Lloyds Banking Group Plc, Lielbritānijas lielākais hipotekāro kredītu devējs, paziņojusi par gada zaudējumiem, kas pārsniedz analītiķu prognozes, ziņo Bloomberg.

Lloyds pirmsnodokļu zaudējumi samazinājušies līdz 6,3 miljardiem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (4,9 miljardi latu) no 6,7 miljardiem mārciņu 2008.gadā, liecina Londonā bāzētās bankas paziņojums.

Bloomberg aptaujātie analītiķi bija prognozējuši mazākus zaudējumus, proti, 6,1 miljards mārciņu.

Tā sauktajos sliktajos kredītos grupa zaudējusi 24 miljardus mārciņu. Lielākais slikto kredītu apjoms nācis no Halifax Bank of Scotland, ko Lloyds pārņēma pagājušajā gadā.

Lloyds vadītājs Ēriks Daniels (Eric Daniels) norādījis, ka 2010.gadā gaidāma būtiska bankas darbības rezultātu uzlabošanās.

Lielbritānijas Lloyds Banking Group Plc paziņojusi, ka šogad plāno atgriezties pie peļņas. Šādas cerības bankai radušās pēc labiem darbības rezultātiem šā gada pirmajās desmit nedēļās, vēsta Bloomberg.

Spēcīgais sniegums pirmajās desmit nedēļās esot saistīts ar labu ienākumu pieaugumu un stingri iegrožotām izmaksām.

Grupas prognozi, ka tā 2010.gadā strādās ar peļņu, kā iespējamu novērtējis arī Londonas Matrix Corporate Capital LLC analītiķis Endrjū Lims (Andrew Lim).

Lloyds 2008.gada janvārī noslēdza HBOS pārņemšanu, kas vēlāk noveda pie tās finanšu problēmām un Lielbritānijas valdības palīdzības.

Lloyds, kuras 41% pēc izglābšanas pieder valstij, pagājušajā gadā strādāja ar 6,3 miljardu mārciņu (4,88 miljardi latu) pirmsnodokļu zaudējumiem. Banka līdz šim kā atbalstu no valsts saņēmusi vairāk nekā 20 miljardus mārciņu.

Vācijai, eirozonas lielākajai ekonomikai, jābūt gatavai sava AAA līmeņa reitinga samazināšanai, lai palīdzētu glābt vienotās valūtas zonu, uzskata Lloyds tirgus stratēģijas vadītājs Čārlzs Diebels (Charles Diebel), vēsta CNBC.

«Jūs esat pievienojušies šim klubam, un jums bija jāapzinās, ka ir saistības, kas nāk tam līdzi,» viņš teicis un piebildis: «Vācijai patiešām vajadzētu veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, ko tas viņiem maksās, ja viņi nepalīdzēs.»

Kā norāda Lloyds pārstāvis, eirozonas «sabrukums» būtu kataklizmatisks scenārijs, bet Vācijas AAA reitinga samazināšana par vienu pakāpi - daudz reālāks scenārijs.

«Tas ir daudz labāk nekā tad, kad visa banku sistēma nokļūst nepatikšanās eiro sabrukuma dēļ,» viņš skaidrojis.

Kā vēstīts, Eiropas vienotā valūta šobrīd saskaras ar smagāko krīzi tās 12 gadu pastāvēšanas laikā - pēc Grieķijas, Īrijas un Portugāles glābšanas par «karstajiem punktiem» draud kļūt arī Itālija un Spānija. Tiekoties Briselē, eirozonas līderi mēģinās vienoties par otru Grieķijas glābšanas paketi un krīzes apturēšanas stratēģiju.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings samazinājusi ietekmīgu Lielbritānijas banku reitingus.

Royal Bank of Scotland reitings samazināts no AA- līdz A, bet Lloyds Banking Group PLC piešķirts A+. Fitch savu lēmumu skaidro ar to, ka Lielbritānija varētu samazināt savu atbalstu bankām, vēsta BBC.

Db.lv jau vēstīja, ka 12 britu banku reitingus samazināja arī cita reitingu aģentūra – Moody’s Investors Service.

Moody's reitingus samazināja Lloyds, Royal Bank of Scotland, RBS, Nationwide, Santander UK un citām britu kredītiestādēm.

Arī šī aģentūra uzskata, ka pastāv pavisam neliela iespējamība, ka Lielbritānijas valdība atbalstītu šīs finanšu iestādes, ja tās nonāks grūtībās.

Vairākās desmitgadēs bargākā ziema Lielbritānijas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) izmaksājusi aptuveni 7,3 miljardus Lielbritānijas sterliņu mārciņu (5,6 miljardi latu), atsaucoties uz Lloyds TSB Commercial datiem, vēsta Financial Times.

Apmēram septiņus no desmit mazajiem uzņēmumiem skārušas tādas problēmas kā darbinieku prombūtne un sliktāka tirdzniecība.

Tikai neliela daļa - 7% - uzņēmumu norādījusi, ka bargā ziema viņu darbībai ir palīdzējusi. Ziema palīdzējusi, piemēram, specializēto ziemas preču ražotājiem un tirotājiem, no kuriem daudzi izpārdevuši visus krājumus.

Turpretim četri no desmit uzņēmumiem bijuši spiesti pārtraukt darbību vai sniega dēļ bijuši uz laiku nesasniedzami. Līdzīgs skaits cietis no piegāžu traucējumiem. Piemēram, kompānija, kas nodarbojas ar automašīnu pārdošanu, Fleet Auction Group aplēsusi, ka bargā ziema tai izmaksājusi 100 tūkstošus Lielbritānijas sterliņu mārciņu.

Daļēji nacionalizētās Lielbritānijas bankas Royal Bank of Scotland (RBS) un Lloyds Banking Group pārvietos savus reģistrētos birojus uz Angliju, ja Skotija nākamnedēļ notiekošajā referendumā nobalsos par atdalīšanos no Lielbritānijas, paziņojušas bankas.

Pozitīva balsojuma rezultātā «RBS uzskata, ka ir nepieciešams pārvietot bankas holdingkompāniju un tās galveno darbības institūciju uz Angliju», norāda banka.

Tādējādi RBS pievienojusies valsts glābtajai bankai Lloyds Banking Group, kas arī paziņojusi par iespējamiem plāniem pārvietot savu darbību no Skotijas uz Angliju.

RBS ir viena no vissmagāk cietušajām Lielbritānijas bankām globālās kreditēšanas krīzes laikā, un apmaiņā pret valsts finansiālu palīdzību Lielbritānijas valdības īpašumā nonāca 81% bankas akciju.

Eiropa vispār dalās Eiropā un... Eiropā. Pārējās atšķirības mēdz būt pamatīgas, pat nesamierināmas, tomēr būtībā tas neko nemaina

Šodien, Skotijas referenduma dienā, kad tās iedzīvotājiem jābalso par jautājumu «Vai Skotijai vajadzētu būt neatkarīgai valstij?», nav viegli tiem, kam ir draugi gan «jā», gan «nē» nometnē. Tomēr smalkjūtīga paklusēšana, kamēr viņi paši savā starpā izlemj savas lietas, neder, jo skoti ir pirmie no vairākiem Eiropas kandidātiem uz valstisko pašnoteikšanos, kas tikuši tik tālu – līdz legāli saistošam referendumam. Lai ar kādu Eiropas karti – tādu pašu vai jau smalkāk diferencētu – mēs pamodīsimies rīt, tas būs atskaites punkts un nebeidzamu sarunu tēma arī visiem citiem.

Grūtībās nonākušo banku glābšana no valdību puses ir «acīmredzama kļūda», sacījis kompānijas Pointon York ekonomists Rodžers Naitingeils (Roger Nightingale), ziņo CNBC.

«Nedrīkst izpirkt brūkošus uzņēmumus, neraugoties uz to, vai tās ir bankas, vai nav,» sacījis Naitingeils, norādot: «Ikviens, kas uz to skatās tagad, nožēlo, ka viņi glāba šīs bankas.»

Vēl neesot par vēlu «izvilkt kontaktdakšu» un «izmest» šīs bankas.

Šos komentārus ekonomists izteicis laikā, kad izglābtais Lielbritānijas aizdevējs Lloyds Banking Group paziņojis par vadošu darbinieku nomaiņu. 41% no Lloyds pieder Lielbritānijas valdībai.

«Kad tiek paziņots par prēmijām, sabiedrība jūtas mazliet aizkaitināta,» teicis Naitingeils, norādot uz prēmijām vēl vienā valsts atbalstītā bankā - Royal Bank of Scotland.

Lai veicinātu tirdzniecību starp Latvijas un Lielbritānijas uzņēmumiem, nodrošinātu plašākas biznesa iespējas Latvijas uzņēmumiem Apvienotajā Karalistē, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas-Lielbritānijas tirdzniecības palāta (Latvian British Chamber of Commerce) Londonā noslēdza sadarbības līgumu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Latvijas - Lielbritānijas Tirdzniecības palātas valdes locekle un izpilddirektore Baiba More komentē: «Šī nozīmīgā līguma ietvaros ir paredzēts cieši sadarboties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, īstenojot kopīgas aktivitātes un pasākumus, lai palīdzētu Latvijas uzņēmumiem ienākt un apgūt Lielbritānijas tirgu, kā arī pārstāvēt LTRK intereses Lielbritānijā.»

Latvijas - Lielbritānijas Tirdzniecības palāta dibināta 2010.gadā Londonā. Tirdzniecības palāta ir attīstījusi ciešas attiecības ar trim lielākajām un vecākajām Lielbritānijas bankām - Royal Bank of Scotland (RBS), NatWest Bank un Lloyds Bank. 2014.gadā Tirdzniecības palāta organizēja Royal Bank of Scotland (RBS) direktores pirmo vizīti Latvijā, iepazīstinot ar investīciju vidi un tirdzniecības iespējām.

Zviedrijas lielākajām bankām palīdzējusi ekonomikas atveseļošanās un slikto kredītu samazināšanās Baltijas reģionā pirmajā ceturksnī, kaut arī tiek prognozēts, ka izaugsme šogad būs vāja, raksta Reuters.

Pēc lielākās lejupslīdes kopš Otrā Pasaules kara, Zviedrija patlaban ir uz atveseļošanās ceļa. Patērētāju pieprasījums pieaug, un bezdarba līmenis nav tik augsts, kā iepriekš tika domāts.

«Ir skaidra tendence, ka kredītu zaudējumi samazinās ātrāk nekā gaidīts,» sacījis Credit Suisse analītiķis Andreass Hakansons.

Swedbank, Nordea, Handelsbanken un SEB šonedēļ ir publicējušas rezultātus, kas ir labāki nekā gaidīts.

Galvenais iemesls banku peļņas uzlabojumam ir aktīvu kvalitātes pieaugums, uzsver Lloyds un Deutsche Bank.

Swedbank un SEB jo īpaši pērn iedragāja smagā recesija Baltijā, kas veicināja pie miljardu dolāru vērtiem uzkrājumiem neatmaksātiem kredītiem. Savu artavu deva arī 4,9% lielais ekonomikas kritums Zviedrijā. Tomēr situācija ir uzlabojusies ātrāk nekā analītiķi gaidīja.

Pirmdien Japānas akciju tirgū bija vērojams masveida akciju pārdošanas vilnis, kas rezultējās ar to, ka Japānas akciju tirgus Nikkei 225 indeksa vērtība saruka par 6,18%, kas ir straujākais tirgus kritums kopš 2008. gada.

Tādējādi Japānas akciju tirgus pirmdien zaudējis aptuveni 23,5 triljonus Japānas jenu (287 miljardi ASV dolāru) no savas vērtības, raksta Reuters. Kopumā īpašniekus mainījušas 4,88 miljardi akciju, kas ir lielākais skaits kopš Otrā pasaules kara.

Bailes no zemestrīces izraisītajām problēmām – īpaši no potenciālas plaša mēroga katastrofas Japānas atomelektrostacijās – tiek minēts kā galvenais akciju pārdošanas iemesls. «Cilvēki šobrīd pārdod Japānas kompāniju akcijas, jo neviens nezina esošo un vēl potenciālo zaudējumu apmērus. Sagaidāms, ka arī postījumu atjaunošanas izmaksas būs milzīgas,» norāda Lloyds Bank analītiķi.

Lielbritānijas valdība Ķīnas akciju tirgus nedienas lieto par argumentu reformām Eiropā .

Pēc principa, ka ir grēks izniekot labu krīzi, Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns ceļojumā pie Skandināvijas valdību kolēģiem globāli karstās ziņas par akciju tirgu kritumu Āzijā piesauc kā vēl vienu pamatojumu, ka jāsakārto pašmāju, t.i., Eiropas saimniecība. Viņš uzskata, ka būtisku ietekmi uz Eiropu Ķīnas akciju tirgus kritums neatstās, raksta The Guardian, tomēr citviet tiek izteiktas prognozes, ka šīs nedēļas «Melnā pirmdiena» ir ielikusi sprunguli spieķos britu valdības plānam par drīzu savu atlikušo kapitāldaļu pārdošanu Lloyds bankā, ko valdība izglāba globālās finanšu krīzes laikā.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien noslīdēja līdz 1,2925 ASV dolāru atzīmei, kas ir zemākā minētā kursa attiecība pēdējā gada laikā.

Eiro cena devās zemākos līmeņos pēc tam, kad Vācijas un Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvji paziņoja, ka finansiālās problēmas varētu izplatīties, ja tās netikšot apstādinātas jau Grieķijā. Pašlaik lielākās tirgus dalībnieku bažas saistītas ar to, ka Grieķijai ar līdzīgu fiskālo «sērgu» sekos Portugāle un Spānija.

«Apšaubāmais veids, kā ir atrisināta Grieķijas krīze un bažas par citu eirozonas dalībvalstu ekonomikas veselību turpina ienest negatīvu noskaņojumu tirgū. Mēs uzskatām, ka, valdot šādam fonam, eiro paliks vājš. Drīzumā eiro jau varētu testēt 1,25 ASV dolāru atzīmi,» norādījuši Lloyds Banking Group analītiķi.

15. martā, 500 dienas pirms Londonas 2012. gada vasaras olimpiskajām spēlēm, ir uzsākta biļešu pārdošana, vēsta BBC. Biļetes ir iespējams iegādāties interneta vietnē www.tickets.london2012.com.

Kopumā internetā ir pieejami 6,6 miljoni biļešu, to cena ir sākot no 20 britu mārciņām līdz 2012 britu mārciņām.

Biļešu tirdzniecības apjomi internetā norādīs to, ar kādu entuziasmu sabiedrība sagaida spēles, skaidro BBC. Spēļu organizētāji apgalvo, ka tiks izpārdotas visas biļetes.

Ir iespējams arī pasūtīt Olimpisko spēļu biļetes izmantojot papīra formu. No 15. marta līdz 25. aprīlim tas ir izdarāms Lloyds TSB filiālēs, Skotijas bankā un Ziemeļīrijas bibliotēkās.

No biļešu pārdošanas varētu ieņemt pusmiljardu britu mārciņu.

AS Ventspils nafta īpašnieks Vitol S.A. paziņojis, ka ir parakstījis sindicētās kredītlīnijas līgumu par kopējo summu 8 miljardi ASV dolāru, informē uzņēmumā.

Vitol par 12 mēnešiem pagarinājis atmaksas termiņu jau esošajai kredītlīnijai, kas noformēta uz trim gadiem par 7 075 833 333 ASV dolāru lielu summu. Savukārt par 924 166 667 ASV dolāru lielu summu Vitol refinansējis 364 dienu kredītlīniju, kurai jau iestājies atmaksas termiņš, ar jaunu 364 dienu kredītlīniju par tādu pašu summu. Jaunās kredītlīnijas sākotnējā summa bijusi 750 000 000 ASV dolāru.

Darījums uzsākts 2016.gada 22.augustā, un tajā kopumā iesaistītas 55 bankas. Kredītlīniju piešķīrušas šādas bankas: Mandated Lead Arrangers & Bookrunners ABN AMRO Bank N.V., Bank of America Merrill Lynch International Limited, The Bank of Tokyo-Mitsubishi UFJ, Ltd. (MUFG), BNP Paribas, Citigroup Global Markets Limited, Commerzbank AG Londonas filiāle, Coöperatieve Centrale Raiffeisen-Boerenleenbank B.A. (darbojas kā Rabobank International), Crédit Agricole Corporate and Investment Bank, Credit Suisse AG, DBS Bank Ltd. Londonas filiāle, Deutsche Bank Luxembourg S.A., HSBC Bank plc, ING Bank N.V., J.P. Morgan Limited (JPM), Lloyds Bank plc, Mizuho Bank, Ltd., The Royal Bank of Scotland plc, Société Générale Corporate & Investment Banking, Standard Chartered Bank, Sumitomo Mitsui Banking Corporation and UniCredit Bank AG (UniCredit). BNP Paribas, Commerzbank AG Londonas filiāle, MUFG, The Royal Bank of Scotland plc un UniCredit darbojoties kā aktīvajām vadošajām līguma parakstītājām, savukārt JPM strādājot kā dokumentēšanas un kredītlīnijas aģentam.

Royal Bank of Scotland (RBS) paziņojusi par plāniem likvidēt 2 600 darba vietas.

Banka izplatītajā paziņojumā norāda, ka gada laikā no šobrīd esošajām 16 777 darbavietām tiks likvidētas 2 000 darba vietas apdrošināšanas struktūrvienībā, bet 600 privātpersonu apkalpošanas struktūrvienībā.

«Mēs smagi strādājam, lai restrukturizētu RBS un atmaksātu nodokļu maksātājiem viņu sniegto atbalstu, un darba vietu likvidēšana ir šī procesa smagākā daļa,» teikts bankas paziņojumā.

Db.lv jau ziņoja, ka Lielbritānijas valdība savu globālās finanšu krīzes skarto banku izdzīvošanai tērēja 850 miljardus sterliņu mārciņu.

Lielbritānijas lielākajām bankām vajadzēs pasargāt savas mazumtirdzniecības darbības no riskantām investīcijām, kā arī nodrošināt lielāku kapitālu, lai pasargātu nodokļu maksātājus no nākotnes finanšu krīzēm, izriet no Lielbritānijas valdības pētījuma, vēsta Reuters.

Galvenā kritika ir vērsta pret Lloyds Banking Group, kurai var nākties pārdot simtiem filiāļu papildus jau pašlaik pārdotajām, lai uzlabotu konkurētspēju. Savukārt HSBC un Barclays būs nepieciešams palielināt savu kapitālu par vairākiem miljoniem mārciņu.

Tomēr kopumā Lielbritānijas valdības rekomendācijas nav tik bargas, kā tika iepriekš gaidīts, jo valsts bankas jau tagad cenšas darboties saskaņā ar valdības noteikumiem. Lielbritānijas lielākās bankas jau ir palielinājušas savu kapitālu, gatavojoties jauniem banku sfēru regulējošiem noteikumiem.

Iepriekš Lielbritānijas Centrālās bankas vadītājs Mervins Kings (Mervyn King) norādīja, ka valsts finanšu sektorā nepieciešamas būtiskas reformas, pretējā gadījumā valsts atkārtoti varētu saskarties ar banku krīzi.

Vairums lielāko ASV kredītkaršu izdevēju aizliegušas iespēju ar karti iegādāties bitkoinu vai citas kriptovalūtas, lai mazinātu finansiālo un likumdošanas risku.

Jau piektdien kriptovalūtu iegādes iespēju apturēja Bank of America, bet sestdien – JPMorgan. Citigroup paziņojusi, ka apturēs iespēju iegādāties kriptovalūtu ar aizdevuma palīdzību, un liegumu piemērojušas arī Capital One un Discover. Tādējādi visas piecas lielākās kredītkaršu izdevējas ziņojušas par plāniem apturēt vai jau apturējušas šos norēķinus.

Svētdien par šādu soli paziņoja arī Lloyds Banking Group, kā arī Bank of Scotland, Halifax un MBNA.

Pēc šiem paziņojumiem lielākās kriptovalūtas bitkoina vērtība saruka līdz 7951 dolāram. Jāatgādina, ka decembrī tā cena pieauga gandrīz līdz 20000 dolāru. Samazinājās arī citu kriptovalūtu vērtība. Ethereum vērtība zaudēja 3,5%, sarūkot līdz 810,62 dolāriem, ripple vērtība – par 3,8% līdz 79 centiem, bet litecoin – par 4,2% līdz 143,55 dolāriem.

Šo trešdien eiro cena spēja atgriezties virs nesen zaudētās 1,20 ASV dolāru atzīmes, tomēr daudzi tirgus dalībnieki paredz, ka eiro cenas «atsitiens» būs īslaicīgs, raksta Reuters.

Daļu optimisma tirgū ienesa Reuters paziņojumi, ka Ķīnas amatpersonas prognozē, ka maijā valsts eksporta apjomi salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn būs palielinājušies par vesaliem 50 %.

Tomēr neskatoties uz to, ka trešdien riska apetīte tirgos nedaudz pieauga, problēmas eirozonā turpinās, kas ierobežo vietu plašākam optimismam. «Bažas par valstu parādu problēmām ir plašas un arī reģiona bankas Eiropas Centrālajā bankā (ECB) nogulda milzīgus līdzekļus. Eiro turpinās atrasties zem spiediena,» norāda Lloyds Banking Group analītiķi.

Jāpiebilst, ka eiro vērtība šodien noslīdēja līdz visu laiku zemākajai atzīmei vēsturē pret Šveices franku - eiro cena saruka līdz 1,3735 franku līmenim. Tādējādi tirgus dalībnieki turpina testēt Šveices Centrālās bankas pacietības līmeni, jo tā jau izsenis norādījusi (un arī veikusi intervences valūtu tirgū), ka nevēlas redzēt dārgu Šveices franku.

Lielbritānijas un Vācijas bankas cietušas vislielāko potenciālo finanšu ietekmi jaunākajos tā dēvētajos stresa testos, ko publiskojusi Eiropas Banku iestāde (EBA).

Vienlaikus gan EBA un Eiropas Centrālā banka (ECB) norāda, ka šie stresa testi kopumā liecina par Eiropas banku labāku stāvokli, pateicoties pasākumiem, kas īstenoti kopš 2008.gada globālās finanšu krīzes.

Jaunākajā stresa testa scenārijā ar smagu Eiropas Savienības (ES) mēroga ekonomisko recesiju, kas ilgtu līdz 2020.gadam, vissmagāk ciestu britu «Lloyds Banking Group», «Barclays» un «Royal Bank of Scotland», kā arī «Deutsche Bank» un vairākas Vācijas reģionālās bankas.

Šie rezultāti palīdzēs pieņemt EBA lēmumu, vai likt šīm bankām palielināt savu pamatkapitāla pietiekamību, lai pasargātu sevi no potenciāliem zaudējumiem.

«Rezultāti apstiprina, ka stresa testos piedalījušās bankas ir krietni izturīgākas pret makroekonomikas satricinājumiem, nekā pirms diviem gadiem, kad tika veikti iepriekšējie stresa testi,» norāda ECB uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī. «Bankas ir ievērojami palielinājušas savu kapitālu, vienlaikus samazinot slikto kredītu apjomu un arī uzlabojot iekšējās kontroles un risku pārvaldes pasākumus.»

Eiropas Banku uzraudzības komiteja (CEBS) atklājusi to banku nosaukumus, kuras tiek pakļautas Eiropas mēroga tā sauktajam stresa testam. Sarakstā ietilpst 91 banka, tostarp arī Zviedrijas bankas Nordea Bank, SEB un Swedbank, liecina komitejas interneta vietnē ievietotā informācija.

Vislielākais pārbaudāmo banku skaits ir Spānijā un Vācijā. Sarakstā iekļauts Lielbritānijas lielāko banku četrinieks: HSBC, Royal Bank of Scotland, Lloyds un Barclays, kā arī citas lielas Eiropas bankas, piemēram, Deutsche Bank un BNP Paribas.

Pārbaužu mērķis ir noteikt, vai Eiropas bankas vēl spētu izturēt finanšu satricinājumus, ja tādi rastos.

Banku saraksts ir krietni garāks nekā ES plānoja šā gada jūnijā.

CEBS norādījusi, ka sarakstā iekļautās bankas veido 65% no ES banku sektora.

Iepriekš Francijas ekonomikas ministre Kristīne Lagarde prognozēja - testi parādīs, ka Eiropas bankas ir «spēcīgas un veselīgas».

Starptautiskais finanšu žurnāls Global Finance 2011. gadā par labāko internetbanku patērētājiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir atzinis Swedbank, savukārt par labāko internetbanku korporatīvajiem klientiem izdevums šogad atzinis UniCredit Bank.

Izdevuma žūrijas galvenie kritēriji bija internetbanku funkcionalitāte, iespēju klāsts, apkalpošanas līmenis un dizains.

Austrijā, Vācijā, Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Spānijā un Šveicē par labāko internetbanku korporatīvajiem klientiem ir atzīta Citi banka, savukārt Turcijā un Apvienotajā Karalistē – HSBC internetbanka. Par labāko internetbanku patērētājiem Apvienotajā Karalistē izdevums nosaucis Lloyds TSB International, Spānijā – Bankinter, Turcijā – HSBC, Grieķijā – Piraeus Bank.

Global Finance ir viens no vadosajiem finanšu izdevumiem pasaulē, kas savu darbu sāka 1987. gadā. Patlaban Global Finance lasa 163 pasaules valstīs.

Akciju cenas pasaulē ceturtdien lielākoties kritās, atjaunojoties tirdzniecības saspīlējumam starp ASV un Ķīnu, un drūmo noskaņojumu pastiprināja ziņas par recesiju Honkongā.

Analītiķi norādīja uz ziņu aģentūras «Bloomberg» rakstu, ka Ķīnas amatpersonas ir skeptiski nokaņotas par iespējamu ilgtermiņa tirdzniecības vienošanos ar ASV, kā investoru noskaņojumu pasliktinošu.

Negatīva ietekme bija arī tam, ka Čikāgas reģiona rūpniecības rādītājs samazinājies līdz četru gadu zemākajam līmenim.

Parīzes biržas indekss kritās pēc Francijas autobūvnieka PSA akcijas cenas ievērojamas samazināšanās, jo investorus nepārliecināja ierosinātā apvienošanās ar ASV un Itālijas uzņēmumu «Fiat Chrysler». Milānas biržā gan pieauga «Fiat» akcijas cena.

Londonas biržā bija kritums, sarūkot energofirmas «Royal Dutch Shell» un kredītiestāžu «Lloyds Banking Group» un «Standard Chartered» akciju cenām.

Sterliņu mārciņas vērtība pret ASV dolāru samazināsies, tomēr tās vērtības kritums būs mazāk straujš nekā agrāk ticis gaidīts, liecina Reuters šā mēneša sākumā veiktā valūtu ekspertu aptauja.

Aptaujātie sagaida, ka mārciņas cena pēc viena, sešiem un 12 mēnešiem atradīsies pie attiecīgi 1,57 USD, 1,51 USD un 1,50 USD atzīmēm (aptaujas rezultātu mediāna). Jānorāda, ka mēnesi iepriekš analītiķi mārciņas cenu pēc viena, sešiem un 12 mēnešiem paredzēja pie attiecīgi 1,50 USD, 1,46 USD un 1,49 USD atzīmēm. Prognozes ietekmējuši spēcīgi britu IKP rādītāji, kas atklājuši, ka valsts ekonomika šā gada otrajā ceturksnī augusi straujākajos tempos pēdējo četru gadu laikā (par 1,1%). Tiesa, liela daļa norādījusi, ka joprojām pastāv bažās par britu ekonomikas izaugsmi turpmāko ceturkšņu laikā.

Pārtikušākie briti plāno «bēgt» no, pēc viņu domām, pārāk augsto nodokļu un lielā noziedzības līmeņa mocītās Lielbritānijas, turklāt britu visbiežāk nosautktais galamērķis ir Francija, atsaucoties uz britu bankas Lloyds TSB veikto aptauju, vēsta thelocal.fr.

17% no tiem britiem, kuru iekrājumi un investīcijas pārsniedz 250 tūkstošus Lielbritānijas mārciņu jeb 391 tūkstoti ASV dolāru, divu tuvāko gadu laikā labprāt vēlētos emigrēt. Pirms sešiem mēnešiem britu skaits, kuri vēlētos izbraukt no valsts, bija 14%.

Bankas veiktajā aptaujā atklājies, ka vispopulārākais galamērķis, uz kuru pārtikušākie briti labprāt emigrētu, ir Francija – uz turieni labprāt pārceltos 21% bankas aptaujāto. Tai seko Spānija (15%) un ASV (11%).

Trīs ceturtdaļas jeb 73% no aptaujātajiem norādīja, ka noziedzība Lielbritānijā ir lielāka problēma nekā citās attīstītās valstīs. 42% aptaujāto nosaukuši nodokļu paaugstināšanu kā vienu no iemesliem, kādēļ viņi vēlas pamest valsti, savukārt dzīves sadārdzināšanās bija iemesls, kādēļ pamest valsti vēlas 52% aptaujāto – iepriekš veiktajā aptaujā šo faktoru minēja vien 31%.