Prasību latiņas paaugstināšana Latvijā esošajām šķīrējtiesām un to tiesnešiem būtiski celtu to reputāciju. Taču tas, visticamāk, krasi samazinātu šo institūciju skaitu. Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji, kuri ir saskārušies ar šķīrējtiesām, uzskata, ka vajadzētu arī liegt šķīrējtiesnešu tiesnešiem paralēli būt zvērinātiem advokātiem, tādējādi vēl vairāk tos padarot neitrālus. Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) augstākā līmeņa tikšanās laikā ar Latvijas valdību iesniegti priekšlikumi šķīrējtiesu efektivitātes veicināšanai. Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis norāda, ka jau ir saņemti priekšlikumi no ĀIPL un tiek gaidīti LTRK priekšlikumi, kuru mērķis ir šķīrējtiesu kvalitātes un uzticamības palielināšana, atslogojot vispārējās tiesas. «Visi priekšlikumi tiks izvērtēti, un ministrija ar savu redzējumu klajā nāks jau šīs vasaras nogalē,» tā M.Lazdovskis. «Tiesu sistēmas ātrumu un efektivitāti nevar vērtēt tikai pēc valsts tiesu darba, jo daļu tiesvedību varētu risināt arī šķīrējtiesās, taču ļoti liberālais to darbības regulējums - tādas var veidot visi, kuri vien to vēlas, minimālas prasības šīs tiesas tiesnešiem un nolēmumiem - liedz izmantot šo instrumentu,» skaidro Ārvalstu investoru padomes Latvijā tiesu sistēmas efektivitātes darba grupas vadītājs Māris Vainovskis. Viņš norāda, ka Latvijā šobrīd ir ļoti daudz (210) šķīrējtiesu, taču vairumam no tām ir uzticības deficīts. Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas prezidija loceklei Sandrai Neilandei ir radies iespaids, ka daļa no tām vai nu nedarbojas vispār, vai arī ir izveidotas vienas atsevišķas lietas izskatīšanai. «Bet pateikt, kura ir laba un kura ir slikta, neņemos. Ir dažas zināmākās šķīrējtiesas, kas aktīvāk darbojas un par kurām ir pamats teikt, ka tās vēlas strādāt atbilstoši likumam un bez citiem blakus faktoriem un iemesliem,» tā S. Neilande. Viņa gan atzīst, ka tā jau nebūs, ka ne par vienu neko sliktu neviens nepateiks, jo jebkurā procesā, tāpat kā tiesas procesā, viena puse ir zaudētāju puse, un ārkārtīgi reti ir tādi gadījumi, kad abas puses pēc tiesas aiziet vienlīdz apmierinātas.
