Pirmdien Klaipēdā sagaidīts Dienvidkorejā būvētais topošā sašķidrinātās gāzes termināļa jaunais kuģis Independence, ko lietuvieši uzlūko kā savas enerģētiskās neatkarības simbolu. Kā atzīst eksperti, šis kuģis jau labu laiku pirms ierašanās «atvedis Lietuvai zemākas gāzes cenas».

Projekta izmaksas veido aptuveni 100 milj. eiro par infrastruktūras izbūvi Klaipēdas ostā plus ap 50 milj. eiro par LNG kuģa nomu gadā. Refinansēt investīcijas paredzēts, uzliekot lielajām Lietuvas enerģētikas kompānijām pienākumu, iepirkt no jaunā LNG termināļa vismaz 20% no sava kopējā gāzes patēriņa.

Klaipēdas LNG termināls varēs nodrošināt līdz pat 75% no kopējā Baltijas gāzes patēriņa.

Projekts tika īstenots trīs gadu laikā uz publiskās privātās partnerības (PPP) modeļa bāzes, piedaloties kompānijām Klaipedos nafta un Hoegh LNG. Savukārt par LNG piegādēm noslēgts līgums ar norvēģu kompāniju Statoil.

Pēc prezidentes Daļas Grībauskaites teiktā, termināļa darbība «no jauna pārzīmēs visu Baltijas valstu enerģētisko karti», pieliekot punktu Krievijas koncerna Gazprom monopolam. «Mūsu rokās tas dos jaunas sviras un brīvību lēmumu pieņemšanā. (..) Neviens vairs nevarēs mēģināt mūs iebiedēt vai piespiest maksāt [par gāzi] politiski noteiktu cenu,» viņa uzsvērusi intervijā ziņu aģentūrai Reuters.

Igauņiem piederošs uzņēmums SIA Sudrabsala iecerējis vērienīgi mainīt Krasta ielas vaibstus Rīgā, paredzot tur pat 24 stāvu apbūvi.

Pašlaik norisinās detālplānojuma teritorijai Krasta ielā 33 (pēc adreses maiņas -Krasta ielā 1C), Rīgā publiskā apspriešana. Tās termiņš noteikts no 25.03.2019. līdz 23.04.2019 (ieskaitot). Detālplānojuma ierosinātājs ir SIA Sudrabsala, izstrādātājs SIA Metrum.

Detālplānojuma izstrādes mērķis – izstrādāt priekšnoteikumus iespējamajai un ilgtspējīgai teritorijas attīstībai, attīstot un īstenojot 2005. gadā izstrādāto apbūves koncepciju – detalizējot daudzstāvu dzīvojamo ēku (9 līdz 24 stāvi) grupas izvietojumu ar atbilstošu infrastruktūras nodrošinājumu.

Saskaņā ar attīstītāja kopējo apbūves teritorijas attīstības vīziju, kvartālā starp Salu tiltu, Krasta ielu un Daugavu (vēsturiskās Zvirgzdu salas teritorijā) paredzēts radīt pievilcīgu, atpazīstamu un dzīvotspējīgu augstas kvalitātes pilsētvidi – ar labiekārtotu publisko zonu, kurā cilvēkiem būtu prieks dzīvot, strādāt un atpūsties. Lai to realizētu, teritorijā kopumā paredzēts attīstīt gan dzīvojamo, gan jaukta tipa apbūvi, kura apvieno darījumu, tirdzniecības un dzīvojamās teritorijas, un aktīvās publiskās zonas.

Mūsdienu Latvijā nevienlīdzība ir ieguvusi jaunu seju un vaibstus. Proti, atšķirībā no pagājušā gadsimta, kad nevienlīdzības galvenā izpausme un dalījuma līnija bija cilvēku mantiskais stāvoklis – turīgs vai trūcīgs, pašlaik jaunā dalījuma līnija ir izglītība un zināšanas, un mantiskais stāvoklis ir tikai sekas tam, vai cilvēks pieder zināšanu sabiedrībai vai nē.

Īsto nevienlīdzību šodien definē (ne) iegūtās zināšanas un profesija. Darbspējīgiem veseliem cilvēkiem nabadzība nav kāds ļauns liktenis, ar ko pazemīgi jāsamierinās. Parasti tās ir sekas sliktai izglītībai un nepietiekamām prasmēm. Ja jaunietis pēc pamatskolas vai pat vidusskolas beigšanas nemācās tālāk un neapgūst profesiju, tad viņš sevi nolemj nabadzībai. Labā ziņa gan ir tā, ka jauniem cilvēkiem ir visas iespējas no šāda likteņa izbēgt vai nu mācoties, vai apgūstot profesiju.

To, ka nevienlīdzības galvenais iemesls ir nepietiekama izglītība un prasmes, apliecina arī Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Saskaņā ar tiem tikai ļoti neliels procents bezdarbnieku ir ar augstāko izglītību, un viņu bezdarba periods ir ļoti īss. Visvairāk bezdarbnieku ir ar vidējo izglītību, viņiem ir tikai vidusskolas izglītība bez profesionālās.

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecības ietvaros pabeigti dzelzceļa estakādes izbūves darbi ielas līmenī projekta dienvidu pusē – Prāgas ielas un Rīgas starptautiskās autoostas zonā. Teritorija, kas iepriekš bija atvēlēta Rail Baltica būvdarbiem, nodota autoostas lietošanā un atsākta autobusu apkalpošana, nodrošinot pasažieru izkāpšanu.

Šis ir būtisks brīdis Rail Baltica izbūvē, jo sabiedrība var izmantot kaut nelielo, bet pirmo no daudzajiem jaunuzbūvētās infrastruktūras pilsētvides uzlabojumiem un mazinās neērtības, kas izbūves laikā bija autoostas lietotājiem.

“Līdz ar Rail Baltica izbūvi Latvijā estakādes ieņems būtisku vietu mūsu pilsētvidē, veidojot kvalitatīvas, estētiski pievilcīgas zemestakādes teritorijas, kuras tiek izmantotas dažādu transporta veidu pasažieru, pilsētas viesu un rīdzinieku ērtībām,” uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Tā būs gan autoostas teritorijā, kur norokot uzbērumu, tiks savienotas divas Rīgas daļas, gan Centrālās stacijas zonā zemestakādē plānots Pierīgas autobusu galapunkts un citi pakalpojumi. Savukārt lidostas teritorijā Rail Baltica stacija būs uz estakādēm, ielas līmenī nodrošinot piekļūstamību un papildu mobilitāti.

Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgū vērojamas jaunas tendences - tirgū ienāk tā dēvējamie nelielie projektu attīstītāji, kuri veido kluba tipa-apartamenta ēkas, kurās viena projekta ietvaros ir maksimums 15-20 dzīvokļi, norāda Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas direktore Līga Kohtanena.

Viņa arī atzīmē, ka pēdējā laikā jaunajos projektos īpašumi tiek piedāvāti jau ar pilnu apdari un jau daļēji iekārtoti - iebūvētas virtuves iekārtas un arī citas mēbeles, ar aprīkotiem santehnikas mezgliem. Šādus īpašumus ļoti iecienījuši vietējie pircēji, bet līdz ar to šādos projektos m2 cena ir no 2500 līdz 3500 eiro populārajās vietās Bulduros, Lielupē, Dzintaros.

Savukārt Dubultos Slokas ielā otrpus dzelzceļam, tiek attīstīts jauns, liels dzīvojamais komplekss, kura ietvaros divu gadu laikā taps mazstāvu dzīvokļu ēkas, pakalpojumu punkti, bērnudārzs, sabiedriskā transporta pieturas, un šis projekts vistiešākā mērā ir orientēts vietējam pircējam ar tam pieejamu budžetu, kuram ir iespēja kreditēties bankā. Eksperte prognozē, ka projektā m2 pārdošanas cena varētu būt no 1500 līdz 2000 eiro.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Domuss” ir sācis infrastruktūras izbūves darbus, lai īstenotu projekta “Mežaparka Rezidences” nākamo kārtu.

Atbilstoši attīstības iecerei ir plānota apbūves zemes gabalu labiekārtošana 21 hektāra platībā.

Tādējādi Mežaparka apkaimes dienvidu daļā atradīsies 5000 līdz 10 000 m2 plaši apbūves zemes gabali ar pielāgotu infrastruktūru. Tie primāri būs pieejami nekustamo īpašumu attīstītājiem, kam būs iespēja realizēt četru līdz sešu stāvu apbūvi, ņemot vērā tirgus tendences un koncepcijas specifiku.

“Investīcijas aptuveni 4 miljonu eiro apmērā šajā teritorijā radīs ilgtspējīgu pilsētvidi un jaunas iespējas Mežaparka apkaimes iedzīvotājiem. Patlaban norisinās aktīvs darbs pie infrastruktūras un pārdomātu apstādījumu izveides, lai atvieglotu nākamo īpašnieku attīstības nolūkus. Esam pārliecināti, ka drīzumā šeit plauks ekoloģiski pievilcīga arhitektūra, kas piešķirs vērtību katram kvadrātmetram un nākamajām paaudzēm," pauž nekustamo īpašumu attīstītāja “Domuss” vadītājs Ralfs Jansons.

Paplašinot pakalpojumu klāstu 13 Eiropas valstīs, sākot no 26. jūnija Visa kartes lietotāji Latvijā var norēķināties izmantojot Apple Pay, informē Visa.

Tiesa, izvēloties šo norēķinu iespēju, redzams, ka pašlaik Apple pay pieejams tikai Monese un Revolut karšu īpašniekiem (skatīt galerijā).

«Revolut» saviem klientiem ir ieviesis «Apple Pay» ne vien Latvijā, bet vēl 27 valstīs, informē Revolut. Salāgot savu «Revolut» karti ar «Apple Pay» funkciju klienti var gan caur «Revolut» sīklietotni, gan caur «Wallet» sīklietotni.

«Mūsu galvenais mērķis – sniegt klientiem lietderīgu rīku, kas palīdzētu pārvaldīt ikvienu viņu personīgo finanšu jomu. Iespēja norēķināties ātri, ērti un droši ir neatdalāma no šī mērķa. Šī funkcija ir būtiska mūsu klientiem visā Eiropā, tādēļ priecājamies, ka šodien to varam piedāvāt jau 28 valstīs. Tas ir svarīgs solis, sniedzot mūsu klientiem iespēju pārvaldīt savas finanses tā, ka viņi paši vēlas», apgalvo Arthur Johanet, «Revolut» maksājumu ar kartēm vadītājs.

Patlaban Francijas galvaspilsētā Parīzē top pasaulē lielākā start-up uzņēmumu mītnes vieta Station F (zināma arī kā la Halle Freyssinet).

Tas ir ambiciozs projekts, kuram jāmaina Parīzes start-up uzņēmumu ekosistēmas vaibstus. Station F savu biroju plāno atvērt arī sociālais tīkls Facebook.

Saskaņā ar plāniem 34 000 kvadrātmetru tiks veltīti uzņēmējdarbībai un inovācijām.

Jaunajā start-up uzņēmumu mītnes vietā tiek ieguldītas 250 miljonu eiro investīcijas. Oficiālā atklāšana plānota nākamā gada 1. aprīlī, bet no 1. decembra līdz 5. februārim uzņēmumi var pieteikties darba vietām. Par vienu darba vietu mēnesī būs jāšķiras no 195 eiro (summa par galdu).

SEB banka un Danske Bank ir piešķīrušas Linstow grupai ilgtermiņa sindicēto aizdevumu 34 miljonu eiro apmērā. Tas paredzēts tirdzniecības centra Origo paplašināšanai, veidojot multifunkcionālo centru, kas iekļausies arī Rail Baltica satiksmes mezglā. Katra no bankām finansē pusi no kopējā aizdevuma apjoma.

Projektā plānots pārbūvēt esošās tirdzniecības centra Origo telpas un vietā, kur iepriekš atradās pasta centrāle uzbūvēt jaunu korpusu, sešos stāvos iekārtojot gan tirdzniecības telpas, gan telpas birojiem un restorāniem, kā arī pazemes autostāvvietas. Jaunās ēkas būvniecības darbi jau ir sākušies, un tos plānots pabeigt līdz 2019. gada oktobrim.

Linstow Center Management valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds (Frode Grønvold): «Origo tirdzniecības centra paplašināšana un Origo One biznesa centra izveide ir nozīmīgs solis uzņēmumam Linstow. Bet ne tikai mums. Ieguldot 70 miljonus eiro, mēs Latvijā veidosim jaunu tendenci nozarē, apvienojot tirdzniecību, biznesu, ēdināšanu, veselību un transportu zem viena jumta, apliecinot, ka Rīga ir kosmopolītiska pilsēta gluži tāpat kā lielākās Eiropas galvaspilsētas. Projekts tiek attīstīts atbilstoši globālai tendencei, nodrošinot tirdzniecību un uzņēmējdarbību blakus transporta mezgliem, kas cilvēkiem nodrošina maksimālas ērtības. Jaunais multimodālā transporta mezgls, kas tiks realizēts saskaņā ar Rail Baltica projektu, radīs jaunas iespējas uzņēmumiem stacijas teritorijā un ap to, kā arī stimulēs pilsētas attīstību un šīs zonas centrā būs Origo. Prieks, ka ne tikai mēs esam noticējuši šim projektam, tā patiesās iespējas novērtējuši arī mūsu partneri – bankas SEB un Danske Bank, kas atbalsta mūsu plānu.»

Lietuvas nekustamā īpašuma attīstītājs Hanner 2020.gadā plāno pielikt punktu vērienīgajam Jaunās Teikas teritorijas attīstības projektam. Nule sākta 50 milj. eiro vērtā biroju ēku kompleksa pirmās ēkas būvniecība. Paralēli Hanner uzņēmuma grupa turpat turpina dzīvojamo ēku būvniecību.

Līdz 2018.gada sākumam uzņēmums plāno pabeigt kompleksa pirmo ēku Teodors, bet 2020.gadā – otro namu Henrihs, kur būs arī daudzstāvu autostāvvieta. Kompleksa kopējā platība būs 50 tūkst. m², bet biroju telpām būs atvēlēti 39 tūkst. m² (17 tūkst. m² Teodorā un 22 tūkst. m² Henrihā).

Biznesa centrs ir izstrādāts saskaņā ar BREEAM sertifikācijas standartiem, kas apliecina ēku ilgtspēju un augsto kvalitāti. Projekta arhitekts ir Uldis Bērziņš no biroja Tectum, bet ēku interjeru izstrādājusi dizainere Zane Tetere.

Attīstītājiem pašlaik ir izaicinājums sabalansēt investīcijas jaunā tipa birojos ar iespējamo atdevi, pauž Hanner vadītājs Mindaugs Valucks (Mindaugas Valuckas). Mūsdienās ofiss nav tikai fiziska telpa, kurā cilvēki strādā, tā ir vieta, kur socializēties, kopā pavadīt laiku, kontaktēties. Tas diktē jaunus nosacījumus biroju telpu iekārtojumā, izvietojumā, papildlabumu izveidē, savukārt tas nozīmē ieguldījumus. Tāpēc no otras puses tiek domāts par racionālu, funkcionālu plānojumu.

Kurzemē šajā gadā attīstīta publiskā infrastruktūra, jaunus vaibstus ieguvušas vēsturiskas ēkas; nav snauduši arī privātie uzņēmēji, izveidojot vairākas ražotnes.

Liepājā vērienīgākais objekts, kas 2018. gadā nodots ekspluatācijā, ir vieglatlētikas manēža. Projekta pasūtītājs ir pilsētas pašvaldība, būvnieks un projekta izstrādātājs – AS UPB, izmaksas – 7,4 milj. eiro apmērā. Šovasar ir sākta astoņu vēsturisko namu restaurācija pilsētas centrā. To īpašnieki saņēma domes līdzfinansējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas programmas ietvaros. Ar ES līdzfinansējumu ir turpināta labiekārtošana dabas un atpūtas teritorijā Zirgu salā. Projekta pasūtītājs – Liepājas pilsētas pašvaldība, būvnieks – SIA A-Land, projektu izstrādājis – SIA BM-Projekts, summa – 384 tūkst. eiro. Nākamajā gadā Zirgu salas attīstība turpināsies un tur tiks būvēta Dabas māja.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) šonedēļ sākusi Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas Cēsīs, Lielā Kalēju ielā 4, pārbūves darbus, lai jauno mācību gadu skola sāktu mācību procesam atbilstošās mūsdienīgās telpās, informē VNĪ.

Pārbūves laikā iecerēts veikt skolas ēkas un tās sastāvā esošo būvju daļēju pārplānošanu un siltināšanu, fasāžu un iekšējās apdares atjaunošanu, kā arī iekšējo inženiertīklu pārbūvi. Pārplānošanas rezultātā būs pieejami vairāk sanitārie mezgli, tiks uzlabota skaņas izolācija klasēs, izveidota jauna, mūsdienīga apgaismošanas sistēma, uzlabota ventilācijas sistēma un sakārtota apkure un veikta arī kosmētiskā telpu apdare.

Cēsu mūzikas vidusskolas direktors Vigo Račevskis vērtē, ka ar skolas pārbūvi tiek uzlabota ne vien mācību vide, bet arī sakārtota daļa no Cēsu vecpilsētas: «Skolas pārbūve ļaus paralēli mācību norisei daudz vērienīgāk rīkot konkursus, koncertus, seminārus, kā arī jaunus vaibstus iegūs neliela cēsnieku un tūristu iemīļotā vecpilsētas daļa.»

Visticamāk, tieši vērienīgā dzelzceļa projekta Rail Baltica dēļ Rīgas autoosta apturējusi rekonstrukcijas plānus, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Galvaspilsētā saistībā ar Rail Baltica 2 ir daudz nezināmā. Piemēram, maz tiek runāts par to, kā izskatīsies un kur īsti atradīsies Rail Baltica stacija Rīgas centrā, nav arī skaidrības, kas notiks ar pašreizējo dzelzceļa staciju un autoostu.

Kaut gan atbildes vēl ir diezgan vispārīgas, zināms, ka ļoti reāla iespēja ir multimodāls transporta mezgls. Proti, ja tagad stacija un autoosta viena no otras pavisam nošķirti, tad projekta ietvaros tām paredzēts izbūvēt vienotu transporta mezglu. Par šādiem plāniem autoostas vadību 2014. gada decembra vidū informēja satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Šeit gan jāpiemin, ka Rīgas autoosta jau labu laiku runā par rekonstrukcijas plāniem. Pērnā gada sākumā tika izsludināts metu konkurss par konceptu autoostas ēkas un laukuma rekonstrukcijai. Tika saņemti septiņi piedāvājumi, to tehnisko atbilstību izvērtēja īpaši komisijas locekļi, tomēr žūrija paziņoja, ka uzvarētāju nav.

Metu konkursā par Mūkusalas ielas krasta promenādes pārbūvi Rīgā saņemti trīs piedāvājumi, kurus tagad vērtēs žūrijas komisija, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments metu konkursu izsludināja 29.jūnijā, lai iegūtu veiksmīgāko risinājumu promenādes tālākai attīstībai - pārbūves iecerei un būvprojekta izstrādei. Pieteikumu iesniegšana noslēdzās 7.septembrī.

Saņemtos metus vērtēs žūrijas komisija, kurā darbosies Pilsētas attīstības departamenta, Rīgas pilsētas būvvaldes, Satiksmes departamenta, Rīgas pilsētas arhitekta biroja, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Pārdaugavas izpilddirekcijas, Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības un Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvji. Kopējais konkursa godalgu fonds ir 17 000 eiro.

Atbilstoši konkursa nosacījumiem, lai nodrošinātu neatkarīgu metu vērtēšanu, pieteikumi iesniegti anonīmi, apzīmējot ar devīzēm. Pieteikumu iesniedzēju identitāte tiks noskaidrota tikai pēc uzvarētāju metu noteikšanas.

Coolpad Modena 2 ir iespēja iegādāties izskatīgu viedtelefonu par ļoti pievilcīgu cenu

Budžeta klases viedtālruņiem nostiprinājies visai neglaimojošs tēls – to izgatavošanā izmantoti lēti materiāli, vizuāli vairākums no tiem ir baisi nepievilcīgi un arī tehniskie parametri ir apcirpti līdz minimumam. Zemo cenu viedtālruņu ražotājs Coolpad ir apņēmības pilns mainīt vismaz pirmās divas pozīcijas. Šoruden prezentējot modeli Modena 2, Ķīnas uzņēmums faktiski mēģina ienest stila piesitienu nepieklājīgi lētu ierīču segmentā.

Saprotams, ka no aptuveni pusotra simta eiro vērtas ierīces būtu naivi gaidīt līdzvērtīgu sniegumu kā no piecreiz dārgākiem konkurentiem. Tomēr Coolpad piedāvājumā ir vairāki patīkami pārsteigumi.

Pateicoties dizaina biroja H2E radošajiem risinājumiem, Eiropas mēroga arheoloģijas piemineklis - Āraišu ezerpils - ir ieguvis jaunus vaibstus, kļūstot par interesantu tūrisma galamērķi.

Arheoloģiskā parka apmeklētāju centrā ir izveidota ekspozīcija ar eksperimentālu un daudzlīmeņu dizaina pieeju, piedāvājot unikālu saturu, kas jāatklāj apmeklētājiem pašiem līdzdarbojoties.

Ekspozīcija ir vizualizēts teiksmains stāsts par vietu, par senatni, par eksperimentālo arheoloģiju, eksperimentālās un zemūdens arheoloģijas aizsācēju Latvijā Jāni Apalu, par izrakumu procesu, ezerpils rekonstrukcijas gaitu un vērtīgākajiem guvumiem ezera dzelmē, klāsta biroja H2E vadošā dizainere Ingūna Elere. Būtiska loma ir atvēlēta apmeklētāju iztēles rosināšanai, kas palīdz novērtēt nemateriālo kultūras mantojumu.

Dizaina process - ekspozīcijas dizaina stratēģijas, koncepcijas, tehniskā projekta, zīmola izveide un realizācija ilga 2,5 gadus. To finansēja Āraišu novada pašvaldība.

Siguldas centrālās daļas attīstībā vietējie uzņēmēji cer reiz sagaidīt vēl mīlīgākus vaibstus – vairāk kafejnīcu, nelielu veikaliņu, suvenīru un amatnieku bodīšu

Pirms diviem gadiem Siguldā, Ausekļa ielā, divas māsas atvērušas kafejnīcu Mr. Biskvīts. Vieta esot iesildīta, un drīz pēc tam šeit biznesu esot uzsākuši vēl citi ēdināšanas uzņēmumi. «Siguldā veiksmīgam biznesam piemērotas vietas atrašana ir svarīgākais nosacījums. Pilsēta ir plaša. Šīs divas ielas – Ausekļa un Pils iela – ir pats, pats centrs. Tā attīstībā sava loma ir arī pirms diviem gadiem atjaunotajai dzelzceļa stacijai. Vide ir sakārtota un tūristiem patīkama,» teic kafejnīcas–konditorejas Mr. Biskvīts līdzīpašniece Kristīne Gorodecka. Par konkurenci uzņēmēja neuztraucoties, sakot, lai baidoties citi. Uzņēmums divos gados esot uzņēmis apgriezienus un atvēris vēl divas kafejnīcas – vienu Turaidā, kur lielākā daļa apmeklētāju esot ārvalstu tūristi, kā arī pie Tarzāna šķēršļu parka. «Visas trīs kafejnīcas atrodas vietās, kur ir visvairāk tūristu. Ir ko rauties. Pašas darām visu – esam īpašnieces, sagādnieces un strādājam arī aiz letes. Lielākā problēma ir personāls. Labus darbiniekus Siguldā atrast ir grūti, tie ir zelta vērti,» atzīst K. Gorodecka.

Metrobusu līnijas Dzelzavas ielas posmā no Jorģa Zemitāna tilta līdz Juglas ielai būvprojekta izstrādi veiks piegādātāju apvienība SIA "Vertex projekti" un SIA "BRD projekts", informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Projektēšana jāveic 15 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas. Būvprojekta izmaksas plānotas 2 755 062 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Projekts ir daļa no Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā iekļautās Rīgas metropoles transporta sistēmas zaļināšanas reformas aktivitātēm, kas īstenojama līdz 2026.gada otrajam ceturksnim.

Īstenojot projektu, galvenais rīdzinieku ieguvums būs ātrs un no autosatiksmes neatkarīgs sabiedriskais transports vienā no pilsētas lielākajām artērijām - Dzelzavas ielā, veidojot nodalītu infrastruktūru ap sešu kilometru garā posmā starp Zemitāna tiltu un līnijas galapunktu Juglas ielā pie tirdzniecības centriem "Ikea" un "Sāga".

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats trīs dzīvojamās mājās Ģertrūdes ielā 121.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars atklāj, ka šajā rajonā pavadījis vismaz desmitgadi kā vietējais iedzīvotājs un no šāda skatupunkta arī vērtē šīs mājas. Viņu iepriecina iespēja līdz graustam novesto ēku kompleksu ne tikai atjaunot, bet arī arhitektoniski papildināt ar piebūvi.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

«Domāju, ka šis ir ļoti labs paraugs kā glābt diezgan bēdīgā stāvoklī esošos centra perifērijas namus. Tādu ir ļoti daudz. Kā arhitekts vēlos izcelt jaunos skatupunktus no Ādmiņu un Ģertrūdes ielas ar izceltajām piebūvēm, kas ir ieguvums ielu ainavās. Pārliecinoša ir arī jaunās daļas detalizācija un dalījuma ritms ar visiem saviem mazajiem pipariņiem – atjaunoto krāsoto ķieģeļu līnijām un akmens bruģi, kas pārkārtots un pieaudzēts ar zāli, gan daudzām detaļām pagalmos,» secina V.Šlars.

Savā attīstības scenārijā jaunais Audi Q5 ir visnotaļ skopi atļāvies uzfrišināt sejas vaibstus, taču to, kas atrodas zem automašīnas ādas, kā arī ziņu, no kuras pasaules malas Audi Q5 ceļos pie saviem pircējiem, var nodēvēt par radikālu pavērsienu.

Ņemot vērā, ka Q5 ir globāls modelis, stratēģiski izaicinošs solis ne tikai pašam ražotājam, bet arī nākamajiem Audi Q5 īpašniekiem ir tas, ka jaunā Q5 ražošana no Vācijas tiek pārcelta uz pilnīgi jaunu rūpnīcu Meksikā. Laiks rādīs, cik raiti un, galvenais, cik kvalitatīvi Q5 ripos no konveijera lentes otrpus okeānam, taču, apzinoties attāluma un loģistikas ķēdes papildsarežgījumus, jau šobrīd ir zināms, ka piegādes termiņi no pasūtināšanas brīža uz Latviju būs vismaz par 6 nedēļām garāki nekā līdz šim, proti, kopējais gaidīšanas periods var sasniegt 4 mēnešus.

Drošības dienestu apetīte aug – banku klientu tincināšanai un divdabīgajiem grozījumiem Krimināllikumā seko aviopasažieru datu reģistra izveide.

Vairāk nekā 4 milj. eiro. Tik daudz izmaksājusi aviopasažieru datu reģistra uzburšana no tiesībaizsardzības dienestu cilindra. Gaisa kuģotājus līdz ar Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma apstiprināšanu pakļaušot neredzēti stingrai kontrolei, par ko maksās paši pasažieri, jo aviokompānijas izmaksas par jaunajiem pienākumiem, saprotams, nesponsorēs, bet dalīsies tajās ar saviem pasažieriem. Aviopasažieriem arī Latvijā jārēķinās ar to, ka viņu personas dati nonāks vēl vienā reģistrā, kas nu iestādēm dos vaļu tos analizēt automātiski, tātad – ātri.

Lai gan grūti iedomāties, ka līdz šim gaisa kuģu pasažieru dati tika atkailināti mazākā mērā. Likums un reģistrs tapis, piesedzoties ar Eiropas Savienības pamudinātiem centieniem terorisma un starptautiskās organizētās noziedzības novēršanai, kas nenoliedzami ir ārkārtīgi būtiska problēma, tomēr Latvijas mērcē pasažieru datu apstrādes zupiņa varētu saturēt, minēšu, arī šantāžas buljonu vai politiskas izspiešanas piparus. Ar reģistru platu soli tuvojamies absolūtas izsekojamības apstākļiem, kas smaržo daudz labāk, nekā garšo. Robeža starp valsti kā gādīgu, rūpju pilnu māmuļu baltā lakatā un nešpetnu ceļu policistu kļūst gauži nesaskatāma.

Paplašinot savu veikalu tīklu Rīgā, “Lidl” uzsāk darbu pie jaunas divstāvīgā metropoles koncepta veikala ēkas celtniecības Āgenskalnā, Kalnciema ielā 38.

Uzklausot dažādu pilsētplānošanas, arhitektu un satiksmes ekspertu ieteikumus, veikala ēkas un apkārtējās teritorijas projekts ir vairākkārt pārstrādāts un uzlabots.

Plānots, ka “Lidl” veikals durvis saviem klientiem šeit vērs 2023. gadā. Veikala ēkas un iekšpagalma apzaļumošanas projektu izstrādāja SIA “Archab”, bet būvniecības darbus veiks SIA “Aimasa”.

Kalnciema ielas veikalam Lidl izstrādā īpašu fasādi

Saskaņošanas stadijā atrodas mazumtirdzniecības "Lidl" veikala fasādes risinājums, kas īpaši...

“Jaunceļamā būvapjoma koloristika veidota maksimāli nosvērta, bez liekiem akcentiem, tai pašā laikā mēģinot veidot nosvērtas un pārdomātas proporcijas fasāžu plakņu kārtojumā̄, ko garenfasādēs caurvij tā saucamā zāģzoba jumta silueta līnija, kas atgādina par teritorijas vēsturisko saikni ar bijušo ražošanas teritoriju, kas līdz ar jaunceļamo ēku iegūs jaunus vaibstus. Cienot zudušo ražošanas teritoriju, būvprojektā izmantotas piekārta dekoratīvā ķieģeļa fasādes ar ritmisku kārtojumu, uzirdinājumiem un iespiedumiem. Ņemot vērā pilsētbūvniecisko situāciju un apkārtnes prasības, šis projekts ir tālu attālinājies no “Lidl” veikala prototipa un veido absolūti unikālu ēku minētajos pilsētbūvniecības apstākļos,” komentē SIA “Archab” arhitekts Andris Bērziņš.

“Šis neapšaubāmi ir īpašs “Lidl” projekts, kas tapa pēc plašām arhitektu un apkaimes aktīvistu diskusijām. Beidzot ir rasts optimāls risinājums šīs industriāli degradētās teritorijas atgriešanai Āgenskalna apkaimes iedzīvotāju ikdienas dzīvē. Viens no “Lidl” mērķiem ir censties uzlabot dzīves kvalitāti savu veikalu apkārtnē. Tāpēc mēs šeit veiksim ievērojamas investīcijas ne tikai jaunās veikala ēkas celtniecībā, bet arī īstenosim plašus tuvākās teritorijas apzaļumošanas un labiekārtošanas darbus, radot jaunu sabiedriskās atpūtas zonu Āgenskalnā,” stāsta Dana Hasana, “Lidl Latvija” Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja.

Šis būs jau trešais “Lidl” divstāvīgā metropoles koncepta veikals Rīgā. Jaunā “Lidl” veikala ēka būs gandrīz 4600 kv.m. liela ar gandrīz 1500 kv.m. plašu tirdzniecības zāli.

Par kvartāla industriālo pagātni Kalnciema ielas pusē atgādinās mūra ēku fasādes fragmenti, kuros tiks izveidotas komerctelpas iznomāšanai vairāk nekā 100 kv.m. platībā. Papildus veikala ēkas celtniecībai šeit tiks radīta plaša apstādījumu un rekreācijas zona. Nokaltušo koku vietā gar Kalnciema un Melnsila ielām tiks iestādīti jauni. Veikala pagalmā taps jauns iekšpagalms ar plašu apstādījumu teritoriju, kas pārsniegs 1900 kv.m. Tiks iestādīti 46 koku lielstādi, 630 lakstaugu stādi un gandrīz 1300 košumkrūmi.

Teritorijas Kapseļu ielas pusē tiks izbūvēts vairāk nekā 100 kv.m. liels sporta laukums ar mīksto virsmas segumu un vingrošanas stieņiem sportošanai svaigā gaisā. Savukārt pingponga cienītājus te iepriecinās izturīgs galds bumbiņas spēlei.

Āgenskalna velosipēdistu ērtībai tiks uzstādīti 60 nerūsējoša tērauda velo statīvi. Šeit atradīsies pašapkalpošanās velosipēdu remonta stacija, kur piepumpēt riepas un veikt vienkāršus remontdarbus.

Elektroauto īpašnieki varēs izmantot uzlādes punktu, kas vienlaikus uzlādēs divas automašīnas. Veikala apkārtnē tiks īstenots satiksmes plūsmas un drošības uzlabošanas projekts, lai noslogoto Melnsila ielas satiksmes plūsmu padarītu raitāku un drošāku.

Domāju, ka lielākā daļa lasītāju atceras un ir redzējuši aizgājušā gadsimta par teju vai klasiku kļuvušās asa sižeta filmas Plēsoņa un Terminators. Fantastika? Nereāli? Pasaka pieaugušajiem? Iespējams. Bet dažas lietas šajās grāvējfilmās ir bijušas patiesas. Piemēram, iespēja saredzēt cilvēka acīm nesaredzamo siltuma jeb infrasarkano starojumu.

Pavisam nesen tepat pie mums – Latvijā, Rēzeknē – norisinājās gana spraigi notikumi. Policijai izdevās aizturēt bēguļojošo laupītāju Ralfu Tokaho, izmantojot uz robežsardzes helikoptera uzstādīto termālo kameru – iekārtu, kas uztver objektu izstaroto siltumu. Tika konstatēts siltuma izdales avots kādā Rēzeknes pilsētas nomales dārza mājiņā. Un voila – noziedznieks atrasts, kaut gulēja, domādams, ka ir labi noslēpies.

Tas, ka cilvēks kaut ko neredz, nenozīmē, ka nav iespējams redzēt neredzamo. Ir iespējams! Kā? Izmantojot tehniskus līdzekļus, kas cilvēka acij neredzamo pārvērš saprotamā attēlā. Izklausās gana mistiski. Taču pat dzīvnieku pasaulē ir būtnes, kuras redz ķermeņu siltuma starojumu. Piemēram, čūskas, kurām ir divi acu pāri. Parastās acis (šoreiz ne par tām) un acis (tās pat nav acis, bet bedrītes), ko var salīdzināt ar infrasarkano staru detektoru. Šāda brīnumaina spēja redzēt šķietami nesaredzamo piemīt arī vampīrsikspārņiem, kā arī dažiem kukaiņiem.

Samsung Galaxy S sērijas 10. gadadienā izgatavotajā S10+ apvienotas šā brīža iespaidīgākās inovācijas

8. martā pārdošanā nonākušie Samsung Galaxy S viedtelefoni sērijas jubileju svin īpatnējā noskaņojumā, kas spilgti raksturo simboliskās krustceles, kurās nonākusi visa viedierīču industrija. No vienas puses, jaunie flagmaņi ir neapšaubāmi labākais un inovatīvākais korejiešu veikums visu sērijas desmit gadu ilgajā vēsturē. Noslīpēti līdz pēdējam sīkumam un piepildīti ar papildiespējām, par kādām, teiksim, Galaxy S5 prezentēšanas brīdī retais uzdrošinājās sapņot. Taču gan nupat notikušajā Mobilās pasaules kongresā (MWC), gan masu medijos cilvēki ar lielāku interesi lutināja pagaidām vien izredzētajiem aptaustāmo Fold ar atlokāmu ekrānu.

Tas apstiprina jau gadiem ilgos novērojumus, ka lietotāji ir izslāpuši pēc kaut kā radikāli jauna. Kamēr nākotne tikai tuvojas, iepazīsim šā brīža iespaidīgāko viedtelefonu Samsung arsenālā – Galaxy S10+.

Nolūkā neapslāpēt radošo dzirksti Repute birojā interjers veidots kā mājoklis, nevis bezpersonisks ofiss

Pilna servisa sabiedrisko attiecību aģentūra Repute 20 gadu pastāvēšanas laikā mājojusi vairākos birojos, pēdējos astoņus gadus tā atradās t.s. Rīgas klusajā centrā. «Nebijām plānojuši mainīt telpas, bet Ausekļa ielā ēka, kurā bija mūsu darba vieta, tika atjaunota, un mums steidzīgi bija nepieciešams atrast jaunas mājas. Daudz laika pavadījām meklēšanā, lai atrastu ideālo variantu, kurā apmierina gan telpu kvadratūra, gan atrašanās vieta. Man nepatīk modernie biroji, jo tie šķiet stīvi, vairāk piemēroti finanšu sektoram. Savukārt senajām mājām ir savs šarms, kuru vēlējos izcelt, nevis noslēpt,» stāsta Repute valdes priekšsēdētāja Iveta Dzērve, kura, konsultējoties ar interjera dizaineri, radīja sava uzņēmuma jaunās mājvietas vaibstus un auru.