Tekstilpreču ražotājas SIA Kichi mērķis nav uzšūt vienu sedziņu vai dušas aizkariņu, bet attīstīt tekstila izstrādājumu līniju interjeram.
Pašlaik uzņēmuma pamatprodukts ir izstrādājumi vannas istabai no kaņepju auduma, bet, lai papildinātu sortimentu, uzņēmums piedāvā galdautus, galda sedziņas un celiņus no lina.
Dizainere Zane Verika, SIA Kichi līdzīpašniece, domājot par unikālām šķiedrām, savos meklējumos nonāca pie kaņepēm, – tā esot vienīgā dabiskā šķiedra, kas nepelē un ir mitrumizturīga. Agrāk kuģu buras izgatavotas no kaņepju auduma tā unikālo īpašību dēļ. «Mēs izvēlējāmies kaņepju šķiedru, jo tā ir atšķirīga no citām. Kaņepju tekstils ir dabisks materiāls. Esmu ievērojusi, ka ekoloģisku preču ražotāji dizainam pievērš maz uzmanības. Cik esam izpētījuši konkurentus pasaules mērogā, nereti dizains beidzas ar «apvīlētām» maliņām,» apgalvo Zane.
Palīdz atbalsts
Pirms gada Zanei un viņas biznesa partnerei Ievai Lapiņai bijusi tikai biznesa ideja, ar to viņas piedalījās Rīgas domes un Swedbank grantu konkursā Atspēriens un ieguva finansējumu tehnikas iegādei. Šobrīd uzņēmums strādā Rīgas reģiona radošo industriju biznesa inkubatora Creative Andrejsala paspārnē. «Līdzfinansējums telpu nomas maksai un citiem izdevumiem mums šobrīd ir liels atbalsts. Ja gribam produktu virzīt tirgū luksus klasē, nepietiek sašūt aizkaru, bet jāveido uzņēmuma tēls. Tam nepieciešamas fotosesijas, bukleti utt., kas prasa finanšu līdzekļus. Lieliski, ka ir atbalsts, lai to varētu realizēt profesionāli,» saka Zane. Uzņēmums ir noslēdzis līgumu arī ar LIAA, lai piedalītos ārzemju izstādēs ar ES līdzfinansējumu, kā arī sācis sarunas ar LIAA pārstāvniecībām ārzemēs, lai konsultētos par konkrētu valstu tirgus īpatnībām.
Nišas produkti
Uzņēmumam ir tuvākas un tālākas nākotnes mērķi. «Ir diezgan skaidrs, ka dizaineriem un ražotājiem tālais mērķis ir Āzija, kur ir maksātspējīgi pircēji, kas novērtē Eiropas preces. Taču sadarbība nerodas vienā dienā. Piemēram, esam ieinteresējuši Japānas tirgotāju, bet mēs tiksimies tikai jūnijā,» stāsta Zane. Tuvākie mērķi saistās sadarbībā ar Eiropas dizaina veikaliem. Viņa teic – lielais sapnis ir eksports uz Honkongu vai Japānu, bet tas neizslēdz sadarbību ar tuvākiem partneriem. «Taču mēs nevaram nodrošināt lielu veikalu tīklu ar tam nepieciešamo apjomu. Mūsu produkti nebūs masu produkti, kas izdevīgi lielam cilvēku lokam. Tie ir nišas produkti,» saka Zane.
Vaicāta par konkurenci, viņa teic, ka tiešu konkurentu SIA Kichi neesot. «Jautājums ir par to, ko uztver par konkurentu. Pasaulē ir daudz sveču lējēju un šokolādes taisītāju, visi dzīvo un strādā. «Cik zinu, ir daži uzņēmumi, kas kaut ko no kaņepēm ražo Austrālijā, Lielbritānijā, dārgie zīmoli no kaņepju auduma ražo džinsus. Eiropā tādu konceptu, kāds ir mūsējais, neesam atraduši, bet droši vien kāds ir,» viņa spriež.
Domā, ko lieto
Runājot par dabiskiem produktiem, cilvēki parasti iedomājas par pārtiku, taču pamazām šī industrija plešas un dabiskas izejvielas kļūst nozīmīgākas arī apģērbu, mājas un cita veidu preču ražošanā. «Cilvēki saprot, ka ir svarīgi, ko ēd un velc mugurā. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka neskriesi cauri visai Rīgai viena burkāna dēļ,» saka Zane.
Kas ir Kichi mērķauditorija? Tie ir cilvēki, kuri sāk domāt, ko patērē, kam ir svarīga estētiska vide. Mērķauditorija ir materiāli nodrošināti cilvēki, kuri var atļauties nopirkt to, kas viņiem patīk, nevis tikai šķirstīt skaistus žurnālus. «Tajā pašā laikā viņiem nav jābūt ļoti bagātiem, lai iegādātos Kichi produkciju, piemēram, kaņepju dušas aizkariņš un paklājiņš maksā no 130 eiro, bet linu galdauti maksā, sākot no 30–55 eiro. Mājas preces nav pirmās nepieciešamības priekšmeti. Kā zināms, var nomazgāties ne vien dušā, bet arī spainī un tad kaņepju aizkariņš nepavisam nav vajadzīgs,» viņa saka.
Nākotnē iecerēts paplašināt produkciju ar tekstilizstrādājumiem vasaras terasēm, piemēram, spilvenu pārvalkiem u.tml.
Meklē kompromisu
Kaņepju audums nav tik plaši pieejams kā, piemēram, eko kokvilna, ko var nopirkt daudzviet. Šis audums tiek ražots mazākos apmēros, jo kaņepes netiek audzētas tik plašā apjomā kā citi augi. Saprotot, ka nevar ieiet veikalā, nopirkt baķi un no tā šūt, jo otrreiz šāds audums vairs nebūs pieejams, uzņēmējas apbraukāja tuvējo reģionu, kā arī apmeklēja izstādi Vācijā. Latvijā kaņepju audumu neražo, tāpēc izejmateriālus uzņēmums iepērk no Eiropas ražotājiem. «Sapratām, ka no Ķīnas un līdzīgām valstīm nepirksim, jo nav garantēta kvalitāte. Ka- ņepes ir ekoloģiskas, to audzēšanā nav jāizmanto kaitēkļu atbaidītāji, jo tie kaņepes neapdraud. Atšķirībā no liniem kaņepju šķiedras ir ilgāk jāmērcē. Iespējams, kāds izmanto ķīmiskus līdzekļus, lai šis process notiktu ātrāk. Protams, mēs nevienu rūpnīcu nevaram izkontrolēt, bet Eiropas ražotājiem ir lielāka uzticamība un ražošanas procesa izsekojamība,» spriež Zane.
Viņa uzsver, ka ir svarīgi atrast piegādātāju, kura produkta kvalitāte, cena, piegādes termiņi uzņēmumu apmierina. «Mēs zinām sava ražotāja – piegādātāja apjoma soli un, ja vajag, varam atļauties pasūtīt pašas savu audumu. Mūs interesē mazākas minimālās tirāžas, tāpēc nevarējām strādāt ar Jelgavas linu ražotni,» teic Zane. Viņa piebilst, ka jārēķinās arī ar loģistikai nepieciešamo laiku, jo uzņēmums neko nesūta ar eksprespastu.
Zane atceras, ka sākumā potenciālajiem kaņepju piegādātājiem prasījušas eko sertifikātu. «Lini un kaņepes tāpat ir dabisks materiāls. Mēs sapratām – ja sāksim prasīt sertifikātus, būsim vēl vairāk ierobežotas materiālu izvēlē. Rūpnīcām sertifikātu ieguve saistās ar papildu izmaksām, kuras bieži izvēlas ieguldīt praktiskākos uzlabojumos. Tāpēc jāmeklē kompromiss,» viņš teic.