Principā var teikt, ka pēc vairākiem mēnešiem, kuru laikā teju visās malās cilvēki pārsvarā runā par krīzi, par nepieciešamību taupīt, par nākotnes bažām utt., ir vismaz viena oāze, kuru tas viss acīmredzot neskar - Rīgas dome.