Satiksmes ministra Aivja Roņa vizītes laikā Baltkrievijas uzņēmumi izrādījuši vēlmi aktīvāk izmantot Latvijas tranzīta koridora – dzelzceļa un ostu terminālu – iespējas, bet Latvijas uzņēmēji piedāvājumus vēl gaida.   Kaut arī oficiālais 31.augusta vizītes iemesls bija iepazīšanās ar jauno Baltkrievijas Republikas transporta un komunikāciju ministru Anatoliju Sivaku, tās laikā tikās arī laikā abu valstu dzelzceļa uzņēmumu vadītāji. Noprotams, ka pārrunātas iespējas palielināt kravu tranzīta apjomu palielināšanas iespējas gadījumā, ja Baltkrievija dēļ strīda ar Lietuvu par t.s. lācīšu desantu izlemtu pārvirzīt daļu kravu, kas šobrīd tiek nosūtītas caur Klaipēdu.   «Cilvēciski varu saprast Baltkrievijas iedzīvotājus,» kuri nav apmierināti ar to, ka ir pārkāpta viņu gaisa telpa, norādīja A. Ronis. «Es arī būtu neapmierināts, ja mūsu gaisa telpā ielidotu lidmašīna, no kuras tiktu izkaisītas aģitācijas lapas, kurās tiktu teikts, ka dzīvojam nepareizi,» tā viņš.   Tikmēr Latvijas dzelzceļa (LDz) pārstāvis Māris Ozols sacīja, ne apstiprināja, ne noliedza, ka LDz būtu saņēmis baltkrievu piedāvājumu. Savukārt LDz Cargo pārstāvis Eduards Čerņavskis vien norādīja, ka sarunas ar baltkrieviem norit pastāvīgi.   A/s Kālija parks pēc ministra vizītes Baltkrievijā nav saņēmis nekādus jaunu kravu piedāvājumus, norādīja uzņēmuma finanšu direktors Dainis Treimanis, taču uzņēmums ir atvērts sarunām. DB jau rakstīja (13.03.2008.), ka pilnībā apstājusies stratēģiski svarīgā Baltkrievijas kālija sāls plūsma Ventspils virzienā dēļ kālija sāls ražotāja Belaruskalij domstarpībām ar Kālija parku, pusēm nespējot vienoties par kravu piegādēm un līgumu nosacījumiem.   Savukārt Rīgā strādājošā SIA Alpha osta, kas nodarbojas ar minerālmēslu pārkraušanu, komentārus par to, vai saņemts baltkrievu piedāvājums, sniegt nevēlējās. Tikmēr skeptisks par kravu pieagumu no Baltkrievijas ir Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Rīgā nav, kur kāliju kraut, nav arī daudz jaudu, izņemot Man-Tesu naftas produktu pārkraušanai, tā viņš.   «Šobrīd Rīgā pārkraujam trīs miljonus tonnu gadā,» iepriekš DB norādīja SIA Naftimpeks valdes priekšsēdētājs Armands Sadauskis, taču, samazinot atšķirīgu produktu skaitu, jaudas varētu palielināt līdz pieciem sešiem miljoniem tonnu gadā. Patlaban gan piedāvājums par papildu kravām no baltkrieviem nav saņemts, tomēr gaidām, tā viņš.   Savukārt Man-Tesa vadītājs Kārlis Andersons atzina DB, ka iespējas palielināt apjomus ir, taču šobrīd baltkrieviem nav, ko piedāvāt, jo vasaras mēnešos viņi vairāk orientējas uz iekšējo tirgu un Ukrainu, tāpat rūpnīcās tiek veikti nopietni remonti. Līdz ar to runa par baltkrievu naftas produktu kravām varētu būt gada beigās.