Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš atzīst, ka ar izmaksu samazināšanas jautājumiem jau līdz šim būtiski ir nodarbojušies nozares lielie ražotāji, taču caur «uguni un ūdeni» šis process būs jāiziet arī nelielajiem. «Izmaksu samazināšanai jau līdz šim lielākoties «lielās astes ir nocirstas», un tagad tiek meklētas «blusas»,» tā situāciju redz V. Rantiņš. Viņš atzīst, ka Latvijas uzņēmēji ir bagāti ar izdomu un tāpēc tiek izmantoti gan attīstīto valstu uzņēmumos jau aprobēti un tur veiksmīgi sevi parādījušie, gan arī citur nelietoti risinājumi ko un kā un uz kā rēķina ietaupīt. Kā aizgūtos risinājumus no vecajām ES dalībvalstīm V. Rantiņš min specializāciju, starpnieku izskaušanu tirdzniecības ķēdēs, tādējādi savus izstrādājumus visbiežāk tieši pārdodot rūpnieciskajiem patērētājiem. Proti, vietējie uzņēmēji noskatījuši, ka vecajās ES valstīs daudzas ražotnes (ja vien tās nav pārceltas uz lētākajām Austrumeiropas vai Āzijas valstīm) strādā pusautomātiskā režīmā, kur uzskaite, kvalitātes kontrole, darba plānošana notiek bez cilvēka tiešas līdzdalības. Tomēr šāda vīzija ir tikai sapnis daudziem Latvijas rūpniekiem, jo vajag līdzekļus, lai to īstenotu, kuru pašiem lielākoties nav. Kā vēl viena iespēja ietaupīt esot — neveidot milzīgus izejvielu un gatavo izstrādājumu krājumus, tādējādi neiesaldējot jau tā tik ļoti trūkstošos apgrozāmos līdzekļus. «Tiesa, normas robežās var censties atlikt maksājumus kādiem darījumu partneriem, taču ilgstoši «stiept gumiju» nevajadzētu, jo tā var ne tikai zaudēt reputāciju, bet arī konkrēto sadarbības partneri un iekļūt tā dēvētajās neuzticamo partneru datu bāzēs, no kurām ārā tikt nemaz nav tik vienkārši — gluži kā sasmelt izlietu ūdeni,» tā ekspertu piedāvāto risinājumu atlikt kādus maksājumus tik ilgi, kamēr kreditori ir gatavs gaidīt, komentē V. Rantiņš.