«Kad man piedāvāja šo darbu, atcerējos, ka man taču bērnībā mīļākie dzīvnieki bija zirgi. Vecāki mani nelaida mācīties jāt, es meloju mammai, ka braucu ciemos pie draudzenes, bet īstenībā braucu uz stalli. Man neko daudz tur neļāva darīt, taču varēju zirgus patīrīt, paķemmēt, paglaudīt. Tā tas viss toreiz arī beidzās. Tagad redzu- tas aplis ir apgājis riņķi,» laikrakstam Diena stāstījusi Inga Praņevska, kura pērnvasar pieņēmusi piedāvājumu kļūt par Jauno jātnieku skolas izpilddirektori.