Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) liedzis Latvijā ieceļot trīs plaši pazīstamiem Krievijas dziedātājiem - Oļegam Gazmanovam, Josifam Kobzonam un Allai Perfilovai, kura pazīstama ar skatuves vārdu Valērija, informēja Ārlietu ministrijā. Kobzons Latvijas «melnajā sarakstā» nonācis jau otro reizi.

Gazmanovs, kurš ir biežs viesis Latvijā, un kura tuvinieki dzīvo Rīgā un Jūrmalā, jau iepriekš ir nonācis Ārlietu ministrijas redzeslokā. Mūziķis Krievijas konstitūcijas divdesmitgades svinībās dziesmā Ražots Padomju Savienībā aizrautīgi slavinājis padomju impēriju. «Ukraina un Krima, Baltkrievija un Moldova - tā ir mana valsts. Sahalīna, Kamčatka, Urālu kalni - tā ir mana valsts, Krasnodaras novads, Sibīrija un Pievolga, Kazahstāna un Kaukāzs un Baltija arī,» - šādi «savas valsts» ģeogrāfiju Gazmanovs izklāstījis dziesmā, kuras piedziedājumā skan vārdi «Esmu dzimis Padomju Savienībā, ražots es esmu PSRS». Tolaik arī Lietuvas Seima deputāts bijušais Ārlietu ministrs Audroņs Ažubalis aicinājis neļaut Gazmanovam iebraukt valstī.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

"Strīda rezultāts starp SIA "Jahonts" un kādu pircēju diemžēl beidzies ne tikai ar uzņēmuma iekļaušanu Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izveidotā "melnajā sarakstā", bet arī publisku kaunināšanu un telefoniskiem draudiem "skandālu" izvērst starptautiskā mērogā", norāda SIA "Jahonts" valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Karjukovs.

Uzņēmums vērsies Ekonomikas ministrijā, rosinot diskusiju par PTAC un to pārstāvošās Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas rīcības ētiskumu un uzņēmuma iekļaušanas "melnajā sarakstā" pamatotību.

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, kura, rīkojoties PTAC uzdevumā, ir izplatījusi informāciju par SIA "Jahonts" nonākšanu PTAC "melnajā sarakstā" par to, ka uzņēmums nav izpildījis ieteikuma rakstura lēmumu atmaksāt klientei naudas summu iegādātās preces vērtībā.

"Atzīstu, ka mums ir bijusi strīda situācija ar klienti par iegādāta gredzena bojājumu. Esam piedāvājuši klientei gan dāvanu karti produkta vērtībā 400 eiro, gan arī veikt gredzena labošanu. Diemžēl kliente no mūsu piedāvājumiem atteicās, pieprasot atgriezt naudu. Piekritām tam ar nosacījumu, ka vispirms jāveic neatkarīga ekspertīze gredzenam, lai pārliecinātos, ka šis nav mehānisks bojājums, kas radies klientei gredzenu neuzmanīgi lietojot. Diemžēl pircēja no šīs ekspertīzes ir atteikusies, kā rezultātā strīda risināšanā nonācām strupceļā," pauž V.Karjukovs.

Lai patērētājiem būtu vieglāk izvairīties no negodprātīgiem tirdzniecībā nodarbinātiem komersantiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izveidojis «melno sarakstu», kurā iekļauti 19 uzņēmumi, no kuriem 14 veic aktīvu saimniecisko darbību, aģentūru LETA informēja PTAC pārstāvji.

PTAC pārstāvji norādīja, ka pērn notikušas 75 komisijas sēdes, kurās 52 gadījumos pieņemti patērētājiem labvēlīgi lēmumi, bet 23 gadījumos patērētāju prasība tika noraidīta. No 52 komisijā pieņemtajiem patērētājiem labvēlīgajiem lēmumiem 42 gadījumos ir stājies spēkā lēmumu labprātīgās izpildes termiņš, no tiem 20 lēmumi ir izpildīti, savukārt 22 lēmumi nav izpildīti, un komersanti iekļauti PTAC «melnajā sarakstā».

Komersanti «melnajā sarakstā» visbiežāk iekļauti, jo nav izpildījuši PTAC uzlikto pienākumu atmaksāt naudu par pasūtītajām un nepiegādātajām precēm. Tāpat komersanti sarakstā iekļauti, jo neveic uzlikto pienākumu veikt preču maiņu pret līguma noteikumiem atbilstošām precēm, visbiežāk tie ir apavi.

Eiropas Savienība (ES) no tā dēvēto nodokļu paradīžu pelēkā saraksta ceturtdien svītrojusi Šveici un vēl četras valstis, bet no melnā saraksta - Apvienotos Arābu Emirātus (AAE)

«Albānija, Kostarika, Maurīcija, Serbija un Šveice pirms tām noteiktā gala termiņa īstenojušas nepieciešamās reformas, lai atbilstu ES labas nodokļu pārvaldības principiem,» teikts bloka finanšu ministru sanāksmē Luksemburgā pieņemtajā kopīgajā paziņojumā.

Šveice ES «nodokļu paradīžu» pelēkajā sarakstā atradās kopš tā izveides 2017.gada decembrī, jo tika uzskatīts, ka valstij ir nepietiekami nodokļu pārvaldības noteikumi, taču tā bija paudusi vēlmi veikt reformas. 2018.gada oktobrī Šveicē tika pieņemta nodokļu reformu.

Savukārt no nodokļu paradīžu melnā saraksta svītroti AAE, kur veikta nepieciešamās reformas. Līdz ar to melnajā sarakstā palikušas tikai deviņas valstis un teritorijas - Amerikāņu Samoa, ASV Virdžīnu salas, Beliza, Fidži, Guama, Omāna, Samoa, Trinidada un Tobago, kā arī Vanuatu.

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Veselības ministrijas (VM) īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par onkoloģisko saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu Latvijā.

VK norāda, ka valsts politikai šajā jomā ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm.

Kompensējamo zāļu saraksts onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu ir nodrošināta valsts apmaksāta pamatterapija un ārstniecības pēctecība, uzsver VK.

Revidenti norāda, ka onkoloģiskas slimības agrīna atklāšana ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgāku ārstēšanu, tomēr kopš 2017.gada agrīni atklāto onkoloģisko slimību īpatsvars nepieaug. Slimību agrīni var atklāt veseliem cilvēkiem, regulāri veicot ikgadējās profilaktiskās pārbaudes pie ģimenes ārsta un skrīningu, vai pacientiem jau ar simptomiem vai sūdzībām par veselību. Savukārt mazāko aizdomu gadījumā turpmāki izmeklējumi veicami paātrinātā kārtībā tā sauktā "Zaļā koridora", kā arī pēcskrīninga ietvaros.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Eiropas Savienība (ES) otrdien publicēja 17 ārpus ES esošu valstu un atkarīgo teritoriju melno sarakstu, kuras tā atzīst par nodokļu paradīzēm, kas negodīgi piedāvā shēmas, kā izvairīties no nodokļiem.

ES viceprezidents Valdis Dombrovskis pēc ES dalībvalstu finanšu ministru sanāksmes sacīja, ka vairāk nekā 40 citas valstis un teritorijas tika iekļautas tā sauktajā «pelēkajā sarakstā» un tās tiks novērotas, līdz tās pilnībā apņemsies veikt reformas.

«Nodokļu paradīzes nepazudīs no mūsu radariem, un mēs turpināsim izdarīt spiedienu» uz tām, teica Dombrovskis.

ES paziņoja, ka melnajā sarakstā iekļautās valstis un teritorijas bija atteikušās sadarboties un mainīt savu attieksmi pēc gandrīz vienu gadu ilgām konsultācijām.

Šajā sarakstā ir iekļautas Amerikāņu Samoa, Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina, Barbadosa, Dienvidkoreja, Grenada, Guama, Makao, Māršala salas, Mongolija, Namībija, Palau, Panama, Samoa, Sentlūsija, Trinidāda un Tobago, un Tunisija.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Eiropas Savienība (ES) tā dēvētajā nodokļu paradīžu melnajā sarakstā iekļāvusi četras valstis un teritorijas, kas negodīgi piedāvā shēmas, kā izvairīties no nodokļiem.

ES dalībvalstu finanšu ministri melnajā sarakstā nolēmuši iekļaut Kaimanu salas, Palau, Panamu un Seišelu salas.

Ministri norāda, ka šīs valstis un teritorijas nav īstenojušas nepieciešamās reformas atbilstoši ES standartiem.

ES melno sarakstu sistēmu izveidoja, blokam pastiprinot cīņu pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas pēc tam, kad tā dēvētajos Panamas dokumentos tika publiskota informācija par to, kā personas un uzņēmumi izmanto likumu nepilnības, lai izvairītos no nodokļu nomaksas.

Melnajā sarakstā jau ir astoņas valstis un teritorijas - Amerikāņu Samoa, ASV Virdžīnu salas, Fidži, Guama, Omāna, Samoa, Trinidada un Tobago, kā arī Vanuatu.

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi, kuri, iespējams, sākuši darbību vien pirms pāris gadiem, nereti kļūst par uzlecošajām zvaigznēm, strauji ielaužoties tirgū un gadu no gada ievērojami kāpinot apgrozījumu.

Šodien laikrakstā Dienas Bizness lasāms saraksts: Visstraujāk augošie uzņēmumi sadalījumā pa reģioniem pēc neto apgrozījuma pieauguma 2015.–2017. gadā

Vairāk nekā puse rīdzinieku

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šoreiz starp TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem visplašāk – proti, ar 63 uzņēmumiem – pārstāvēta ir Rīga. Sarakstā iekļuvušo galvaspilsētas uzņēmumu apgrozījums veido 60,68% no kopējā TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījuma 2017. gadā.

Kopā visi TOP 100 sarakstā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozīja 242,9 milj. eiro, kas ir piecas reizes vairāk nekā šie paši uzņēmumi apgrozīja 2015. gadā.

Iekļūšana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotajā minimālās algas maksātāju sarakstā ir atkarīga arī no tā, cik korekti darba devēji aizpilda darba devēja ziņojumus - vai tajos ievadītā informācija par darbinieku atalgojumu un nostrādātajām darba stundām ir pareiza, skaidro VID.

Apkopojot iesniegtos datus, atklājušies gadījumi, kuros šis dokuments neatspoguļo specifiku, kas raksturīga uzņēmuma darba laika uzskaitei. VID aprēķinus veic sistēmā, neanalizējot cilvēciskas kļūdas, tāpēc aicina darba devējus rūpīgāk sekot līdzi tam, lai darba devēju ziņojumi tiktu aizpildīti korekti, atbilstoši likumu prasībām un iekļaujot visu nepieciešamo informāciju par darbinieku.

Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana.

VID informēja, ka darbinieki, kuriem ir norādīti «0» ienākumi un «0» nostrādātas darba stundas, netiek ietverti aprēķinā, savukārt attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuriem ir norādīti darba ienākumi, bet nav norādīts nostrādāto stundu skaits, tiek pieņemts, ka darbinieks ir nostrādājis pilnu mēnesi. «Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana, nemaksājot tieši valstī noteikto minimālo algu,» piebilda VID.

Konkurences padome (KP) norāda, ka visiem dārzeņu un puķu sēklu, kā arī griezto ziedu, tirgotājiem ir jāievēro Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (NTPAL) attiecībās ar saviem piegādātājiem.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) regulējošos aktos dārzeņu un puķu sēklas uzskaitītas kategorijā pie "Eļļas augu sēklas un augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpniecības un medicīnas vajadzībām; salmi un rupjā lopbarība", kā arī grieztie ziedi, puķu sīpoli un gumi ir uzskaitīti kategorijā pie "Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes un līdzīgas augu daļas; griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi", tad NTPAL piemērošanas kontekstā šie produkti vērtējami kā lauksaimniecības produkti. Līdz ar to audzētājs jeb ražotājs ir "lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs" un tas tiek aizsargāts no negodīgas tirdzniecības prakses veidiem no tā audzēto produktu tirgotājiem. Turpretī dārzeņu un puķu sēklu vai ziedu tirgotājs, kas tos pērk tālākai pārdošanai saviem klientiem, tostarp patērētājiem, ir "pircējs" un tam ir saistoši NTPAL paredzētie aizliegumi, kas ierobežo pircēja negodīgu tirdzniecības praksi.

Eiropas Savienība (ES) no tā dēvētā nodokļu paradīžu melnā saraksta svītrojusi Kaimanu salas, taču tajā iekļāvusi Angilu un Barbadosu.

Kaimanu salas no šī saraksta svītrotas pēc jaunu reformu ieviešanas, taču šis lēmums izsaucis kritiku no aktīvistiem, kuri uzskata, ka ES izveidotais saraksts nav efektīvs.

"Lai arī mēs atzinīgi vērtējam Barbadosas iekļaušanu, Kaimanu salu svītrošana no ES melnā saraksta, tai esot vienai no pasaulē bēdīgi slavenākajām nodokļu paradīzēm, demonstrē to, ka šis process nedarbojas," norāda nabadzības mazināšanas aizstāvju grupa "Oxfam".

Kaimanu salas nodokļu paradīžu melnajā sarakstā tika iekļautas vien februārī.

ES melno sarakstu sistēmu izveidoja, blokam pastiprinot cīņu pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas pēc tam, kad tā dēvētajos Panamas dokumentos tika publiskota informācija par to, kā personas un uzņēmumi izmanto likumu nepilnības, lai izvairītos no nodokļu nomaksas.

Krievija savā tā saucamajā melnajā sarakstā iekļāvusi režisoru Alvi Hermani, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāju Jāni Maizīti un Saeimas deputātu Andreju Judinu (Vienotība), līdz ar to viņiem liegta ieceļošana Krievijā, liecina portāla Diena.lv rīcībā esošā informācija.

Personas, uz kurām Krievijas lēmums attiecas, par to esot informētas, portālam Diena.lv apstiprināja Ārlietu ministrijas (ĀM) runasvīrs Kārlis Eihenbaums.

Viņš gan ne noliedza, ne apstiprināja Krievijas lēmumus par konkrētu cilvēku iekļaušanu melnajā sarakstā . Uz jautājumu par iespējamiem Krievijas apsvērumiem šāda lēmuma pieņemšanā, Eihenbaums ĀM vārdā par to pauda nožēlu, jo tas liecinot par vēlmi atriebties Latvijai saistībā ar tās šogad pieņemtajiem lēmumiem neļaut iebraukt vairākām personām no Krievija, tostarp konkursa Jaunais vilnis dalībniekiem un citiem.

«Pieļaujam, ka Krievijas motivācija bijusi nepalikt parādā Latvijai. Neuzskatām, ka tā ir konstruktīva rīcība,» pauda ĀM pārstāvis.

Tā dēvētajā melnajā sarakstā iekļauti Baltkrievijas valsts struktūrai piederošās Jūrmalas sanatorijas "Belorusija" un Krievijas valsts struktūrai piederošā sanatorija "Jantarnij bereg" jeb "Dzintarkrasts" vadītāji.

Valsts drošības dienestā (VDD) apstiprināja, ka Krievijas pilsonis Viktors Daņilohs un Baltkrievijas pilsonis Aleksandrs Gruzdovs jau ilgstoši atradās VDD redzeslokā saistībā ar darbībām, kas ir atbilstošas Krievijas interesēm un var radīt apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai.

Ņemot vērā jau iepriekš identificētos riskus un kontekstā ar Krievijas izvērsto agresiju pret Ukrainu, VDD martā rosināja iekšlietu ministri iekļaut minētās personas tā dēvētajā melnajā sarakstā jeb ārvalstnieku sarakstā, kam ieceļošana Latvijā ir aizliegta.Papildus VDD norāda, ka atbilstoši VDD iegūtajai informācijai sanatorija "Jantarnij bereg" ilgstoši darbojās ne tikai kā ārstnieciska iestāde, bet arī atbalsta punkts Krievijas ietekmes pasākumiem, kas vērsti uz pozitīva Krievijas tēla veidošanu, ekonomisko interešu lobēšanu, Kremlim izdevīgas vēstures interpretācijas izplatīšanu un tā saukto Krievijas "tautiešu" politikas popularizēšanu Latvijā.

Latvija dara visu iespējamo, lai izvairītos no negatīvā scenārija, kad Finanšu darījumu darba grupa (Financial Action Task Force - FATF) februārī Latviju iekļautu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā", uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Pašreiz Latvija dara ļoti pareizi, koncentrējoties uz pirmo scenāriju jeb to, lai mūs šajā sarakstā neiekļauj. Latvija dara visu iespējamo, lai negatīvo scenāriju noņemtu no dienaskārtības. Tas nozīmē ne tikai īstenot pārmaiņas, bet sadarbības partneriem to arī ļoti skaidrā veidā izstāstīt. Tas ir ļoti svarīgi," sacīja Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ja Latviju "pelēkajā sarakstā" tomēr iekļauj, finanšu sektora spēja balstīt ekonomiku caur kreditēšanu būs vāja. "Finanšu sektors nebūs pietiekami spējīgs stiprināt Latvijas ekonomiku," uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.

Viņš norādīja, ka pēdējā gada laikā ir izdarīts milzīgs darbs attiecībā uz likumdošanu. Tiesību aktu izmaiņas ir ļoti plašas, un reti kura valsts var samēroties ar kaut ko līdzīgu.

Pagājušā gada Latvijas 100 pelnītāju saraksta pirmajās vietās ierindoti AS ABLV Bank īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, liecina žurnālista Lato Lapsas, SIA Lursoft un žurnāla Kapitāls pētījums.

Fiļs pērn nopelnījis 18 795 370 eiro. Pētījuma autori norāda, ka Fiļs joprojām izbauda finanšu krīzes izdzīvotāja statusa finansiālos rezultātus - viņam kopā ar kompanjoniem piederošā kredītiestāde pērn ir dubultojusi peļņu līdz 43,7 miljoniem eiro. Banka, kas veiksmīgi pārcieta ekonomisko krīzi un sekmīgi turpina izaugsmi, pērn atvēra meitasbanku Luksemburgā, kā arī turpina ilgtermiņa depozītus aizstāt ar obligācijām, tādējādi 2013.gada beigās investoru īpašumā atradās ABLV Bank obligācijas 308,4 miljonu eiro vērtībā.

Savukārt Bernis nopelnījis 18 791 000 eiro. Pētījumā teikts, ka Bernim ir zemāka vieta šajā topā, jo viņam pieder arī 80% SIA Jūras avots, kas jau vairākus gadus strādā ar zaudējumiem. Tikmēr ABLV Bank darbība ir pārliecinoša un, spriežot pēc pašreizējiem datiem, Bernim nodrošinās vietu starp lielākajiem pelnītājiem arī nākamgad.

2014.gada 17.martā Eiropas Savienības padome pieņēma regulu Nr.269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (Regula). Personu saraksts, pret kurām sankcijas tiek vērstas, ir papildināts vairākas reizes - pēdējo reizi 2014.gada 8.septembrī.

Ar Regulu ir noteikti finanšu ierobežojumi konkrētām fiziskām un juridiskām personām, kas izpaužas kā šo personu finanšu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana, kā arī aizliegums šīm personām darīt pieejamus finanšu līdzekļus un saimnieciskos resursus.

Minētie ierobežojumi ir saistoši visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā un visām ES jurisdikcijā esošām personām. Par finanšu sankciju ievērošanu Latvijā ir atbildīga Finanšu un kapitāltirgus komisija (FKTK), kas uzrauga, lai kredītiestādes pildītu ar Regulu uzliktos pienākumus.

Šo sankciju sakarā komersantiem var rasties virkne jautājumu, tajā skaitā:

Valsts ieņēmumu dienests (VID) veiks atkārtotu pārbaudi par VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktores Sandras Kārkliņas-Ādmines iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Dienestā norādīja, ka trešdien saņemts Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras (FENIP) lēmums par to, ka tiek atcelts VID Iekšējās drošības pārvaldes lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu saistībā ar Kārkliņas-Ādmines rīcību. FENIP ir uzdevusi VID Iekšējās drošības pārvaldei veikt atkārtotu pārbaudi saistībā ar Kārkliņas-Ādmines iespējamiem likuma pārkāpumiem.

VID skaidroja, ka FENIP nav iebildumu pret iepriekš veikto pārbaudi, taču prokuratūra uzskata, ka būtu jāveic padziļināta pārbaude, ko VID arī plāno darīt.

Portāls «jauns.lv» trešdien raksta, ka Kārkliņas-Ādmines vīrs Zigfrīds Ādminis bijis iekļauts riska personu jeb tā saucamajā «melnajā sarakstā». Visticamāk, Ādmini «melnajā sarakstā» VID iekļāva saistībā ar nesadarbošanos ar iestādi, deklarāciju un pārskatu neiesniegšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. VID bija apturējis Ādmiņa uzņēmumu saimniecisko darbību un pēcāk pieņēma lēmumu par darbības izbeigšanu.

Eiropas Savienība (ES) paplašinājusi sankcijas, kas Krievijai noteiktas Ukrainas krīzes dēļ, un iekļāvusi tajā 19 fiziskās un deviņas juridiskās personas. Soda pasākumi stājušies spēkā ar brīdi, kad sankciju saraksta jaunā redakcija pirmdien tika publicēta ES oficiālajā žurnālā.

«Melnajā sarakstā» iekļauts Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Anatolijs Antonovs, Valsts domes deputāts Josifs Kobzons, Valsts domes deputāts, kompartijas Maskavas nodaļas priekšnieks Valērijs Raškins un vēl divi Krievijas pilsoņi.

ES sankcijas noteiktas arī 14 Austrumukrainas iedzīvotājiem un deviņām organizācijām - Doņeckas un Luhanskas teroristu «tautas republiku» kaujinieku vienībām.

Sankcijas noteiktas arī prokremlisko teroristu grupējuma «Spartas bataljons» komandierim Arsēnijam Pavlovam, kurš ir pazīstams arī ar pseidonīmu Motorola.

Līdz ar jaunāko ierobežojošo pasākumu stāšanos spēkā ES «melnajā sarakstā» tagad ir 151 Krievijas un Ukrainas pilsonis, kā arī 37 organizācijas.

Tūrisma operators SIA "Impro ceļojumi" iekļauta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) "melnajā sarakstā", liecina PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmums.

Attiecīgajā sarakstā uzņēmums iekļauts, jo nav izpildījis PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumu par naudas atmaksu patērētājai 400 eiro apmērā par atceltu ceļojumu.

Komisijas lēmumā norādīts, ka 2020.gada 19.februārī patērētāja iegādājās pie tūrisma aģenta tūroperatora "Impro ceļojumi" organizētu ceļojumu uz Toskānu un Elbas salu no 2020.gada 29.marta līdz 5.arpīlim. Patērētāja samaksāja tūrisma aģentam 400 eiro avansu. Tā kā ceļojums tika atcelts, patērētāja vēlējās atgūt samaksāto naudu. Ņemot vērā, ka nauda netika atmaksāta, patērētāja vērsās PTAC.

Patērētāju tiesību uzraugi pieprasīja skaidrojumu no aģenta, kurš PTAC informēja, ka ir panākta vienošanās ar patērētāju, ka nauda tiks atmaksāta pa daļām. Tomēr tūrisma aģents nepildīja savu solījumu, tādējādi tika iesniegts iesniegums PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijā.