Lai gan Latvijas filmu budžets aizvien ir niecīgs, kino industrijas pārstāvji cer, ka Latvija varētu būt vieta, kur ārvalstu producenti brauktu uzņemt filmas.

Tas dotu pienesumu ne tikai kino industrijā iesaistītajiem, bet arī visai Latvijas tautsaimniecībai kopumā, piemēram, viesnīcām, ēdinātājiem, transporta pakalpojumu sniedzējiem un citiem.

Jau vairākus gadus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kā galvenā nacionālā eksporta organizācija atbalsta Latvijas kino industrijas meistarību un veicina valsts klātbūtni starptautiskajos filmu tirgos un lielākajos festivālos. Pērn vairākas Latvijā radītās filmas ierindojās skatītāko filmu virsotnēs, sacenšoties ar Holivudas filmām. Šogad 18. un 19. oktobrī norisināsies Rīgas Starptautiskā kino festivāls (Riga IFF 2019), kura mērķis ir sekmēt biznesa attiecību veidošanu un pieredzes apmaiņu starp Latvijas kino profesionāļiem un ārvalstu producentiem, diskutēt par nozares aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, prezentēt Latvijas filmu studijas un producentu apvienības ārvalstu sadarbības partneriem, kā arī filmēšanas vietu lokāciju tūrē atklāt Latviju kā potenciālu sadarbības partneri jaunu kopprojektu īstenošanai.

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Filmu producenti no ārvalstīm, kuri plāno Latvijā uzņemt vismaz pusmiljonu latu vērtas mākslas vai animācijas filmas, vai arī vismaz 100 tūkst. latu vērtas dokumentālās filmas un kuri noslēguši līgumu par filmas uzņemšanu Latvijā, varēs pretendēt uz valsts budžeta līdzfinansējumu.

Kārtību, kādā šie producenti var pretendēt uz līdzfinansējumu no Latvijas valsts budžeta, regulēs īpaši Ministru kabineta noteikumi, kurus otrdien pieņēma valdība.

Lēmumus par līdzfinansējuma piešķiršanu, saskaņā ar noteikumiem, pieņems Nacionālais kino centrs, kas atbalstāmos filmu projektus izvēlēsies konkursa kārtībā.

Uz budžeta līdzfinansējumu nevarēs pretendēt ārvalstu filmu producenti, kuri Latvijā iecerējuši uzņemt pornogrāfiska satura filmas, kā arī filmas, kas filmu projektiem, kas sludina reliģisko un rasu naidu, nepamatoti atspoguļo vardarbību vai satur cilvēka cieņu pazemojošu propagandu.

Ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā jau atbalsta Rīgas pilsētas pašvaldības izveidotais Rīgas filmu fonds. 2010.gadā no Rīgas filmu fondā tika atbalstīti trīs kopražojumu filmu projekti, bet kopējais pašvaldības līdzfinansējuma apjoms bijis 214 515 lati, savukārt 2011.gadā Rīgas filmu fonds atbalstījis septiņus kopražojumu filmu projektus. Kopējais pašvaldības līdzfinansējums šīm filmām bija 486 567 lati.

Katru kalendāro gadu februāra pirmā svētdiena ir amerikāņu futbola finālspēles Super Bowl laiks. Šo pasaulē finansiāli ienesīgāko sporta un arī izklaides pasākumu svētdienas vakarā pie televizoru ekrāniem noskatās aptuveni 100 miljonu cilvēku, turklāt vidēji katrs sestais pēc tam pirmdien nespēj aiziet uz darbu.

Un tas ir saprotams – visu amerikāņu futbolu apvij milzīga jezga un Super Bowl ir sezonas kulminācija. Tas spēj aizraut pat pret sportu visvienaldzīgāko skatītāju. Šova mērogs un pompozitāte ir kā ekskluzīvs klubs, kur jebkuram ir iespēja būt piederīgam kaut vienu vakaru.

Jādomā, ne tikai manu sākotnējo interesi par šo sporta veidu lielā mērā ir ietekmējusi Holivuda. Ikviens zina kādu filmu, kur amerikāņu futbola treneri, visslavenāko Holivudas aktieru atveidoti, ar prātam neaptverami iedvesmojošu runu pilnībā maina spēles ritējumu un uzvar komanda, kuras spēlētāji jau bija atmetuši pēdējās cerības.

Man šīs filmas ir kā mūsdienu vesterni, kur kovbojus ar viskija pudeli rokās ir nomainījuši sportisti ar milzīgām alus reklāmām fonā. Tajās mēs varam aizrautīgi vērot viņu cīņu ar visdažādākajiem mūsdienu vilinājumiem un problēmām, ar kurām tad tiek vēl vairāk kairināta interese par šo sporta veidu. Tā ir neatņemama Amerikas popkultūras sastāvdaļa.

No 2. līdz 6. februārim Karostas cietumā viesosies Spoku mednieki - Ghost Hunters International.

Tā ir starptautiska pētnieku komanda, kas amerikāņu TV zinātniskās fantastikas raidījumu cikla „Ghost Hunters ” vajadzībām pēta dažādas paranormālas parādības visā pasaulē. Pētnieki izmanto zinātniskas metodes un speciālas ierīces, lai izpētītu mistiskās parādības, intervē vietējos cilvēkus, kas saskārušies ar paranormālajām parādībām, kā arī dokumentē savus pētījumus un veido populāru raidījumu ASV. Starptautiskā Spoku mednieku komanda savas filmas ir veidojusi slavenās Anglijas un Skotijas pilīs, Peru, Singapūrā, Zviedrijā, Filipīnās un citur. Ghost Hunters International producenti un veidotāji ir ieradušies no Kalifornijas, un Liepājas Karostas cietums ir vienīgā vieta Baltijā, kas iekļauta viņu projektā.

Astoņi vizītes dalībnieki ieradās Latvijā vakar, 15.jūlijā, pēc piecu dienu ilgas iepazīšanās vizītes Igaunijā. ASV ir tālais tirgus, kurā baltieši strādā kopīgi - šai reizē ciešā sadarbībā ar Igaunijas Tūrisma padomi, pastāstīja Tūrisma attīstības valsts aģentūras pārstāve Inta Briede.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras tūrisma tirgus speciāliste Lelde Beņķe stāsta: «Veidojot programmu, aizvien paturējām prātā, ka gandrīz visiem ciemiņiem šī būs pirmā iepazīšanās ar Latviju un Baltiju.»

Pirmo iespaidu par mūsu valsti amerikāņi ieguva lauku mājās Lantus Kocēnu novadā, kur notika nakšņošana, bet jau šodien viņi dodas uz Valmiermuižas alus darītavu, lai apskatītu ražotni un nogaršotu miestiņu.

Piecu dienu ilgo vizītes programmu amerikāņu ciemiņiem TAVA gatavojusi sadarbībā ar Cēsu kultūras un tūrisma centru, Siguldas attīstības aģentūru un Zemgales tūrisma asociāciju.

Biznesa kultūras atšķirības starp Ameriku un Eiropu nav šķērslis, lai ASV investori ieguldītu Latvijā, bet mūsu vadītājiem un darbiniekiem jāspēj pielāgoties citai darba kultūrai.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja a/s Citadele banka, kurai daļa akcionāru ir ar amerikāņu izcelsmi, valdes locekle Santa Purgaile. Viņa atzīst, ka Latvijas ekonomika ir salīdzinoši jauna, tāpēc vēsturiski vietējiem uzņēmumiem nav bijusi iespēja uzkrāt kapitālu un sekmīgi attīstīties, lai būtu situācija, ka pašmāju kapitāls dominētu.

Faktiski biznesa vide Latvijā vēsturiski veidojusies, balstoties uz citu valstu kapitāla ieplūšanu. Kopš tūkstošgades mijas ASV investīcijas Latvijā bijušas aptuveni 200 milj. eiro apmērā, bet 2013. gadā investīciju apjoms pakāpās līdz pat 360 milj. eiro. Interesanti, ka, raugoties pēc uzņēmumu skaita, vērojama pretēja tendence: tūkstošgades mijā ASV investīcijas bija 1600 uzņēmumos, bet patlaban – aptuveni 600. Tas nozīmē, ka ir lielākas investīcijas mazākā skaitā uzņēmumu. S. Purgaile uzskata, ka ASV investīciju klātbūtne Latvijā bija, ir un būs. Jautājums ir tikai, vai Latvijas uzņēmējdarbības vide ir atvērta ASV investoriem un investīcijām. Viņa nenoliedz, ir kulturālās un arī dažādu jautājumu izpratnes atšķirības starp eiropiešiem un amerikāņiem. «Latvijā esam pieraduši pie dažādām kultūrām, kaut nevar noliegt, ka biznesa kultūra Latvijā vairāk ir aizgūta no ģeogrāfiski tuvās Skandināvijas, it sevišķi banku sektorā, kurā dominē šī reģiona kapitāls, to apliecina arī investīciju apmērs Latvijā,» skaidro S. Purgaile. Latvijā ir bijuši dažādi laiki un varas, kurām vēsturiski esam pielāgojušies, un tāpēc Latvijas uzņēmēji spēj pielāgoties jebkurai biznesa kultūrai, kura šeit ienāk, un arīdzan rast kopsaucējus.

Pretvēža preparāts Rigvir pievilina medicīnas tūristus, bet citu zemju pacienti reti tiek pāri atbilstošu klīniku neesamības, infrastruktūras trūkuma un pacientu servisa zemā līmeņa barjerai

«Ārzemēs par mums runā vairāk nekā šeit. Un ārsti ārpus Latvijas par mums zina vairāk nekā šeit, tāpat publikācijas un klīnikas, ar ko sadarbojamies, ir ārzemēs,» saka holdinga kompānijas Rigvir valdes priekšsēdētājs Jurģis Auziņš.

Rigvir tiek dēvēts par unikālu Latvijas produktu, to salīdzina ar VEF Minox un airDog. Vai tas ir pamatoti?

Rigvir ir daudz nozīmīgāks kaut vai no tā viedokļa, ka dod ieguldījumu tai cilvēku daļai, kas daudz cieš, jo ir slimi ar vēzi. Pretvēža medikaments ir unikāls ne tikai Latvijai, bet arī visai pasaulei. Tikai šodien zinātnieki pasaule nonāk pie tām atziņām, kuras preparāta izgudrotāja Aina Muceniece savā monogrāfijā aprakstīja jau 70. gados. Otrs attāli līdzīgs pretvēža vīruss ir radīts tikai tagad ASV, kur to reģistrēs novembrī. Šo vīrusu amerikāņu kompānija pirms trim gadiem nopirka par miljardu dolāru un tad ieguldīja miljonus, lai to varētu reģistrēt. Tad pasaulē būs divi šādi preparāti – Rigvir un šis otrs, kas gan būs ģenētiski modificēts, kādēļ var rasties dažādi blakusefekti. Rigvir tik un tā paliks nepārspējams, pateicoties dabīgajai izcelsmei, augstajai efektivitātei un nekaitīgumam. Jo preparātam praktiski nav nekādu nozīmīgu blakņu. Rigvir šobrīd kā vienīgais medikaments pārstāv veselu onkoloģijas nozari – vēža viroterapiju. Uzskatu, ka šis ir pašlaik onkoloģijā vishumānākais pasaulē pieejamais ārstēšanās veids, kāds vien ir iespējams, veicot ārstēšanos tā, kā to bija paredzējis Hipokrāts – galvenais ir palīdzēt un nekaitēt. Ja pretvēža terapija parasti saistās ar lielām blaknēm un ciešanām un pieeja ir – mēģināsim iznīcināt vēzi, cerībā, ka cilvēks to visu pārdzīvos, tad šeit ir pavisam cita pieeja. Tas ir Dieva radīts nekaitīgs vīruss, ko cilvēks ir veiksmīgi atradis un «apmācījis» cīnīties ar vēža šūnām. Domāju, ja vērtē pēc ieguldījuma cilvēcei, tad Rigvir pārspēj visu, ko Latvijā jebkad kāds ir izdomājis.

Pērn lejupslīde atstājusi nelielu iespaidu uz Krievijas 813 miljonu ASV dolāru vērto kino industriju, proti, Krievijā pērn tika izveidotas 150 filmas, no kurām 10 tika līdz Kannu filmu festivālam. Šogad gan izskatās, ka Krievijas filmu portfelis būs krietni plānāks, raksta Forbes.

Krievijā veidoto filmu skaits šogad, salīdzinot ar 2008. gadu, samazināsies par aptuveni piektdaļu, prognozē Krievijas lielākā neatkarīgo filmu veidotāja Central Partnership vadītāja vietnieks ArmensDišdišjans.

«[Krievijas kino] tirgū gaidāmas lielas pārmaiņas. Būs daudz mazāk filmu un pazudīs daudzi producenti,» tā A. Dišdišjans. Arī Central Partnership ir bijis spiests atteikties no savām ambīcijām. Pērn kompānija izveidoja 8 filmas, šogad plānotas vien divas.

Lai gan Krievijas filmu veidotāji dažādos veidos gūst finansējumu no ārvalstīm, piemēram, piedāvājot filmas iepriekšpārdošanā, lielā mērā finansēšana ir atkarīga no aizņēmumiem iekšzemes tirgū. Taču tagad, kad pieņēmusies spēkā finanšu krīze, Krievijas bankas pārtraukušas izsniegt aizdevumus filmu industrijai.

Liepājas simfoniskā orķestra vadība bez paskaidrojumiem pāris dienu laikā nomainījusi administratīvos darbiniekus, tajā skaitā tikko atklātā Pianisma zvaigžņu festivāla producenti Ilonu Janukoviču.

Līdz ar festivāla producenti darbu zaudējis arī sabiedrisko attiecību speciālists Gundars Venens. «Jā, tā ir taisnība.» uz Db jautājumu, vai tiešām darba attiecības pārtrauktas ar festivāla organizatoriem tieši pirms festivāla atklāšanas, atbildēja Valsts Liepājas simfoniskā orķestra (LSO) pašreizējā sabiedrisko attiecību speciāliste Nataļja Vecvagare. Sīkākus komentārus viņa nesniedza, vien norādīja, ka tas ir vadības lēmums. Par jaunu pretendentu izvēli tikšot izlemts tuvākajā laikā, bet «šobrīd bija vajadzīgas ātras izmaiņas, lai būtu labāks rezultāts». Kultūras ministrijā, kuras pakļautībā kopš šī gada sākuma ir LSO, norādīja, ka personāla politika ir orķestra direktora Ulda Lipska atbildība, diemžēl ar direktoru Db sazināties nav izdevies. Līdzšinējā LSO ārējo sakaru vadītāja, festivāla producente Ilona Janukoviča telefonsarunā ar Db pastāstīja, ka darba uzteikums bijis absolūti negaidīts, turklāt izteikts dienā, kad pabeigti visi festivāla organizēšanas darbi, ieskaitot pat noslēguma banketu. Pārejot orķestrim jaunā statusā, visiem darbiniekiem noteikts trīs mēnešu pārbaudes laiks, kas vēl nav beidzies. I. Janukoviča LSO strādāja kopš 2005.gada, brīvi runāja krievu, latviešu, angļu, franču un vācu valodā, uzturēja orķestra kontaktus ar ārvalstu sadarbības partneriem, vēstniecībām un viesmūziķiem, organizēja Pianisma zvaigžņu festivālu. Db jau rakstīja, ka LSO no pašvaldības kolektīva kļuva par valsts orķestri no 2010. gada 1. janvāra. Orķestra māksliniecisko vadītāju Imantu Resni pēc orķestra balsojuma nomainīja jauns diriģents Atvars Lakstīgala, savukārt par orķestra direktoru kļuva mūziķis Uldis Lipskis.

Šā gada 30.martā Jāzepa Vītola mūzikas akadēmijā notika ikgadējā biedrības Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) biedru kopsapulce, kurā izpildītāji un producenti ievēlēja jaunu valdi savu tiesību pārstāvēšanai. LaIPA valde sastāv no astoņiem valdes locekļiem, tostarp biedrības valdes priekšsēdētāja.

Valdes priekšsēdētāju jaunā valde ievēlēs tās pirmajā sēdē, kas plānota aprīļa sākumā. Tajā tiks definēti arī galvenie jaunās valdes darbības virzieni un prioritātes.

Par LaIPA valdes locekļiem no izpildītāju vidus atkārtoti tika ievēlēts grupu Melo M un Raxtu raxti mūziķis un Nepieradinātā Folka orķestra dibinātājs Kārlis Auzāns, kā arī izpildītājs Kārlis Būmeisters. No producentu vidus atkārtoti LaIPA valdē tika ievēlēta SIA Mikrofona ieraksti direktore Elita Mīlgrāve un SIA Baltic Records Group vadītājs Arvīds Mūrnieks, kā arī Kultūras menedžmenta centra Lauska vadītājs Juris Zalāns. Savukārt pirmo reizi LaIPA valdē darbosies grupas Prāta Vētra basģitārists, mūziķis Ingars Viļums, grupas Instrumenti producente Līva Pētersone un akadēmistās mūzikas pārstāvis, DaGamba čellists Valters Pūce.

Sūdzas, ka atsevišķi Televeikala skatloga producenti tirgo sižetus LTV7 vārdā, vēsta laikraksts Diena.

Sarunas shēma ir viena. Vispirms jāpiezvana uzņēmumam vai iestādei un jāizrāda vēlme veidot sižetu par viņiem. Vēlāk sarunas turpinājumā it kā starp citu jāieminas, ka par sižetu būs arī jāmaksā. Tā tiek piesaistīti klienti vismaz daļai Televeikala skatloga raidījumu, kurus biezā slānī rāda Latvijas Televīzijā (LTV). Šādi raidījumi nav nekas aizliegts, tos veido neatkarīgie producenti, un tie ir nodalīti no LTV satura, taču problēma ir tā, ka vismaz daļa no raidījumu veidotājiem zvana un pārdod saturu, stādoties priekšā kā LTV 7. kanāla (LTV7) pārstāvji, skaidro laikraksts.

Ielūkojoties televīzijas programmā, redzams, ka LTV7 Televeikala skatloga raidījumi ir dažādi un tie redzami katru rītu. Tajos tiek pārraidīti apmaksāti materiāli par visnotaļ plašu tēmu loku. Potenciālos klientus uzrunājot paši raidījumu producentu kompāniju pārstāvji. Piemēram, lauksaimnieki apmaksātu sižetu piedāvājumus no Televeikala skatloga veidotājiem saņem regulāri, stāstījis z/s Strazdi īpašnieks Valters Bruss.

Saprotot, ka nodrošinājumu saņemt nevarēs, izmeklētājs kā savu nākamo soli izraudzījās apsūdzības izvirzīšanu personīgi Rietumu bankas prezidentam

To intervijā DB saka Rietumu Bankas prezidents Aleksandrs Pankovs.

Pēdējā laikā masu saziņas līdzekļos daudz tiek runāts par tā sauktajiem Panamas dokumentiem. Saistībā ar tiem ir izskanējis arī Rietumu Bankas vārds, taču banka līdz šim atteikusies no komentāriem. Kāpēc?

Vispirms jāsaka, ka mums līdz šim brīdim nav zināms par to, vai šajos dokumentos ir jebkāda informācija, kas būtu saistīta ar Rietumu Banku. Tāpēc īsti nav ko komentēt. Kopumā, – mēs atbalstām finanšu nozares uzraudzības politiku, caurskatāmību un apmaiņu ar finanšu informāciju starptautiskā mērogā. Taču jāuzsver, ka šādam informācijas apmaiņas procesam ir jānotiek saskaņā ar likumu. Mēs esam banka un neviens nav mūs atbrīvojis no nepieciešamības ievērot noteiktas procedūras, rūpēties par klientu personisko datu saglabāšanu un par bankas noslēpuma ievērošanu.

Liela daļa amerikāņu atteiktos no vairākām lietām savā dzīvē, lai to vietā laiku veltītu telefonsarunām un citām nodarbēm, kas atrodamas mobilajos tālruņos, atsaucoties uz TeleNav veikto aptauju vēsta portāls mashable.com.

Aptuveni 20% mobilo tālruņu īpašnieku ASV ir norādījuši, ka viņi labprātāk pazaudētu savu maku, nekā telefonu, savukārt puse amerikāņu labprātāk atteiktos no kafijas, nevis sava mobilā tālruņa, bet 66% viedtālruņu lietotāju iemieg, ierīcei atrodoties blakus, atklājies ASV veiktā pētījumā.

Pētījuma rezultāti liecina, ka puse amerikāņu atteiktos no sporta aktivitātēm par labu mobilajam tālrunim, trešdaļa amerikāņu atteiktos no seksa, savukārt aptuveni 20% aptaujas dalībnieku atteiktos no kurpēm, zobupastas vai datora, par prioritāti izvēloties tālruni. 70% aptaujāto telefona dēļ atteiktos no alkohola, 63% - no šokolādes, savukārt 55% - no kafijas.

Vieglas dienas un laicīgus labumus negaidi, tā, sākot kopīgas darba gaitas, režisorei–producentei Antrai Cilinskai savulaik postulēja Juris Podnieks

Antra Cilinska ir viena no Jura Podnieka studijas dibinātājām un tās direktore kopš 1994. gada, bet kino industrijā «peld» jau kopš astoņdesmitajiem gadiem. Viņa tagad zina, ka ievadā pieminētais, reiz kolēģa sacītais, bijuši viedi vārdi, jo apsēstajiem ar kino darbs paņem teju visu cilvēka dzīvi. Viņa sevi mazāk asociē ar biznesa lēdiju, vairāk ar radošu cilvēku, kurš obligātās izvēles kārtā nodarbojas arī ar studijas un filmēšanas procesu vadību. Taču vajadzīgais «krampis» ir, kaut vai lai cīnītos par kino nozares valsts atbalsta budžeta pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Jāņa Joņeva kulta romāna Jelgava 94 ekranizācija pirmizrādi piedzīvoja 18. septembrī, bet no 20. septembra tā skatāma kinoteātros. Kādas jums kā vienai no spēlfilmas veidotājiem ir atsauksmes?

No šodien vien 40% nebanku kreditētāji var turpināt izsniegt jaunus kredītus, jo pārējie vēl nav saņēmuši licenci - no 42 kompānijām licences saņēmušas vien 17.

Iespējams, būs arī kompānijas, kas savu biznesu pārcels uz valstīm (izsniedzot kredītus ar distances līgumu), kuru likumdošana neparedz licencēšanu un šo kompāniju klienti var būt vēl lielāki cietēji. Ja lieta nonāks līdz tievedībai, tā notiks pēc citas valsts likumiem un Latvijā šos kredītu ņēmējus neviens neaizsargās, zin teikt Latvijas Ātro kredītu devēju asociācijas (LĀKDA) vadītājs Dāvis Barons.

Metālapstrāde

Investīcijas apgrozījuma apjomā

Spiedformu ražotājs SIA Skan-Tooling modernizācijā investē 1,75 milj. eiro - tikpat daudz cik liels ir uzņēmuma neto apgrozījums. Projekts tiek īstenots, piesaistot ES finansējumu. DB aplēses liecina, ka ES fondu programmā «Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde - atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā» metālapstrādes un mašīnbūves nozarē šogad ir uzsākti 20 jauni projekti ar kopējām investīcijām - ap 17 milj. Ls.

Pret seksuālo izmantošanu darba vietās pērnruden izvērstās kampaņas #MeToo vaininieks Hārvijs Veinsteins nu jau ir ne vien atlaists, bet arī palicis bez neviena centa no paša radītās kompānijas pārdošanas. Tas ir pozitīvi vērtējams precedents par korporatīvās kultūras nozīmi biznesa modelī arī tādām jurisdikcijām, kuru tiesu prakse nebalstās precedentos.

Kopš pērnā rudens, kad mediji publiskoja liecības par aktrišu sērijveida seksuālo izmantošanu The Weinstein Company (TWC), kinokompānija ir centusies izvairīties no bankrota, piesaistot jaunus investorus un mainot tēlu, sākot ar sava dibinātāja H. Veinsteina atlaišanu. Vēl gada sākumā šķita, ka investoru piesaiste izdosies un TWC varētu pārdot investoru grupai par 275 miljoniem USD plus 225 miljonu USD parādsaistību pārņemšana. Ja tas būtu noticis bez tiesībsargu iejaukšanās, sava daļa no tā tiktu arī TWC akcionāriem, kas vai nu paši bijuši varmākas, vai arī katrā ziņā ir bijuši lietas kursā par valdošo seksisma kultūru. Tomēr tā vis nenotika, jo šādu scenāriju – ņemsim vērā, ka turklāt likumam atbilstīgu scenāriju! – par netiesisku uzskatīja Ņujorkas ģenerālprokurors. Lai gan TWC darbība asociējas ar Holivudu, kompānija ir reģistrēta un tās galvenais ofiss atrodas Ņujorkā, un pavalsts ģenerālprokurors, īsi pirms līdzējas puses bija gatavas teikt «hop!», TWC un tās dibinātājus brāļus Veinsteinus iesūdzēja Manhetenas Augstākajā tiesā, uzliekot darījumu uz bremzēm.

Cīņu mākslas meistara un aktiera Brūsa Lī meitas pārvaldītā kompānija "Bruce Lee Enterprises" iesūdzējusi tiesā Ķīnas ātrās ēdināšanas restorānu tīklu "Kungfu Catering Management" par viņas tēva attēla neatļautu izmantošanu tīkla logotipā.

Šenonas Lī kompānija apsūdz ēdināšanas uzņēmumu par to, ka tas 15 gadus tas izmantojis cīņu mākslas filmu zvaigznes tēlu, par to nemaksājot.

"Kungfu Catering Management" uzstāj, ka logo izmantojumu apstiprinājušas Ķīnas varasiestādes.

"Esam apjukuši, ka mūs sāk vajāt pēc tik daudziem gadiem. Mēs aktīvi iepazīstamies ar lietu un gatavojam atbildi," kompānija norādījusi Ķīnas mikroemuāru vietnē "Weibo".

Ķīnas interneta portāls "Sina.com" vēstīja, ka Šenona Lī vēlas, lai ēdināšanas uzņēmums nekavējoties izbeidz viņas tēva attēla izmantošanu, 90 dienas pēc kārtas publiski precizē, ka uzņēmumam nav nekādas saistības ar Brūsu Lī, un samaksā 210 miljonu juaņu (27 miljonu eiro) kompensāciju.

Lielbritānijas banka The Royal Bank of Scotland (RBS) 2009.gada vasarā brīdinājusi ASV diplomātus Londonā, ka lata devalvācija ir nenovēršama, liecina ar tīmekļa medija WikiLeaks un britu laikraksta Telegraph starpniecību atklātībā nonākusī Amerikas Savienoto Valstu diplomātiskā telegramma.

2009.gada 3.jūnijā no ASV vēstniecības Londonā sūtītajā telegrammā rakstīts, ka bankas RBS Austrumeiropas tirgus analītiķis Timotijs Ešs amerikāņu diplomātiem skaidrojis, ka Latvijai no lata devalvācijas neizvairīties.

Ešs tā brīža Latvijas bankas centienus noturēt lata vērtību vērtējis kā nenoturamus ilgtermiņā, uzskatot, ka lata devalvācija ir nenovēršama un labāk to darīt pēc iespējas ātrāk.

Pēc analītiķa novērtējuma tūlītēja lata devalvācija novērstu domino efektu attiecībā uz citām pret eiro fiksētajām nacionālajām valūtām, kā arī pasargātu Rietumeiropas, īpaši Zviedrijas, bankas.

Ešs uzskatīja, ka, «ņemot vērā Latvijas reālā IKP samazināšanos un pieaugošās fiskālās problēmas, devalvācija nebūs daudz sliktāks solis par Latvijas ekonomikas lēno nāvi, ko izraisīs fiksētais kurss».

Delavēras štatā reģistrētā RA Citadele Holdings LLC nav vientuļa. Vēl ir vairāk nekā 700 000 kompāniju, ko ir reģistrējis aģents The Corporation Trust Company. Kompānijas statuss raksturots kā «nezināms». Mēs zinām, ka tas ir Latvijas bankas Citadele īpašnieks, kas savukārt pieder Citadeles padomes priekšsēdētāja Timotija Kolinsa kompānijai Ripplewood Advisers LLC, kas arī reģistrēta Delavērā.

Kāpēc Delavēra? Šīs jurisdikcijas galvenā priekšrocība ir anonimitāte, šeit reģistrēto kompāniju dalībnieki neatkarīgi no daļu skaita līgumos var noteikt jebkādus nosacījumus peļņas sadalei savā starpā, patiesā labuma guvēji paliek publiski nezināmi. Tieši Delavēras štatā ir reģistrētas vairāk nekā puse no ASV lielākajām un veiksmīgākajām 500 «Fortune» kompānijām. Ofšoru štatā var atrast arī Citigroup Inc., bet Citadeles korespondentbanka ASV ir Citibank. Taču tieši Latvijai vairāk par visiem vajag apkarot «ofšorus» un «čaulas».

Savulaik liela uzmanība ir bijusi pievērsta tam, kādos iespējamos interešu konfliktos Citadeles pārdošanas procesā atrodas mūsu politiķi un amatpersonas, bet nekad - kādos ārvalstu konsultants un pircēji. Taču notikumi atklāj, ka starp Citadeles pārdošanas konsultantu Societe Generale un tās pircēju T. Kolinsu ir izsekojamas ļoti iespējamas darījumu attiecības. Ir zināms, ka T.Kolinsam piederošais Ripplewood holdings RHJ International, mainot nosaukumu uz BHF Kleinwort Benson Group, ir pārdots sākumā Oddo&Cie un tūlīt pat Amundi un Societe Generale. Savukārt 2016.gadā ir izveidota Societe Generale piederoša privāta banka Kleinwort Hambros.

Esmu dzimis Bruklinā, Ņujorkā, pilsētā, kur tika radīts amerikāņu beigelis. Kad pirms aptuveni gada ierados Latvijā, man stāstīja par kafejnīcu Rīgā, kas gatavo svaigus amerikāņu beigeļus. Tā kā esmu amerikānis un esmu kārs uz beigeļiem, tāpat kā puse no 300 milj. ASV iedzīvotāju, man tie bija jāpamēģina. Brīdī, kad noprovēju, sapratu, ka tas ir labāks nekā jebkurš cits, ko savas dzīves laikā biju baudījis, dzīvojot ASV.

Es biju tik lielā sajūsmā par to garšu, tekstūru, smaržu un zeltaini brūno izskatu, ka attapos, ēdot beigeļus katru mīļu dienu. Tikai viens kumoss, un biju uz āķa.

Nesen man bija saruna ar Zani Nuķi (35), kura pirms beigeļu gatavošanas bija IT projektu vadītāja, un ar Aigaru Krūmiņu (34), kurš pirms tam strādāja dažādus darbus, no kuriem neviens viņam nebija šķitis pietiekami aizraujošs. Viņi abi ir kafejnīcas Big Bad Bagels īpašnieki.

Zane un Aigars sākotnēji pirka saldētus beigeļus no Lielbritānijas. Kvalitāte esot bijusi laba, taču viņu vēlme bija radīt mājās gatavotus beigeļus tepat uz vietas Rīgā. Aigars sajuta sevī izaicinājumu tos pagatavot savām rokām, tāpēc viņš izpētīja visu internetā atrodamo informāciju par to gatavošanu un sāka eksperimentēt – tik ilgi, līdz ieguva perfektu rezultātu.

«Lielā recesija» likusi amerikāņiem pievērsties būtiskiem taupības pasākumiem, sasaldējot uzkrājumus saldētavās vai neslēdzot tualetē gaismu, raksta RIA Novosti.

Taupīts tiek arī uz kalpotājiem, kāda amerikāniete aplēsusi, ka, pašai aplejot dārzu, nedēļā var ietaupīt 40 dolārus, pašai kārtojot māju — 125 dolārus, bet 175 dolārus mēnesī pašai rūpējoties par saviem četriem suņiem. Turklāt pēc šīm nodarbēm neesot vairs nepieciešams tērēt naudu fitnesa klubam.

Ekonomistus šī jaunā amerikāņu dzīves stila tendence nebūt neiepriecina, jo tieši šīs nācijas tieksme «dzīvot ar plašu vērienu» līdz šim bijusi pasaules preču ražošanas un pakalpojumu dažādošanas dzinulis. Amerikāņi tomēr kopumā neatteikšoties no pierastā dzīves standarta, līdz ar to taupības indekss no pašreizējiem 4.4% pieaugs ne pārāk dramatiski— līdz 5.7% 2013. gadā, uzskata finanšu grupas Nomura pētnieki. Taču ir arī pesimistiskākas prognozes, kas taupības indeksu ASV jau nākamgad paredz 8% līmenī. Pētnieki uzskata arī, ka daudz lielākus draudus ASV ekonomikas iziešanai no recesijas veido tieši cenu krišanās jeb deflācija, nevis inflācija.

ASV diplomāti uzskata, ka bijušais Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis (PLL) ir izņēmums Latvijas politikā un lielai daļai pārējās politiskās elites rūp savu personīgo biznesa darījumu saglabāšana ar Krieviju, liecina "WikiLeaks" vietnē publiskotais Vašingtonas diplomātu slepenais ziņojums.

Telegrammā, kuru ASV vēstniecība Rīgā Valsts departamentam nosūtījusi 2008.gada 15.augustā, vērtēta Latvijas politiskā situācija pēc Krievijas iebrukuma Gruzijā.

ASV diplomātu ziņojumā norādīts, ka iebrukums spilgti iezīmējis Latvijas sabiedrības integrācijas problēmas, kā arī parādījis daudzu politiķu biznesa intereses Krievijā.

Bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks ("Vienotība"), tiekoties ar ASV vēstnieku Latvijā, norādījis, ka tagad ir svarīgi, lai Latvija pārliecina ES, ka attiecības ar Krieviju nevar turpināties kā parasti.

ASV vēstniecība norāda, ka daudziem cilvēkiem Latvijā, tostarp virknei vadošo politiķu, ir ļoti ekskluzīvas biznesa attiecības ar Krieviju, kuras viņi nevēlētos zaudēt.