Uzņēmēji izvēlas dažādus ceļus, kā paplašināt ražošanu, ieviest modernas tehnoloģijas, celt darba ražīgumu, apgūt jaunu izstrādājumu ražošanu un iegūt jaunus sadarbības partnerus. «Tā ir katra atsevišķa uzņēmuma vadītāja un īpašnieka izvēle, kā attīstīt kompāniju,» uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņš atzīst, daļa nozares uzņēmēju ir pieteikuši savus modernizācijas vai ražošanas paplašināšanās projektus ES struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai, savukārt citi par izdevīgāku dažādu apsvērumu dēļ izvēlas citus ceļus. «Nenoliedzami, katram izaugsmes modelim —ar vai bez ES līdzfinansējuma ir gan savas pozitīvās, gan negatīvās puses,» secina V. Rantiņš. Viņš norāda, ka uzņēmēji, kas ir pieteikušies uz ES līdzfinansējumu savu iecerēto projektu realizācijai, to īstenošana izmaksā uz pusi lētāk, taču vienlaikus jārēķinās, ka ir vajadzīgs samērā ilgs laiks, kamēr pieteiktais projekts tiek izvērtēts un saņem atļauju to īstenot. «Šajā laikā bieži vien pieaug visdažādākās izmaksas, kā rezultātā projekts sadārdzinās, un tieši uz uzņēmēja rēķina,» skaidro V. Rantiņš. Tieši garais pieteiktā projekta izskatīšanas laiks, iepirkumu procedūra, viņaprāt, ir galvenie aspekti, kuri daļai uzņēmēju liek atmest ar roku pretendēšanai uz ES struktūrfondu atbalstu. Tiesa, neraugoties uz minētajām ēnas pusēm, daudziem it īpaši nelielajiem nozares uzņēmumiem ar vietējo kapitālu ES struktūrfondi ir teju vai vienīgā iespēja īstenot savu iecerēto projektu uz strauji izaugt, norāda V. Rantiņš. Tie uzņēmumi, kuriem ir turīgas mātes kompānijas (it īpaši ārzemju kompānijas) var atļauties izaugsmes projektus Latvijā īstenot bez ES struktūrfondu atbalsta, vēl daļa, kuriem nav problēmas aizņemties naudu Latvijas komercbankās, izmanto šo iespēju un pat ātrāk nekā tie, kuri piesakās uz ES struktūrfondiem, realizē savus plānus.