Presē un elektroniskajos medijos nerimst diskusijas par Ekonomikas ministra Arta Kampara neskaidro finanšu dzīvi, parādsaistībām un to ietekmi uz valstisku lēmumu pieņemšanu. Kā ierasts politiskajā komunikācijā, tiek piesaukta «pret ministru vērstā kampaņa» un «sliktā komunikācija». Šādi argumenti figurē 90% gadījumu, kad publiskajā telpā parādās neviennozīmīgi traktējama informācija par vai jebkuru valsts amatpersonu. Pats ministrs visu šo jezgu ir nosaucis par vēršanos pret viņu personīgi, pret ģimenes locekļiem un savulaik dibināto uzņēmumu. Jāatzīst gan, ka līdzīgi notikumi uz politiskās skatuves risinās regulāri un arī retorika ir tā pati (piem. Lindas Mūrnieces dienesta auto izmantošana privātajām vajadzībām, Lolitas Čigānes lakatiņu bizness uc.). Tomēr aprīlis ir sevišķi pateicīgs mēnesis, jo tad publiski kļūst pieejamas svaigākās amatpersonu deklarācijas, kā tas notika arī Kampara gadījumā.