«Jēgu referendumam par valsts valodas jautājumu Latvijā koalīcija neredz, bet problēma ir tāda, ka Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) tādu vai citādu iemeslu dēļ ir pieļāvusi šo parakstu vākšanu. Jēgas nav, bet tā ir realitāte,» ministru prezidents Valdis Dombrovskis norādīja laikrakstam Neatkarīgā. «Tagad ir jautājums, kā uz šo realitāti reaģēt – viena iespēja ir teikt: neejam, ignorējam, nav jēgas, bet tad ir jāpadomā par to, kādu politisko signālu mēs sūtīsim. Ušakova – Lindermana saaģitētie pilsoņi tomēr piedalīsies referendumā un balsos par krievu valodu kā otru valsts valodu, un rezultātā signāls, ko mēs sūtīsim gan iekšpolitiski, gan starptautiski, būs tāds: vairākums no pilsoņiem, kas piedalījās referendumā, ir par krievu valdou kā otru valsts valodu,» uzskata ministru prezidents, piebilstot, ka «tad jau fakts, ka nebija kvoruma un vajadzīgā balsu skaita, lai krievu valoda kļūtu par otru valsts valodu, būs otršķirīgas ziņas – tas nav pareizais signāls, ko vajadzētu raidīt». Jābūt pārliecinātam signālam, ka šādai Ušakova - Lindermana iecerei nav pilsoņu vairākuma atbalsta. Jau vēstīts, ka referendums par krievu valodas kā otras valsts valdoas ieviešanu notiks šā gada 18. februārī.