Pirmo pāris mēnešu laikā pēc jaunās maksātnespējas likuma redakcijas stāšanās spēkā var secināt, ka ir piepildījusies galvenā prognoze – maksātnespēju pieteikumus mazāk sniedz personas ar saistībām daudzās bankās. Tas saistīts ar tiesiskām sekām, ja procesā atklāsies, ka kredīta saņemšanas brīdī sniegtas nepatiesas ziņas vai aizņēmums izmantots citiem mērķiem, gan arī ar to, ka ir minimizētas iespējas maksātnespējas procesu izmantot, lai novilcinātu piedziņas procesus un lielākai kreditoru iespējai kontrolēt procesu, Db.lv Swedbank viedokli pauž bankas pārstāve Kristīne Jakubovska. Kopumā vēl grūti spriest par vispārējām tendencēm, taču uz kopējā kavēto kredītu apjoma fona Latvijā skaitlis nav vērtējams kā liels.   Fiziskās personas maksātnespēja ir sāpīgs process, un tas ir galējais risinājums tad, ja nav iespējami citi restrukturizācijas vai saistību mazināšanas risinājumi, jo maksātnespējas rezultātā tiek īstenots bankrota process, kura laikā tiek izpārdota visa personas manta– arī ģimenes kopīpašums. Vērtējot pēc publiski pieejamās informācijas, pamatā šis instruments tiek izmantots gadījumā, kad saistības ir ievērojamas un pēc būtības attiecināmas uz biznesa aktivitātēm, secina Swedbank.   Banka novērojusi, ka vairums kredītņēmēju pret savām kredītsaistībām izturas atbildīgi un nopietni, problēmu gadījumā aktīvi meklējot risinājumus, lai atjaunotu maksātspēju vai arī, ja tas nav iespējams, mazinātu saistības līdz piemērotam līmenim. «Protams, kā visos laikos, ir kāda cilvēku daļa, kas nevēlas risināt problēmu cēloņus un gaida, ka tās atrisināsies pašas no sevis, kas pēc būtības ir strupceļš. Banka var sniegt restrukturizācijas risinājumus, taču tas ir risinājums uz laiku, tāpēc pašam kredītņēmējam ir svarīgi arī savā pusē risināt problēmu pēc būtības – mazinot saistības, pielāgojot dzīvesveidu reālajiem un arī nākotnē prognozējamiem ienākumiem utt.,» tā K. Jakubovska.   Db jau vēstīja, ka līdz 2010.gada beigām kopumā Latvijā bija pasludinātas 192 privātpersonu maksātnespēja.