātos no vienošanās, nepieciešams gads pēc oficiāla paziņojuma iesniegšanas ANO.

Iespējamajiem ASV ievedmuitas tarifiem produkcijai no Eiropas Savienības (ES) tiešā ietekme uz Latvijas preču eksportu varētu būt neliela, kamēr pakalpojumu eksportu tarifi varētu neietekmēt, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Viņš skaidroja, ka Latvijas preču eksports uz ASV pērn 11 mēnešos bija 483 miljoni eiro, kas ir 2,8% no kopējā Latvijā preču eksporta apmērā. ASV attiecīgajā periodā bija ārpus top10 Latvijas eksporta partneriem. Uz ASV galvenokārt tiek eksportēti koksnes izstrādājumi, mehāniskās ierīces, elektriskās iekārtas un precīzijas instrumenti.

Mirošņikovs norādīja, ka tiešā veidā uz preču eksportu ietekme varētu būt neliela, bet būtiskāka tā varētu būt caur galvenajām Latvijas tirdzniecības partnervalstīm, kuras ar ASV tirgojas krietni vairāk, piemēram, Vācija un Skandināvija.

Tāpat viņš atzīmēja, ka savukārt pakalpojumu eksports uz ASV pērn deviņos mēnešos veidoja 340 miljonus eiro jeb 6% no kopējā pakalpojumu eksporta.

ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis izpildrīkojumus, kas paredz no 12.marta noteikt 25% muitas tarifus tērauda un alumīnija importam valstī.

"Šodien es vienkāršoju mūsu tarifus tēraudam un alumīnijam," Tramps pirmdien sacīja Ovālajā kabinetā. "Tie ir 25% bez izņēmumiem vai atbrīvojumiem."

Pēc tam Trampa izdotajā izpildrīkojumā teikts: "No 2025.gada 12.marta visam alumīnija izstrādājumu un alumīnija atvasināto izstrādājumu importam no Argentīnas, Austrālijas, Kanādas, Meksikas, ES valstīm un Apvienotās Karalistes tiks piemērots papildu vērtībai atbilstošs tarifs."

Tramps izdeva arī atsevišķu izpildrīkojumu par tēraudu, kurā teikts, ka muitas tarifs tiks piemērots tērauda importam no šīm pašām valstīm, kā arī no Brazīlijas, Japānas un Dienvidkorejas.

Tramps līdzīgus tarifus noteica arī savas iepriekšējās prezidentūras laikā, lai aizsargātu ASV rūpniecību, kas, viņaprāt, saskārās ar negodīgu Āzijas un Eiropas valstu konkurenci.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien parakstīja plānus par muitas tarifu piemērošanu plašākam skaitam valstu.

Šis solis saskaņos ASV tarifu likmes preču importam ar tām tarifu likmēm, ko citas valstis piemēro ASV precēm.

"Taisnīguma labad esmu nolēmis, ka piemērošu savstarpējus tarifu. Tas ir godīgi pret visiem. Neviena valsts nevar sūdzēties," parakstot dokumentus, Baltā nama Ovālajā kabinetā paziņoja Tramps.

Prezidenta izziņotie savstarpējie tarifi skars kā ASV pretiniekus, tā sabiedrotos. Tramps žurnālistiem sacīja, ka ASV sabiedrotie tirdzniecības jautājumos bieži vien ir "sliktāki nekā mūsu ienaidnieki".

Vašingtona sāks ar to valstu izvērtēšanu, ar kurām Savienotajām Valstīm ir lielākais deficīts vai visnopietnākās problēmas, norādīja kāda Baltā nama amatpersona, piebilstot, ka izvērtēšana varētu ilgt pāris nedēļas vai mēnešus, bet ne ilgāk.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi pirmdien brīdināja, ka tirdzniecības karā ar ASV uzvarētāju nebūtu, vienlaikus uzsverot, ka bloks īstenos pretpasākumus, ja Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps noteiks muitas tarifus ES preču importam.

ES dalībvalstu līderi, kā arī Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers un NATO ģenerālsekretārs Marks Rite pirmdien pulcējušies Beļģijas galvaspilsētā Briselē uz neformālu Eiropadomes sanāksmi, kuras galvenā tēma ir aizsardzība, taču šīs diskusijas aizēnojis Trampa lēmums noteikt muitas tarifus Kanādai, Meksikai un Ķīnai.

Vienlaikus Tramps draudējis tarifus noteikt arī ES.

Francijas prezidents Emanuels Makrons sacīja, ka ES ir jāparāda savs spēks, ja Tramps īstenos savus draudus un blokam noteiks muitas tarifus.

Tikmēr pašreizējās bloka prezidējošās valsts Polijas premjerministrs Donalds Tusks uzsvēra, ka ir jādara viss iespējamais, lai izvairītos no "pilnīgi nevajadzīga un muļķīga" tirdzniecības kara.

Ja ASV iegādāsies daļu "TikTok" akciju, videoplatforma būs ievērojams konkurents "Facebook" un "Amazon", tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis Sandis Šrāders.

Eksperts atgādināja ASV prezidenta Donalda Trampa sacīto pirms inaugurācijas - viņš nāca klajā ar priekšlikumu par to, lai ASV iegādātos 50% "TikTok" akciju, savukārt Ķīnas uzņēmumam "ByteDance", kam pieder "TikTok", piederētu atlikušās akcijas 50% apmērā. Šrāders sacīja, ka šāds sadalījums ir nepieciešams, lai Tramps ļautu videoplatformai "TikTok" darboties ASV un tā būtu pieejama ASV patērētājiem un tirgum.

"Šeit gan jāskatās arī uz to, kādas rekcijas un kādas būs to miljardieru intereses, kas apmeklēja Trampa inaugurāciju, piemēram, "Meta" vadītājs Marks Zakerbergs un "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss. Platformai "Facebook" viens no lielākajiem un svarīgākajiem konkurentiem ir tieši "TikTok", sacīja eksperts.

Pēc jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā būs jārisina nopietnas dilemmas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents pauda, ka līdzšinējā sadarbība ar ASV bijusi ļoti laba un noturīga, neatkarīgi no tā, kuras partijas pārstāvis ir Baltajā namā. Viņš ir pārliecināts, ka šī sadarbība turpināsies.

Vienlaikus būs daudz lietu, pie kurām būs ļoti nopietni jāstrādā, atzina Rinkēvičs. Katru reizi pēc jauna ASV prezidenta stāšanās amatā nepieciešams pastāvīgs diplomātisks darbs, atgādinot par mums būtiskām lietām, uzsvēra Rinkēvičs.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 1.daļa

Kamēr Latvija vēl tikai gatavojas un domā, kā veicināt un uzturēt attiecības...

Otrkārt, būs risināmas diezgan nopietnas dilemmas, sacīja prezidents. Piemēram, tiek prognozēts, ka ASV izstāsies no Parīzes klimata nolīguma. Bez ASV daudzus mērķus esošajā līgumā sasniegt nevarēs, norādīja Rinkēvičs.

Tāpat iepspējami potenciāli tarifi Eiropas Savienības (ES) ekonomikai, kas mūs ietekmēs, uzsvēra Rinkēvičs.

Vienlaikus aktuāls būs jautājums par aizsardzības izdevumiem. Vinaprāt, Latvijai vajadzētu domāt par 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) atvēlēšanu aizsardzībai. "Es pilnīgi noteikti redzu, ka mūsu pašreizējās vajadzības, vismaz, kā man ziņots, ir virs 4% no iekšzemes kopprodukta," viņš sacīja, pieļaujot, ka Latvija varētu drīzāk pietuvoties 5%. Pie šī jautājuma strādā valdība. Tāpat par to ir gaidāmas diskusijas Nacionālās drošības padomē februārī.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 2.daļa

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa...

Rinkēviču gan mazliet baida tas, ka ne visi Eiropas sabiedrotie to redz šādā veidā. "Tā būs vēl viena situācija," komentēja prezidents.

Viņš rezumēja, ka gaidāms diezgan neskaidrs, turbulents gads. Latvijas diplomātijai un politikas veidotājiem gan Baltijā, gan Eiropā būs daudz jāstrādā, lai izveidotu saprātīgas attiecības. "Bet daudzas lietas noteikti mainīsies," viņš uzsvēra.

Kā ziņots, Vašingtonā pirmdien notiks Trampa inaugurācija ASV prezidenta amatā.

78 gadus vecais Tramps, kurš bija 45.Savienoto Valstu prezidents un kļūs par 47.prezidentu, svētdienas vakarā Vašingtonas arēnā "Capital One Arena" uzrunāja apmēram 20 000 atbalstītāju, solot "labāko pirmo dienu, lielāko pirmo nedēļu un visneparastākās pirmās simt dienas jebkurā prezidentūrā Amerikas vēsturē".

Mītiņā runāja arī nākamais viceprezidents Džeimss Deivids Venss un miljardieris Īlons Masks, kam bija liela loma Trampa kampaņā un kuru Tramps gatavojas iecelt par valdības efektivitātes biroja vadītāju.

Vašingtonā un citās ASV pilsētās svētdien notika arī Trampa pretinieku mītiņi, kuros runātāji atbalstīja tiesības uz abortiem, kā arī kritizēja Trampa uzskatus par klimata pārmaiņām un imigrāciju.

Lai gan ierasti uz ASV prezidenta inaugurāciju netiek aicināti ārvalstu līderi, Tramps ir lauzis šo tradīciju un gaidāms, ka viņa stāšanos amatā vēros vairāku valstu un valdību vadītāji, kuru vidū būs Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Argentīnas prezidents Havjers Milejs. Tramps bija uzaicinājis arī Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, kurš tomēr neieradīsies, bet Ķīnu pārstāvēs viceprezidents Haņs Džens.

Republikāņu kandidāts Tramps vēlēšanās 5.novembrī uzvarēja demokrātu kandidāti, viceprezidenti Kamalu Herisu.

Davosā pirmdien sākas ikgadējais Pasaules ekonomikas forums, kas ilgs līdz 24.janvārim, un foruma dalībniekus attālināti uzrunās arī Donalds Tramps, kura jaunā administrācija arī darbu sāks pirmdien.

Tramps forumam digitāli pievienosies ceturtdien, paziņoja foruma prezidents Berge Brende, piebilstot, ka uzzināt jaunās ASV administrācijas plānus būs "ļoti īpašs brīdis". Tramps savas iepriekšējās prezidentūras laikā Davosā ieradās divas reizes.

Brende piebilda, ka "augsta līmeņa pārstāvji" no Trampa administrācijas forumā gaidāmi pēdējās foruma dienās.

Dalību forumā apstiprinājusi Trampa sabiedrotā republikāne Sāra Hakabija-Sandersa, kas ir Ārkanzasas gubernatore.

Trampa plāni samazināt nodokļus un uzlikt tirdzniecības tarifus ir radījuši bažas, ka viņa politika varētu atjaunot inflāciju un apslāpēt globālo ekonomisko izaugsmi.

Šā gada foruma galvenā tēma ir "Sadarbība gudrajam laikmetam". Forumā tiks runāts par klimata pārmaiņām, karu, globālo saspīlējumu, ekonomisko neskaidrību un citiem jautājumiem.

NATO sabiedrotajiem Eiropā ir jādubulto savi izdevumi aizsardzībai, jo ASV līdz šim ir uzņēmušās pārāk lielu atbildības daļu, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"Es piekrītu ASV apgalvojumiem, ka šobrīd slogs ir sadalīts netaisnīgi, ASV sedz lauvas tiesu NATO budžeta sloga, tāpēc Eiropai būtu jāiegulda vismaz divreiz vairāk nekā tagad," Nausēda teica žurnālistiem piektdien Viļņā.

Viņš sacīja, ka ar cerību un ticību gaida NATO samitu Hāgā šovasar.

"Es domāju, ka mums izdosies stiprināt NATO, mums izdosies visiem uzņemties taisnīgu sloga daļu," pārliecību pauda Nausēda.

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš pirms mēneša atgriezās Baltajā namā, jau savā pirmajā amata termiņā mudināja sabiedrotos Eiropā straujāk palielināt aizsardzības izdevumus, taču ASV līdera retorika ir pastiprinājusies kopš viņš novembrī tika atkārtoti ievēlēts amatā.

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pirmdien pirmoreiz pārsniegusi 109 000 ASV dolāru atzīmi cerībā, ka Donalds Tramps pēc inaugurācijas ASV prezidenta amatā veiks pasākumus kriptovalūtu regulējuma samazināšanai.

"Bitcoin" vērtība pirms Trampa inaugurācijas pirmdien uz brīdi sasniedza 109 241 dolāru, taču tirdzniecības sesijas turpinājumā tā samazinājusies līdz 107 765 dolāriem.

Šīs kriptovalūtas vērība strauji pieaugusi, kopš ASV prezidenta vēlēšanās 5.novembrī uzvarēja Tramps, kurš vēlēšanu kampaņas laikā bija solījis padarīt ASV par "pasaules bitkoinu un kriptovalūtu galvaspilsētu".

Decembra sākumā "Bitcoin" vērtība pirmoreiz pārsniedza 100 000 dolāru atzīmi pēc tam, kad Tramps nominējis ASV Vērtspapīru un biržu komisijas (SEC) vadītāja amatam kriptovalūtu aizstāvi Polu Etkinsu.

Etkinss, kurš no 2002. līdz 2008.gadam bija SEC komisārs, 2009.gadā nodibināja riska konsultāciju firmu "Patomak Global Partners", starp kuras klientiem ir uzņēmumi banku un kriptovalūtu nozarēs.

Eiropas Savienība (ES) piektdien solīja stingri un nekavējoties reaģēt uz ASV muitas tarifiem pēc tam, kad Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps ceturtdien parakstīja plānus par tarifu piemērošanu plašākam skaitam valstu.

Eiropas Komisija (EK) norāda, ka Trampa plāni "ir solis nepareizajā virzienā", kas palielina ekonomisko neskaidrību un traucē globālo tirgu efektīvai darbībai.

"ES stingri un nekavējoties reaģēs uz nepamatotiem šķēršļiem brīvai un godīgai tirdzniecībai," teikts komisijas paziņojumā.

Trampa izziņotie savstarpējie tarifi skars kā ASV pretiniekus, tā sabiedrotos. Tramps ceturtdienb žurnālistiem sacīja, ka ASV sabiedrotie tirdzniecības jautājumos bieži vien ir "sliktāki nekā mūsu ienaidnieki".

"Taisnīguma labad esmu nolēmis, ka piemērošu savstarpējus tarifu. Tas ir godīgi pret visiem. Neviena valsts nevar sūdzēties," parakstot dokumentus, Baltā nama Ovālajā kabinetā paziņoja Tramps.

Iespējamie ASV ievedmuitas tarifi Eiropas Savienības (ES) produktiem kūdras ieguvēju un pārstrādāju SIA "Laflora" varētu ietekmēt pastarpināti, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumus par potenciālu ievedmuitas tarifu noteikšanu no ES importētajiem produktiem.

Viņš minēja, ka tarifi uzņēmumu tieši neietekmēs, jo ASV nav "Laflora" tirdzniecības partneris, proti, uzņēmums galvenokārt eksportē uz Eiropas un Āzijas valstīm. Tomēr šāds lēmums un potenciālie tirdzniecības kari varētu ietekmēt uzņēmuma partnerus, kuri galvenokārt ir dārzkopji, ietekmējot "Laflora" un Latvijas kūdras nozari pastarpināti.

"Protams, ka mums tas raisa bažas, jo nekas nav sliktāks par neskaidrību. Patlaban varam vēl tikai modelēt - šajā brīdī ir vienkārši jāpagaida," pauda Ameriks, piebilstot, ka nedrīkst krist panikā un jāseko līdzi notikumu turpmākajai attīstībai.

Jau ziņots, ka Tramps iepriekš draudējis noteikt ievedmuitas tarifus produkcijai no ES, un apsūdzējis bloku par negodīgu tirdzniecības praksi. Savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps minēja plānus ieviest jaunus 10-20% tarifus importam no ES, sakot, ka tie palielinātu vietējo rūpniecību un risinātu tirdzniecības deficīta problēmu.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka muitas tarifi automobiļu importam valstī būs aptuveni 25%, viņam sniedzot jaunu informāciju par tarifiem, par kuriem viņš paredzējis paziņot aprīļa sākumā.

"Tie [muitas tarifi] būs aptuveni 25%," savā rezidencē Maralago žurnālistiem norādīja Tramps, sakot, ka sīkāka informācija tiks publiskota aprīlī.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par iespējamiem tarifiem arī citiem sektoriem, tai skaitā medikamentu importam, Tramps teica "tie veidos 25% un vairāk, un gada laikā tie ievērojami pieaugs."

Viņš sacīja, ka vēlas sniegt uzņēmumiem laika ienākt ASV tirgū.

Tramps otrdien apgalvoja, ka ar viņu sazinājušies vairāki lieli uzņēmumi, kas vēlas atgriezties ASV, ņemot vērā Vašingtonas nostāju attiecībā uz muitas tarifiem un nodokļu atvieglojumiem.

Aptuveni 50% no ASV pārdotajiem automobiļiem tiek ražoti valstī, bet no importētajām automašīnām apmēram puse tiek ievesta no Meksikas un Kanādas.

25% muitas tarifi importam no Kanādas un Meksikas stāsies spēkā nākamnedēļ, ceturtdien apstiprināja ASV prezidents Donalds Tramps.

Par šo tarifu noteikšanu Tramps paziņoja februāra sākumā, taču atlika to ieviešanu. Zemāka likme - 10% - būs enerģijas importam no Kanādas.

Mēnesi ilgā pauze beigsies otrdien, 4.martā.

Pēc žurnālistu jautājumiem par to, vai viņš plāno nākamnedēļ piemērot tarifus, Tramps ceturtdien sociālajos medijos ierakstīja, ka līdz brīdim, kad tiks pārtraukta vai būtiski ierobežota narkotikas fentanila kontrabanda uz ASV, muitas nodevas Kanādai un Meksikai tiks piemērotas, kā plānots.

"Arī Ķīnai šajā datumā tiks piemērots 10% tarifs papildus [jau esošajam 10% tarifam]," piebilda ASV prezidents..

Tramps ir draudējis noteikt muitas tarifus arī importam no citām valstīm, tostarp 25% tarifu importam no Eiropas Savienības (ES).

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien kritās bažās par globālo ekonomiku pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par muitas tarifu noteikšanu prečus importam no Kanādas, Meksikas un Ķīnas.

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā krasi kritās, bet kritums vēlāk samazinājās pēc tam, kad Tramps uz mēnesi atlika tarifu piemērošanu Meksikai. Jau pēc tirdzniecības sesijas beigām uz mēnesi tika atlikta arī tarifu piemērošana Kanādai.

Tramps sestdien parakstīja rīkojumu, ar kuru noteica muitas tarifus Kanādai, Meksikai un Ķīnai. Tramps paziņoja, ka ASV no otrdienas piemēros 25% tarifus importam no Kanādas un Meksikas, kā arī 10% tarifus precēm no Ķīnas, bet energoresursiem no Kanādas tiks piemērots zemāks 10% tarifs.

Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi saruka pēc tam, kad Tramps nedēļas nogalē brīdināja, ka noteikti plāno nākotnē vērsties arī pret ES ar muitas tarifiem, un neizslēdza iespēju noteikt tarifus arī Lielbritānijai.

No iespējamiem "tarifu kariem" negatīvu ietekmi izjustu gan ASV, gan Eiropas Savienība (ES), tādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda ES ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis (JV) pēc Pasaules ekonomikas foruma Davosā, Šveicē.

ASV prezidents Donalds Tramps solījis noteikt muitas tarifus ES precēm, savukārt 10% muitas nodeva Ķīnas preču importam var tikt ieviesta jau no 1.februāra. Tāpat ASV prezidents apsūdzēja ES, ka tā neimportē pietiekami daudz ASV produkcijas, un solīja "to izlabot", nosakot muitas nodevas vai aicinot pirkt vairāk naftas un gāzes.

ES ekonomikas komisārs uzsvēra, ka ES un ASV ir stratēģiskie partneri un pašreizējā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā, kad autoritārie režīmi izaicina pastāvošo noteikumos balstīto starptautisko kārtību, ir svarīgi, lai līdzīgi domājošās valstis strādā kopā. Dombrovska vērtējumā, pieeja, ar kādu ES vēršas pie jaunās ASV administrācijas, ir konstruktīva un uz sadarbību vērsta.

ASV prezidents Donalds Tramps ir gatavs dubultot Krievijai noteiktās sankcijas, lai piespiestu Maskavu izbeigt karu pret Ukrainu, intervijā laikrakstam "New York Post" sacīja Trampa īpašais sūtnis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs.

Krievijai noteiktās sankcijas ekonomiskā spiediena smaguma ziņā desmit ballu skalā šobrīd ir aptuveni trīs ballu līmenī, norādīja Kellogs.

ASV sankcijas, piemēram, tās, kas vērstas pret Krievijas ienesīgo enerģētikas nozari, tehniski ir divreiz augstākas, taču vēl ir iespējams tās pastiprināt, skaidroja sūtnis.

"Sankcijas patiešām ir iespējams pastiprināt, jo īpaši jaunākās sankcijas [naftas ieguvei un eksportam]. Tas paver daudz iespēju kaut ko darīt," norādīja Kellogs.

"Un, ja kāds saprot ietekmes sviras, tad tas ir prezidents Donalds Tramps, un to var saprast pēc tā, ko viņš pēdējā laikā ir darījis [risinot citus ārpolitikas jautājumus]," sacīja sūtnis.