SIA YIT Celtniecība biznesu koncentrē dzīvojamo māju būvniecībā Rīgā; mērķis – pārdot 250 līdz 300 dzīvokļu gadā. Uzņēmuma apgrozījuma kāpums nodrošinājis YIT Celtniecība vietu DB un Lursoft veidotajā straujāk augošo uzņēmumu – Gazeļu - sarakstā.
«Esam veiksmīgi pārvarējuši krīzi un straujos tempos attīstāmies. Krīzē uz pusi samazinājām darbinieku skaitu, – beidzās lieli inženiertīklu projekti, bet jauni nesākās. Bija panīkums arī dzīvojamo māju attīstības segmentā,» atceras YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē. Kompānijas balsts ir mātes uzņēmums YIT Construction Ltd, kas ir lielākais nozares uzņēmums Somijā ar simt gadu pieredzi biznesā. Ekonomikas lejupslīdes gados tas investēja darbinieku apmācībās, jaunu IT risinājumu un attīstības projektu sagatavošanā. Brīdī, kad ekonomika uzrādīja pirmās atveseļošanās pazīmes, YIT Celtniecība bijusi gatava jaunām iespējām, startējot nišās, kur iepriekš aktīvi darbojušies citi attīstītāji.
«Pieaugot pieprasījumam, bija iespēja piedāvāt jaunos mājokļu projektus. Protams, tas nebūtu iespējams bez mātes kompānijas finansiālā un intelektuālā atbalsta. Tomēr biznesu veidojam mēs, vietējie cilvēki. Darbinieki ir mūsu uzņēmuma lielākā vērtība. Patlaban to skaits sasniedzis pirmskrīzes apmēru, kompānijas darbs kļuvis efektīvāks un produktīvāks, » vērtē A. Božē.
Konkursos – retāk
Vēl 2010.gadā uzņēmuma apgrozījums bijis tikai nedaudz virs viena miljona latu (ap 1,5 milj. eiro), bet 2012. gadā YIT Celtniecības rādītāji bijuši krietni iepriecinošāki – sasniegts 14,4 miljonu latu (ap 20 milj. eiro) apgrozījums. Tas panākts, aktīvi strādājot divos virzienos – piedaloties būvniecības konkursos, kā arī attīstot mājokļu projektus. Ievērojamais apgrozījuma kāpums nodrošinājis YIT Celtniecības vietu DB un Lursoft veidotajā straujāk augošo uzņēmumu – Gazeļu sarakstā.
Kā būvniecības darbu veicējs uzņēmums pārsvarā ir piedalījies pašvaldību projektos, kas līdzfinansēti no ES struktūrfondiem. Tie bijuši siltumtīklu un ūdensvadu rekonstrukcijas darbi, tirdzniecības objektu, piemēram, Rimi veikala ēkas būvniecība.
Stāstot par dzīvojamo māju attīstīšanu, A. Božē skaidro, ka YIT Celtniecība īsteno pilnu ciklu – no zemes iegādes līdz projekta realizēšanai un dzīvokļu pārdošanai. «Patlaban vairāk koncentrējamies uz šo segmentu, retāk izpildot būvniecības pakalpojumus citiem pasūtītājiem. Konkursu pasūtījumos ir zems ienesīgums, orientēt darbību tikai uz šo sektoru ilgtermiņā nav izdevīgi. Tas uzņēmumam dod apgrozāmos līdzekļus un ļauj iegūt nelielu peļņu, bet dzīvojamo māju būvniecība ilgtermiņā ir ienesīgāka,» skaidro A. Božē. Piedaloties konkursos, jārēķinās ar spēcīgu konkurenci, iespējams, pat dempingu, turklāt iepriekšējās ES fondu plānošanas periods faktiski jau beidzies, par šiem līdzekļiem tiek īstenoti pēdējie projekti, bet nākamā perioda līdzekļu sadale vēl tiek plānota. Tādējādi reāli pie jauno ES fondu līdzfinansēto projektu virzības varētu nonākt, iespējams, rudenī vai nākamā gada sākumā.
Attīstot dzīvojamo māju projektus, uzņēmumam jārēķinās ar lielākiem ieguldījumiem – jānopērk zeme, jāiegulda projektēšanā un būvniecībā, dzīvokļi ir arī jāpārdod. «Šis virziens ir perspektīvs – Latvijas ekonomika attīstās, vairākus gadus IKP uzrāda pieaugumu, līdz ar to palielinās arī iedzīvotāju ienākumi un pirktspēja,» spriež A. Božē.
Konkurē ar bankām
«Krīzes laikā agresīvi samazinājās cena gatavajiem īpašumiem un tos pārdevām. Līdz ar to mums nav neizpārdotu dzīvokļu t.s. vecajos jaunajos projektos. Mums bija izpratne, ka krīze tuvojas, kāds būs tās scenārijs. Līdzīga situācija 90. gados bija Somijā,» stāsta A. Božē. Krīzē īpašumi pārdoti ar zaudējumiem. Iegūtos līdzekļus YIT grupa investēja biznesa attīstībā ienesīgākos reģionos. «Pašlaik mūsu lielākie konkurenti ir banku nekustamo īpašumu meitas uzņēmumi. To īpašumu portfeļos ir dzīvokļi mājās, kas būvētas pirms vairākiem gadiem. Tas faktiski ir otrreizējā tirgus produkts,» saka A. Božē. Šādiem īpašumiem beigušās būvniecības garantijas, tie neatbilst mūsdienu prasībām ne attiecībā pret būvniecības kvalitāti, ne siltumnoturību.
«Ir cilvēki, kas par zemāku cenu šos dzīvokļus ir gatavi iegādāties, uzņemties zināmus riskus. Ja tecēs jumts, sabojāsies lifts vai nokritīs fasādes siltumizolācija, tā būs dzīvokļu īpašnieku, nevis būvnieku problēma,» stāsta A. Božē. Pirms vairākiem gadiem, iegādājoties dzīvokli, cilvēki vispirms vērtēja tā cenu, bet patlaban primāri tiekot vērtēta vieta, kurā atrodas dzīvojamā māja. Svarīgs faktors esot, vai mājas tuvumā ir bērnudārzs, veikals, poliklīnika, sabiedriskais transports, zaļā zona utt.
Koncentrēsies Rīgā
YIT Celtniecība projektus attīsta galvenokārt Rīgā, bet kompānija pēta arī iespējas Mārupē un citviet Pierīgā. Neraugoties uz emigrāciju, Rīgā iedzīvotāju skaits būtiski nesamazinoties, šeit koncentrējas bizness, nauda un jaunas darba vietas. Valstī notiekot iekšējā migrācija.
Citās pilsētās iedzīvotāju pirktspēja un nekustamo īpašumu vērtība esot krietni zemāka nekā galvaspilsētā. «Tur nevaram attīstīt peļņu nesošus projektus,» atzīst uzņēmuma vadītājs. Atšķirīgs tirgus ir Jūrmala, kur notiekot ļoti strauja jauno projektu attīstība. A. Božē teic, ka uz šo tirgu raugoties ar piesardzību. Tur jauno projektu mērķauditorija ir nerezidenti. «Orientēt visu biznesu uz nerezidentiem nav saprātīgi, jo var mainīties likumi vai starpvalstu attiecības. Jūrmalā ir pazīmes, kas liecina par burbuļa veidošanos. Dzīvokļu cenas ir sasniegušas griestus un tirgus ir pārvērtēts,» viņš uzskatav. Uzņēmums turpinās mājokļu attīstību Rīgā. Iecerētais dzīvokļu pārdošanas temps ir apmēram 250 līdz 300 dzīvokļu gadā. Viņš lēš, ka tirgū patlaban esot apmēram pieci spēcīgi, profesionāli īpašumu attīstītāji, konkurence esot veselīga. Lielākoties tirgū esot palikuši tie attīstītāji, kas ir starptautisko uzņēmumu paspārnē.
YIT Celtniecība neplāno pilnībā atteikties no dalības būvniecības konkursos, bet rūpīgi izvērtēšot to nosacījumus.
Vēlas skaidrību
Projekta īstenošana no zemes iegādes brīža līdz dzīvokļu pabeigšanai ilgst vismaz trīs gadus. Attīstītājiem, būvniekiem tāpēc ir svarīgi skaidri spēles noteikumi – valdības un pašvaldības lēmumi saistībā ar būvniecības likumu, būvatļauju apstrīdēšanu, nodokļu politiku. Svarīgs ir arī jautājums par nerezidentu iespējām investēt īpašumos apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām.
Pēc A. Božē teiktā, tie ir svarīgi nosacījumi, lai Latvija varētu piesaistīt ārvalstu investīcijas. Biznesa vide pēdējos gados Latvijā uzlabojas un ārvalstu investori ir gatavi šeit attīstīt biznesu. «Valsts turpina meklēt risinājumus jauno ģimeņu atbalsta programmai, iesaistot arī Komercbanku asociāciju. Tas ir labs signāls nekustamo īpašumu un būvniecības nozarei,» pārliecināts A. Božē.
Arī banku kreditēšanas jomā pēdējos gados situācija esot ievērojami uzlabojusies. Ja cilvēkam ir legāli ienākumi, kredītu ir iespējams iegūt. Grūtības esot tiem, kuriem legālo ienākumu līmenis neatbilst bankas kreditēšanas nosacījumiem.