Ukrainas un Krievijas politiskie notikumi, kā arī valūtu svārstības liek eksportētājiem meklēt alternatīvas .
2013. gads tekstila ražošanas nozarē noslēdzies veiksmīgi – audzis gan kopējais ražošanas apjoms, gan eksporta īpatsvars, liecina Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) apkopotie dati. Arī šā gada pirmais ceturksnis lielākajai daļai uzņēmumu aizvadīts ar plusa zīmi. Taču tie ražotāji, kuru galvenais noieta tirgus ir Muitas ūnijas valstis un Ukraina, jau izjūt valūtas svārstību ietekmi un tirgus sabremzēšanos. Nelabvēlīga scenārija gadījumā daļa uzņēmumu var pārtraukt vai ievērojami sašaurināt ražošanu Latvijā.
Skatās uz Krieviju
SIA Viola-stils Jēkabpilī pērn gadu noslēgusi ar aptuveni 60 tūkst. eiro apgrozījuma pieaugumu, DB informēja uzņēmuma īpašnieks Juris Bružuks. Šā gada pirmais ceturksnis Jēkabpils ražotnē bijis ritmisks, neesot iemesla sūdzēties. Tomēr ar politiskajiem notikumiem jārēķinās – 90% Viola-stils produkcijas tiek pārdota Krievijā. «Tikko bijām izstādē Maskavā, tur mūsu produkciju turpina pasūtīt,» stāsta J.Bružuks, piebilstot, ka divi klienti gan no sadarbības nobijušies un atsaukuši pasūtīto. Lielākas problēmas sagādā rubļa kursa kritums – par 10% nācies pazemināt izstrādājumu vairumcenu. Tā kā izejmateriālus jēkabpilieši iepērk Itālijā, norēķinoties eiro, pašu ieņēmumi samazinās. Uzņēmējs cer, ka tādu savstarpēju sankciju, kas aizvērtu Krievijas tirgu, nebūs, taču pieļauj, ka var pieaugt muitas tarifi. Galējā situācijā viņš neizslēdz ražošanas pārcelšanu uz Krieviju. «Interese Krievijā ir, man ir piedāvāts braukt un palīdzēt ieviest līdzīgu ražošanu kā mums,» viņš stāsta. Jautāts par iespējamo tirgus diversifikāciju, uzņēmējs ir skeptisks. «Eiropu ar trikotāžu ir pārpludinājusi Ķīna un Bangladeša. Turklāt eiropiešiem nepatīk mūsu nosacījums par priekšapmaksu. Arī piedāvātā cena – 6–7 mārciņas par izstrādājumu – mums nav pieņemama,» skaidro J. Bružuks. Grūtāk veicas Viola-stils saistītajam uzņēmumam Ukrainā. Politisko notikumu kontekstā ražotne Kijevā mēnesi nav strādājusi, darbs atsākts tikko. Ukrainā ir tirgus stagnācija, un Krievijas tirgū ukraiņu ražojumus neielaiž. Kijevā ir nodarbināti aptuveni 20 cilvēki, un ražotnē ir četras adāmmašīnas. Politiskie notikumi Ukrainā ietekmē arī medicīnisko preču ražotāju Tonus Elast, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Dace Mihņenoka. Ražošanas jauda martā jau samazināta par 20%, tāpēc vadītāju uztrauc tālākais notikumu scenārijs. Ja ES piemēros sankcijas pret Krieviju, tas būtiski ietekmēs Tonus Elast ražojumu noietu šajā tirgū, viņa apgalvo. «Pārdošanas kāpums, kāds bija plānots 2014.gadā, visticamāk, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, netiks sasniegts, tomēr ceram uz situācijas stabilizēšanos,» saka D. Mihņenoka. Krievija ir uzņēmuma lielākais noieta tirgus, otrs nozīmīgākais ir Kazahstāna, kur šobrīd notiek nacionālās valūtas tenges devalvācija.
Nogaida situāciju
Krievijas rubļa kritums rada bažas arī a/s Lauma Lingerie. «Tas nozīmē, ka eirozonas preču cenas pakāpeniski pieaug. Jūtīgāk uz to reaģē vairumtirgotāji, ne tik jūtīgi ir mazumtirdzniecības pārstāvji,» skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Linda Matisone. A/s Lauma Lingerie noieta tirgus ir 20 valstīs, astoņās valstīs darbojas 50 zīmola veikali, tāpēc riski ir izkliedēti, lai gan Krievija un Ukraina ir nozīmīga. Labu gadu aizvadījusi SIA New Rosme – sasniegts 12% apgrozījuma pieaugums attiecībā pret 2012. gadu, arī no attīstības viedokļa gads vērtējams pozitīvi, apgalvo SIA New Rosme mārketinga speciāliste Margita Pleikšne.
DB rakstījis, ka uzņēmums iegādājās igauņu veļas ražotāju Linette, kuram pieder astoņu veikalu tīkls Igaunijā, un nodibināja Riga Rosme kopuzņēmumu. 2013. gadā papildus atvērti 14 franšīzes veikali – Baltijas valstīs, Sanktpēterburgā, Jekaterinburgā, Samārā, Surgutā, Barnaulā, kā arī Itālijā un Izraēlā. Produkcijas klāsts papildināts ar vīriešu apakšveļu Rosmen. Šā gada 1. ceturkšņa rezultāti salīdzinājumā ar 2013. gada 1. ceturksni ir uzlabojušies, atklāj M. Pleikšne. Viņa gan atzīst, ka Ukrainas un Krievijas politiskie notikumi, kā arī šo valstu valūtas kursu svārstības ietekmē uzņēmuma klientu un patērētāju maksātspēju un attiecīgi patēriņu. Tāpēc šogad turpinās darbs jaunu tirgu piesaistē. «Mēs ceram, ka situācija stabilizēsies un Krievija, Ukraina joprojām saglabāsies kā galvenie un stratēģiski svarīgākie tirgi,» norāda M. Pleikšne.
Vismazāk notikumi Ukrainā ietekmē nozares līderi – a/s Valmieras stikla šķiedra (VSŠ), jo eksports uz Ukrainu pērn veidoja tikai 1% no kopējā pārdošanas apjoma, savukārt uz Krieviju pērn tas sasniedza 7% no kopējā apgrozījuma. Tā kā VSŠ saražotā produkcija tiek eksportēta uz 37 pasaules valstīm, no kurām lielākie eksporta tirgi ir Eiropas Savienība (71%) un Ziemeļamerika (14%), bažām nav pamata. Turklāt tirdzniecība ar Krieviju norit plānotajā apjomā, biržai NASDAQ OMX norāda uzņēmuma vadītājs Andris Oskars Brutāns. Pēc nekonsolidētajiem VSŠ provizoriskajiem datiem, produktu realizācija 2014. gada janvārī un februārī sasniedza 15,16 miljonus eiro, kas ir par 11% vairāk nekā šajā periodā pērn un par 16% vairāk, nekā plānots iepriekš.