Būvfirma SIA Re&Re uzvarējusi Rīgas domes Īpašumu departamenta iepirkumā par tiesībām veikt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ēkas rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunas būvniecības papildu darbus, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Re&Re sarunu procedūrā uzvarējusi ar piedāvāto līgumcenu 1 139 154,99 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Iepirkums paredzēja papildu būvdarbus/piegādes/pakalpojumus, kas sākotnēji netika iekļauti līgumā, bet kuri neparedzamu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei.

Jau ziņots, ka LNMM rekonstrukcijas darbi varētu ieilgt aptuveni par vienu gadu, bet projekta izmaksu kāpums pagaidām nav prognozējams. Ja sākotnēji būvdarbus muzejā bija plānots pabeigt līdz 2015.gada vidum, tagad varētu runāt tikai par 2015.gada beigām vai 2016.gada vidu. Precīzu termiņu būvnieki un Rīgas dome varētu nosaukt augustā.

Latvijas Nacionālā mākslas muzejā varēs aplūkot pirmās ekspozīcijas, informē muzeja pārstāvji.

Atjaunotās vēsturiskās galvenās ēkas K. Valdemāra ielā 10, Rīgā, svinīga atklāšana notiks trešdien, 4. maijā plkst.10.00.

Pēc uzrunām notiks svinīgās lentas pārgriešana, un visi varēs doties iepazīties ar renovēto un modernizēto muzeju.

4. maijā ieeja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs brīva.

Muzejā apmeklētājus sagaidīs jauna pastāvīgā ekspozīcija Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts (vēsturiskās ēkas 2. un 3. stāvā), kā arī divas atklāšanas izstādes, veltītas Latvijas māksliniekiem: Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība (Lielajā izstāžu zālē jaunajā apakšzemes piebūvē) un Boriss Bērziņš (1930–2002). Sudrabs / zelts (vēsturiskās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs).

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) piecas struktūrvienības 2019. gadā apmeklētas 508 230 reižu, aptuveni 70% bija izstāžu apmeklējumi.

Visvairāk mākslas cienītājus pērn pulcēja izstāde "Gaismas metafizika. Ivana Aivazovska (1817–1900) glezniecība", kas Mākslas muzejā "Rīgas Birža" tika apmeklēta 39 369 reizes.

LNMM galvenajā ēkā populārākās izstādes 2019. gadā bija "Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts" (22 764 apmeklētāji), "Purvīša balvas 2019" kandidātu darbu izstāde (21 723) un "Aleksandra Beļcova. Gleznas. Grafika. "Baltara" porcelāns", kuru skatīja 19 046 reizes.

LNMM izstāžu zāles "Arsenāls" lielajā zālē pērn visvairāk skatītāju uzrunāja retrospektīvā izstāde "Lidija Auza. Glezniecība" (11 261 apmeklējumi), otro vietu ieņēma Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades izstāde "Academia".

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) rekonstrukcijas darbu laikā radušies nopietni sarežģījumi - pazemes apjoma būvdarbus apgrūtina iepriekš neparedzēts gruntsūdeņu daudzums un spiediens, savukārt rakšanas darbu laikā muzeja vēsturiskās ēkas sienās parādījušās plaisas, stāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

«Ir negaidītas problēmas, bet nevar teikt, ka ēka ir apdraudēta vai ka būvniecības process ir apturēts,» apgalvoja O. Burovs.

Problēmas saistītas ar gruntsūdeņu spiedienu, kas iepriekš nebija paredzēts. O. Burovs skaidro, ka tā ir tehniska kļūda, kas pieļauta projektēšanas gaitā, tāpēc būvniekiem jāmeklē jauni risinājumi apakšzemes apjoma būvniecībā.

SIA Re&Re biznesa attīstības un komunikācijas vadītāja Mārīte Straume vēl septembra nogalē apgalvoja, ka problēmu ar gruntsūdeņiem neesot: «Gruntsūdeņu līmenis objektā ir pazemināts par 6,5 metriem, un atraktā būvbedre ir sešus metrus dziļa. Būvbedrē [interneta tiešraidē] redzamais ūdens ir no pēdējo dienu intensīvā lietus sakrājies virsūdens, kas arī tiks atsūknēts. Un, protams, pamatiem ir paredzētas speciālas hidroizolācijas.»

Lai muzeji varētu atgriezties pirmskrīzes stāvoklī, būs nepieciešami vairāki gadi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atzina Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce.

Viņasprāt, muzeji Covid-19 ierobežojumu laikā ir pierādījuši sevi kā relatīvi drošu vietu, tāpēc tiem vairs nevajadzētu realizēt darbības pilotprojektus. Lāce akcentēja, ka nelielu sarūgtinājumu rada apstāklis, ka ar kultūras vietu atvēršanu nav bijis tik lielas steigas kā ar hokeja jautājumu.

Domājot, kā varētu pakāpeniski atjaunot muzeja darbu, Lāce pauda, ka LNMM labprāt mēģinātu iztikt bez iepriekšējās reģistrācijas apmeklējumam, taču, ja tiks secināts, ka kustība ir pārāk blīva, varētu pāriet uz reģistrācijas principu.

Lāces ieskatā būs nepieciešami vairāki gadi, lai muzeja darbība un stāvoklis varētu atgriezties pirmskrīzes līmenī. Tas saistīts ar tūrisma līmeņa atgūšanās tempiem, jo liela daļa muzeju apmeklētāju ir tieši tūristi, kuru patlaban muzejā nav. Pašlaik muzejs orientējas uz vietējiem iedzīvotājiem.

Latvijas valsts simtgade nav būtiski ietekmējusi muzeju un izstāžu zāļu apmeklējumu 2018. gadā; iepriekšējie rekordi nav pārspēti.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) 2018. gadā organizējis 47 izstādes, 19 no tām tika rīkotas valsts simtgades programmas ietvaros. Kopumā visās tā struktūrvienībās notikušos pasākumus apmeklējuši vairāk nekā 480 tūkstoši cilvēku, visvairāk apmeklēta LNMM galvenā ēka, tajā pērn paviesojušies vairāk nekā 207 tūkstoši cilvēku. Viskuplāko skatītāju skaitu pulcējusi izstāde Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme, to apmeklējuši vairāk nekā 27 tūkstoši cilvēku. Jāpiebilst, ka tā vēl līdz 24. februārim norisinās trīs vietās – LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē, izstāžu zālē Arsenāls un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā.

Savukārt Londonas Dizaina biennāles 2018 žūrijas balvu ieguvusī Artūra Analta interaktīvā instalācijas Matter to Matter izstāde 11 dienās pulcēja rekordlielu apmeklētāju skaitu – 8,7 tūkstošus cilvēku, pēdējā dienā darbu apskatīja 2,3 tūkstoši.

Starptautiskajā muzeju dienā, 2015. gada 18. maijā, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) paziņo, ka LNMM galveno ēku K. Valdemāra ielā 10a, Rīgā, pēc apjomīgas restaurācijas un rekonstrukcijas apmeklētājiem plānots atvērt 2016. gada maijā.

Pēc rekonstrukcijas muzejā būs pilnībā atjaunota un restaurēta vēsturiskā ēka, veikta telpu paplašināšana ar jaunu pazemes apjomu, veidojot mūsdienīgu infrastruktūru un vidi mākslas darbu eksponēšanai un saglabāšanai, izstāžu darbībai, sabiedrības izglītošanai un saturīgai brīvā laika pavadīšanai. Apmeklētāju ērtībām būs pieejamas atpūtas zonas, bezvadu internets, bērnu nodarbību telpa, muzeja suvenīru veikals un kafejnīca.

Pālsiak ir paveikti 60% no paredzētajiem būvdarbiem. Ik dienu objektā būvdarbus veic 124 līdz 145 strādnieki.

Līgums par LNMM rekonstrukciju, restaurāciju un paplašināšanu starp Rīgas domes Īpašuma departamentu un SIA Re&Re tika parakstīts 2013.gada 22.janvārī. Būvdarbi izmaksās vairāk nekā 34 miljonus eiro, no kuriem aptuveni 21 miljonu eiro piešķir Rīgas dome, aptuveni 13 miljoni eiro piesaistīti no ES līdzekļiem, bet 345 000 eiro ir valsts finansējums.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) šodien mediju pārstāvjiem deva iespēju aplūkot glezniecības un tēlniecības kolekciju glabātuvju telpas, kas atrodas LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS (Torņa ielā 1, Vecrīgā).

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce skaidro: «LNMM ar lielām cerībām raugās uz Muzeju krātuvju kompleksa būvniecības uzsākšanu Pulka ielā, jo kā nacionālas nozīmes būve tā ir nepieciešama Latvijas kultūras mantojuma pārdomātai un jēgpilnai tālākai saglabāšanai. No LNMM pārraudzītā mākslas darbu krājuma uz Pulka ielu pēc 2018.gada «pārceļos» Ārzemju mākslas kolekcija, ko steidzamības kārtā pēc traģiskā Rīgas pils ugunsgrēka 2013.gadā nācās pārvietot uz pagaidu glabātuvēm (kopskaitā nedaudz vairāk par 22 tūkstošiem vienību), kā arī Latvijas 20. gadsimta otrās puses mākslas kolekcija, kas šobrīd aizņem ievērojamu telpu daļu izstāžu zālē ARSENĀLS (kopskaitā nedaudz vairāk par 28 tūkstošiem vienību - gleznas, grafikas darbi, tēlniecība un objekti). Tas savukārt ļautu pārvērst pašlaik esošās noliktavu telpas par publiski pieejamām, nodrošinot tur izstāžu un ekspozīciju darbību.»

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 10a, būvdarbus plānots pabeigt līdz 2015.gada 1.novembrim, bet līdz 1.decembrim ēku varētu nodot ekspluatācijā, šodien žurnālistiem pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

Tādējādi muzeja būvdarbi būs ieilguši aptuveni pusgadu ilgāk, nekā sākotnēji plānots. Noslēdzot līgumu, tika prognozēts, ka ēkas remontdarbi un pazemes apjoma būvniecība pilnībā tiks pabeigti līdz 2015.gada vidum.

Burovs arī piebilda, ka 2015.gada novembris ir kompromisa variants starp pasūtītāja un būvnieku vēlmēm. SIA "Re&Re" sākotnēji norādījuši, ka būvdarbus varētu pabeigt tikai 2016.gada februārī vai martā, taču panākta vienošanās par īsāku termiņu, veicot izmaiņas darba organizācijā un piesaistot vairāk strādnieku.

Jau ziņots, ka LNMM rekonstrukcijas darbu laikā radušies nopietni sarežģījumi - pazemes apjoma būvdarbus apgrūtina iepriekš neparedzēts gruntsūdeņu daudzums un spiediens, savukārt rakšanas darbu laikā muzejavēsturiskās ēkas sienās parādījušās plaisas.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) restaurētā ēka šodien oficiāli nodota ekspluatācijā.

Kā apliecināja Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte, parakstīts restaurētās ēkas ekspluatācijā nodošanas-pieņemšanas akts.

Muzeja ēkas rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves projekta pasūtītājs ir Rīgas domes Īpašuma departaments, būvprojekta autors ir Lietuvas arhitektu birojs Processoffice, savukārt būvniecības un restaurācijas darbus veica būvfirma Re&Re. Līgums par LNMM rekonstrukciju, restaurāciju un paplašināšanu starp Rīgas domes Īpašuma departamentu un SIA Re&Re tika parakstīts 2013.gada 22.janvārī.

LNMM ēkā tika veikta rekonstrukcija un restaurācija, kuras gaitā līdzās muzejam izbūvēts divstāvu pazemes apjoms ar restaurācijas darbnīcām, noliktavām un trim jaunām izstāžu zālēm.

Kamēr notiek Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja rekonstrukcija un top Laikmetīgās mākslas muzejs, mūsdienīgās mākslas telpu stutē bankas, mecenāti, kā arī privātā iniciatīva un finansiāls atbalsts

Kopējo summu, kas ieguldīta dažādās ārvalstu un pašmāju mūsdienīgās mākslas aktivitātēs, nav iespējams uzzināt, jo vairāku privāto mākslas projektu kūrētājiem izmaksas ir komercnoslēpums. Laikmetīgā māksla meklē telpu gan muzejam, gan izstādēm, šobrīd vasaras formātā tā cenšas iedzīvoties Kalnciema ielas kvartālā un piepilda Krievu teātra foajē.

ABLV Charitable Foundation ir viens no lielākajiem laikmetīgās mākslas atbalstītājiem Latvijā, kas aktīvi vāc darbus Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) kolekcijai, kā arī organizē dažādas aktivitātes laikmetīgās mākslas popularizēšanā. ABLV Bank Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijai jau ir iegādājusies darbus aptuveni 720 tūkstošu eiro apjomā, kopumā kolekcijas izveidošanā tiks ieguldīti aptuveni 1,4 miljoni eiro, stāsta Charitable Foundation vadītāja Zanda Zilgalve. Kopā no 31 mākslinieka iegādāti 204 mākslas darbi. Kolekcijā ir Imanta Lancmaņa, Aijas Zariņas, Miervalda Poļa, Katrīnas Neiburgas u.c. mākslinieku darbi. Tāpat ABLV Charitable Foundation katru gadu rīko grantu konkursu, kura ietvaros biedrības un nodibinājumi var pretendēt uz finansējumu profesionālām izstādēm, kā arī atbalsta izglītības projektus, kas saistīti ar laikmetīgās mākslas popularizēšanu u.c. Pagājušā gada rudenī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds (LLMMF), kuru dibinājuši ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds, parakstīja nodomu protokolu par LLMM būvniecību. Šī projekta īstenošanai LLMMF dibinātāji ieguldīs aptuveni 30 miljonus eiro.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ēku Rīgas dome apdrošinājusi par 35 miljoniem eiro.

Departamenta pārstāve Baiba Gailīte pastāstīja, ka pašvaldība katru gadu atjauno apdrošināšanas līgumu. Šogad samaksātā apdrošināšanas prēmija bijusi 40 500 eiro un apdrošināšanu nodrošina «ERGO Insurance SE Latvijas filiāle», bet pērn tika samaksāti 34 025 eiro un apdrošināšanu nodrošināja AAS «BTA Baltic Insurance Company».

Noslēgtais līgums paredz izmaksāt kompensāciju gadījumos, ja ēku bojājis ugunsgrēks, tajā iespēris zibens, notikuši plūdi vai applūšana, tai uzkrituši koki, ja tā apzagta, kā arī citos gadījumos.

Kā ziņots, LNMM restaurētā ēka tika nodota ekspluatācijā 2015.gada decembrī. Namam veikta rekonstrukcija un restaurācija, kuras gaitā līdzās muzejam izbūvēts divstāvu pazemes apjoms ar restaurācijas darbnīcām, noliktavām un trim jaunām izstāžu zālēm.

Paralēli vērienīgajiem rekonstrukcijas darbiem, Latvijas Nacionālā mākslas muzejs (LNNM) ieguvis arī jaunu vizuālo identitāti un maina zīmolu, informē muzejs.

Jaunās vizuālās identitātes centrā ir izgaismošanās process – kārtu pa kārtai muzejs tiks atklāts un izgaismots sabiedrībai. Tas sāksies Atvērto durvju dienu laikā ar muzeja galvenās ēkas Rīgā, K. Valdemāra ielā 10a jaunatklāšanos un turpināsies ar izgaismotiem stāstiem un atklājamiem noslēpumiem par Latvijas un pasaules mākslu. Tiks izcelts tas, kas līdz šim ir bijis aizsegts, savukārt senais un piemirstais tiks pasniegts citā gaismā.

«Jaunā grafiskā zīme ir veidota, tajā ietverot zīmola pamatideju – izgaismošanos un atklāšanos. Vizuāli tas izpaužas MM burtu kodā, kas šo domu vislabāk atspoguļo tieši lietojumā uz tumša fona, radot gaismas iemirdzēšanās sajūtu. Zīme demonstrē reizē gan muzeja smalkumu, gan stabilitāti, mūsdienīgai pieejai spēlējoties ar klasisku burtu tēlu. Savukārt identitātē iekļautais grafisko zīmju raksts ilustrē muzeja dinamiku,» LNMM logotipa tapšanas procesu atklāj grafikas dizainere Maija Rozenfelde.

Nezināmi vandaļi sabojājuši LED reklāmas ekrānu pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ēkas, aģentūrai LETA pastāstīja LNMM Saimniecības darba departamenta vadītājs Bruno Millers.

Izskatās, ka ekrānam ir vai nu iesists, vai iešauts no garām braucošas mašīnas. Iespējams, kāds ir kaut ko redzējis, taču maz ticams, ka notikušajam ir liecinieki, skeptiski sacīja Millers.

Muzeja darbinieki notikušo konstatējuši šorīt, ierodoties darbā. Viņi ar iesniegumu vērsušies Rīgas Centra rajona policijas iecirknī.

Tāpat aprēķinātas aptuvenās bojājuma izmaksas, kas patlaban tiek lēstas ap 2500 eiro.

Patlaban LNMM darbinieki darīs visu nepieciešamo, lai saņemtu kompensāciju un atjaunotu ekrānu, sacīja Millers, norādot, ka tas bijis apdrošināts. Ekrāna īpašnieks ir Rīgas domes Īpašuma departaments.

Latviešu izcilo mākslinieku darbus Rīgā vēl ilgāk nekā gadu varēs aplūkot vienīgi reprodukcijās, kas uzdrukātas uz žoga ap Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM). Kamēr oriģināldarbi ceļo pa izstādēm citos muzejos Latvijā un Eiropā, to mājvietas Kr. Valdemāra ielā remonts arvien sadārdzinās – vispirms par miljonu, bet pirms dažām dienām par vēl 208 tūkstošiem eiro bez PVN. Muzeja tā dēvētajām gadsimta pārvērtībām atvēlēti nu jau 36,2 miljoni eiro, taču arī šī summa neesot galējā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Kad Rīgas domes (RD) Īpašumu departamenta (ĪD) pārstāvji parakstīja līgumu ar būvniekiem – SIA RE&RE – par muzeja rekonstrukciju, restaurāciju un divstāvu pazemes jaunbūves celtniecību, tika apgalvots, ka izmaksu griesti esot 34 miljoni eiro. Nu izrādās, ka griesti ir staipīgi un, lai gan uz kopējā fona 1,2 miljoni var nešķist dramatiski daudz, LNMM rekonstrukcijā iezagusies lieliem projektiem raksturīgā tendence iepriekš it kā neparedzētu papildu darbu veidolā, kas vairo būvnieku ieņēmumus. Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka par papildu naudu tiks veikta «galvenās ieejas ārējo kāpņu augšējā laukuma demontēšana un jaunas pārseguma konstrukcijas izbūve», tāpat vēsturiskajā ēkā konstrukciju balstu vietās esot nepieciešams jauns sienas mūrējums, papildus jānostiprina iekārtie griesti, kuru attīrīšanas laikā atklājušies defekti.

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM), gatavojoties nākamgad plānotajai Vilhelma Purvīša 150 gadu jubilejas izstādei, nesen ar īpašu Latvijas uzņēmuma Groglass ražotu anti-reflektīvu un nodilumizturīgu akrilu tika ierāmēta mākslinieka glezna Ziema.

Foto galerijā redzams, kā Latvijas mākslas šedevra ierāmēšanu rūpīgi un precīzi veic LNMM noformēšanas darbu speciālists Arvils Vilkaušs.

“Ziema”, kas radīta ap 1910. gadu un ir iekļauta Latvijas kultūras kanona vērtību sarakstā, ir viens no klasiķa populārākajiem meistardarbiem. Ainava kādreiz piederēja Latvijas preses magnātu Benjamiņu ģimenei, bet kopš 1954. gada tā atrodas tagadējā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā. 1998. gadā mantiniece Johanna Benjamiņa gleznu savā un vīra Jura Benjamiņa vārdā uzdāvināja muzejam.

Jūgendstila laikmeta garā stilizētā ziemeļnieciskā ainava izceļas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā ar glezniecisko eleganci un 19.–20. gadsimta mijas mākslai zīmīgo neoromantisko noskaņu. Tā ir bijusi eksponēta Purvīša retrospekcijās Rīgā un Maskavā, izstādē “Eiropas mākslas meistardarbi: 27 Eiropas Savienības dalībvalstis svin Romas līguma 50. gadadienu” Itālijas prezidenta pilī (2007), vairākās Latvijas un Baltijas simbolisma mākslas skatēs Rīgā un ārzemēs, tostarp Orsē muzejā Parīzē (2018), un citās.

Ekspluatācijā pieņemta gada nogalē pabeigtā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa izstāžu zāles “Arsenāls” atjaunotā fasāde Torņa ielā 1, Rīgā.

Ēkas atjaunošanas būvdarbu 1. kārtā valsts nozīmes arhitektūras piemineklim atjaunots ārējais ēkas veidols, restaurēti logi un pagraba lūkas, veikta pamatu hidroizolācijas izbūve, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Būvdarbi pabeigti četrus mēnešus pirms plānotā termiņa. Tiklīdz būs rasts tālākais finansējums, turpināsim darbu ēkas iekštelpās, lai “Arsenāls” kļūtu par mūsdienīgu izstāžu zāli mākslas darbu eksponēšanai,” norāda R. Griškevičs.

Par “Arsenāla” ēkas pirmās kārtas būvdarbu veikšanu tika noslēgts līgums ar pilnsabiedrību “RERE MEISTARI 1”. Rekonstrukcijas 1.kārtas risinājumu izstrādi, kā arī autoruzraudzību veica PS „AD SPATIUM”. Būvprojekta vadītājs un vadošais arhitekts - Aldis Polis.

Atjaunotā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) parka pusē izvietotajā stikla grīdā skeitbordisti saplēsuši vienu stiklu, aģentūrai LETA apstiprināja LNMM Saimnieciskā departamenta vadītājs Bruno Millers.

Millers atzīmēja, ka stikls sastāv no sešiem slāņiem un ieplaisājusi ir tikai pirmā no sešām stikla grīdas kārtām, tādēļ nav pamata bažām, ka mazinājusies stikla grīdas kopējā izturība. Millers arī piebilda, ka muzejs ir apdrošināts un stikla grīdu paredzēts atjaunot.

Par minēto sociālajā tīklā Facebook raksta arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (S), kurš publicējis arī vairākas fotogrāfijas no notikuma vietas, piebilstot, ka nekādus drošības apdraudējumus bojājums nerada, bet «izskatās neakurāti» un skeitbordistus «nāksies dzenāt».

Jauns ietvars nacionālās mākslas meistardarbiem, ugunsliesmas pārdzīvojis valsts simbols, modernas studentu pilsētas aizsākums – no statnēm šogad galvaspilsētā atbrīvojas daudz vērienīgu namu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

1929. gadā toreizējas Latvijas Mākslas muzeja direktors Vilhelms Purvītis rakstīja Rīgas domei, ka muzejam ļoti nepieciešama paplašināšana, 1937. gadā viņš rakstīja vēlreiz, norādot, ka nu jau katastrofāli nepieciešams paplašināt telpas. 1938. gadā pilsētas vadība lēma, ka projekts ir pārāk sarežģīts, tādēļ tam neķersies klāt, labāk būvēs jaunu muzeju. Pienāca 2010. gads un Īpašuma departaments izsludināja metu konkursu, un tagad esam atgriezušies mājās, pēc rekonstrukcijas ieejot Latvijas Nacionālā mākslas muzejā (LNMM), saka tā vadītāja Māra Lāce. Būvkompānijas Re&Re rekonstruētā un restaurētā LNMM ēka ir viens no sarežģītākajiem, dārgākajiem un nozīmīgākajiem objektiem, kas šogad pabeigts galvaspilsētā. Kopējās izmaksas pārsniedz 29,8 milj. eiro (bez PVN) – tuvu 16,8 milj. eiro ir pašvaldības, bet nedaudz virs 13 milj. eiro – ES līdzfinansējums.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē Arsenāls top līdz šim vērienīgākā un apjomīgākā Vācijas mūsdienu vizuālās mākslas izstāde Latvijā, informē izstādes pārstāvji.

Izstādes kurators Marks Gisborns (Mark Gisbourne) ir pasaulē pazīstams mākslas kritiķis un starptautisko izstāžu kurators. Laikmetīgās mākslas izstāde Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts būs skatāma no 17. jūnija.

Izstāde, kurā tiks eksponēti 53 dažādu autoru darbi , kopumā 77 mākslas darbi, kas radīti periodā no 1960. gadu beigām līdz mūsdienām, ir tapusi, apkopojot darbus no 45 dažādām kolekcijām: no Vācijas izstāžu zālēm un muzejiem, kā arī no vairāku mākslas kolekcionāru privātajām krājumiem Vācijā, Šveicē, ASV un Izraēlā. Izstādes vērienīgumu raksturo ne tikai darbu apjoms, bet arī izvēlēto mākslas darbu vērtība, kas kopumā pārsniedz 100 miljonu eiro.

Rīgā par 25,7 miljoniem eiro top vērienīgs muzeju krātuvju komplekss

Tajā nākotnē būs «mājvieta» nacionālajām vērtībām, kuras koncentrētas četros muzejos, tostarp tiks uzglabāti Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM), Kino muzeja dārgumi, kā arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) darbi.

Projektu Muzeju krātuvju kompleksa būvniecība īsteno valsts AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) programmas 100 adreses Latvijas valsts simtgadei ietvaros. Kopējā valsts dotācija ir 25,7 miljoni eiro. Paralēli būvdarbiem notiek iepirkums par 1,6 miljoniem eiro kustamā aprīkojuma sagādei topošajam kompleksam.

Tā infrastruktūra nodrošinās muzeju priekšmetu glabāšanu, dokumentēšanu un restaurāciju, kā arī krājuma izmantošanu gan muzeju darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Kompleksā ir plānota arī atsevišķu kolekciju eksponēšana. Tā apkārtējo teritoriju paredzēts labiekārtot, veidojot pārdomātu gājēju celiņu un nodrošinot vides pieejamības prasības. Būvapjoms veido vienotu arhitektonisko veidolu, ārēji neatdalot atsevišķu muzeju zonas.

Kopš 12. jūlija valsts un komersantu iniciatīvai Godīgs eiro ieviesējs, kuras mērķis ir aicināt uzņēmējus veikt pareizu un precīzu cenu pārrēķinu un norādīšanu pirms un pēc eiro ieviešanas, pievienojušies vairāk nekā 1000 uzņēmēju no visas Latvijas.

Kā informē Ekonomikas ministrija, visaktīvāk iniciatīvu atbalsta uzņēmumi Rīgā, taču liela aktivitāte vērojama arī reģionos.

Līdz šim iniciatīvai Godīgs eiro ieviesējs pievienojušies 1007 uzņēmumi no visas Latvijas, kopumā reģistrējot vairāk nekā 8000 vietas Latvijā, kur izvietotas iniciatīvas uzlīmes. Visaktīvākie ir Rīgas reģiona uzņēmēji, kur kopumā pievienojušies 642 uzņēmumi, tai seko Vidzeme ar reģistrētiem 199 uzņēmumiem, Kurzemē iniciatīvai pievienojušies 172 uzņēmumi, Zemgalē – 118 un Latgalē 101.

Kā norāda iniciatīvas Godīgs eiro ieviesējs dalībnieks ar 1000. pievienošanās numuru - uzņēmuma ESCdatori vadītājs Agris Mārtinsons no Kokneses, sava uzņēmuma ietvaros viņš izjūt praktiskos ieguvumus eiro ieviešanas procesā, piemēram, līdzekļu ietaupījumu no naudas konvertācijas izdevumiem, jo prece tiek iepirkta no sadarbības partneriem ES valstīs.

Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāvji lemj par pretenziju izteikšanu arhitektu birojam ProcessOffice saistībā ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) darbu dīkstāvi pērn. Pašvaldība arī apsver iespēju zaudējumus no arhitektu biroja piedzīt tiesas ceļā, atklāja Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

Viņš sacīja, ka pašlaik nav vēl aprēķināta konkrēta summa, kādu pašvaldība varētu pieprasīt Lietuvas arhitektu birojam ProcessOffice. Notiekot konsultācijas ar advokātiem, lai izvērtētu, cik ilga varētu būt tiesāšanās, kādas varētu būt tiesas izmaksas un cik liela varētu būt summa, kas paliktu pāri pēc visiem izdevumiem.

«Varu vien teikt, ka summa, kuru izdotos piedzīt, nebūs liela, salīdzinot ar pārējām rekonstrukcijas izmaksām,» pauda Burovs.

Remontdarbu gaitā pērn un 2013.gada beigās LNMM pazemes apjoma būvdarbus apgrūtinājis iepriekš neparedzēts gruntsūdeņu daudzums un spiediens, tādēļ bijuši nepieciešami jauni tehnoloģiskie risinājumi, kas prasījuši papildu līdzekļus. Papildu izmaksas radušās arī tehnikas dīkstāves dēļ.

Verot durvis pēc rekonstrukcijas, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs mēneša laikā piesaistījis rekordlielu apmeklētāju skaitu; ar jaunu spēku pievilkt cilvēkus gatavi arī citi muzeji, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Gandrīz 65 tūkstoši apmeklētāju – tik daudz cilvēku mēneša laikā pabijuši Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM), kurš pēc trīs gadus ilgas teju 30 miljonu eiro vērtas rekonstrukcijas un restaurācijas svinīgi tika atklāts 4. maijā. Pēdējā pilnajā darbības gadā pirms rekonstrukcijas uzsākšanas – 2012. gadā – tā apmeklējums bija nepilni 100 tūkstoši.

Lai arī LNMM atklāšana pēc rekonstrukcijas tiek dēvēta par vērienīgāko muzeju dzīves notikumu šogad, tas ne tuvu nav vienīgais. 2. jūlijā pēc trīs gadus ilgas rekonstrukcijas paredzēta Rīgas Motormuzeja atklāšana.

Strādājot pie jaunām ekspozīcijām, muzeji piesaista dizaina un tehnoloģiju speciālistus.

Kļūdainu hidroģeoloģisko datu dēļ Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) jaunā pazemes apjoma būvniecības gaitā radušies papildu tēriņi 309 000 latu apmērā, šodien žurnālistiem pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

Hidroģeoloģiskajā izpētē kļūdaini konstatēts, ka pazemes apjoma būvniecības vietā nepastāv gruntsūdeņu spiediens, tāpēc būvnieki rakšanas darbu laikā saskārušies ar neparedzētām grūtībām.

SIA Re&Re projekta vadītājs Valdis Koks pastāstīja, ka neprognozētā gruntsūdeņu spiediena dēļ projektā veiktas izmaiņas - pazemes apjoma pamatplātnes biezums palielināts no 0,7 līdz 1,20 metriem, mainīta betona recepte un bijis nepieciešams lielāks apjoms, nekā sākotnēji plānots. Tāpat nācies mainīt pamatplātnes enkurpāļu konfigurāciju - tie veidoti īsāki, bet lielākā skaitā.

Radušos grūtību dēļ pazemes apjoma būvniecības darbi ieilguši un turpināsies arī ziemas laikā, līdz brīdim, kamēr gaisa temperatūra noslīdēs zem mīnus 10 grādiem. Turpinot darbu aukstā laikā, palielinās darbu izmaksas.