Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Rīgā «burtiski nākamnedēļ» sāksies Brīvības ielas remonts starp Bruņinieku ielu un VEF tiltu, līdz ar to iedzīvotājiem jārēķinās ar krietni lēnāku satiksmi, šorīt Latvijas Radio pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Kā citus lielākos šovasar plānotos remontdarbus Jakrins nosauca darbus Merķeļa ielā, Kalpaka bulvārī un Salu tilta rekonstrukcijas otro kārtu.

Jakrins uzsvēra, ka remontdarbi tiks organizēti tā, lai maksimāli nodrošinātu kustību sabiedriskajam transportam, bet arī privātā transporta lietotājiem ielas būšot izbraucamas.

Ierēdnis cer, ka darbi tiks paveikti kvalitatīvi un noteiktajos termiņos, turklāt būvnieki arī spēs nodrošināt jēdzīgu darbu organizāciju. Konkursi par darbu veikšanu ir noslēgušies, «cipari ir fiksēti» un sadārdzinājumiem nevajadzētu būt, piebilda Jakrins.

Tikmēr opozīcijā esošās Vienotības Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis ir vērsies pie Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Vadima Baraņņika ar prasību nekavējoties sasaukt ārkārtas sēdi par apjomīgajiem ielu remontdarbiem Rīgā.

Rīgas domes plānotie ielu remontdarbi šovasar būs vēl lielāki nekā pērn, tāpēc Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) iedzīvotājus brīdina, ka vasarā galvaspilsētā būs jārēķinās ar krietni lielākiem sastrēgumiem.

Šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» Ušakovs sacīja, ka pagājušajā gadā pašvaldība guvusi labu mācību un Barona ielas remonts ir bijis kā paraugs, kā veidot attiecības ar būvniekiem.

Tāpēc Ušakovs brīdināja, ka šovasar sastrēgumi ielu remontu dēļ būs lielāki nekā pērn un prognozēja, ka nākamajos gados būšot vēl sliktāk.

Šogad par lielāko izaicinājumu Rīgai un rīdziniekiem varētu kļūt Krasta ielas remonts, jo tiks remontēts gan ielas segums, gan apmales.

Dome publiskojusi vairākas remontdarbu ieceres - līdztekus Krasta ielas remontdarbiem plānots savienot Spīķeru un Ķengaraga promenādes. Tāpat tuvākajos divos gados tiek plānots pārbūvēt Čaka ielu un daļēji arī Bruņinieku ielu, kur divvirzienu veloceliņš stiepšoties visas ielas garumā.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Kaņepes Kultūras centra solidaritātes kampaņas ietvaros, kas norisinājās no 28.aprīļa līdz 28.maijam, ēkas remontam tika saziedoti teju 95 000 eiro. Pateicoties finansiālajam atbalstam, 28.jūnijā tika uzsākts ēkas renovācijas pirmais posms - demontāža ēkas piebūvei, kas kopš Kaņepes Kultūras centra pirmssākumiem nav tikusi publiski izmantota.

Plānots, ka remonts ilgs līdz 2021.gada 1.novembrim, bet otrā un trešā stāva iekšdarbu pabeigšana prasīs vēl mazliet ilgāku laiku.

Lielāko daļu šī gada vasaras Kaņepes Kultūras centra terase būs atvērta apmeklētājiem, izņemot nedēļu no 19. līdz 25.jūlijam, jo šajā laikā tiks noņemts un mainīts ēkas mūra daļas jumts, un šajā remonta posmā atrasties uz terases nedrīkstēs.

FOTO: Kaņepes Kultūras centru uzfrišina par 300 tūkstošiem eiro 

Uzsākta Kaņepes Kultūras centra (KKC) ēkas fasādes rekonstrukcija, kas ir pirmais no...

Remontdarbu ietvaros Kaņepes Kultūras centra ekspluatējamā telpa palielināsies par 40%, tā nodrošinot vairāk vietas apmeklētājiem. Ēkas mūra daļā līdz augusta vidum tiks mainīts un siltināts jumta segums; ēkas koka daļā tas tiks veikts līdz septembra beigām. Ēkas koka daļā ir jāveic arī remonts sakarā ar nesošo siju stiprināšanu un maiņu. Līdz septembra beigām tiks atjaunota ēkas fasāde, kas vērsta uz Skolas ielu, savukārt pagalma fasāde tiks atjaunota līdz oktobra sākumam. Koka konstrukciju remontu un ēkas pagalma piebūves rekonstrukciju tiek plānots veikt līdz oktobra sākumam, tāpat augusta beigās ir plānots atjaunot vai mainīt ēkas koka logus.

Septembrī tiks izbūvēts vides pieejamības lifts, lai cilvēki ar kustību traucējumiem un bērniem ratiņos varētu ērti piekļūt ēkas otrajam un trešajam stāvam. No septembra līdz novembrim tiks izbūvēti ēkas bēniņi, kur nākotnē plānots ierīkot skaņas studiju un kopstrādes telpu, otrajā stāvā tiks ierīkots vēl viens bārs, kā arī tiks izbūvēti divi balkoni - viens ārpus kinozāles un pavisam jauns iekšpagalmā.

Kaņepes kultūras centrs iezīmējis savu vietu Rīgas kultūras dzīvē 

Pirms pieciem gadiem Dāvis Kaņepe ar domubiedriem Rīgas centrā izveidoja nelielu kafejnīcu,...

Būvprojekta arhitekts ir Renārs Putniņš no SIA "MALUS Architects", savukārt par būvkonstrukcijām atbildēs Andis Vecvērdiņš no SIA "Arberg". Būvuzraugs ir Kalvis Gruntmanis, būvkompānija - SIA "REVOHAUS", būvdarbu vadītājs ir Dainis Projums. Kaņepes Kultūras centra ēkas būvprojekts apstiprināts Rīgas pilsētas būvvaldē 2020.gada 10.martā, būvatļauja iegūta 2021.gada 21.jūnijā.

Kā jau iepriekš minēts, 2021.gada 28.aprīlī Kaņepes Kultūras centrs uzsāka solidaritātes kampaņu "Dari kā Klāra" ēkas remontam. Ja remonts netiktu veikts nomas līguma noteiktajā laikā, Kaņepes Kultūras centram nāktos izbeigt savu darbību. Pateicoties atbalstītājiem un partneriem, kampaņā izdevās savākt teju 95 tūkstošus eiro, kā arī atrast citus finansēšanas atbalsta rīkus, lai plānotie remonta darbi varētu notikt un Kaņepes Kultūras centrs varētu turpinātu savu darbību. Kopumā kampaņā Kaņepes Kultūras centru atbalstīja vairāk nekā 1500 cilvēku un organizācijas.

Situācija ar bedrēm Rīgas ielās patlaban ir «štruntīga, pat ļoti štruntīga,» taču tas lielā mērā izskaidrojams ar ierobežotajiem finanšu līdzekļiem un to, ka galvaspilsētas dome vairākus gadus apzināti izvēlējās prioritāri tērēt naudu skolu, bērnudārzu un atpūtas objektu savešanai kārtībā, sociālajā tīklā «Facebook» paudis Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Galvaspilsētas domes priekšsēdētājs vairākkārt uzsver, ka viņam nav tiesību taisnoties par bedrainajām ielām, tomēr viņš norāda, ka pašreizējā situācija ir izskaidrojama ar kopējo pašvaldībai pieejamo līdzekļu apjomu un ar to, ka pa Rīgas ielām pārvietojas mašīnas no visas valsts, ne tikai no galvaspilsētas. «Līdz pat 40% [automašīnu galvaspilsētas ielās] nav no Rīgas. Un te ir būtisks moments autovadītājiem, kas maksā «ceļa nodokli». No 36 miljoniem [eiro], ko samaksā rīdzinieki, Rīgas budžets saņem aptuveni 10 miljonus. No «ceļa nodokļa», ko maksā visas pārējās valsts iedzīvotāji, Rīgas budžets nesaņem neko. Šo pieminu, ja mēs runājam par finanšu taisnīgumu,» norāda Ušakovs.

Ziedoņdārzā sākta vērienīga rekonstrukcija, informēja Rīgas domē.

Ziedoņdārzs ir 6,37 hektārus liels jaukta tipa ainavu un regulāra stila parks ar zālieniem, alejām, cirptiem dzīvžogiem, strūklaku, bērnu rotaļu laukumiem un ielu basketbola laukumiem, ko ietver A. Čaka, Matīsa, Sparģeļu un Artilērijas ielas. Ziedoņdārzu ierīkoja pilsētas pārvalde pēc dārzu arhitekta A.Zeidaka projekta 1939.gadā. Parkā uzstādīts piemineklis dzejniekam Aleksandram Čakam.

Gadu gaitā Ziedoņdārzs kļuvis nepievilcīgs - bradājamais baseins sen nedarbojas, celiņu iesegums ir nolietots un saplaisājis, dārznieka māja ir sliktā stāvoklī, stādījumi pārauguši.

Augusta beigās Ziedoņdārzā sākta rekonstrukcija. Darbu gaitā notiks gājēju celiņu seguma atjaunošana, vides pieejamības nodrošināšana cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, bradājamā ūdens baseina atjaunošana, bērnu atpūtas laukuma atjaunošana un vēl viena jauna bērnu laukuma izveide, vingrošanas laukuma izveide, jaunu soliņu uzstādīšana un esošo soliņu remonts, apgaismojuma izbūve, dārznieka mājas atjaunošana, sabiedriskās tualetes izbūve , videonovērošanas sistēmas izbūve līdz pieslēguma vietai Sparģeļu ielā, suņu pastaigu laukuma izveide, teritorijas apzaļumošana un zāliena atjaunošana, kā arī tūrisma norāžu, arhitektūras mazo formu uzstādīšana.

Ieguldot 5 miljonus eiro jaunās iekārtās, Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu (DLRR) cer pārvirzīt biznesu no dīzeļlokomotīvju remonta uz detaļu ražošanu.

Līdz ar produkcijas veida maiņu DLRR vēlas pārslēgties arī no bijušās Padomju savienības valstu tirgiem uz Eiropu. Pašlaik uzņēmuma galvenais bizness ir lokomotīvju remonts, tas veido ap 80 % ieņēmumu. Atlikušos 20% ieņēmumu aptuveni vienlīdzīgās daļās ienes lokomotīvju rezerves daļu ražošana un pakalpojumi. Akciju sabiedrības galvenais noieta tirgus ir Krievija – uz to vērsts aptuveni 80% biznesa. Uzņēmums sadarbojas arī ar citām NVS valstīm – Ukrainu, Kazahstānu, Uzbekistānu. «Vēlamies diversificēt uzņēmuma darbību – ražot produkciju, kas nav saistīta ar dīzeļlokomotīvēm, sniegt pakalpojumus, kas nav saistīti ar lokomotīvju remontu,» saka a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca valdes priekšsēdētāja Natālija Petrova.

Šajā būvdarbu sezonā Rīgā plānots asfaltēt 120 000 kvadrātmetru brauktuvju par vairāk nekā četriem miljoniem eiro, informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Pašvaldība norāda, ka Rīgā turpinās pēdējos gados lielākie brauktuvju seguma remontdarbi, palielinot satiksmes drošību un ērtību vairāk nekā uz desmit tiltiem un pārvadiem, kā arī 30 ielu posmos.

Ielu seguma atjaunošana jau ir pabeigta Vienības gatvē no Rītausmas ielas līdz pilsētas robežai, Maskavas ielā pie pilsētas robežas, uz tilta pār Sarkandaugavu Kundziņsalā, Vanšu tilta labā krasta estakādē, Jaunciema gatvē pie Mežvidu ielas, uz satiksmes pārvada pār dzelzceļu Jūrmalas gatvē, Duntes ielā no dzelzceļa viadukta atsevišķās vietās un Salu tilta uzbrauktuvē no Krasta ielas.

Darbi turpinās 13. janvāra ielā, 11.novembra krastmalā, Jāņogu ielas posmā no Taisnās ielas līdz Dārziņu 30.līnijai un Rātsupītes ielas posmā, bet drīzumā tiks sākti Ķīpsalas posmā pie Vanšu tilta.

«Mūsu mērķis ir uz ilgu laiku ielas neaiztikt, līdz ar to maina visu, kas ir apakšā. Mums teorētiski visi tie plāni rādīja, ka siltumtīklam ir jābūt kārtībā, jo viņš ir ielikts kaut kad 70ajos gados, Padomju laikā. Tajā brīdī, kad viņu atraka vaļā, ieraudzīja to, ko neviens nebija gaidījis,» Rīgas vicemērs Andris Ameriks (Gods kalpot Rīgai) apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā Preses klubs, atbildot uz jautājumu, kāpēc Rīgas ielu remonts ir ieildzis.

Ameriks raidījumā atzina, ka tik plašiem remontdarbiem neviens nebija gatavs. «Būtu ļoti viegli pasūkstīties un teikt: «Mēs te trīs ielas izremontējām, pārējās, kad dos Dievs, tad izremontēsim». Jā, mēs ļoti daudz darām, un mēs apzināti gājām uz to, uz ko nebijām gatavi. Es to atklāti saku,» raidījumā sacīja Rīgas vicemērs.

Ameriks norādīja, ka remontdarbu mērķis bija ne tikai pārfrēzēt asfaltu, bet arī nomainīt visu, kas ir zem ielām – siltumtīklu, kanalizāciju, ūdensvadu, Latvenergo kabeļus. Viņš atklāja, ka problēmas radās tāpēc, ka esošo siltumvadu stāvoklis pārsteidza būvniekus nesagatavotus: «Mums teorētiski visi tie plāni rādīja, ka siltumtīklam ir jābūt kārtībā, jo viņš ir ielikts kaut kad 70ajos gados, Padomju laikā. Tajā brīdī, kad viņu atraka vaļā, ieraudzīja to, ko neviens nebija gaidījis.»

Janvārī Rīgā salabotas avārijas bedres vairāk nekā 2740 kvadrātmetru platībā, ieguldot 56 tūkstošus eiro. Kopumā šogad ielu un tiltu uzturēšanai piešķirtais finansējums ir 15 miljoni eiro, kur lielākā daļa finansējuma paredzēti uzturēšanas darbiem ziemā, tai skaitā avārijas bedru labošanai, ziņo Rīgas domes Satiksmes departaments.

Visvairāk bedres labotas Zemgales un Vidzemes priekšpilsētās, tur remontdarbi veikti 1439 kvadrātmetru platībā. Vismazāk - uz tiltiem - 91 kvadrātmetrs.

Pašvaldība informē, ka ielu un tiltu bedru remonts tiek veikts visu gadu, taču ziemā labo tikai avārijas bedres. Ievērojama bedru veidošanās notiek tieši pie straujas gaisa temperatūras maiņas, kad strauji paaugstinās vai arī būtiski svārstās brauktuves temperatūra. Līdz ar to bedres asfaltbetona segumā veidojas ļoti strauji.

Lai veiktu kvalitatīvu bedru remontu, nepieciešama gaisa temperatūra, kas nav zemāka par + 5 grādiem, līdz ar to ziemas periodā nekavējoties tiek remontētas tās bedres, kas apdraud satiksmes drošību, prioritāri maģistrālajās ielās un uz tiltiem.

Kopš 2009. gada Brāļu kapu rekonstrukcijā un renovācijā Rīgas dome ieguldījusi apmēram 900 tūkstošus eiro. No citiem finansējuma avotiem - Aizsardzības ministrijas, Kultūras ministrijas, ziedojumiem - Brāļu kapu ansamblim piešķirti 672 tūkstoši eiro.

Īstenojot Brāļu kapu rekonstrukcijas projektus, šajā laikā atjaunota kapliča, renovēti trīs depozitāriji, izveidojot piemiņas telpas Svešumā kritušajiem latviešu karavīriem un Godam un pateicībai, restaurēta Ziedu altāra siena, nomainītas bojātās un uzliktas trūkstošās kapa uzrakstu plāksnes, veikts Svētās uguns terases remonts un citi darbi.

Šogad jau pabeigta sienas ar epitāfijām restaurācija, tā paredzēta arī sienai gar Varoņu ielu, Svētās uguns altāra terases iesegumam, noslēdzošās sienas priekšlaukumam, uzejai starp centrālā kapu lauka terasēm, skulptūru grupai Ievainotais jātnieks. Patlaban tiek atjaunoti centrālā kapu lauka celiņi un noslēdzošā siena.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Satiksmes departamenta vadība piektdien, 23. oktobrī, pārbaudīja būvdarbu norisi vairākās Rīgas centra ielās. Šajā būvsezonā ir atjaunots segums Raiņa bulvārī, Avotu un Sporta ielā, kā arī Artilērijas ielā. Savukārt vērienīgie Krišjāņa Barona seguma atjaunošanas darbi vēl turpinās, informē Rīgas dome.

«Krišjāņa Barona ielā šogad pabeigs atjaunot braucamo daļu, bet nākamgad - visas ietves. Ietves mēs bruģējam, jo tas ir daudz ilgtspējīgāks risinājums, arī apkope arī sanāk lētāka,» skaidro N. Ušakovs.

Viņš atgādina, ka nākamgad sāksies Brīvības un Lāčplēša ielu remonts - Lāčplēša iela tiks remontēta visā garumā, bet Brīvības iela posmā no Vecrīgas līdz Lāčplēša ielai un no VEF tilta līdz Juglai. Posms no Lāčplēša ielas līdz tiltam paliek 2017. gadam, piebilst N. Ušakovs.

Kā uzsvēra Satiksmes departamenta pārstāvji, ļoti īsos laika grafikos jau atjaunota apmēram trešdaļa seguma uz Kr. Barona ielas. Viss bruģis, kas patlaban tiek demontēts, pēc brauktuves pamatnes nolīdzināšanas tiek ievietots atpakaļ brauktuvē. Savukārt uz rekomendējošām velojoslām brauktuves abos virzienos tiek iestrādāts Latvijā ražots betona bruģis.

No tūristiem līdz šim nav saņemtas sūdzības par ielu remontiem Rīgā, sacīja Rīgas Tūrisma un attīstības biroja (RTAB) vadītāja Vita Jermoloviča.

«Nē [sūdzību nav bijis], viņi saprot, ka nepieciešams remonts, lai būtu labāk. Mums pašiem gan patīk «paņaudēt», ka ir sastrēgumi un tamlīdzīgi,» sacīja Jermoloviča.

Viņa arī piebilda, ka situācija tūrisma jomā Rīgā un arī Latvijā ir ļoti laba, kas ir vērtējams pozitīvi.

Pēc Jermolovičas teiktā, augšupejoša tendence varētu saglabāties, ja vien nebūs kādi politiski, ekonomiski ekscesi.

Savukārt RTAB sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Anna Blaua pastāstīja, ka tūristus interesē arī pasākumi ārpus Rīgas, tāpēc Rīga ir ieinteresēta, lai būtu arī aktivitātes citās Latvijas pilsētās, piemēram, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Rundālē, Jūrmalā un citviet. «Lai tūrists vēlreiz atgrieztos Rīgā, būtu labi, ja Latvijā būtu vēl kādas vietas, kas viņam šķistu interesantas,» sacīja Blaua.

Lai nodrošinātu satiksmes nepārtrauktību – vienlaikus savu ceļu varētu turpināt gan Daugavgrīvas šosejas autobraucēji, gan kravas vilcieni ceļā uz Krievu salu -, Bolderāja 2 stacijas tuvumā slejas 12 metrus augsts smilšu uzbērums. Lai to izveidotu, ceļu būvnieki izmantojuši 190 000 kubikmetru smilšu, kas ietilpst aptuveni 10 500 kravas mašīnās, teikts paziņojumā medijiem.

«Šis uzbērums strādnieku vidū ir ieguvis slavu kā «nāves kalns»», jo būvdarbu laikā šajā uzbērumā savu funkcionēšanu ir beiguši pieci frontālie iekrāvēji, kā amizantu faktu būvniecības laikā atzīmē A.C.B. ceļu būves speciālists Dāvis Serdāns.

Projekts ir saistīts ar Rīgas vēsturiskā centra un UNESCO Pasaules Mantojuma pieminekļa zonas atslogošanu no kravu pārkraušanas darbībām Daugavas labajā krastā, pārvietojot kravas termināļus no Andrejsalas un Eksportostas uz Rīgas brīvostas no jauna izbūvējamo teritoriju Krievu salā Daugavas kreisajā krastā.

«Šajā projektā viens izaicinājums seko otram. Sākot ar to, ka objekta lielākā daļa atrodas uz purva, beidzot ar to, ka 12 metru augstais uzbērums jāizveido vietā, kurā nav praktiski nekādu piebraukšanas iespēju,» stāsta D. Serdāns. «Objektā strādājām visu diennakti, vairākus mēnešus pēc kārtas. 23 stundas bija reālais darba laiks, viena stunda tika veltīta degvielas uzpildīšanai un darbaspēka maiņai,» piebilst D. Serdāns.

Būvnieki vēl aizvien novērš defektus Krišjāņa Barona ielā un, visticamāk, ka tuvāko nedēļu laikā tie tiks novērsti, Rīgas domes Satiksmes komitejas sēdē norādīja RD Satiksmes departamenta vadītāj pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Pēc tam attiecīgās vietas apsekos Rīgas būvvaldes eksperti un, cerams, nolems par ielas pieņemšanu ekspluatācijā, atzīmēja E. Jakrins. Saskaņā ar noteikumiem ekspluatācijā nenodotu ielu var lietot ar pašvaldības atļauju, un Krišjāņa Barona ielas izmantošanai tāda ir.

Jāatgādina, ka Barona iela ekspluatācijā nav nodota jau vairāk nekā pusotru gadu. Tāpat jāmin, ka gada sākumā Ģenerālprokuratūra sāka kriminālvajāšanu pret sešām personām par dokumentu viltošanu saistībā ar seguma atjaunošanu Krišjāņa Barona ielā.

Apsūdzības lūdza uzrādīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kurš minēja, ka izmeklētājs bija lūdzis prokuroru piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus divām juridiskām personām, lai sauktu tās pie kriminālatbildības.

Daudzās Rīgas bedrainajās ielās pagaidām notiks vien bedru lāpīšanu, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Jakrins atkārtoti pauda nostāju, ka bedrainās ielas veidojušās «vēsturiski», proti, ir vairākas ielas, piemēram, Čaka un Krasta ielas un Zemitāna tilts, kur jau pirms vairākiem gadiem vajadzēja veikt remontdarbus, taču līdzekļu trūkuma dēļ tas nav izdarīts. Ielu uzturēšanas jomā Rīgā ir bijis pastāvīgs līdzekļu trūkums, līdz ar ko sekas ar katru ziemu jūtam arvien vairāk, piebilda ierēdnis.

Taujāts, kāpēc šiem mērķiem novirzīts nepietiekams līdzekļu apjoms, Jakrins īsti neatbildēja, bet iemesli projektu ieilgšanai esot dažādi, piemēram, Čaka ielā pašvaldība ilgi centusies vienoties ar komunikāciju turētājiem par to izvietošanu vienā tunelī, taču tas nav izdevies un projekts ieildzis.

No rītdienas, plkst.5, tiks atjaunota tramvaju kustība pār Brasas tiltu, tomēr būvdarbi uz tilta vēl netiks atsākti, pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).

Viņš norādīja, ka no Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) saņemts atzinums, kas atļauj atjaunot tramvaju kustību pār tiltu. Pār pārvadu varēs kursēt visu modeļu tramvaji, tostarp, arī zemās grīdas tramvaji.

Tāpat pa uz pārvada esošajām tramvaja sliedēm varēs braukt autobusi un vieglais transports līdz 3,5 tonnām. Aizliegta būs gājēju kustība.

Lēmumu atjaunot tramvaju satiksmi pašvaldība un BVKB pieņēmuši, balstoties uz būvdarbu projektētāju un neatkarīgu ekspertu veiktajām analīzēm un pārbaudēm par tilta tehnisko stāvokli.

«Rīgas satiksme» informē, ka līdz ar tramvaju kustības atjaunošanu atsāks kursēt arī retro tramvajs, kas pasažierus pārvadā brīvdienās un svētku dienās.

Rīgas Meža ielas Street Burgers vadītājs Kristaps Fridrihsons atvēris savu ēdināšanas vietu dzimtajā pilsētā Liepājā

Esmu Liepājas patriots, uzsver K. Fridrihsons. Tur uzaudzis, bet pirms aptuveni 15 gadiem nolēmis meklēt plašākus ūdeņus. Liepājā jaunam puikam tolaik bija par šauru, lēnu, garlaicīgu. Taču viņš nekad nedomāja, ka aizbraucis uz neatgriešanos. «Latvija un Liepāja ir iespēju vieta. Citi saka – te nekā nav. Es pilnīgi tam nepiekrītu. Katram varu oponēt. Tas, ka neiet pie kāda, – varbūt jāpadomā, ko dara nepareizi.» Pirmo darba pieredzi guvis labos bāros Lielbritānijai piederošajā Džērsijas salā, K. Fridrihsons atgriezās Latvijā un sāka strādāt Rīgā. Vadīja dažādas jaunas ēšanas vietas, apmācīja viesmīļus, bārmeņus, līdz kopā ar Aleksandru Vēveru sāka strādāt pie burgernīcas izveides. Jau no paša sākuma bija skaidrs, ka tā nebūs parasta ātrās ēdināšanas iestāde, bet vieta ar savu filozofiju. «Būt godīgiem pret klientiem un sniegt labāko no tā, kas ir atrodams tepat, Latvijā. Liellopa gaļa, jērs tepat no Latvijas laukiem – tas ir mūsu lepnums,» uzņēmuma mājaslapā lasāms tā moto. To pašu ideju tālāk nes arī K. Fridrihsona dibinātais Street Burgers Latvia franšīzes uzņēmums. Jautāts, kādēļ izvēlējies šādu uzņēmējdarbības formu, nevis izveidojis kaut ko pilnīgi no jauna, K. Fridrihsons saka: «Visam savs laiks. Šobrīd esmu ļoti dziļi iekšā Street Burgers. Ne tikai ar darbiem un atbildību, bet arī ar sirdi un dvēseli. Pagaidām neredzu citu ceļu.» Saprotot, ka ir pienācis laiks atgriezties Liepājā, viņam bija skaidrs – nekļūs par darba meklētāju.