Apstiprinot jauno kompensējamo zāļu izrakstīšanas un izsniegšanas kārtību, ir saprotama valsts cenšanās panākt, lai ar esošo valsts budžetu pēc iespējas lielāka iedzīvotāju daļa tiktu nodrošināta ar kompensējamiem medikamentiem. Tai pat laikā lēmums nešķiet līdz galam pārdomāts, kā arī rada daudzus jautājumus un šaubas, vai jaunā kārtība drīzāk nepanāks gluži pretējo – sajukumu, neapmierinātus pacientus un papildu izdevumus. Valstij paredzot, ka tiem pacientiem, kuri turpmāk uzsāks kompensējamo medikamentu lietošanu, tiks izrakstītas lētākās zāles, uzskatām, ka jaunā kārtība ierobežo pacientu un ārstu izvēles iespējas. Tā vietā, lai pēc konkrētā pacienta izmeklēšanas ārsts izrakstītu tieši šim pacientam visefektīvākās zāles, turpmāk mediķi būs spiesti visiem vispirms izrakstīt lētāko viena veida produktu. Negribu apšaubīt šī lētākā produkta kvalitāti, taču katrs pacients ir atšķirīgs – ir nepieciešama individuāla pieeja. Teorētiski zālēm ar vienādu aktīvās vielas nosaukumu vajadzētu darboties vienlīdz efektīvi, neatkarīgi no cenas. Taču mediķiem ir labi zināms, ka praksē šīs zāles uz dažādiem cilvēkiem iedarbojas atšķirīgi. Gandrīz ikviens medikaments cilvēkam var radīt blaknes, kuras nenovēro citiem pacientiem.