«Latvijas iestāšanās ES radīs pārmaiņas, iespējams, gan pozitīvas, gan negatīvas,» secina SIA Bolderāja serviss līdzīpašnieks un direktors Arvis Purs. Kā poztīvu A. Purs min vieglāku preču kustību starp Latviju un ES dalībvalstīm, kas paātrina robežšķērsošanas laiku un mazina birokrātiju, taču ir bažas, vai nodokļu administrācija spēs kontrolēt preču plūsmu un vai tirgū tādējādi nepieaugs kontrabandas (par kuru nav maksāts pievienotās vērtības nodoklis) mēbeļu realizācijas apjomi. «Ar kontrabandas mēbelēm legālie pievienotās vērtības nodokļa maksātāji sacensties nevar,» norāda uzņēmuma direktors. Viņaprāt Latvijas mēbeļu tirgū pēc robežu atvēršanas radīsies jauni spēlētāji, bet vietējiem ražotājiem būs jāmācās spēlēt pēc ES noteikumiem. Tāpat vietējiem ražotājiem būs jārēķinās ar darbaspēka izmaksu pieaugumu, ko var kompensēt tikai ar darba ražīguma kāpumu. «Darba ražīguma pieaugums ir vienīgais ceļš, kā palielināt algas, pērn Bolderāja serviss darba ražīgumu izdevās paaugstināt par 12.8 %,» skaidro A. Purs. Viņš atzīst, ka tuvāko 3 – 4 gadu laikā uzņēmuma strādājošo algas pieaugs līdz 700 — 800 Ls mēnesī. Citas receptes, kā ceļot darba ražīgumu, nodrošināt, lai cilvēki nemainītu darba vietu, pēc A. Pura teiktā, nav. Savu negatīvo ietekmi uz biznesu atstās akcīzes nodokļa kāpums degvielai, kā arī Vācijā un Austrijā plānotais ceļu nodoklis Latvijas kravas auto. «Manuprāt, tuvāko gadu laikā šo Vācijas rīcību centīsies īstenot arī Polija, un iespējams, arī citas ES dalībvalstis, kā rezultātā būtiski sadārdzināsies transportēšanas izmaksas, kas samazinās produkcijas ekonomiski izdevīgo attālumu un arī liks celt cenas produkcijai,» secina A. Purs. Viņš atgādina, ka jau šobrīd korpusa mēbeļu realizācijas cenu dēļ, kā arī augsto transprtēšanas izmaksu dēļ to noieta tirgus ir ierobežots apmēram 1000 — 1200 kilometru rādiusā, pat neraugoties uz uzņēmuma ražoto mēbeļu kvalitāti un samērā nelielo pašizmaksu, ir slēgts tik liels tirgus kā Vācija.