Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) par jūtamu ģimenes valsts pabalstu uzskatītu 20 latu, bet pašlaik tas ir astoņi lati. Ministre uzsvēra, ka šis pabalsts ir simbolisks žests no valsts puses ģimeņu atbalstam.   «Latvijas valsts ir definējusi, ka ir viens universālais pabalsts neatkarīgi no turības. Lai šis žests sasniegtu mērķi, summai būtu jābūt lielākai nekā astoņi lati, domāju, ka 20 latu par bērnu būtu jūtami arī vidēju ienākumu ģimenei,» intervijā aģentūrai BNS sacīja I. Viņķele.   Labklājības ministrija dažu mēnešu laikā kopā ar vecāku organizācijām arī strādās pie ģimenes valsts pabalsta reformas.   «Ja pašlaik, redzot budžeta skaitļus, konstatējam, ka šis žests kādam palīdz, bet kādam tā ir bērnu kabatas nauda. Iespējams, par mehānismu ir jādiskutē un tas jāmaina. Manuprāt, pareizi būtu definēt ģimeņu kategorijas, kurām atbalsts naudā vienmēr būs svarīgāks par citu atbalstu,» sprieda I. Viņķele.   Ministrijā uzskata, ka ģimenēm vajadzētu piedāvāt nodokļu atlaides.   «Paliek iedzīvotāju ienākuma nodokļu atlaides, kas ideālā variantā ir ar progresiju. Bet nodokļu atlaides ir atkarīgas no tā, kā pildās budžets. Ja redzēsim, ka tās nav iespējamas visiem, valdībai un sabiedrībai būs jāizšķiras, vai to piedāvājam ģimenēm ar bērniem,» minēja Viņķele.   Demogrāfiju valdība ir noteikusi par prioritāti, un dažādos dokumentos minēts daudz priekšlikumu, kā veicināt bērnu dzimšanu. Labklājības ministre drīzāk neatbalsta priekšlikumu demogrāfijas paaugstināšanai solīt atbalstu pie pensijas tiem cilvēkiem, kuri izaudzinājuši bērnus. I. Viņķele uzskata to par slidenu veidu, kā risināt demogrāfijas jautājumus, jo daļu sabiedrības šāds risinājums varētu arī aizskart.   «Nezinu, vai valsts var piespiest cilvēkam radīt bērnus, ja viņš to nevēlas. Te nav diktatūras. Iespējams, ja atrod korektu veidu, piemēram, bērna piedzimšanas brīdī valsts vecākiem sociālās apdrošināšanas kontā iemaksā zināmu summu, kas pēc tam pelna procentus. Deklarācijā ir rakstīts, ka vērtēsim iespēju, kā caur pensiju sistēmu cilvēkiem pateikties par bērniem, bet par šādiem drastiskiem risinājumiem es būtu piesardzīga,» pastāstīja I. Viņķele.   Labklājības ministre norādīja, ka nākamā gada budžeta konsolidācijas pasākumi ģimenes budžetu būtiski neietekmēs.   Jau ziņots, ka ar konkrētiem priekšlikumiem par ģimenes valsts pabalsta reformu klajā nāca iepriekšējā ministre Ilona Jurševska (Zaļo un zemnieku savienība), taču neviena no iecerēm netika īstenota.   LM bija sagatavojusi piecus modeļus, kā varētu piešķirt ģimenes valsts pabalstu samazinātā finansējuma apstākļos.   Viens no variantiem bija izmaksāt pabalstu bērniem no viena līdz 18 gadu vecumam 4,6 latu apmērā, piešķirot to ģimenēm, sākot ar otro bērnu. Otrs variants paredzēja pabalstu izmaksāt līdzšinējā astoņu latu apmērā ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem. Trešais variants ‒ pabalstu izmaksāt 10 latu apmērā ģimenēm ar trim un vairāk bērniem. Ceturtajā variantā piedāvāts pabalstu palielināt līdz 17,6 latiem mēnesī, bet maksāt to tikai trūcīgām ģimenēm. Savukārt piektais variants ir pabalstu maksāt gan daudzbērnu, gan visām trūcīgajām ģimenēm 6,4 latu apmērā.   LM no reformas atteicās, pamatojot, ka šie pieci varianti nedos maksimālo sagaidāmo rezultātu, kā arī nerisinās situāciju pēc būtības, tādējādi nepiedāvājot reformu.