Āzijas tirgus uzmanības centrā šonedēļ bija Ķīnas lēmums paplašināt svārstību koridoru juaņas-dolāru darījumiem no līdzšinējā +0.5% no dienas atsauces kursa līdz +1.0%. Pēdējo reizi Ķīnas centrālā banka pieņēma šādu lēmumu 2007. gada maijā, kad kurss palielinājās no 0.3%. Šo lēmumu var pamatot ar vēlmi padarīt juaņu piemērotāku tirgum. Patiesībā šis lēmums nav pārsteigums, jo varas iestādes jau vairākus mēnešus deva mājienus par šādu gājienu, īpaši pēc ļoti mazās 2011. gada Ķīnas ekonomiskās izaugsmes salīdzinot ar pēdējiem gadiem. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) otrdien (17. aprīlī) atzina, ka Eiropas ceļš uz ekonomikas stabilizēšanos būtiski atpaliek no ASV un Japānas. Prognozes par ekonomisko izaugsmi 2012/13 ir drūmas, turklāt pastāv bailes par jaunas krīzes iespējamību, un tiek prognozēts, ka bezdarba rādītāji varētu palikt augsti. Skarbā realitāte vēsta, ka Spānija, Itālija, Grieķija, Portugāle un Īrija nevar ievērot spēcīgās Vācijas ekonomikas diktētos noteikumus un dzirdamas jau runas, ka šis ir eiro beigu sākums. Eiro tiek vainots par sociālo nestabilitāti un bezdarbu, un par spīti Eiropas Centrālās bankas ilgtermiņa pārfinansēšanas operācijām (LTRO) un veiksmīgo Eiropas obligāciju izpirkšanu, ir sajūta, ka īsts risinājums nav rasts. Itālijas ekonomikai tiek paredzēts 1.9% kritums, Spānijai 1.8%, bet Grieķijai pat 4.7%. Joprojām SVF dod lielu iespējamību Grieķijas defoltam un vēl vairākas valstis varētu sekot. Šādā gadījumā globālā ekonomika nespēs palikt neskarta, un varam piedzīvot pat smagākus triecienus kā 2008. gadā.