Valdība pirmdien iepazinās ar VAS Privatizācijas aģentūra (PA) sagatavotajiem AS Citadele banka investoru piedāvājumu izvērtēšanas kritērijiem, kas izstrādāti sadarbībā ar investoru piesaistes procesa konsultantu Société Générale.

Kā informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš, potenciālo investoru piedāvājumu izvērtēšanas kritēriji ir apkopoti četrās kritēriju grupās, to mērķis – izraudzīties piemērotāko piedāvājumu, kas nodrošina labāko cenu, investora uzticamību un reputāciju, kā arī bankas Citadele turpmāko attīstību.

«Valsts mērķis ir atrast bankai Citadele profesionālus, uzticamus investorus ar izcilu reputāciju, kuri nodrošinās bankas turpmāku attīstību un piedāvās vislabāko iespējamo akciju cenu. Tāpēc esam izvirzījuši virkni kritēriju, pēc kuriem starptautiskais konsultants Société Générale caurskatāmā procedūrā, konkursa kārtībā izvēlēsies labāko no visiem potenciālajiem investoru piedāvājumiem,» norāda PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.

Piektdien 22.ziemas olimpisko spēļu mājvietā Sočos tika iedegta olimpiskā uguns, bet tās atklāja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Olimpisko uguni iededza trīskārtējā olimpiskā čempione daiļslidošanā Irina Rodņina un trīskārtējais olimpiskais čempions hokejā Vladislavs Tretjaks.

Olimpisko karogu atklāšanas ceremonijā nesa aktrise Čulpana Hamatova, izcilā ātrslidotāja Lidija Skobļikova, žurnāliste Anastasija Popova, slavenā kosmonaute Valentīna Tereškova, izcilais hokejists Vjačeslavs Fetisovs, diriģents Valērijs Gergijevs, kibersportists Alans Jeņiļejevs un plaši atzītais kinorežisors Ņikita Mihalkovs.

Savukārt olimpisko uguni stadionā nogādāja Sočos dzimusī slavenā tenisiste Marija Šarapova, bet tālāk to nesa leģendārā kārtslēcēja Jeļena Isinbajeva, izcilais grieķu-romiešu stila cīkstonis Aleksandrs Kareļins un titulētā mākslas vingrotāja Alīna Kabajeva.

Līdz Soču Ziemas Olimpisko spēļu atklāšanai ir palikusi tieši viena nedēļa. Piedāvājam ielūkoties, kā Soči izskatījās vērienīgo būvdarbu laikā, gatavojoties Olimpiādei, un tagad, kad ēku un infrastruktūras būvniecība jau ir pabeigta.

Visā Olimpisko spēļu vēsturē dārgākā, 50 miljardus ASV dolāru izmaksājusī Olimpiāde jau paguvusi izpelnīties kritiku par negausību. Db.lv jau ziņoja, ka, pasaules medijos valdot negatīvai Krievijas publicitātei saistībā ar gaidāmajām Olimpiskajām spēlēm, Soči var kļūt par Krievijas problēmu simbolu.

Problēmas atklājušās ne vien būvniecības jomā (tiek mēļots, ka draugu un paziņu būšana esot bijis noteicošais, lai iegūtu tiesības būvēt celtnes Olimpiādes vajadzībām), bet arī sociālajā sfērā – Krievijas prezidents Vladimirs Putins ne visai veiksmīgi mēģina skaidrot krievu attieksmi pret homoseksuāļiem, Soču pamatiedzīvotāji čerkesi gaidāmo Olimpiādi Sočos salīdzinājuši ar Aušvici. Čerkesu vēlas vērst pasaules sabiedrības uzmanību uz to, ka viņu senči pirms 150 gadiem šajā apvidū tika pakļauti Krievijas impērijai.

Investori ir apliecinājuši interesi gan kļūt par AS Citadele banka stratēģiskajiem ieguldītājiem, akcijas iegādājoties tiešā pārdošanas darījumā, gan arī investoriem ir interese par akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), akcijas iegādājoties biržā.

Veikt abu iespējamo scenāriju izpēti paredzēja iepriekš valdības apstiprinātā investoru piesaistes stratēģija.

Valdība otrdien iepazinās ar VAS Privatizācijas aģentūra (PA) un konsultanta Societe Generale ziņojumu par bankas Citadele investoru piesaistes stratēģijas ieviešanas gaitu.

Saskaņā ar apstiprināto stratēģiju, konsultants Société Générale uzrunāja gandrīz 100 investorus, kas varētu kļūt par bankas Citadele stratēģiskajiem ieguldītājiem. Pēc iepazīšanās ar informācijas memorandu vairāki investori ir iesnieguši nesaistošos piedāvājums. Potenciālo interesentu vidū ir gan bankas, gan finanšu investori.

Par labu sporta spēļu cildenajam garam nenāk Krievijas dižmanība, cenšoties pārspēt visu līdz šim redzēto. Daudzi pasaules politiskie līderi Soču ziemas olimpiādei arī sagādājuši negatīvu publicitāti, atsakoties tajā ierasties Krievijas cilvēktiesību pārkāpumu dēļ.

Nesamērīgas būvniecības tāmes, korupcija, zagšana un terora draudi slāpē sajūsmu par Soču olimpisko projektu vērienu, bet lielas ceļošanas izdevumus spēles redzēt kārotājiem liek apsvērt divreiz.

Spekulantu vilšanās

Olimpiādes biļešu globālais noiets neilgi pirms spēļu atklāšanas ir diezgan pieticīgs, un tam par iemeslu tiek minētas gan Soču apmeklējuma augstās kopējās izmaksas, gan bažas par drošību. Bloomberg Businessweek (BB) aplēsis, ka vienam spēļu viesim no ASV Soču apmeklējums bez sevišķām ekstrām – vien pasākumu biļetes, ceļojuma izdevumi, viesnīca un šādi tādi tūristu nieki – izmaksās desmit tūkstošus dolāru.

Ceturtajā Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē komandu kopvērtējumā Latvijas komanda ieguvusi godpilno ceturto vietu un piecas sudraba medaļas. Pirmo vietu ieguvusi Brazīlijas komanda, otro vietu Kanādas, bet trešo - ASV komanda.

Savukārt individuālā vērtējumā labāko sniegumu olimpiādē uzrādījis Kanādas skolēns Endijs Vejs (Andy Wei).

Šogad Starptautiskā ekonomikas olimpiādē notika no 26.jūlija līdz 1.augustam un to tiešsaistē rīkoja Latvija. Tajā piedalījās 44 nacionālās komandas no visas pasaules.

Kopumā 15 skolēni olimpiādē ir saņēmuši zelta medaļas, 38 skolēni sudraba medaļas, bet 54 skolēni bronzas medaļas.

Finanšu pratības spēlē labākos rezultātus uzrādījuši Vitors Aleksandrs Teodosio de Carvalo Aires de Camargo (Vítor Alexandre Theodosio de Carvalho Ayres de Camargo) no Brazīlijas, Džordi Muradjans (Jordi Muradyan) no Armēnijas, Rendžie Lū (Renjie Lu) no Austrālijas, Hasans Berks Zengins (Hasan Berk Zengin) no Turcijas un Emīls Šmits no Latvijas.

Ar svinīgo apbalvošanu Irānas galvaspilsētā Teherānā noslēgusies 29. Vispasaules informātikas olimpiāde. Piedaloties 308 programmētājiem no 83 valstīm, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvents Ingus Jānis Pretkalniņš izcīnīja vienu no bronzas medaļām.

Ingum šī bija jau otrā bronzas godalga lielākajā pasaules jauno programmētāju forumā. Skolēnam šis gads bijis panākumiem bagāts – pavasarī izcīnīta zelta medaļa Baltijas informātikas olimpiādē, bet jūlija vidū Brazīlijā notikušajā Starptautiskajā matemātikas olimpiādē iegūta bronzas medaļa. Latvijas komandu vadīja Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Mārtiņš Opmanis un Tehniskās jaunrades nama Annas 2 skolotājs Raivis Ieviņš.

Vēl Latvijas komandu pārstāvēja Aleksandrs Zajakins (Rīgas 89. vidusskola), Raitis Rūsiņš Kriķis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) un Roberts Leonārs Svarinskis (Jūrmalas Valsts ģimnāzija), kuriem šogad līdz medaļām nesanāca aizsniegties.

Latvijas komanda 50. Starptautisko fizikas olimpiādi ir noslēgusi ar līdz šim augstāko rezultātu. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni ir izcīnījuši sudraba un trīs bronzas medaļas, kā arī saņēmuši atzinības rakstu.

Ar izciliem panākumiem Latvijai 14. jūlijā noslēdzās 50. Starptautiskā fizikas olimpiāde Telavivā, Izraēlā – mūsu komanda izcīnīja vienu sudraba, trīs bronzas medaļas un saņēma atzinības rakstu. Olimpiādē kopumā piedalījās pieci Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni. Sudraba medaļu saņēma Jānis Hūns, bronzas – Rolands Lopatko, Ingvars Vitenburgs un Vilhelms Cinis, savukārt atzinība – Ričardam Knipšem. I. Vitenburgs starptautiskajā olimpiādē piedalās trešo reizi, V. Cinis – otro, un visos gadījumos viņu zināšanas ir augsti novērtētas.

Latvijas skolēni starptautiskajā fizikas olimpiādē piedalās jau kopš 1996. gada, un šai laikā tajā ir piedalījušies 117 mūsu valsts jaunieši. Skolēni Starptautiskajā fizikas olimpiādē kopumā ir izcīnījuši 1 zelta, 4 sudraba, 29 bronzas medaļas un 32 atzinības rakstus.

Ņemot vērā ārkārtas stāvokli un nestabilo drošības situāciju Turcijā, LOK Izpildkomiteja nolēmusi atsaukt Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas dalību Eiropas Jaunatnes ziemas Olimpiādē, informē LOK.

Ņemot vērā ārkārtas stāvokli un nestabilo drošības situāciju Turcijā, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Izpildkomiteja neklātienes balsojumā šodien, 27.janvārī nolēmusi atsaukt Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas dalību Eiropas Jaunatnes ziemas Olimpiādē, kas no 11.-18.februārim norisināsies Turcijas pilsētā Erzurumā.

Eiropas Olimpisko komiteju Izpildkomiteja vakar, 26.janvārī savā sēdē lēma neatcelt plānoto jaunatnes pasākumu Erzurumā, neraugoties ne uz kādiem apstākļiem saistībā ar drošības situāciju Turcijā un vairāk kā 15 Eiropas valstu paziņojumiem par nepiedalīšanos vai daļēju piedalīšanos.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija izplatītajā paziņojumā ir norādījusi, ka dotajā brīdī ir nopietni jāizvērtē nepieciešamība ceļot uz Turciju. Pēc valsts apvērsuma mēģinājuma pagājušā gada jūlijā valstī joprojām ir izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tāpat Turcijā joprojām saglabājas augsta teroristu uzbrukuma iespējamība un Ārlietu ministrija aicina izvairīties no cilvēku pulcēšanās vietām un būt īpaši uzmanīgiem un vērīgiem, uzturoties tūristu iecienītās sabiedriskās vietās.

Ar svinīgo apbalvošanu Tsukubā, Japānā, noslēgusies 30. Pasaules Informātikas olimpiāde. Piedaloties 335 dalībniekiem no 87 valstīm, visi Latvijas dalībnieki izcīnīja medaļas, informē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

Bronzas medaļas ieguva Roberts Leonārs Svarinskis, Renāts Jurševskis, Eduards Gaņkins un Iļja Čaikovskis. Šāds rezultāts, kad visi Latvijas dalībnieki izcīna medaļas, ir sasniegts pēc astoņu gadu pārtraukuma. Roberts Leonārs, Eduards un Iļja ar šiem panākumiem papildināja pavasarī Baltijas informātikas olimpiādē Stokholmā (Zviedrijā) izcīnītās bronzas medaļas.

Absolūtajā vērtējumā uzvaru izcīnīja Bendžamins Kui (Benjamin Qi) no ASV, kuram sekoja Maolongs Jangs (Maolong Yang) un Zentings Zu (ZhentingZhu) no Ķīnas. Kopumā tika piešķirtas 29 zelta, 55 sudraba un 83 bronzas medaļas. Igaunijas un Lietuvas komandas izcīnīja trīs medaļas katra.

«Liels gandarījums, ka pēc tik ilga pārtraukuma medaļas ir izcīnījuši visi Latvijas komandas dalībnieki. Vēlos izteikt pateicību visiem skolotājiem, kas sagatavoja savus audzēkņus sacensībām gan Latvijas, gan starptautiskajā mērogā. Tieši šo cilvēku milzīgais entuziasms un ieguldītais darbs ļauj priecāties par mūsu skolēnu panākumiem,» uzsver LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

Svētdienas vakarā svinīgi tika noslēgtas 22.Ziemas olimpiskās spēles.

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs savā noslēguma ceremonijas uzrunā izteica pateicību Soču olimpisko spēļu rīkotājiem, kā arī līdzjutējiem un sportistiem.

«Jūs, sportisti, esat mūs iedvesmojuši pēdējās 17 dienas. Esat izcēlušies sacensībās un dalījušies emocijās ar visu pasauli. Jūs sūtījāt vēstījumu no Sočiem visai pasaulei - tolerances un cieņas vēstījumu,» pauda T. Bahs. «Šovakar varam teikt - Krievija ir sasniegusi, ko tā iepriekš bija solījusi. Kas citās pasaules daļās prasījis desmitgades, šeit tam vajadzējis septiņus gadus. Vēlos pateikties arī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam par viņa personisko ieguldījumu.»

Bankas Citadele pārdošanā panāktie nosacījumi ļaus valstij atgūt vairāk līdzekļu, nekā 2010. gadā ieguldīts bankā sniedzot valsts atbalstu, informē VAS Privatziācijas aģentūra (PA).

Pašlaik PA ieguldījums bankas Citadele subordinētajā kapitālā ir 64,33 miljoni eiro. Darījuma ietvaros banka Citadele atmaksās 18,4 miljonus eiro no šī aizdevuma, savukārt ERAB pārfinansēs daļu no subordinētā aizdevuma 11,21 miljonu eiro apmērā. Atlikušo aizdevuma daļu 34,72 miljonu eiro apmērā saskaņā ar esošo līgumu banka Citadele atmaksās līdz 2017.gada beigām un par šo aizdevumu valsts saņems procentu maksājumus pilnā apmērā.

«Līdz ar to panāktie darījuma nosacījumi ļaus valstij atgūt vairāk līdzekļu, nekā 2010.gadā bankai Citadele tika sniegts valsts atbalsts. Kopumā banka Citadele saņēma valsts atbalstu 377,91 miljonu eiro apmērā. Saņemot maksu par akcijām, atmaksājot subordinēto aizdevumu, kā arī pieskaitot līdz šim atmaksāto valsts atbalstu un samaksātos procentu maksājumus par valsts atbalsta izmantošanu, valsts būs atguvusi visus bankas izveidē ieguldītos līdzekļus,» norāda PA.

Latvijas skolēni regulāri plūc laurus dažādās starptautiskās olimpiādēs, kur viņus noskata pasaulē atzītas universitātes, liela daļa no viņiem vairs neatgriežas

Katru gadu Latvijas skolēni no prestižām sacensībām ārvalstīs atved vairāk nekā desmit augsta kaluma medaļas dažādos mācību priekšmetos. Pērn bijis viens no ražīgākajiem godalgu birumiem – 17 medaļas. Valsts Izglītības satura centra (VISC) dati liecina, ka 2018. gadā Latvijas skolēni guvuši jau 11 dažādas medaļas starptautiskās olimpiādēs – trīs sudraba un vienu bronzas godalgu ķīmijā, vienu sudraba un divas bronzas – bioloģijā, trīs sudraba un četras bronzas – fizikā. Tāpat iegūtas trīs sudraba un trīs bronzas medaļas Eiropas Savienības dabaszinātņu olimpiādē, trīs bronzas medaļas Eiropas jauniešu informātikas olimpiādē, trīs bronzas medaļas Baltijas informātikas olimpiādē un viena bronzas medaļa Eiropas meiteņu matemātikas olimpiādē.

Ar svinīgo apbalvošanu Krievijas pilsētā Kazaņā noslēgusies 28. Vispasaules informātikas olimpiāde. Piedaloties 308 programmētājiem no 80 valstīm, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvents Aleksejs Popovs izcīnīja zelta medaļu. Augstvērtīgu sniegumu demonstrēja arī cits Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns Ingus Jānis Pretkalniņš, kurš izcīnīja bronzas godalgu.

Šogad olimpiādes dalībniekiem bija jāizpilda seši sarežģīti uzdevumi. A. Popovs olimpiādē piedalījās jau sesto gadu un ar izcīnīto zelta godalgu nodrošināja sev pilnu medaļu komplektu: zelts šogad, bet sudrabs un trīs bronzas godalgas iepriekšējās sacensībās.

Līdz ar to viņš ir kļuvis par medaļām bagātāko Latvijas dalībnieku Vispasaules informātikas olimpiādēs. Ingum Jānim Pretkalniņam, piedaloties olimpiādē trešo gadu, izcīnītā bronzas godalga bija pirmā medaļa.

Vispasaules informātikas olimpiādes notiek kopš 1989. gada. Pirmā olimpiāde notika Bulgārijas pilsētā Pravecā, kurā piedalījās 46 dalībnieki no 13 valstīm. Latvija Vispasaules informātikas olimpiādē debitēja 1992. gadā, un 23 gadu laikā mūsu komanda kopumā izcīnījusi 70 godalgas (7 zelta, 23 sudraba un 40 bronzas medaļas). Absolūtā līdere šajā kategorijā ir Ķīna – 111 medaļas, tostarp 75 zelta.

Divi Latvijas jaunie programmētāji – Aleksandrs Zajakins (Rīgas 89. vidusskola) un Ingus Jānis Pretkalniņš (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) – 54 dalībnieku konkurencē izcīnīja bronzas godalgas 22. Baltijas informātikas olimpiādē, kas norisinājās Somijas galvaspilsētā Helsinkos.

Vēl Latvijas komandu pārstāvēja Daniels Keziks (ISMA vidusskola PREMJERS), Jegors Baļzins (Rīgas 96. vidusskola), Niks Derums (Saldus 1. vidusskola) un Roberts Leonārs Svarinskis (Pumpuru vidusskola), kuriem līdz medaļām šoreiz neizdevās aizsniegties, taču iegūtā pieredze noderēs nākotnē. Kopumā sacensībās piedalījās 54 jaunie programmētāji no 9 valstīm – Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas.

Olimpiādē absolūtajā vērtējumā uzvaru izcīnīja Polijas programmētājs Mariušs Trela (Mariusz Trela), otrajā vietā atstājot divus Zviedrijas pārstāvjus – attiecīgi Joakimu Blikstadu (Joakim Blikstad) un Dāvidu Vērnu (Dawid Warn). Šogad sacensībās izteikti dominēja Polijas un Zviedrijas informātiķi – pirmajā desmitniekā bija pa 4 šo valstu pārstāvjiem.

Lai popularizētu inženierzinātnes un sniegtu iespēju skolēniem apliecināt zināšanas matemātikā, fizikā, ķīmijā un informātikā, RTU Inženierzinātņu vidusskola (RTU IZV) izsludina pieteikšanos Atklātajai inženierzinātņu olimpiādei 9.klases skolēniem.

Olimpiāde norisināsies divos posmos. Pirmajā posmā skolēniem neklātienē no 1. līdz 14.februārim IZV mājaslapas sadaļā Inženierzinātņu olimpiāde būs jāizpilda tiešsaistes tests, kurā būs 50 jautājumu. Skolēni, kuri būs pareizi atbildējuši vismaz uz 35 jautājumiem, saņems uzaicinājumu piedalīties otrajā posmā, kas norisināsies 27.februārī klātienē RTU IZV telpās, Kronvalda bulvārī 1. Šajā kārtā skolēniem būs jārisina dažādi ar inženierzinātnēm saistīti uzdevumi.

Olimpiādes uzvarētāji tiks apbalvoti 12.martā RTU IZV telpās. Skolēniem, kuri būs ieguvuši godalgotas vietas, tiks piešķirtas no skolas budžeta līdzekļiem finansētas mācības IZV.

Soču Ziemas Olimpiskajām spēlēm vajadzēja kļūt par Krievijas prezidenta Vladimira Putina galveno sasniegumu, kas paveikts, Krievijas līderim esot savā amatā, taču varētu gadīties, ka Soči kļūs par simbolu problēmām, kas valda valstī, raksta Reuters.

«Es gribētu aicināt Olimpisko spēļu dalībniekus, līdzjutējus, žurnālistus un tos, kas spēles vēros televīzijā, uzlūkot jauno Krieviju, redzēt tās seju un iespējas, palūkoties uz valsti ar svaigu un objektīvu skatienu,» tā ārvalstu un vietējiem medijiem pauda V. Putins.

Līdz spēļu sākumam ir atlikušas mazāk nekā divas nedēļas – līdz šim pasaulē dārgāk izmaksājušo Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija notiks 7. februārī, un līdz šim nereti sliktā publicitāte medijos ir krietni pārspējusi labo, raksta Reuters.

Galerijā augstāk skatieties, kā pilnā sparā notiek gatavošanās Olimpiskajām spēlēm Sočos, Krievijā!

Kamēr līdz Soču Olimpisko spēļu sākumam atlikušas mazāk nekā simts dienas un šīs ziemas olimpiādes norisei Krievijas valdība tērēs rekordlielas summas, daļa Soču iedzīvotāju to visu raksturo, sakot: «gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr». Viņi uzskata – olimpiādes būvdarbiem atvēlētās finanses 50 miljonu ASV dolāru apjomā varēja tērēt prātīgāk, vēsta Reuters.

Summu, kas atvēlēta darbiem, lai Olimpiskās spēles varētu notikt Sočos, vietā, kur «jūra tiekas ar kalniem», labāk vajadzējis atvēlēt skolām, ceļu sakārtošanai un veselības sistēmai – jomām, kur investīcijas ir nepieciešamas, citējot vietējo iedzīvotāju pausto, savā blogā raksta ziņu aģentūras fotogrāfs Toms Pīters (Tom Peter). Viņš reportāžas tapšanas laikā kopumā viesojies Soču apkaimē 145 kilometru posmā gar Melnās jūras krastu. Fotogrāfam izdevies uzzināt vietējo mājokļu īpašnieku, celtnieku, oficiantu, pārdevēju, taksistu, ekologu un zemnieku viedokli par gaidāmo notikumu.

Lai arī lielai daļai vietējo iedzīvotāju pacietības mērs esot pilns, Sočiem jau piecus gadus grimstot cementa putekļos un sastrēgumos, kas radušies būvdarbu dēļ, kā arī dažkārt jaucot nost vietējo mājas, daļa satikto krievu uzskata, ka Krievija var atļauties 50 miljardus ASV dolāru investīcijas novirzīt olimpiādei un tieši tas arī bija jādara.

Sporta Arbitrāžas tiesas (CAS) attaisnotie Krievijas sportisti nevarēs piedalīties Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, kas tiks atklātas piektdien, paziņojusi Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK).

Pagājušajā nedēļā CAS nepietiekamu pierādījumu dēļ atcēla SOK piespriestās mūža diskvalifikācijas 28 no 39 Krievijas sportistiem, atjaunojot arī viņu gūtos rezultātus Soču olimpiskajās spēlēs.

Savukārt pirmdien SOK paziņoja, ka 15 no šiem sportistiem būs liegta iespēja startēt Phjončhanā. 13 no viņiem tur teorētiski varēja piedalīties kā sportisti, bet divi bija bijušie atlēti un uz Dienvidkoreju varēja doties kā apkalpojošais personāls.

Pārējie 13 no attaisnotajiem krievu atlētiem ir aizgājuši no sporta vai viņiem nebija iespēju doties uz Phjončhanu citu iemeslu dēļ.

Pēc CAS lēmuma krievu sportistiem tik un tā nebija garantijas startēt Phjončhanas Olimpiādē, jo joprojām ir diskvalificēta Krievijas Olimpiskā komiteja. Līdz ar to piedalīties olimpiskajās spēlēs viņi varēja vien pēc SOK ielūguma, bet organizācija jau iepriekš bija brīdinājusi, ka soda atcelšana par antidopinga pārkāpumiem nenozīmē atlēta nevainību.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) trešdien atņēma Krievijas skeletonistam Aleksandram Tretjakovam 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnīto zelta medaļu, līdz ar to par olimpisko čempionu kļuvis Latvijas skeletona līderis Martins Dukurs, kurš Sočos palika otrais, bet viņa brālim Tomasam Dukuram pienākas bronzas godalga.

Tretjakovs, tāpat kā virkne citu Krievijas sportistu, tika turēti aizdomās par dopinga provju viltošanu Soču Olimpiādes laikā. Šīs lietas izskatīja speciāla SOK komisija Denisa Osvalda vadībā, pēc kuras rekomendācijām, SOK arī pieņēmusi lēmumu atņemt Tretjakovam medaļu.

Tāpat krievu skeletonistam uz mūžu aizliegts piedalīties olimpiskajās spēlēs, tāpēc viņš februārī nevarēs startēt 2018.gada Phjončhanas Olimpiādē.

Līdzīgas sankcijas skārušas arī Krievijas skeletonisti Jeļenu Ņikitinu, kura Sočos tika pie bronzas dāmu sacensībās.

Līdz ar to Martins Dukurs kļuvis par pirmo Latvijas sportistu kopš neatkarības atgūšanas, kurš ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnījis čempiona titulu, bet Tomass Dukurs, kurš Sočos palika uzreiz aiz goda pjedestāla, nu pelnījis bronzas medaļu.

Februārī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalīsies Jamaikas sieviešu bobsleja ekipāža.

Jamaikas sieviešu bobsleja komanda ir izpildījusi Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas (IBSF) kvalifikācijas normatīvus un ieguvusi vienu ceļazīmi uz Olimpiādi. Līdz ar to šīs valsts bobslejistes četrgades nozīmīgākajā sporta forumā piedalīsies pirmo reizi vēsturē.

Jamaikas ekipāža ar piloti Džesmīne Fenlatora-Viktoriāna šosezon piedalījusies četros no septiņiem Pasaules kausa posmiem, turklāt Vācijas trasē Vinterbergā izcīnīja augsto septīto vietu.

Zīmīgi, ka Fenlatora-Viktoriāna 2014.gadā Soču olimpiskajās spēlēs startēja ASV izlases sastāvā, tomēr pēcāk nolēma pārstāvēt tēva dzimto Jamaiku. Toreiz Olimpiādē viņa bija 11.vietā.

Līdz šim Jamaikas bobslejistes Ziemas olimpiskajās spēlēs nav piedalījušās. Tiesa, Olimpiādes programmā sieviešu bobslejs ir vien kopš 2002.gada.

#Martins Dukurs bija tuvu tam, lai izcīnītu savu trešo olimpisko godalgu, jo pirms pēdējā brauciena bija otrais.

Planētas titulētākais skeletonists Martins Dukurs piektdien pieļāva rupjas kļūdas pēdējā braucienā un palika bez medaļas Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, sacensības noslēdzot ceturtajā vietā, kamēr viņa brālis Tomass Dukurs ieņēma piekto vietu.

Dukurs bija tuvu tam, lai izcīnītu savu trešo olimpisko godalgu, jo pirms pēdējā brauciena bija otrais, taču pēdējā startā jau trases augšdaļā pieļāva kļūdu, pēc tam neprecīzi braucot arī beigu daļā, līdz ar to zaudējot vietu uz goda pjedestāla.

Sacensībās triumfēja mājinieku favorīts Sunbins Juns, kurš izcīnīja ļoti pārliecinošu uzvaru. Četru braucienu summā Juns finišēja pēc trim minūtēm un 20,55 sekundēm, aiz sevis atstājot olimpisko sportistu no Krievijas Ņikitu Tregubovu, kurš bija par 1,63 sekundēm lēnāks.

Pasaules antidopinga aģentūra (WADA) pirmdien uz četriem gadiem diskvalificējusi Krieviju, aizliedzot tai piedalīties pasaules lielākajos sporta notikumos.

Jau iepriekš plaši tika runāts par iespējamo četru gadu diskvalifikāciju, kuru piešķirt rekomendēja WADA Atbilstības pārbaudes komiteja (CRC).

Pirmdien WADA sanāksmē noskaidrojies, ka Krievija neizbēgs no soda, kā rezultātā lielvalsts uz četriem gadiem ir izslēgta no sporta saimes, tādējādi šīs nācijas sportistiem nebūs atļauts piedalīties arī nākamgad un 2022.gadā gaidāmajās Olimpiādēs.

Krievijai līdz pagājušā gada beigām WADA bija jānodod visi iespējamie dati no Maskavas antidopinga laboratorijas, lai saglabātu iespējas atgriezties sporta sabiedrībā. Nepieciešamie dati tika nodoti ar novēlošanos, bet vēlāk jau pavīdēja runas, ka ar nodoto informāciju veiktas manipulācijas.

Latvijas labākais kamaniņu divnieks brāļi Andris un Juris Šici trešdien izcīnīja bronzas medaļu Soču olimpiskajās spēlēs.

Šī Latvijai ir pirmā medaļa šajā Olimpiādē, bet brāļi Šici pie godalgas tikuši jau otrajās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas.

Pēc pirmā brauciena Latvijas sportisti bija piektajā vietā, bet otrais brauciens tika veikts nedaudz lēnāk, taču tas tik un tā ļāva pakāpties par divām pozīcijām uz augšu. Vispirms par viņiem braucienu vājāk veica kanādieši Tristians Volkers un Džastins Snits, bet pēc tam kļūdījās pirmā brauciena trešā labākā ekipāža austriešu duets Peters Pencs/Georgs Fišlers, ļaujot latviešiem pakāpties uz trešo vietu.

Tikmēr otrs Latvijas divnieks Oskars Gudramovičs un Pēteris Kalniņš ieguva augsto desmito vietu, lai gan vēl pēc pirmā brauciena bija divas pozīcijas zemāk.