Nav pareizi, ja šķīrējtiesu var nodibināt jebkurš uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kā rezultātā tiek degradēta šķīrējtiesas ideja un tiek kultivēts viedoklis par «kabatas tiesu», kurai līdz ar to ir ļoti zems uzticības līmenis sabiedrībā. Jāatzīst, ka pašreizējais regulējums neizvirza arī pilnīgi nekādas prasības šķīrējtiesnešu kvalifikācijai, turklāt šķīrējtiesneši nav pakļauti itin nekādai valsts vai citu institūciju uzraudzībai. Praksē bieži nākas saskarties ar situāciju, kurā, uzsākot klienta lietas izpēti, viens no pirmajiem darbiem ir pārliecināties par strīda pakļautību. Ja līgumā ir ietverta šķīrējtiesas atruna, turklāt strīdu paredzēts nodot izskatīšanai kādai no mazpazīstamajām šķīrējtiesām, tas jau ir pirmais rādītājs, ka šajā lietā ir pamats satraukties par iespējamu pretējās puses negodprātību. Gan pārstāvot klientu intereses konkrētās lietās, gan pārrunājot šādus gadījumus ar citiem kolēģiem, nākas saskarties ar izciliem «kabatas šķīrējtiesu» paraugprocesiem.