Laiku pa laikam Latvijā ir aktualizējies jautājums par arvien stingrāku ierobežojumu ieviešanu attiecībā uz zemes pārdošanu ārzemniekiem. 
 
Principā šāda iecere ir pareiza, ņemot vērā, ka zeme tomēr ir nacionālā bagātība, un neapdomīga tās izpārdošana citu valstu pilsoņiem var aizskart valsts intereses. Turklāt šeit runa ir par valsts ekonomiskajām interesēm, par ko liecina kaut vai fakts, ka jau šobrīd Latvijas lauksaimnieki ir nonākuši neparocīgā situācijā, proti, ir vēlme un finansiālās iespējas izvērst ražošanu, bet nav, kur to darīt, jo piegulošos zemes gabalus iepriekšējos gados izpirkuši citu valstu pilsoņi, kuri savus īpašumus vai nu nepārdod un neiznomā vispār, vai arī prasa par tiem nesamērīgi augstu cenu.